gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  
Valsts ieguldījums Zolitūdes traģēdijas seku novēršanā
12.11.2014.

2013.gada 21.novembra vakarā Rīgā, Zolitūdē, Priedaines ielā 20 tirdzniecības centrā „Maxima” iebruka jumts. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas apkopotajai informācijai traģēdijā gāja bojā 54 personas (t.sk. 3 Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm). Traģēdijā, kādu no vecākiem zaudēja 23 bērni, viens no viņiem palicis gan bez mātes, gan tēva.

Traģēdijā cietušie, bojāgājušo radinieki un glābšanas darbos iesaistītie saņēma dažāda veida atbalstu:
•    Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;
•    Veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus;
•    Psihologa pakalpojumus (NVO iesaiste, psiholoģiskās palīdzības koordinatora amata vietas izveide Rīgas domes Sociālajā dienestā)
•    Juridiskās konsultācijas;
•    Finansiālu palīdzību (no valsts, Rīgas Domes, Ziedot.lv).

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi
Sociālās integrācijas valsts aģentūra laikā no 2013.gada 29.novembra līdz 2014.gada 5.novembrim nodrošināja 10 dienu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Zolitūdes traģēdijā iesaistītajiem: cietušajiem, tuviniekiem, avārijas seku likvidēšanā iesaistītajiem. Kopumā sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sniegti 232 tūkst. eiro apmērā. Kopumā minētos pakalpojumus saņēma 552 cilvēki. Pakalpojumi sniegti bez rindas.

Finansiāla palīdzība
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no valsts puses nodrošināja finansiālu atbalstu - traģēdijā cietušajiem - 42 cilvēkiem un 51 bojā gājušo cilvēku tuviniekiem. Kopumā pabalstos VSAA izmaksāja 1 024 535 eiro.

Labdarības organizācija Ziedot.lv 2013.gada novembrī atvēra kontu ziedojumu veikšanai traģēdijā cietušajiem. Saskaņā ar informāciju uz 2014.gada 10.jūliju Latvijas un citu valstu iedzīvotāji Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem līdz šim ziedojuši 1, 46 milj. eiro. Līdz 2014.gada 10.jūlijam palīdzība sniegta 181 traģēdijā cietušajam 1, 16 milj. eiro apmērā, to skaitā visiem 54 bojā gājušo ģimeņu tuviniekiem par kopējo summu 348, 9 tūkst. eiro. Sākotnēji, sākot ar 2013.gada 25.novembri, tika veikta vienreizējo pabalstu izsniegšana no saziedotajiem līdzekļiem katram cietušajam 4500 latu apmērā būtiskāko vajadzību nodrošināšanai. Šāds lēmums tika pieņemts sadarbībā ar Labklājības ministriju, Rīgas domi un ziedotājiem.
No ziedojumiem īpašu palīdzību saņem bojā gājušo 26 nepilngadīgie bērni (23 bioloģiskie un 3 faktiskie), kuriem ir izveidoti pilngadības depozīti par kopējo summu 369, 9 tūkst. eiro. Palīdzību saņēmuši arī 34 cilvēki, kuri negadījumā hospitalizēti, par kopēju summu EUR 217, 7 tūkst. eiro, kā arī 56 vieglāk cietuši cilvēki par kopējo summu 39, 8 tūkst. eiro. No saņemtajiem mērķziedojumiem konkrētiem cietušajiem vai mirušo radiniekiem palīdzība sniegta 47 cilvēkiem 53, 6 tūkst. eiro apmērā. Palīdzība cietušo ārstniecības un rehabilitācijas apmaksai vai sociālā veida palīdzības sniegšana ir nodrošināta 13 cietušajiem par kopējo summu 96, 7 tūkst. eiro. Savukārt 31 tūkst. eiro ir izmaksāts pabalstos 31 smagāk cietušajiem cilvēkiem ārstniecībai un rehabilitācijai no „Maxima Latvija” līdzekļiem

Psihologa atbalsts
Rīgas Domes Labklājības departamentā darbam ar traģēdijā cietušo ģimenēm papildu piesaistīti seši sociālie darbinieki un viens psiholoģiskās palīdzības koordinators. Valsts nodrošināja atbalstu Rīgas Domei sociālā un psiholoģiska atbalsta sniegšanai cietušajiem un viņu ģimenes locekļiem 54 708 eiro apmērā.

2014.gada martā mazumtirdzniecības uzņēmums „Maxima Latvija” noslēdza līgumu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par centralizētu pabalstu izmaksu bērniem līdz 18 gadiem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus, Līguma ietvaros „Maxima Latvija” pārskaitīja 1 735 546 eiro VSAA kontā Valsts kasē, lai VSAA turpmāk līdz 2031.gada augustam nodrošinātu ikmēneša pabalstu izmaksu traģēdijā bojā gājušo personu bērniem līdz pilngadības sasniegšanai. Pabalstu VSAA sāka izmaksāt no 2014. gada maija valsts vidējās mēnešalgas apmērā, kas ir 711,44 eiro. Bērnam, kurš traģēdijā zaudēja abus vecākus, pabalsts tiks maksāts dubultā apmērā. Ņemot vērā vidējos prognozētos ekonomiskās attīstības rādītājus  pabalsta apmērs reizi trīs gados tiks indeksēts 3% apmērā par katru gadu.

Ņemot vērā to, ka Zolitūdes traģēdijā bija cietuši un bojā gājuši darbinieki, Valsts darba inspekcija veica šo nelaimes gadījumu izmeklēšanu un reģistrēšanu. Izmeklēšana ir pabeigta.

Svarīgākais nosacījums, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir normatīvā regulējuma ieviešana un izpilde praksē, kas bieži vien netiek pilnībā veikta, jo, iespējams, ir neskaidras prasības, nav saprasts regulējums vai prasības tiek ignorētas.

Lai uzlabotu darba devēju sastādīto nelaimes gadījuma darbā aktu precīzu aizpildīšanu, Valsts darba inspekcija ir sagatavojusi informatīvu materiālu – paraugu, kā jāaizpilda nelaimes gadījuma akts un kāda informācija ir jānorāda konkrētos akta punktos. Minētais palīgmateriāls ir atrodams Valsts darba inspekcijas mājas lapā.

Sadarbības mehānisms
Ļoti veiksmīgi bija izveidots sadarbības mehānisms starp Labklājības ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju, Sociālās integrācijas valsts aģentūru, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Rīgas domes Labklājības departamentu, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari””. Tā galvenais mērķis – ievērojot vienas pieturas aģentūras principu, iegūt un nodot informāciju pēc iespējas ātrāk un vismazāk traumējošā veidā traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem.

Informācija par iespējamo atbalstu, Ministru kabineta lēmumiem tika publicēta gan latviešu, gan krievu valodā jau 2013.gada 22.novembrī un tika regulāri aktualizēta, šī informācija abās valodās tika nodrošināta Rīgas domes Labklājības departamenta telpās jau 2013.gada 23.novembrī. Apzinoties, ka dažādas sabiedrības grupas izmanto atšķirīgus informācijas kanālus un avotus, iepriekšminētā informācija gan latviešu, gan krievu valodā kopš 22.novembra regulāri tika sniegta arī sociālajos medijos. Paralēli darbojās arī bezmaksas informatīvie un uzticības tālruņi Rīgas domes Labklājības departamentā, Labklājības ministrijā, Valsts bērnu tiesības aizsardzības inspekcijā, krīzes centros, nevalstiskajās organizācijās.