gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

  • Kāpēc ir skolotāji, kas saņem izdienas pensiju, un ir, kas nesaņem?

Šī jautājuma sakarā ir nepieciešams atskats pagātnē. Tā saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1959.gada 17.decembra lēmumu Nr.1397 izdienas pensijas izglītības darbiniekiem piešķīra skolotājiem un citiem izglītības darbiniekiem neatkarīgi no vecuma un darbspēju stāvokļa ar darba stāžu pēc specialitātes, ne mazāku par 25 gadiem.

1990.gada 29.novembra Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums „Par Latvijas Republikas likuma „Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību" noteica, ka Latvijas Republikas teritorijā piemērojami agrāk pieņemtie normatīvie akti, kas nosaka tiesības uz izdienas pensiju līdz laikam kamēr tiks apstiprināts nolikums par izdienas pensiju piešķiršanas kārtību.

1992.gada 26.martā Ministru Padome ar lēmumu Nr. 104 „Par izdienas pensijām" apstiprināja nolikumu „Par izdienas pensijām", kurā nebija ietverta norma, kas nosaka izdienas pensijas piešķiršanas iespēju izglītības darbiniekiem. Tādēļ viņiem izdienas pensiju turpināja piešķirt saskaņā ar agrāk pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt 1993.gada 12.jūlijā Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr. 373 „Par izdienas pensiju piešķiršanas pārtraukšanu darbiniekiem, kuru profesijas nav iekļautas Nolikumā par izdienas pensijām" un kuriem pensiju piešķīra  saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 1990.gada 31.janvārim. Tas attiecās arī uz izglītības darbiniekiem. Šajā lēmumā ir arī punkts saskaņā ar kuru noteikta iespēja turpināt agrāk piešķirtās izdienas pensijas izmaksāšanu līdz laikam, kad tiek iegūtas tiesības uz valsts pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par valsts pensijām".

Līdz ar to šobrīd vēl ir iespējama situācija, kad ir izglītības darbinieki, kuri līdz pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai saņem izdienas pensiju.

Jāatzīmē, ka arī saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" (spēkā no 1996.gada 1.janvāra) pārejas noteikumu 12.punktu ar 1999.gada 1.janvāri ir pārtraukta apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" (apstiprināts ar LR Ministru Padomes 1992.gada 26.marta lēmumu Nr.104), nosakot izdienas pensijas piešķiršanas iespēju par agrāk nostrādāto laiku. Kā jau iepriekš minēts nolikumā "Par izdienas pensijām"  nav iekļauti izglītības darbinieki. 

  • Invalīds no bērnības saņem 50 Ls. Ko var solīt no nākamā gada?

Tiek plānots ar 2009.gadu paaugstināt  valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru invalīdiem, tai skaitā arī invalīdiem kopš bērnības. Šobrīd notiek darbs pie attiecīgo normatīvo aktu izstrādes.

  • Kad palielinās neapliekamo minimumu pensijām? Virs 165 Ls pensijas daļas tiek pārsūknētas no soc. budžeta uz pamata budžetu? Vai tas ir taisnīgi? Latvijā neapliekamais minimums ir zemāks par iztikas minimumu. Kāpēc tieši no 165 Ls jāmaksā nodoklis? Kāpēc vispār jāmaksā nodoklis, ja visu mūžu jau ir maksāts? Pensija ir nopelnīta! Strādāju kopš 1959,gada -19 gadu vecuma.1996.gadā saņēmu vecuma pensiju. Turpinu strādāt .Tātad ,kā jebkurš strādājošais pensionārs ,maksāju nodokļus no 0.00latiem.Kā tiek izlietoti šie strādājošiem pensionāriem atņemtā nauda un tā nauda, kas kā ienākuma nodoklis tiek atvilkts no jau tā nelielās pensijas.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus. Arī pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota, kā arī citi pabalsti tiek pieskaitīti pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā ienākuma nodoklis. Saskaņā ar valstī noteikto nodokļu politiku - iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas jautājums (tai skaitā no pensijām) ir Finanšu ministrijas kompetencē. Labklājības ministrija ir griezusies pie Finanšu ministrijas ar lūgumu paaugstināt neapliekamo minimumu pensijām, kas šobrīd ir Ls 165 mēnesī.

  • Kāpēc dažiem indeksē pensijas 2x gadā, bet citiem 1x? No kurienes ņemti šie skaitļi?

Lai aizsargātu pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma un saglabātu viņu pirktspēju līdzšinējā līmenī, valsts divas reizes gadā - aprīlī un oktobrī - nodrošina pensiju indeksāciju.

2008.gadā pensijas pārskata šādā kārtībā: 

Pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 Ls, indeksē divas reizes gadā - 1.aprīlī, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, un 1.oktobrī, ņemot vērā gan patēriņa cenu pieaugumu, gan 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.

Pensijas, kuru apmērs pārsniedz 150 Ls, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (5 x 45 Ls = 225 Ls), pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu. 

Pensijas, kas pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (5 x 45 Ls = 225 Ls), pašreiz netiek indeksētas. Bet no 2009.gada paredzēta visu pensiju indeksācija, t.i. valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz 225 Ls, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu.

Tiek indeksētas visas valsts pensijas - gan vecuma pensijas, gan invaliditātes, gan apgādnieka zaudējuma pensijas, gan izdienas pensijas.

Pensijas pārskatīšanai piemērojamos indeksus aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tās rīcībā esošiem un Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

  • Darba stāžs 37 gadi, 180 Ls būs pensija. Vai tā tiks indeksēta?

Jā, šogad oktobrī šī pensijas tiks indeksēta, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu. 

  • Vai ministrei šķiet. Ka melnā darba darītājiem nav jāsaņem normāla pensija? Vai tikai ar augstāko izglītību ir pelnījuši normālu dzīvi?

Pensijas apmērs netiek aprēķināts vadoties no cilvēka izglītības līmeņa. Vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs gan no apdrošinātās personas pierādītā apdrošināšanas stāža, gan no uzkrātā pensijas kapitāla laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas pieprasīšanas mēnesim, ko veido šīs personas kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī no personas vecuma pensijas piešķiršanas brīdī.

  • 90 Ls sociālo nodokli strādājošs pensionārs maksā, bet pie pensijas tikai 2 Ls. Kāpēc lielo pensiju saņēmējiem nav arī lielāki nodokļi?

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme strādājošiem pensionāriem 2008.gadā- 28,26%, no tās 7,69% darba ņēmējam.  20% no kopējām sociālās apdrošināšanas iemaksām (no28,26%) veido personas pensijas kapitālu, kuru ņem vērā piešķirot vai pārrēķinot vecuma pensiju. Līdz ar to, jo lielāki bijuši darba ienākumi, no kuriem maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāks ir pensijas pielikums pārrēķina rezultātā.

Pensijas pārrēķinu var veikt ne biežāk kā reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita. 

  • Pavārs ar 40 gadu darba stāžu, no tiem 13 gadus kaitīgā darbā, saņem 130 Ls pensiju. Vai tāda pensija ir cienīga? Pensija 135 lati, komunālie maksājumi būs ap 130 Ls, bet samaksāt nevarēšu. Atslēgs visu un izliks no dzīvokļa. Vai nodrošinās, kur pensionāriem dzīvot? 27 gadu darba stāžs. Pensija 58 Ls, ar piemaksām 65 Ls! Ko darīt? Pensionāre kopš 1993.gada, pensija 130 Ls. Kad beidzot saņems iztikas minimuma līmenī? Ja saka, ka ir strādājuši, ka ir strādājuši citā valstī. Bet ko tad privatizēja? Pensionāre no 1998.gada. 48 gadi darba stāžs, pensija 127 lati. Kad kaut kas mainīsies uz labo pusi? Līdz 1996.gadam 27 gadi darba stāžs, pensija 118 Ls. Vai neejot uz referendumu kaut kas mainīsies?Par invalīdiem nav jāuztraucas pensionāriem, bet gan valdībai.

Labklājības ministrijas viena no prioritātēm ir uzlabot pensionāru materiālo stāvokli, tāpēc tiek pakāpeniski veikti uzdevumi, kas paaugstinās pensijas apmēru. Ar 2009.gadu pensionāriem, kuri 2008.gadā saņēma 40 santīmu piemaksu pie vecuma pensijas par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam, turpmāk piemaksa palielināsies vēl par 30 santīmiem par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja stāžs līdz 1996.gadam ir 35 gadi, tad piemaksa pie vecuma pensijas palielināsies par 10,5 latiem (35 gadi x  0,30 lati). Kopējā piemaksa pie vecuma pensijas būs 24,5 lati (ieskaitot pašreizējo piemaksas apmēru 14  lati = 35 gadi x 0,40 lati).

Ar 2009.gadu piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam saņems arī invaliditātes pensijas saņēmēji.

Jāatzīmē, ka pēdējā laikā ir veikti vairāki pasākumi, kas sekmē pensionāru materiālās labklājības uzlabošanos - straujākai indeksācijai pakļautas pensijas, kuru apmērs 2008.gadā nepārsniedz 150 latus; ar š.g. 1.jūniju paaugstināts piemaksas pie vecuma pensijas apmērs, 19 santīmu vietā vecuma pensijas saņēmēji par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, saņem 40 santīmu; kā arī paplašināts piemaksas saņēmēju loks, t.i. piemaksu saņem visi pensionāri neatkarīgi no apdrošināšanas stāža ilguma, kā arī paaugstināts pensijas apmērs no 135 latiem līdz  225 latiem, līdz kuram piešķirama piemaksa pie vecuma pensijas.

  • Kādi ir indeksācijas procenti? Godmanis saka, ka pieliks 30 Ls, bet I.Purne, ka 22 Ls. Atšķirība ir būtiska.

Precīzu ciparu, par cik palielināsies pensijas, varēs pateikt septembrī, kad būs zināms faktiskais patēriņa cenu indekss, ko nosaka Centrālā statistikas pārvalde, ņemot vērā inflāciju. Prognozēts, ka pensijas, kuru apmērs nepārsniedz Ls 150, oktobra indeksācijas rezultātā palielināsies par apmēram Ls 21,41  bet pensijas, kuras ir no Ls 150 līdz Ls 225 - par Ls 28,51.

  • Vai invalīdiem arī maksās par periodu līdz invaliditātei?

Ja invaliditātes pensijas saņēmējs ir strādājis līdz 1996.gadam, tad par katru nostrādāto gadu ar 2009.gada 1.janvāri tiks noteikta piemaksa ne mazāk kā 70 santīmi par katru gadu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam.

  • Strādājošs pensionārs: vai beigs diskriminēt pensionārus, kas pensionējušies līdz 1996.gadam? Ar kādām tiesībām Purnes kundze apvaino cilvēkus, kas strādāja PSRS? Viņi bija tie cilvēki, kas šo valsti ar savu darbu uzcēla, ko pēc tam vadošie spēki izsaimniekoja.

Pensionāru kategoriju, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam, praktiski neskar ne pārejas perioda, ne jaunās sistēmas elementi, bet gan naudas reformas un augstā inflācija 90.gadu sākumā un arī šobrīd. Ir jādomā par darba mūža līdz 1996.gadam novērtēšanu. Kā atvieglojums ir piemaksas pie vecuma pensijas par apdrošināšana stāžu līdz 1996.gadam paaugstināšana. Tā kā piemaksu piešķir par stāžu līdz 1996.gadam, tad attiecīgi lielāku piemaksas apmēra pieaugumu iegūs tie pensionāri, kuri pensionējušies līdz 1996.gadam vai pensijas reformas sākuma gados.

Ar 2009.gadu pensionāriem, kuri 2008.gadā saņēma 40 santīmu piemaksu pie vecuma pensijas par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam, turpmāk piemaksa palielināsies vēl par 30 santīmiem par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja stāžs līdz 1996.gadam ir 35 gadi, tad piemaksa pie vecuma pensijas palielināsies par 10,5 latiem (35 gadi x  0,30 lati). Kopējā piemaksa pie vecuma pensijas būs 24,5 lati (ieskaitot pašreizējo piemaksas apmēru 14  lati = 35 gadi x 0,40 lati).

  • Kā var ticēt šai koalīcijai - solīja 40 santīmu piemaksu no janvāra, bet pielika tikai no jūlija.

Labklājības ministrija, izstrādājot grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.891 „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie  vecuma  pensijas", paredzēja piemaksas pie vecuma pensijas palielināšanu ar 2008.gada 1.janvāri. Taču, izskatot  2007.gada  3.septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē jautājumu „Par  likumprojektu  „Par  valsts  budžetu  2008.gadam" un 2008.-2010.gada vidēja  termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru", tika  nolemts, ka pasākums par minēto piemaksu paaugstināšanu līdz 40 santīmiem (iepriekšējo 19 santīmu vietā) īstenojams ar 2008.gada  1.jūliju.  Ievērojot to, ka, pieņemot valsts budžetu 2008.gadam (likums „Par valsts budžetu 2008.gadam" izsludināts 2007.gada 8.novembrī), tika  veikta  līdzekļu  pārdale no nodarbinātības speciālā budžeta uz valsts pensiju speciālo  budžetu,  bija  iespējama  piemaksas paaugstināšana  no 2008.gada 1.jūnija,  attiecīgi veicot grozījumus iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos.

2008.gada 20.maijā Labklājības ministrija Valsts kancelejā vēlreiz iesniedza grozījumu Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra  noteikumos Nr.891 „Noteikumi par ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas", kas paredzēja no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.maijam saņemtās piemaksas apmēru palielināt no 19 santīmiem uz 40 santīmiem par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam. Piemaksas summu bija paredzēts izmaksāt līdz 2008.gada 31.decembrim. 2008.gada 16.jūnijā Ministru kabineta komitejas sēdē tika noraidīts minētais noteikumu projekts (protokols Nr.20, 6.§).

  • Kāpēc pensionāriem un invalīdiem nevar tā kā padomju laikos - bija specializēti veikali, kur tirgoja preces bez PVN. Vismaz kādu latu ietaupītu.

Atbilstoši Finanšu ministrijas nolikumam Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā un īsteno politiku nodokļu sistēmas jomā, t.sk. arī par PVN.

  • Kad varēs saņemt procentus no aizgājušo līdzbiedru pensijas?

Jautājumā par mirušā dzīvesbiedra pensijas saņemšanas iespēju, paskaidrojam, ka pensijas apmērs ir atkarīgs no katras personas izdarīto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra un, iestājoties attiecīgajam sociālajam riskam (invaliditāte, bezdarbs, vecums u.c.), tas garantē daļēju ienākumu atvietojumu. Lai noteiktu katras apdrošinātās personas ieguldījumu, ir ieviesta veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu individualizētā uzskaite. Piešķirt  pārdzīvojušajam laulātajam mirušā laulātā pensiju vai tās daļu nav iespējams, jo tas būtu pretrunā likumā „Par valsts pensijām" ietvertajai ideoloģijai un pamatprincipiem.

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam izmaksāt vienreizēju pabalstu. Tiesības uz šo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais arī ir likumā „Par valsts pensijām" noteiktās pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2007.gada 1.janvāra. Vienreizējais pabalsts tiek noteikts mirušā laulātā divu pensiju apmērā.

  • 2006.gadā piešķīra 19 santīmus, 2007.gadā - 21 santīmu, 2008. - 40. ka tikai pensija būs palielināta tikai vienu gadu, bet 2010.gadā mirs badu.

Lai palielinātu to darba gadu vērtību, kas uzkrāti līdz 1996.gadam, tādējādi, uzlabojot pensionāru ar lielu apdrošināšanas stāžu un mazām pensijām materiālo nodrošinājumu, ar 2006.gada 1.janvāri tika noteikta piemaksa pie vecuma pensijas 19 santīmu apmērā par katru darba gadu līdz 1996.gadam. Ar 2008.gada 1.jūniju piemaksas apmērs paaugstinājās par 21 santīmu (19 + 21), sastādot kopā piemaksas apmēru  - 40 santīmi. Ar 2009.gadu pensionāriem, kuri 2008.gadā saņēma 40 santīmu piemaksu pie vecuma pensijas par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam, turpmāk piemaksa palielināsies vēl par 30 santīmiem par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja stāžs līdz 1996.gadam ir 35 gadi, tad piemaksa pie vecuma pensijas palielināsies par 10,5 latiem (35 gadi x  0,30 lati). Kopējā piemaksa pie vecuma pensijas būs 24,5 lati (ieskaitot pašreizējo piemaksas apmēru 14  lati = 35 gadi x 0,40 lati).

Pensionāru dzīves kvalitātes turpmākai uzlabošanai tiks domāts par piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam tālāku palielināšanu.

Minētā piemaksa tiek piešķirta uz mūžu.

  • Vai pensiju piemaksa par stāžu ietilpst pensijā? 55 darba stāžs.

Piemaksa par stāžu līdz 1996.gadam nav pensijas sastāvdaļa.

  • Atmodas laikos uzstādīja 30 Ls robežu pensijai, bet toreiz viss bija lētāks, pensionāriem bija lielākas atlaides. Algas maksāja aploksnēs, sievietes darbā ņēma no 30 gadu vecuma, tāpēc nav darba stāža. Ko darīt?

Tiesības uz vecuma pensiju ir personai ar 10 gadu apdrošināšanas stāžu, ja sasniegts 62 gadu vecums.

  • Darba stāžs 44 gadi, ar piemaksām 130 Ls pensija. Ja katru gadu pieliks 70 santīmus, vai tie būs 70 santīmi vai atkal novilks to, ko šogad pielika - 40 santīmus?

Ar 2009.gadu pensionāriem, kuri 2008.gadā saņēma 40 santīmu piemaksu pie vecuma pensijas par katru nostrādāto gadu līdz 1996.gadam, turpmāk piemaksa palielināsies vēl par 30 santīmiem par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja stāžs līdz 1996.gadam ir 35 gadi, tad piemaksa pie vecuma pensijas palielināsies par 10,5 latiem (35 gadi x  0,30 lati). Kopējā piemaksa pie vecuma pensijas būs 24,5 lati (ieskaitot pašreizējo piemaksas apmēru 14  lati = 35 gadi x 0,40 lati).

  • Ja es iemaksāju trešajā pensiju līmenī (no sava konta konkrētu nelielu naudiņu) -  fondā. Vai man ir kaut kādas valsts garantijas. Ja kaut kas bankā mainās, vai krīze, vai kaut kas tam līdzīgs. KAS garantēs to ka es nepazaudēšu savu naudu. Esmu vēl strādājoša pensionāre, centos nodrošināt sev papildpensiju Hansa pensiju fondā 3.pensiju līmenī. Esmu iemaksājusi ap 500Ls, bet tur zaudēta mana nauda un vēl palikuši ap 300Ls. Kā to kontrolē? Man līdz pensijai vēl tālu, pašlaik ir 26 gadi, esmu apzinīgs nodokļu maksātājs - veicu iemaksas visos trijos pensiju līmeņos, bet, aplūkojot banku dotos rādītājus par 3.pensiju līmeni, banku peļņas rādītājus, kā arī procentus, ko bankas maksā par noguldījumiem, rodas jautājums kā var būt ienesīgums gadā no ieguldījumiem dažādos fondos mērāms 20 un pat 30 %, bet pensiju 3.līmeņa ienesīgums piem., 3-4% vai pat negatīvs? Kāda ir valdības attieksme pret to, vai viņi var to ietekmēt? Arī mans darba stāžs sākas no 1973.gada. Nodokļus esmu maksājusi visus likumā noteiktos no visas darba algas. Tagad esmu pieteikusies uz 2.pensiju līmeni un arī uz 3. pensiju līmeni, taču attiecībā uz 3.līmeni esmu konstatējusi, ka šobrīd ir uzkrājums ar "-" zīmi, tas nozīmē, kas es katru mēnesi maksāju un man ir mazāk nekā iemaksāju, tad kā Jūs ieteiktu rīkoties lai veidotos uzkrājums? Kāda runa var būt par uzticēšanos? 

Privātās brīvprātīgās pensiju shēmas mērķis ir tās dalībniekiem ar privāto pensiju fondu starpniecību uzkrāt un ieguldīt viņu pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, līdz ar to nodrošinot  šiem dalībniekiem papildus kapitālu vecumā. Pensiju fondi var būt slēgti vai atklāti un tiem var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Pensiju plāna dalībnieki var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju starpniecību. Jau no 55 gadu vecuma tā dalībnieks var saņemt visu uzkrāto kapitālu, vai arī turpināt dalību un saņemt kapitālu pa daļām.

Pensiju plāna dalībniekam ir tiesības pārskaitīt uzkrājumu papildpensijai vai tā daļu uz citu pensiju plānu.

Ja pensiju fonds, līdzekļu turētājs vai līdzekļu pārvaldītājs pasludināts par maksātnespējīgu vai tiek likvidēts, pensiju plānu līdzekļus nedrīkst iekļaut pensiju fonda, līdzekļu turētāja vai līdzekļu pārvaldītāja - parādnieka mantā.

Pensiju plāna dalībnieka paša vai viņa labā pensiju fondā iemaksātie naudas līdzekļi nekavējoties (ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc dienas, kad naudas līdzekļi ieskaitīti pensiju plānam atvērtajā kontā) ieskaitāmi pensiju plāna dalībnieka individuālajā kontā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzrauga pensiju fonda finansiālo darbību un informācijas sniegšanu pensiju plāna dalībniekiem vai papildpensijas saņēmējiem. FKTK pienākums ir nodrošināt profesionālu pieeju un stabilitāti pensiju fondu darbā, kā arī reģistrēto pensiju plānu dalībnieku likumīgo interešu un tiesību aizsardzību. FKTK ir tiesības veikt pensiju fonda darbības tematiskās pārbaudes un pieprasīt informāciju un dokumentus par tā darbību. Pensiju fonda pienākums ir sniegt FKTK visu pieprasīto informāciju un uzrādīt visus dokumentus. Pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem un veiktajām pārbaudēm un revīzijām, FKTK novērtē pensiju fonda finansiālā stāvokļa stabilitāti un, ja nepieciešams, dod norādījumus attiecībā uz stāvokļa uzlabošanu. Pensiju fondam šie norādījumi jāizpilda noteiktajā laikā.

FKTK var anulēt pensiju fondam izsniegto licenci, ja pensiju fonds neveic pasākumus, kas paredzēti finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā, ja pensiju fonds nespēj izpildīt savas saistības pret pensiju plāna dalībniekiem, ja pensiju fonds FKTK noteiktajā termiņā nav novērsis konstatētos pārkāpumus.

Latvijā tiek piedāvāti pensiju plāni bez garantētām ienesīguma likmēm. Visus ar pensiju plāna ieguldījumiem saistītos riskus uzņemas paši pensiju plāna dalībnieki. Ja cilvēks nav apmierināts ar izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem, viņam ir tiesības to mainīt. Ņemot vērā notikumus Latvijas un pasaules finanšu tirgos, ienesīgums valsts fondēto pensiju shēmā un privātajā pensiju shēmā ir samazinājies un daži ieguldījumu plāni 2007.gada laikā ir strādājuši ar negatīvu ienesīgumu, tomēr kopš darbības sākuma nevienam ieguldījumu plānam nav bijis negatīvs ienesīgums.

  • Cik lielam jābūt darba stāžam, lai varētu cerēt uz samērīgu pensijas naudu?

Tiesības uz vecuma pensiju ir, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem, bet pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no apdrošinātās personas pierādītā apdrošināšanas stāža, bet arī  no uzkrātā pensijas kapitāla laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas pieprasīšanas mēnesim, ko veido šīs personas kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, un no personas vecuma pensijas piešķiršanas brīdī.

  • Studijā esošie ļoti gudrie cilvēki, lai paskaidro, kā divām ES valstīm var būt tik dažādas nodokļu likmes:
    Īrijā sociālā nodokļa pamatlikmes:
    no pirmajiem nopelnītajiem 127,-eiro nav jāmaksā;
    no ienākuma, kas pārsniedz 127,-eiro, sociālā nodrošinājuma nodoklis ir 4%;
    Veselības aprūpes nodoklis 2% apmērā jāmaksā no visiem ienākumiem;
    20% no ienākuma pirmajiem 34000,-eiro;
    41% no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 34000,-eiro!

Nodokļu politika un sociālās apdrošināšanas sistēmas valstīs ir atšķirīgas - ir valstis, kurās sociālās apdrošināšanas sistēma balstās uz iemaksām, bet ir valstis, kurās sociālie pakalpojumi tiek finansēti no vispārējiem nodokļiem. Tā kā valstīs ir dažādas apdrošināšanas sistēmas un valsts finansiālās iespējas un atšķiras apdrošināšanas veidi, pret kuriem tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un atšķiras attiecīgie pakalpojumi, likmes salīdzināt nebūtu korekti.

  • Invaliditātes pensijas ir zemākas par iztikas minimumu, turklāt aprēķināto nevis reālo.

Pensijas apmēra noteikšana un izmaksa nav piesaistīta iztikas minimuma patēriņa grozam. Iztikas minimums jeb pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozs ir patēriņa preču un pakalpojumu apjoms, kas nosaka cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Savukārt darba algas, pensijas, pabalsti ir personas ienākumi. Veidojot sociālo politiku, Labklājības ministrija pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojuma grozu nepielieto. Šobrīd pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojuma groza naudas izteiksmi katru mēnesi aprēķina Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošā Centrālā statistikas pārvalde.

I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs:

  • no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ko nosaka par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas;
  • no personas individuālā apdrošināšanas stāža;
  • no maksimāli iespējamā apdrošināšanas stāža, kuru nosaka no 15 gadu vecuma līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai.

III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensiju piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā - 45 lati, invalīdam kopš bērnības - 50 lati.

Invaliditātes pensija minimālā apmērā tiek piešķirta, ja cilvēks piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijis pakļauts invaliditātes apdrošināšanai.

  • I grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir vienāds ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,6 (72 lati, invalīdam kopš bērnības - 80 lati),
  • II grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir vienāds ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,4 (63 lati, invalīdam kopš bērnības 70 lati).

Invaliditātes pensijas regulāri tiek pārskatītas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, bet nelielajām pensijām (2008.gadā līdz 150 latiem) arī 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem

  • Sociālais nodoklis 34% pašnodarbinātajiem. 
2008.gadā pašnodarbinātā sociālo iemaksu likme ir 30,44%, bet ienākumu minimālais apmērs, kuru sasniedzot ir jāmaksā sociālās iemaksas, ir 150 Ls mēnesī. Tas nozīmē, ka, ja pašnodarbinātā ienākumi ir zemāki, sociālās iemaksas nav jāmaksā.
  • Reāli pensionēšanās ir indivīda sodīšana. Pie šiem apstākļiem jautājums I.Godmanim - kā un uz kāda likuma pamata sociālais budžets, kas ir nošķirts no pamatbudžeta, pastāvīgi aizdod naudu pamatbudžetam? Ar kādām tiesībām valdība vienkārši paņem naudu, kas uzkrāta un iemaksāta sociālām vajadzībām?Kāpēc Latvijā cilvēki ar lieliem ienākumiem vispār ir atbrīvoti no sociālā budžeta maksājumiem? Vai var minēt kādu ES valsti, kur darbojas tāda pati pensiju likuma sistēma?
No 2002.gada sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi kārtējā gadā pārsniedz budžeta izdevumus, kā rezultātā budžetā pamazām veidojas uzkrājums. Šie līdzekļi tiek nodoti Valsts kasei ieguldīšanai (nevis aizdošanai pamatbudžetam), un par šiem noguldījumiem speciālais budžets saņem papildus ieņēmumus kredītprocentu veidā, tādējādi papildinot speciālā budžetā ieņēmumus. Pēc līgumu darbības termiņu beigām ieguldītā summa tiks atgriezta atpakaļ speciālajā budžetā pensiju un pabalstu izmaksai. Jautājumus, kas saistīti ar budžeta līdzekļu ieguldīšanu, regulē Likums par budžetu un finanšu vadību.

Ienākumu maksimālais apmērs tika noteikts no 1997.gada, lai valsts obligātajā nefondētajā pensiju shēmā demogrāfiski un ekonomiski labvēlīgajos gados netiktu koncentrēti pārāk lieli līdzekļi (kas apgrūtināti saistību izpildi nākotnē, kad būs jānodrošina pensiju izmaksa personām, kas veikušas iemaksas no ļoti lieliem ienākumiem).  Līdzīgi kā Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai iemaksu objekta maksimālā robeža noteikta arī citās valstīs, piemēram, Slovākijā un  Polijā. Tomēr informējam, ka Saeima šā gada 19.jūnijā pieņēma lēmumu uz laiku atcelt iemaksu objekta maksimālo apmēru, t.i., no 2009.gada 1.janvārim līdz 2013.gada 31.decembrim sociālās iemaksas būs jāveic no visiem personas ienākumiem.

  • Mazturīgie Latvijas iedzīvotāji, skolēni un bērni vasaras sezona lasa ogas un sēnes mežā, tās realizējot pārstrādes uzņēmumiem un tirdzniecības vietās. Viņiem no 1.kg tiek piemērots ienākumu nodoklis 25%. Cik ilgi tiks aplaupīti mazturīgie Latvijas iedzīvotāji, kuru ienākumi vairumā gadījumā ir zem jebkādaiztikas minimuma?

Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā un īsteno politiku nodokļu sistēmas jomā, tai skaitā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu no personas ienākumiem, kā arī informē sabiedrību par nozares politiku.

  • Vai ar 1.jūniju tiešām varēs saņemt piemaksu arī tad, ja pensijas būs lielākas par 135 latiem? Vai  tas ir tikai solījums?

No 2008.gada 1.jūnija tika paaugstināts pensijas apmērs no 135 līdz 225 latiem, līdz kuram tiek piešķirta piemaksa pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas (darba) gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Līdz ar to piemaksu pie vecuma pensijas no š.g. jūnija saņem arī tie pensionāri, kuru pensijas apmērs ir no 135 līdz 225 latiem. Tāpat ar 1.jūniju tika atcelts apdrošināšanas stāža ierobežojums piemaksas piešķiršanai (līdz š.g. 1.jūnijam piemaksa tika noteikta tikai tiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs uz piemaksas piešķiršanas brīdi nebija mazāks par 30 gadiem). Tagad minēto piemaksu var saņemt neatkarīgi no apdrošināšanas stāža visi pensionāri, kuriem vecuma pensijas nepārsniedz 225 latus.

Piemēram, ja vecuma pensijas apmērs līdz 2008.gada jūnijam bija 170 lati (tātad piemaksa līdz šim nebija piešķirta, jo pensijas apmērs bija lielāks par 135 latiem) un stāžs līdz 1996.gadam ir 35 gadi, tad piemaksa ir 14 lati (35 gadi x 0,40 lati). Otrs piemērs,  ja vecuma pensijas apmērs bija 120 lati, stāžs līdz 1996.gadam ir 20 gadi un kopējais stāžs 29 gadi (tātad piemaksa līdz šim nebija piešķirta, jo kopējais stāžs bija mazāks par 30 gadiem), tad šajā gadījumā piemaksa no š.g. jūnija ir 8 lati (20 gadi  x 0, 40 lati).

  • Cik lielas pensijas indeksēs oktobrī? 

Oktobrī indeksēs pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 225 latus. Pensijas, kas nepārsniedz 150 latus, indeksēs, ņemot vērā gan faktisko patēriņa cenu kāpumu, gan 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Bet pensijas no 150 līdz 225 latiem indeksēs, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu kāpumu par iepriekšējiem 12 mēnešiem. Savukārt, ja inflācija turpinās augt, plānojam oktobra pensiju indeksācijā pensijām, kuras nepārsniedz 170 latus ņemt vērā ne tikai inflāciju, bet arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.

  • Kad indeksēs visas pensijas, jo arī lielās pensijas ir pakļautas inflācijai?

Ir jau pieņemti grozījumi likumā „Par valsts pensijām", kas paredz ar 2009.gadu indeksēt pensijas, kas pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (225 latus), reizi gadā ar faktisko patēriņa cenu indeksu.

  • Vai arī piemaksas tiks kādreiz palielinātas?

Ar 2008.gada 1.jūniju piemaksa pie vecuma pensijas tika paaugstināta no 19 līdz  40 santīmiem par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Savukārt ar 2009.gada 1.janvāri paredzēts šo robežu paaugstināt vismaz līdz 70 santīmiem.

Tas nozīmē, ka tiem pensionāriem, kuri 2008.gadā saņēma 40 santīmu piemaksu pie vecuma pensijas par katru nostrādāto gadu, turpmāk piemaksa palielināsies vēl par 30 santīmiem par katru nostrādāto gadu. Piemēram, ja stāžs līdz 1996.gadam ir 35 gadi, tad piemaksa pie vecuma pensijas palielināsies par 10,5 latiem (35 gadi x  0,30 lati). Kopējā piemaksa pie vecuma pensijas būs 24,5 lati (ieskaitot pašreizējo piemaksas apmēru 14  lati = 35 gadi x 0,40 lati).

  • Kad tiks pārtraukta strādājošiem pensionāriem diskriminācija un tiks piemērots nepaliekamais minimums kā visiem pārējiem pilsoņiem?

Valdībā atbalstu guvis Finanšu ministrijas izstrādātais  informatīvais ziņojums, kas paredz no 2009.gada noteikt strādājošiem pensionāriem iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu. Proti, strādājošiem pensionāriem neapliekamais minimums būs tāds pats kā visiem strādājošiem.

  • Mums taču  ir liels sociālā budžeta uzkrājums? Un kāpēc to naudu nesadala trūcīgajiem pensionāriem? 

Pateicoties sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumam, Labklājības ministrija pēdējos gadus var  īstenot vairākus soļus, lai uzlabotu pensionāru situāciju, īpašu vērību pievēršot cilvēkiem ar lielu apdrošināšanas stāžu. Ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus valstī un sasāpējušos jautājumus pensiju jomā, galvenokārt tiek vērsta uzmanība pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai. 

Tomēr šeit būtu jāatceras, ka Latvijā (līdzīgi kā vairumā Eiropas valstu) vērojama visai strauja sabiedrības novecošanās, kas pastiprināsies nākamajos gados. Tā rezultātā, ņemot vērā zemo dzimstību un vidējā mūža ilguma palielināšanos, nākotnē valsts sociālās apdrošināšanas sistēma nonāks budžeta deficīta situācijā. Tāpēc, lai nākotnē tie strādājošie, kuri šobrīd godīgi strādā un maksā nodokļus valstij, varētu saņemt pensiju un citus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām, ir nepieciešams savlaicīgi uzkrāt sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļus. Šī iemesla dēļ visa sociālā budžeta uzkrājuma izmantošana šobrīd būtu bezatbildīga.

  • Vai plānotie paaugstinājumi un izmaiņas pensiju indeksācijā "tiek" līdzi inflācijas līmenim?

Pārskatot pensijas divas reizes gadā, katrā indeksācijas reizē tiek ņemtas vērā cenu izmaiņas par 6 mēnešu periodu, proti, 1.aprīļa pensiju indeksācijā piemēro patēriņa cenu indeksu, kura noteikšanai ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par faktisko patēriņa cenu indeksu laikposmam no iepriekšējā gada 1.septembra līdz kārtējā gada 28. (29.) februārim, bet 1.oktobra pensiju indeksācijā piemēro patēriņa cenu indeksu, kura noteikšanai ņem vērā CSP datus par faktisko patēriņa cenu indeksu laikposmam no kārtējā gada 1.marta līdz 31.augustam.

Savukārt, veicot pensiju (kuru apmērs pārsniedz 150 latus, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 225 latus) pārskatīšanu reizi gadā (1.oktobrī), tiek ņemtas vērā patēriņa cenu izmaiņas par 12 mēnešu periodu (t.i. periods no iepriekšējā gada 1.septembra līdz kārtējā gada 31.augustam). Tātad pensijas tiek indeksētas atbilstoši inflācijas pieaugumam.

  • Vai iespējams pensijas minimumu aprēķināt, to pielīdzinot valsts minimālajai algai?


Valsts pensiju sistēma ir balstīta uz valsts sociālās apdrošināšanas  principiem un pensiju apmēri ir atkarīgi no cilvēka ienākumiem, no kuriem ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja minētie ienākumi, no kuriem šīs iemaksas veiktas, ir bijuši zemi, tad valsts garantē noteiktu pensijas minimumu, kura ievērojama paaugstināšana var radīt situāciju, kad pensiju apmēri tiktu novienādoti un līdz ar to mazinātos cilvēku ieinteresētība veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apjomā. Taču pensijas izmaksa šodienas pensionāriem tiek nodrošināta no līdzekļiem, kas veidojas no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras veic strādājošie. Zūdot ieinteresētībai veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazināsies arī līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, kā rezultātā zaudētāji būs visi pensiju sistēmas dalībnieki, gan jau esošie, gan nākotnes.

No 2009.gada 1.janvāra ir plānots paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru no 45 latiem uz 60 latiem, kā rezultātā paaugstināsies arī valsts garantētie minimālie vecuma pensijas apmēri, kas noteikti atkarībā no personas apdrošināšanas stāža.

  • Vai paredzēta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam arī invaliditātes pensiju saņēmējiem?

No 2009.gada 1.janvāra piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1996.gadam 70 santīmu apmērā saņems arī invaliditātes pensijas saņēmēji.

  • Vai invalīds var vienlaicīgi gan strādāt, gan saņemt invaliditātes pensiju?

Invaliditātes pensijas saņēmējs var gan strādāt , gan vienlaikus saņemt invaliditātes pensiju. Tā kā strādājot tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad cilvēks var reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita veikt pensijas pārrēķinu. Invaliditātes pensijas pārrēķinā tiek ņemts vērā papildinātais apdrošināšanas stāžs.

  • Jautājumi un atbildes VSAA mājas lapā 

vsaalogo.gif - 6.05 KB