gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Dažādi
  • Kā ANO Konvencijas parakstīšana par cilvēkiem ar invaliditāti varētu ietekmēt šīs cilvēku grupas tiesības (lielāku aizsardzību?) darba tirgū (un kontekstā ar bezdarba pieaugumu valstī)?

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju „Par personu ar invaliditāti tiesībām" (turpmāk - Konvencija) Latvija jau ir parakstījusi 2008.gada 18.jūlijā.
Konvencijas mērķis ir veikt pasākumus, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu.
Konvencija nosaka jomas, kurās ir jāstiprina personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība un viena no šādām jomām ir nodarbinātība. Konvencijas 27.pants „Darbs un nodarbinātība" nosaka, ka dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem un nosaka to, ka ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija invaliditātes dēļ attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātību, ieskaitot darbā pieņemšanas, nolīgšanas un nodarbinātības nosacījumus, karjeras virzību, kā arī veselībai drošus darba apstākļus.
Konvencija paredz, ka dalībvalstij jāveicina personu ar invaliditāti nodarbinātība ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Turklāt dalībvalstīm ir jāpārtrauc jebkāda veida diskriminācija gan likumdošanā, gan arī praksē, veicot saprātīgus pielāgojumus darba vietā, lai veicinātu to, ka personām ar invaliditāti tiktu nodrošināti piemēroti darba apstākļi.
Ratificējot Konvenciju, Latvijā tiks stiprināta visu personu ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī efektīvāk sekmētas personas tiesības uz pieeju darbam, turklāt vienlīdzīgi ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Iespēja iekļauties darba tirgū veicinās aktīvu personu ar invaliditāti integrāciju.
Jau pašreiz spēkā esošā Darba likuma 7.panta normas nosaka, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu un šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, tajā skaitā neatkarīgi no personas invaliditātes. Tādejādi faktiski jau spēkā esošais Darba likums atbilst Konvencijas mērķim un saturam un Konvencijas ratifikācija tikai pastiprinās personu ar invaliditāti tiesību uz darbu ievērošanu un īstenošanu.
Jānorāda, ka Konvencijas 33.pants „Īstenošana un pārraudzība valstu līmenī" paredz dalībvalstī neatkarīga mehānisma izveidi Konvencijas veicināšanai, aizsardzībai un īstenošanas pārraudzībai. Tā kā LR Tiesībsarga biroja galvenais uzdevums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un īstenošanu, turklāt biroja pārstāvji savā darbā ir uzkrājuši gan ievērojamas teorētiskas zināšanas, gan arī praktisko darba pieredzi diskriminācijas novēršanas jomā, tad plānots, ka Konvencijas īstenošanas uzraudzības funkciju Latvijā varētu veikt LR Tiesībsarga birojs, tādejādi tiktu veicināta Konvencijā noteikto tiesību īstenošana.
Lai sagatavotos Konvencijas ratifikācijai, Labklājības ministrijā  izveidota darba grupa, kurā piedalās nozaru ministriju, citu valsts un pašvaldību iestāžu, tai skaitā Latvijas Republikas Tiesībsarga pārstāvji, kā arī sociālo partneru pārstāvji. Turklāt darba grupā aktīvi tiek iesaistīti arī biedrību, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses, pārstāvji. Darba grupas ietvaros jau veikta Latvijas normatīvo aktu atbilstība Konvencijas mērķim un saturam un notiek aktīvs darbs pie ilgtermiņa rīcības plāna Konvencijas īstenošanai izstrādes. Jānorāda, ka Konvencijas īstenošans rīcības plāns saskaņā ar Saeimas 2008.gada 29.maija doto uzdevumu Ministru kabinetam un Ministru kabineta 2008.gada 8.jūlija sēdē nolemto līdz 2009.gada 1.maijam ir jāiesniedz Ministru kabinetā.