gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Asistenta pakalpojums pašvaldībās - kā tam pieteikties un kā saņemt?

Kādi normatīvie akti reglamentē asistenta pakalpojuma piešķiršanu pašvaldībā?

  • Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 3. un 31.punkts (15.11.1012. redakcijā), 12.panta 51 daļa un 6.daļa.
  • Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr. 942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā" (MK noteikumi Nr.942.).

Kam piešķir asistenta pakalpojumu pašvaldībā?

Asistenta pakalpojumu piešķir:

  • bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
  • pieaugušam cilvēkam ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz VDEĀVK atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Šo atzinumu sniedz, pamatojoties uz invaliditātes ekspertīzes rezultātiem.

Kas var saņemt VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti?

VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem bērnam no piecu līdz 18 gadu vecumam izsniedz, ja slimība vai patoloģiskais stāvoklis atbilst kritērijiem invaliditātes noteikšanai (MK 28.12.2010. „Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" Nr.1209 2.pielikuma „Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai" 2.daļa). Šie normatīvie akti lasāmi šeit http://www.likumi.lv/ doc.php?id=223859.

Vēršam uzmanību, ka līdz 2013.gada februārim izsniegtajos atzinumos ir norādīts, ka noteikta „īpašas kopšanas nepieciešamība", nenorādot vārdus „sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem". Labklājības ministrija 2013.gada 31.janvārī sniedza skaidrojumu sociālajiem dienestiem, ka minēto vārdu iztrūkums VDEĀVK atzinumā nevar būt pamats asistenta pakalpojuma atteikumam. Tas nozīmē, ka asistenta pakalpojumam var pieteikties arī tie cilvēki, kuru atzinumā nav ieraksta „sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem".

Kādi pieaugušie ar I vai II invaliditātes grupu var saņemt VDEĀVK atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību?

Atzinumu izsniedz, ja asistents nepieciešams tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras cilvēks invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi. Asistenta pakalpojumu nepieciešams piešķirt, ja cilvēkam:

- noteikta I invaliditātes grupa redzes traucējumu dēļ;

- noteikta I vai II invaliditātes grupa un ir kāds no šādiem funkcionēšanas ierobežojumiem:

  • slimības vai anatomiskie defekti, uz kuru pamata ir izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;
  • ir abu augšējo ekstremitāšu anatomiski defekti: amputācijas stumbri plaukstu pamata līmenī vai augstāk;
  • vai ir garīgās attīstības traucējumi.

Vēršam uzmanību, ka nekādi citi atzinumi (piemēram, atzinums par pavadoņa nepieciešamību, kas tika izsniegts atsevišķa no ES fondu līdzekļiem finansēta pasākuma ietvaros) neapliecina tiesības saņemt asistenta pakalpojumu.

Kā cilvēkam ar I vai II invaliditātes grupu saņemt atzinumu?

Ja cilvēks atbilst minētajiem asistenta piešķiršanas kritērijiem, iesniegumu par atzinuma par asistenta pakalpojuma nepieciešamību cilvēks vai viņa likumiskais pārstāvis var iesniegt jebkurā VDEĀVK nodaļā personīgi, nosūtīt pa pastu vai elektroniski (atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un apriti). Lēmumu par atzinuma izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atzinumu VDEĀVK pieņems bez cilvēka ar invaliditāti klātbūtnes, pamatojoties uz rīcībā esošo medicīnisko dokumentāciju, un nosūtīs atzinumu pa pastu. Klātienē jautājumu par atzinuma izsniegšanu risinās tikai izņēmuma gadījumā.

Vai cilvēkam ir tiesības apstrīdēt atteikumu izsniegt atzinumu?

Cilvēkam ir tiesības apstrīdēt VDEĀVK lēmumu šīs iestādes vadītājam viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja arī VDEĀVK vadītāja lēmums ir negatīvs, to var pārsūdzēt tiesā.

Vai atzinumu varēs saņemt arī uz invaliditātes ekspertīzes rezultātu pamata?

Turpmāk, veicot pirmreizējo vai atkārtoto invaliditātes ekspertīzi, VDEĀVK izvērtēs arī cilvēka funkcionēšanas ierobežojuma atbilstību asistenta pakalpojuma nepieciešamības kritērijiem. Šajā gadījumā iesniegumā ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi cilvēks arī lūdz izvērtēt asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

Kas jādara, lai pieteiktos asistenta pakalpojumam?

Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, cilvēkam ar invaliditāti vai viņa likumiskajam pārstāvim deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā ir jāiesniedz iesniegums ar lūgumu piešķirt asistenta pakalpojumu. Iesniegumā jānorāda:

  • vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs vai e-pasta adrese;
  • likumiskā pārstāvja personas dati, ja iesniegumu iesniedz cilvēka likumiskais pārstāvis;
  • vēlamo asistenta pakalpojuma saņemšanas apjomu, norādot kopējo stundu skaitu nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad asistenta pakalpojums būs nepieciešams (ja tas ir zināms);
  • informācija par to, vai cilvēks saņem asistenta pakalpojumu vai pabalstu par asistenta izmantošanu Eiropas Savienības finansēto projektu ietvaros;
  • vēlamā asistenta pakalpojuma sniedzēja vārds un uzvārds (ja tas ir zināms);
  • informācija, vai izglītības iestāde vai dienas aprūpes centrs nodrošina cilvēka nokļūšanu pakalpojuma sniegšanas vietā un atpakaļ.

Kādi dokumenti ir nepieciešami?

Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

  • likumiskā pārstāvja pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu (kopiju), ja asistenta pakalpojumu pieprasa cilvēka ar invaliditāti likumiskais pārstāvis;
  • VDEĀVK atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību pieaugušajam vai VDEĀVK izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem bērniem;
  • institūcijas apliecinājumu par cilvēka dalību pasākumos, kuru apmeklējumam nepieciešams asistenta pakalpojums. Šo apliecinājumu, ko izsniegusi institūcija, kas organizē pasākumus ārpus mājokļa (piemēram, aktīvs darbs biedrībā vai nodibinājumā, aktīva nodarbošanās ar sportu, aktīva piedalīšanās pašdarbības kolektīvos, ārpusskolas pasākumi bērniem), iesniedz, ja persona vēlas saņemt asistenta pakalpojumu regulārai iesaistei sociālajos pasākumos, kura apjoms pārsniedz 10 stundas nedēļā;
  • darba devēja apliecinājumu, ka cilvēks strādā (ir darba ņēmējs pie attiecīgā darba devēja);
  • izglītības iestādes apliecinājumu, ka cilvēks mācās (apgūst attiecīgu izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē);
  • dienas aprūpes centra vai cita rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu, ja cilvēks apmeklē šīs institūcijas.

Vai vienmēr visi dokumenti ir nepieciešami?

Asistenta pakalpojuma apjomu nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus (stundas nedēļā un kopā, bet nepārsniedzot 40 stundas nedēļā):

  • strādā algotu darbu - 15;
  • mācās -10 (tikai mācību gada vai sesijas laikā);*
  • regulāri apmeklē dienas aprūpes centru -10;
  • regulāri (ne retāk kā divas reizes nedēļā) iesaistās dažādās aktivitātēs ārpus mājokļa: ceļš - 10 + atbalsts aktivitātēm - 10;
  • regulāri (ne retāk, kā reizi nedēļā) saņem ārstniecības pakalpojumus -20;
  • neregulāri iesaistās dažādās aktivitātēs - 10;
  • vienreizēji pasākumi - izvērtē sociālais dienests.

* līdz 40 - cilvēkiem ar I gr. redzes invaliditāti augstskolās.

Tādejādi darba devēja apliecinājums, izglītības iestādes apliecinājums un dienas aprūpes centra vai cita rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja apliecinājums ir iesniedzami tikai gadījumos, ja asistenta pakalpojumu pieprasa šiem pasākumiem. Ministru kabineta noteikumi nosaka kritērijus asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai. Sociālajam dienestam ir nepieciešams pārliecināties, ka pakalpojuma pieprasītāja vēlamais pakalpojuma apmērs atbilst viņa faktiskajām sociālajām aktivitātēm un nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu saņemšanas iespējām.

Asistenta pakalpojuma pieprasīšana līdz 10 stundām nedēļā neregulāriem pasākumiem, t.sk. brīvā laika pavadīšanai, notiek bez pamatojuma un sniegtos asistenta pakalpojumus nevajag pierādīt. Tas nozīmē, ka par šo laiku nav jāiesniedz nekādas izziņas.

Kāds var būt asistenta pakalpojuma apjoms?

  • Cilvēkiem ar invaliditāti, izņemot tos, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā.
  • Pieaugušiem cilvēkiem ar I grupas redzes invaliditāti, kuri saņem minēto pabalstu, neapmaksā pirmās 10 stundas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja aprēķinātais pakalpojuma apjoms būs 10 stundas, sociālās palīdzības dienestam nav pienākums nodrošināt cilvēku ar asistentu. Pie maksimāli iespējamā pakalpojuma apjoma - 40 stundām nedēļā - asistentu piešķir 30 stundām.

Jāņem vērā, ka valstī ir apmēram 150 cilvēku, kuru redze atbilst I grupas redzes invaliditātei, bet kuriem noteikta I invaliditātes grupa un piešķirts īpašās kopšanas pabalsts sakarā ar citu funkcionālo ierobežojumu. Šie cilvēki nesaņem pabalstu par asistenta izmantošanu, tāpēc viņiem var tikt piešķirts pakalpojums līdz 40 stundām nedēļā tādā pašā kārtībā kā citiem cilvēkiem, kuri saņem īpašās kopšanas pabalstu.

Kāpēc visiem cilvēkiem ar invaliditāti nenosaka vienādu asistenta pakalpojuma apjomu?

  • Pakalpojuma apmēram jāatbilst reālajai nepieciešamībai saņemt asistenta pakalpojumu.
  • Pakalpojumam ir jāveicina cilvēku ar invaliditāti integrācija sabiedrībā, nevis jākļūst par piemaksu pie pensijas.
  • Lielākās nevalstiskās organizācijas, t.sk. SUSTENTO, ierosināja:

- prioritāri piešķirt pakalpojumu tiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri mācās, strādā vai apmeklē dienas centrus,

- vērtēt cilvēku aktivitātes.

Pakalpojuma apjoms nevar būt vienāds tiem cilvēkiem, kuri strādā, mācās vai regulāri apmeklē dienas aprūpes centru, un tiem, kuriem pakalpojums ir nepieciešams tikai periodiski vai vienreizēji.

Kā nosaka asistenta pakalpojuma apjomu cilvēkiem ar I grupas invaliditāti, kuri saņem kopšanas pabalstu?

MK noteikumi Nr. 942 nenosaka atšķirīgu pakalpojuma apjomu cilvēkiem, kuri saņem vai nesaņem kopšanas pabalstu. Atbilstoši MK noteikumu Nr.942 11.2.punktam cilvēkiem ar I invaliditātes grupu, kuras saņem pabalstu invalīdam, kam nepieciešama kopšana, var piešķirt asistenta pakalpojumu konkrētam mērķim un nodrošināt nokļūšanu uz darba vietu, mācību vietu, dienas aprūpes centru un atpakaļ.

Kas tad ir „konkrēts mērķis"?

Konkrēts mērķis ir šādi „vienreizēji pasākumi" - ārsta, sociālā dienesta, dažādu institūciju apmeklējums, iepirkšanās (MK noteikumu Nr. 942 1.pielikuma 8.punkts). Atšķirībā no asistenta pakalpojumiem brīvā laika pavadīšanai līdz 10 stundām nedēļā (MK noteikumu Nr. 942 1.pielikuma 7.punkts) šos pakalpojumus ir nepieciešams pierādīt ar dokumentu. Vienreizēji pakalpojumi notiek zināmās dienās un ir viegli pierādāmi ar biļetēm, taloniem pie ārsta, čekiem par pacienta iemaksu u.c. Pat, ja pakalpojumu prasa, lai aizbrauktu uz jubileju citā Latvijas daļā, braucienu var pierādīt ar „nulles biļeti". Pierādījumu pieprasīšanu nosaka likuma „Par sociālo drošību" 26.pants, atbilstoši kuram:

cilvēkam, kurš iesniedz pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem vai tos saņem, ir pienākums sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas un pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma:

  • nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšanu vai par kuriem sakarā ar pakalpojuma saņemšanu iepriekš sniegtas ziņas;
  • iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.

Kopā ar visiem citiem pakalpojumiem tā apjoms nevar pārsniegt 40 stundas nedēļā. Kā redzams, šeit nav pakalpojuma apjoma ierobežojuma.

Apjomu nepieciešams izvērtēt sociālajam dienestam. Piemēram, cilvēks no Ludzas lūdz asistenta pakalpojumu, lai aizbrauktu uz konsultāciju slimnīcā Rīgā (un pamato to ar nosūtījumu pie ārsta vai izziņu par ārstniecības iestādes apmeklējumu). Apjoms - ceļš no mājām līdz transportam, ceļš līdz dzelzceļa stacijai, vilciens līdz Rīgai, nokļūšana slimnīcā, gaidīšana, konsultācija, viss norādītais ceļš atpakaļ + vilciena vai autobusa gaidīšana Rīgā. Nav svarīgi, vai brauc atpakaļ tajā pašā dienā, vai nē. Laiks apmēram 14-15 stundas (ceļš: 12-13).

Vai viens un tas pats cilvēks var saņemt asistenta pakalpojumu pašvaldībā un izglītības iestādē?

Jā, mācību gada laikā cilvēks var saņemt pakalpojumu izglītības iestādē un pakalpojumu pašvaldībā, piemēram, lai nokļūtu no mājām uz mācību iestādi un atpakaļ.

Kopējais pakalpojuma apjoms šajā gadījumā var pārsniegt 40 stundas. Jāņem vērā, ka jautājumi, kas saistīti ar asistenta pakalpojumu skolā, nav pašvaldības kompetencē. Tomēr gadījumā, ja cilvēks norāda daudzas aktivitātes, kurām vajadzīgs asistents, nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai patiešām cilvēks ar smagiem funkcionāliem ierobežojumiem ir spējīgs piedalīties tajās pēc vairākām mācību stundām.  

Asistenta pakalpojumu izglītības procesā nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija atbilstoši 09.10.2012. MK noteikumiem Nr.695 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē". Noteikumi pieejami šeit: http://www.likumi.lv/doc.php?id=190188.

Kas var būt par asistentu?

Asistenta pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska persona, kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar cilvēku ar invaliditāti. Asistenta pakalpojumu šis cilvēks var sniegt arī vairākiem cilvēkiem ar invaliditāti, nepārsniedzot 40 stundu nedēļā.

Viens un tas pats cilvēks var sniegt asistenta pakalpojumu pašvaldībā un izglītības iestādē.

Sociālajam dienestam ir tiesības slēgt līgumu ar juridisku personu, kas organizēs pakalpojuma sniegšanu cilvēkam ar invaliditāti.

Vai sociālajam dienestam ir tiesības slēgt līgumu ar asistentu, ja cilvēka izvēlētais asistents ir deklarēts citā pašvaldībā?

Jā, bet šim cilvēkam nevar skaitīt laiku un apmaksāt ceļu līdz viņa mājoklim. Turklāt nepieciešams pārliecināties, ka cilvēks, izmantojot sabiedrisko vai personīgo transportu, reāli var vajadzīgajā laikā atbraukt un nodrošināt asistenta pakalpojumu, piemēram, no rīta aizvest cilvēku ar invaliditāti uz dienas centru.

Cilvēkam ir arī tiesības lūgt sociālo dienestu slēgt līgumu ar diviem asistentiem, piemēram, viens no viņiem sniegs pakalpojumu citā pilsētā sesijas laikā, ja cilvēks ar invaliditāti mācās neklātienē. Kopējais pakalpojuma apmērs nevar pārsniegt 40 stundas nedēļā. Meklēt asistentu citā pilsētā vai novadā vajadzēs pašam cilvēkam ar invaliditāti vai viņa likumiskajam pārstāvim.

Vai sociālajam dienestam ir tiesības slēgt līgumu ar asistentu, kurš pats ir cilvēks ar invaliditāti?

Jā, bet sociālajam dienestam ir jābūt pārliecībai, ka veselības stāvoklis ļaus pildīt asistenta pienākumus (iznest invalīda ratiņus, palīdzēt iekāpt sabiedriskajā transportā u.c.). Ja sociālajam dienestam ir šaubas par to, vai asistents varēs pildīt savas funkcijas (psihiska slimība, garīgā rakstura traucējumi, slikta redze, slikta dzirde u.c.), nepieciešams regulāri kontrolēt līguma saistību izpildi ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju.

Vai asistenta pakalpojums ir jāpiešķir, lai asistents sniegtu atbalstu rehabilitācijas iestādē (piemēram, NRC „Vaivari"), lai palīdzētu nokļūt uz procedūrām?

Jebkurai rehabilitācijas iestādei ir jānodrošina procedūru saņemšana visiem cilvēkiemar invaliditāti, kurus tās ir uzņēmušas. Tāpēcšim mērķim nepiešķir asistenta pakalpojumu. Savukārt asistenta pakalpojumu var noteikt, lai palīdzētu cilvēkam ar invaliditāti nokļūt no mājokļa uz rehabilitācijas iestādi un atpakaļ.

Asistenta pakalpojumu nepiešķir cilvēkiem, kuri atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā. To paredz Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkts un MK noteikumu Nr.942 18.punkts. Saskaņā ar Ārstniecības likumu ārstniecība ir profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe. Tāpēc termins „ārstniecības iestāde" attiecas arī uz rehabilitācijas iestādēm.

Vai asistenta pakalpojumu piešķir un vai asistentam apmaksā ceļa izdevumus, ja cilvēks ar invaliditāti dodas uz ārzemēm?

Asistenta pakalpojumu nodrošina un apmaksā tikai Latvijas teritorijā. Tāpēc šajā gadījumā asistenta pakalpojumu piešķir, lai nokļūtu no mājokļa līdz lidostai, autoostai vai stacijai un atpakaļ.

Vai apmaksās asistenta laiku, ko viņš pavada, gaidot asistējamo cilvēku, piemēram, rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, apmeklējot baseinu u.c. aktivitātes vai speciālistus?

Katru gadījumu ir nepieciešams vērtēt individuāli. Gadījumā, ja cilvēku, īpaši bērnu ar invaliditāti, iekļauj grupā vai atļauj piedalīties nodarbībās baseinā ar nosacījumu, ka viņam sniegs atbalstu, gaidīšanas laiku apmaksā. Protams, apmaksā gaidīšanu pie speciālista, konsultanta u.c.

Ja rehabilitācijas pasākumu vai nodarbības pulciņā speciāli organizē cilvēkiem ar invaliditāti vai cilvēkiem ar noteiktām slimībām, no personāla puses nodrošina viņiem nepieciešamo palīdzību. Tādā gadījumā gaidīšanas laiku apmaksā, ja pasākums ilgst ne vairāk par 1 stundu, jo nav lietderīgi asistentam vairākkārt braukāt un tērēt naudu ceļam.

Vai, pavadot cilvēku ar invaliditāti uz baseinu, nepieciešams viņam palīdzēt nokļūt ūdenī? Vai iepirkšanās laikā cilvēku ar invaliditāti vajadzētu pavadīt veikalā? Vai cilvēku ar invaliditāti vajadzētu pieskatīt koncerta laikā?

Sociālajam dienestam jāizvērtē pieprasītā pakalpojuma nepieciešamais apjoms un pakalpojuma pieprasītāja veselības stāvoklis, jo atkarībā no tā var būt vai nebūt nepieciešamība sniegt palīdzību, piemēram, nokļūt ūdenī. Par šādiem jautājumiem ieteicams vienoties līgumā starp pakalpojuma saņēmēju un asistentu, lai šie jautājumi tiktu atspoguļoti savstarpējā līgumā un nerastos domstarpības pakalpojuma sniegšanas laikā. Līgumā nosaka arī citus būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar asistenta pakalpojuma sniegšanu, piemēram, sīku pakalpojumu sniegšana pa ceļam: palīdzība tualetes apmeklējumā, veikalā u.c.

Asistentam nevar būt pienākums veikt darbības ar cilvēka ar invaliditāti kredītkarti, jo domstarpību gadījumā asistentam būs neiespējami pierādīt, ka nav veiktas nelikumīgas darbības.

Ja sociālais dienests konstatēs, ka cilvēkam ar invaliditāti nepieciešams atbalsts pasākumā, kura apmeklējums prasa papildus izmaksas asistenta pakalpojuma sniedzējam (piemēram, biļete uz koncertu, teātra izrādi, sporta sacensībām), biļeti (ieejas maksu) par saviem līdzekļiem nodrošina cilvēks ar invaliditāti vai viņa likumiskais pārstāvis.

Vai cilvēkam ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu regulāru pakalpojumu izmantošanai vienlaikus ar vienreizējo pakalpojumu? Kā aprēķina kopējo pakalpojuma apjomu (piemēram, cilvēks regulāri saņem ārstniecības pakalpojumus, bet periodiski ir nepieciešamas konsultācijas pie speciālista)?

Jā, ir. Gadījumā, ja cilvēkam ar invaliditāti jau ir zināms, kad būs nepieciešams vienreizējs pakalpojums, to var norādīt iesniegumā. Sociālajam dienestam ir nepieciešams izvērtēt cilvēka aktivitātes un norādīt pakalpojuma apjomu lēmumā par asistenta pakalpojuma piešķiršanu. Tas nozīmē, ka lēmumā ieraksta par papildus pakalpojuma piešķiršanu noteiktajā dienā (ja tā ir zināma) vai par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vienreizējam pakalpojumam ar apmaksu, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem.

Pakalpojumi, kurus cilvēks ar invaliditāti iesniegumā nosauc par regulāriem, piemēram, dažādu ārstu apmeklējums, tādi var arī nebūt MK noteikumu Nr.942 izpratnē. Proti, par regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanu uzskata situāciju, kad cilvēks ne retāk kā reizi nedēļā saņem ārstniecības pakalpojumu atbilstoši ārsta nosūtījumam uz ārstniecības iestādi (MK noteikumu Nr.942 1.pielikums). Šeit domāts ambulatoro procedūru kurss pēc stacionārās ārstēšanas un citas procedūras, kuras nosaka uz noteiktu laiku. Tāpēc šajā gadījumā arī asistenta pakalpojumu piešķir tikai uz šo laiku. Ja cilvēks, piemēram, pirmajā nedēļā aiziet pie zobārsta, otrajā - pie ģimenes ārsta, trešajā - pie logopēda, pakalpojumu saņemšana MK noteikumu Nr.942 izpratnē uzskatāma par neregulāru, un asistenta pakalpojums šim nolūkam nevar pārsniegt 10 stundas nedēļā. Iknedēļas ģimenes ārsta apmeklējums uzskatāms par regulāru, taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā sociālā dienesta pienākums ir noteikt nepieciešamo pakalpojuma apjomu, nevis bez vērtējuma piešķirt 20 stundas.

Kā cilvēks var pierādīt asistenta pakalpojuma sniegšanas faktu?

Asistenta pakalpojums ieviests, lai nodrošinātu ārstniecības pakalpojumu saņemšanu, iesaistītu cilvēku ar invaliditāti sociālajās aktivitātēs, kurās viņš invaliditātes dēļ nevar iesaistīties patstāvīgi. Asistenta pakalpojums līdz 10 stundām nedēļā brīvā laika pavadīšanai, neregulārai iesaistei dažādos pasākumos un pakalpojumu saņemšanai noteikts bez pamatojuma un sniegtos asistenta pakalpojumus nevajag pierādīt.

Savukārt regulāru iesaisti dažādos sociālajos pasākumos, regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanu, koncertu, sporta sacīkšu, sabiedrisku vietu apmeklējumu un citus pasākumus, kuru rezultātā asistenta pakalpojums pārsniedz 10 stundas nedēļā, ir nepieciešams pamatot ar dokumentiem (biļetes, taloni pie ārsta, čeki par pacienta iemaksu).

Kāda ir sociālā dienesta rīcība pēc iesnieguma par asistenta pakalpojuma piešķiršanu saņemšanas?

Viena mēneša laikā:

  • pārbauda un izvērtē cilvēka atbilstību asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem;
  • pieprasa informāciju no NVA, ja cilvēks ar invaliditāti saņem pabalstu par asistenta izmantošanu ES projektu ietvaros, kā arī citām institūcijām, ja tas nepieciešams;
  • izvērtē un nosaka:

- asistenta pakalpojuma apjomu atbilstoši MK noteikumu Nr.942.1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem (stundas nedēļā);

- asistenta pakalpojuma ilgumu (vienreizējs, uz vienu mēnesi, vairākiem mēnešiem, līdz kārtējā gada beigām vai vienu gadu);

  • pieņem lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt asistenta pakalpojumu (iepriekš norādītajos gadījumos);
  • 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē par to cilvēku.

Vai sociālais dienests ir tiesīgs mainīt pakalpojuma apjomu?

Asistenta pakalpojuma apjomu var mainīt gadījumos, kad ir notikušas izmaiņas to cilvēka darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras viņš invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas var būt par pamatu izmaiņām asistenta pakalpojuma apmērāSociālajam dienestam ir jākontrolē konkrētā cilvēka izmantotā pakalpojuma apjoms, piemēram, vai regulāro sociālo pasākumu skaits nedēļā un to ilgums atbilst iesniegumā norādītajam.

Sociālā dienesta tiesības:

  • nepieciešamības gadījumā (liels attālums, slikta satiksme u.c.) sociālajam dienestam ir tiesības palielināt MK noteikumu Nr.942 1.pielikumā noteiktajai aktivitātei paredzēto maksimālo stundu skaitu, pamatojot to, un, nepārsniedzot Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto asistenta pakalpojuma maksimālo stundu skaitu - 40 stundas nedēļā;
  • samazināt MK noteikumu Nr.942 1.pielikumā noteiktajai aktivitātei paredzēto maksimālo stundu skaitu atkarībā no tehniskā palīglīdzekļa veida izmantošanas;
  • paaugstināt asistenta pakalpojuma sniedzēja atalgojumu, finansējot asistentu darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu starpību no sava, proti, pašvaldības budžeta.

Pakalpojuma pieprasītāja tiesības

  • Norādīt sevis izvēlētu pakalpojuma sniedzēju;
  • Sociālā dienesta lēmumu pakalpojuma pieprasītājs var apstrīdēt pašvaldības domē viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā no pašvaldības domes lēmuma spēkā stāšanās dienas;
  • Atteikties no asistenta pakalpojuma sniedzēja un izvēlēties citu asistenta pakalpojuma sniedzēju, iesniedzot sociālajam dienestam pamatotu rakstveida iesniegumu. Cilvēkam ir tiesības atteikties no pakalpojuma sniedzēja ne biežāk kā divas reizes gadā.

Kā apmaksā asistenta pakalpojumu?

Ar asistentu slēdz uzņēmuma līgumu. Ja uzņēmuma līgumu slēdz ar cilvēku, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs un sociālais dienests reģistrēs asistentu VID kā darba ņēmēju, dienestam ir pienākums veikt nodokļu nomaksu tāpat kā gadījumā, ja ir noslēgts darba līgums, - no šī ienākuma veic sociālās apdrošināšanas iemaksas kā no algota darba ienākumiem (t.sk. darba devēja daļu), ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Attiecīgi cilvēkam, kas pilda asistenta pienākumu, pašam nodokļu maksājumi nav jākārto.

Ja uzņēmuma līgums slēgts ar pašnodarbināto, Labklājības ministrija sociālajam dienestam 2013.gadā samaksās asistenta atalgojumu 1,203 latus stundā un transporta izdevumus, pavadot cilvēku ar invaliditāti. Par pašnodarbināto nemaksās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, jo pašnodarbinātajam nav darba devēja, visus nodokļus viņš maksā pats.

Sociālajam dienestam nav tiesību pieprasīt, lai asistents obligāti izvēlētos pirmo vai otro līguma veidu.

Konsultācijas jautājumā par atskaišu aizpildīšanu var saņemt tuvākajā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā.

Asistenta pakalpojuma izbeigšana

Asistenta pakalpojumu cilvēkam izbeidz, ja:

  • cilvēks iesniedz sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no asistenta pakalpojuma;
  • cilvēks mainījis dzīvesvietu uz citu pašvaldību;
  • beidzies VDEĀVK atzinuma derīguma termiņš;
  • sociālais dienests vai Labklājības ministrija konstatē, ka cilvēks neatbilst kritērijiem, kuri nosaka asistenta pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību.

Asistenta pakalpojuma pārtraukšana

Asistenta pakalpojumu cilvēkam pārtrauc sniegt uz laiku, kamēr pakalpojuma saņēmējs atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

Cik lielus izdevumus sabiedriskā transporta izmantošanai var apmaksāt?

Izvērtējot sociālo dienestu uzdotos jautājumus un iepazīstoties ar mēnešbiļešu cenām dažādās pilsētās, var secināt, ka noteikt vienu kopīgu transporta izdevumu vidējo maksimālo apmēru mēnesī klientam ir neiespējami, jo mēnešbiļešu cenas ir atšķirīgas - to izmaksu amplitūda ir no 15 līdz 35 Ls. Ir apdzīvotas vietas, kur tādas vispār nevar iegādāties. Tādējādi sociālais dienests savā izstrādātajā iekšējā kārtībā par asistenta pakalpojuma ieviešanu nosaka transporta izdevumu maksimālo apmēru mēnesī vienam klientam, ņemot vērā reālo situāciju attiecīgajā novadā, attālumu no cilvēka dzīves vietas līdz pakalpojuma saņemšanas vietai (ārstniecības iestādei, sociālajam dienestam, mācību iestādei, dienas centram u.c.), pieprasījumu pēc asistenta pakalpojuma un klienta vajadzības. Piemēram, asistents apkalpo vairākus klientus, un kā asistents strādā ļoti intensīvi - šādam asistentam varētu būt nepieciešama mēnešbiļete. Bet asistentam, kurš pavada vienu klientu pāris reizes mēnesī pie ārsta u.c., mēnešbiļete nav nepieciešama, viņam apmaksā reāli veiktos braucienus, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā iepriekšminēto informāciju par bezmaksas sabiedrisko transportu. Visos gadījumos sociālajam dienestam ir jāpamato, kāpēc asistentam jāapmaksā tieši atskaitē norādītā mēnešbiļete, nevis lētākā biļete.

Kādos gadījumos, sniedzot asistenta pakalpojumu, var izmantot personīgo autotransportu?

Cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu, bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un cilvēkam, kas pavada cilvēku ar I invaliditātes grupu vai bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, ir noteiktas tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdeņiem. Ar minēto cilvēku pārvadājumu saistītos izdevumus kompensē pārvadātājiem. Tāpēc nepamatota atteikšanās no sabiedriskā transporta rada liekus valsts budžeta izdevumus un samazina citu cilvēku ar invaliditāti iespējas saņemt asistenta pakalpojumu. Transporta izdevumu kompensācija galvenokārt ir paredzēta cilvēkiem, kuri sniedz asistenta pakalpojumu cilvēkiem ar II invaliditātes grupu.

Privāto autotransportu asistents ir tiesīgs izmantot tikai gadījumā, ja:

  • veselības stāvokļa dēļ cilvēks ar I vai II invaliditātes grupu vai bērns ar invaliditāti nevar izmantot sabiedrisko transportu;
  • slikta satiksme neļauj izmantot sabiedrisko transportu.

Kādā apmērā apmaksās privātā autotransporta izmantošanu?

Sociālā dienesta pienākums ir individuāli izvērtēt katru lūgumu izmantot privāto transportu. Visos gadījumos sociālā dienesta pienākums ir izvērtēt alternatīvos variantus un brauciena pamatotību. Ja asistents tomēr to izmanto, transporta izdevumi apmaksājami atbilstoši sabiedriskā transporta biļešu cenām. Var būt situācija, kad autobuss kursē vienu reizi no rīta un vienu reizi vakarā. Tādēļ cilvēks ar invaliditāti praktiski to nevar izmantot..

Privātā autotransporta izmantošana apmaksājama tikai tad, ja asistents sniedz pakalpojumu cilvēkam ar invaliditāti, nevis izmanto mašīnu personīgām vajadzībām. Tāpēc attālums nosakāms, pamatojoties uz Internetā pieejamo informāciju par attālumiem. Protams, ka šajā gadījumā asistenta pakalpojuma laiks, kas nepieciešams, lai aizbrauktu uz skolu, darbavietu u.c., ir vērtējams pēc automobiļa, nevis sabiedriskā transporta ātruma. Kā arī jānoslēdz patapinājuma līgums par transporta izmantošanu un grāmatvedībā jāiesniedz ceļazīme un degvielas iegādes čeki.

Par lielākām summām, kas nepieciešamas transporta izdevumiem (piemēram, lai transportētu guļošu cilvēku uz slimnīcu Rīgā) katrs gadījums jāizskata individuāli, izanalizējot pieprasījumu pēc asistenta pakalpojuma un pieejamajiem finanšu resursiem.