gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Apvienotās Karalistes izstāšanās (breksita) ietekme uz sociālo jomu

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste (AK) iesniedza Eiropas Savienībai (ES) vēstuli par Līguma par Eiropas Savienību 50. panta „iedarbināšanu”, t.i., paziņojumu par nodomu izstāties no ES. No tā brīža tika uzsākta divu gadu laika atskaite un sarunas par breksita procesu un noteikumiem. 

Sākotnējais plānotais AK izstāšanās datums bija 2019.gada 30.marts, kad AK kļūtu par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Saskaņā ar Eiropadomes 2019.gada 10.aprīļa ārkārtas sanāksmes lēmumu breksita datums tika pagarināts līdz 2019.gada 31.oktobrim. Pašlaik breksita datums ir pagarināts atkārtoti līdz 2020.gada 31.janvārim. Lēmums ietver arī elastības iespēju, paredzot, ka breksits ir iespējams pirms noteiktā termiņa, ja AK apstiprina Izstāšanās līgumu. 

Breksita process un tā sekas nākotnē iedalāmas divos pamata posmos:

1. AK izstāšanās no ES, kuras rezultātā AK kļūst par trešo valsti jeb valsti ārpus ES;
2. AK un ES nākotnes attiecības, kuru veidošana iespējama pēc tam, kad AK kļuvusi par trešo valsti.

Plašāka informācija par breksitu pieejama Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Būtiski apzināties, ka neatkarīgi no sarunu iznākuma paredzamas izmaiņas atlikušo 27 ES dalībvalstu un AK attiecībās, tādēļ ir svarīgi sagatavoties pārmaiņām. 
Ja AK izstājas no ES bez vienošanās, nepieciešams aizsargāt personu sociālās drošības tiesības, kas iegūtas Latvijā vai AK līdz breksita datumam. Šajā nolūkā Latvija ir veikusi būtisku sagatavošanās darbu gan nacionālā līmenī, gan arī ES līmenī kopīgi ar citām ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju.

Lai nodrošinātu Latvijas valstspiederīgajiem un Lielbritānijas pilsoņiem pienākošās sociālās garantijas, Latvijā 2019.gada 21.martā pieņemts likums „Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības”.

Savukārt ES līmenī Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi Regulu par ārkārtas pasākumu noteikšanu sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

Sociālās tiesības personām, kuras bijušas sociāli apdrošinātas AK līdz AK izstāšanās no ES brīdim

Likums „Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” ietver detalizētu regulējumu par Latvijas pensiju, atlīdzību un pabalstu nodrošināšanu minētajām personām no brīža, kad AK izstājas no ES bez vienošanās. 

Paredzēts, ka:

  • nosakot tiesības uz Latvijas pensiju, tiek ņemts vērā apdrošināšanas stāžs AK līdz brīdim, kad AK izstājas no ES;
  • turpinās Latvijas piešķirto pensiju, pabalstu un atlīdzību eksports uz AK. 

Papildus ir atviegloti nosacījumi Latvijas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķiršanai tiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem un viņu ģimenēm, kuri pārceļas no AK uz dzīvi Latvijā pēc breksita līdz 2020. gada 31. decembrim. 

Likums arī paredz, ka personām, kuras ir sociāli apdrošinātas AK, ko apliecina AK kompetentās iestādes izsniegts dokuments, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā nav jāveic.

Sociālās tiesības AK pilsoņiem, kuri dzīvojuši Latvijā līdz AK izstāšanās no ES brīdim un pēc tam turpina dzīvot Latvijā

Minētajiem AK pilsoņiem pārejas periodā līdz 2020. gada 31.decembrim Latvijā saglabāsies viņu līdzšinējās tiesības sociālajā jomā (tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, tiesības uz invaliditātes ekspertīzi, tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kā arī atbalstu bezdarba gadījumā).