gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Pašnodarbināto drošība un veselības aizsardzība darbā

Par nodarbināto drošību un veselību darbā ir atbildīgs darba devējs. Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ir noteikti dažādi pienākumi, kas jāveic darba devējam, lai nodrošinātu drošu darba vidi saviem darbiniekiem un izvairītos no nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Bet kā ir ar pašnodarbinātajiem? Proti, pašnodarbinātās personas nav nodarbinātie, un nav arī darba devēji, bet tāpat veic darbu, kas var apdraudēt viņu veselību un drošību. Darba aizsardzības likumā ir noteikts, ka pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs. Tādejādi pašnodarbinātā drošība un veselība, veicot darbu, pamatā ir atkarīga tikai no viņa paša zināšanām, izpratnes un iniciatīvas.

Lai sevi pasargātu, pašnodarbinātajam būtu jāievēro tās pašas prasības, kas ir noteiktas nodarbinātajiem Darba aizsardzības likumā, ciktāl tas nav pretrunā ar pašnodarbinātā statusu. Piemēram, pašnodarbinātajam ir jālieto darba aprīkojums saskaņā ar ražotāja instrukcijām, jālieto piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi, jāievēro drošības zīmes, u.c.

Darba devējiem ne retāk kā reizi gadā ir jāveic darba vides risku novērtēšana, apzinot, kādi riski var apdraudēt nodarbinātos darba vidē. Pašnodarbinātajiem nav noteikts obligāts pienākums veikt šāda veida riska novērtēšanu, tomēr arī pašnodarbinātajiem ir jāpievērš uzmanība drošībai savā darba vietā.

Jāatceras, ka risku visbiežāk var radīt šādi darba vides faktori:

- fizikālie (troksnis, vibrācija, apgaismojums, u.c.);

- ķīmiskie (lakas, krāsas, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi, degviela, u.c.);

- psiholoģiskie (pārāk maz laika, sarežģījumi ar klientiem, darbs naktī, stress, u.c.);

- bioloģiskie (ērču encefalīts, B hepatīts, HIV/AIDS u.c.);

- ergonomiskie (smagu priekšmetu pārvietošana, vienveidīgas kustības u.c.);

- traumatiskie (iegriešana, priekšmetu uzkrišana, paslīdēšana u. c.).

Pašnodarbinātajam ir jānoskaidro, kādi kaitīgie faktori iespējami darba vietā, kā arī jānosaka pasākumi, kas būtu jāveic, lai izveidotu sev drošu darba vidi. Piemēram, ja pašnodarbinātais izmanto iekārtas, kas var radīt traumas, ir jālieto iekārtai paredzētie aizsargi un piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi (cimdi, aizsargbrilles, u.c.). Tāpat pašnodarbinātajam ir jāparūpējas, lai telpā ir pietiekams apgaismojums, īpaši gadījumos, ja darbā nepieciešams saskatīt sīkas detaļas.

Pašnodarbinātā veselība var pasliktināties arī, veicot darbu ar datoru, kaut arī var šķist, ka šis darba veids ir samērā nekaitīgs. Ilgstoši strādājot ar datoru, cilvēks lielāko dienas daļu pavada sēdus, kas uzskatāms par piespiedu stāvokli. Rezultātā var rasties muguras sāpes un attīstīties dažādas muskuļu – skeleta sistēmas slimības. Slodze rodas arī roku muskuļiem, strādājot ar peli. Ilgstoši strādājot ar datoru un izdarot atkārtotas un biežas kustības, plaukstas pamata locītavā var rasties muskuļu cīpslu sabiezēšana un attīstīties karpālā kanāla sindroms. Viena no raksturīgākajām sūdzībām darbā ar datoru ir redzes diskomforts, kas izpaužas kā graušanas sajūta acīs un asarošana. Acis ātri nogurst, bieži ir apsārtušas. Strādājot ar datoru, ir būtiski pareizi iekārtot darba vietu, tai skaitā izmantot ergonomisku krēslu, datora monitoru novietot pareizā pozīcijā un nodrošināt pietiekamu apgaismojuma līmeni. Pašnodarbinātajam ir jāregulē savs darba laiks un regulāri jāievēro atpūtas pauzes.

Visplašākā informācija par darba aizsardzības jautājumiem ir apkopota interneta vietnē http://stradavesels.lv/. Viens no informatīvajiem materiāliem ir tieši paredzēts pašnodarbinātajiem (http://stradavesels.lv/Uploads/2017/02/08/295_2016_Brosura_DA_pasnodarbinatajiem2.pdf), tomēr pašnodarbinātā darbā var izmantot arī materiālus, kas attiecas uz atsevišķiem riska faktoriem, piemēram, darbu ar datoru, ergonomiskajiem riska faktoriem, ķīmiskajām vielām, u.c., ja pašnodarbinātajam darbā ir saskare ar šiem riska faktoriem.

Plānotie grozījumi Darba aizsardzības likumā

Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros īstenots pētījums “Pašnodarbinātība Latvijā un tiesiskā regulējuma pilnveide pašnodarbināto darba apstākļu uzlabošanai” (http://stradavesels.lv/Uploads/2018/07/27/5.nodevums_Galazi_ojums.pdf), kurā secināts, ka kopumā pašnodarbinātais no drošības viedokļa uzskatāms par neaizsargātāku nekā nodarbinātais. Lai paaugstinātu pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību, 2018.gadā ir uzsākts darbs pie grozījumu izstrādes Darba aizsardzības likumā (turpmāk – likumprojekts), kurā ir plānots skaidrāk norādīt, kādas prasības jāievēro pašnodarbinātajiem. Likumprojektā paredzēts, ka pašnodarbinātajiem būs jāievēro Darba aizsardzības likuma 4.pantā noteiktie vispārīgie principi tādā apmērā, cik tas atbilst pašnodarbinātā veicamā darba būtībai, piemēram, novērst darba vides riska cēloņus, bīstamo aizstāt ar drošo vai mazāk bīstamo, utt.

Bieži vien pašnodarbinātie strādā kopā ar nodarbinātajiem viena uzņēmuma darba vidē. Šādā gadījumā darba devējs kā pakalpojuma saņēmējs šobrīd ir atbildīgs par savu nodarbināto drošību un veselību darbā, bet ne par pašnodarbināto drošību un veselību, kaut arī ar viņiem ir noslēgts līgums un viņi strādā tajā pašā darba vidē kā nodarbinātie un veic darbu pēc darba devēja pasūtījuma. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem šādos gadījumos un mazinātu risku, ko pašnodarbinātā darbība var radīt citiem nodarbinātajiem, ir plānots paredzēt darba devēja kā pakalpojuma saņēmēja pienākumus darba aizsardzības jomā attiecībā uz pašnodarbinātajiem. Gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums ar pašnodarbināto, darba devējam kā pakalpojuma saņēmējam likumprojektā tiek paredzēts pienākums noskaidrot un izvērtēt nelaimes gadījuma cēloņus, lai izvairītos no līdzīgiem nelaimes gadījumiem.

Likumprojekta spēkā stāšanās paredzēta 2019. gada 1. jūlijā.