Tu meklē darbu.

Tu atnāc uz kādu organizāciju.

Šajā organizācijā tu satiec tās vadītāju -

direktoru, valdes priekšsēdētāju, vadītāju.

Viņš ir tas, kurš dod tev darbu.

Viņu arī sauc par darba devēju.

 

Darba devējs var būt fiziska persona (cilvēks)

vai juridiska persona (vesela organizācija).

Ja darbu Tev „dod" organizācija (juridiska persona),

to  pārstāv tās vadītājs.

Tātad cilvēku vai organizāciju,

kuri tev "dod" darbu, sauc par darba devēju.

Ja tu strādā,

Cilvēks vai organizācija tev "dod" darbu.

Tu „ņem" darbu no organizācijas vai cilvēka.

Tāpēc tevi sauc par darba ņēmēju.

Tā tevi sauc juridiskos dokumentos.

Ikdienā darba devējs tevi sauc par darbinieku.

Pirms sāc strādāt tu noslēdz darba līgumu.

Darba līgums ir dokuments.

Tā ir rakstiski noslēgta vienošanās.

Darba līgumam ir juridisks spēks.

Līgums mūs aizsargā no krāpšanas.

 

Darba līgumā ieraksta, kādu darbu tu darīsi.

Ieraksta, kādu darba samaksu tu saņemsi.

Darba samaksa nav tikai tava darba alga.

Darba devēji maksā arī prēmijas, piemaksas pie darba algas.

Darba samaksa ir darba alga, piemaksas un prēmijas.

 

Pirms paraksti darba līgumu, to uzmanīgi izlasi.

Ja tev ir grūti to izdarīt, ja tajā ir vārdi, ko nesaproti,

palūdz, lai kāds cilvēks, kam tu uzticies,

izlasa un paskaidro tev, kas darba līgumā ir uzrakstīts.

 

Darba līgumā noteikti jānorāda:

darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta,

darba devēja vārds, uzvārds (nosaukums), reģistrācijas numurs un adrese;

datums, kad darbinieks(darba ņēmējs) sācis strādāt;

laiks, cik ilgi darbinieks(darba ņēmējs) strādās

(ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);

darba vieta;

darbinieka profesija un veicamais darbs;

darba alga jeb samaksa un tās izmaksāšanas laiks;

dienas vai nedēļas darba laiks;

ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums;

darba līguma termiņš.

Darba līgumu gatavo 2 eksemplāros.

No tiem viens ir  pie darbinieka, otrs - pie darba devēja.

 

Darba līgumā var noteikt pārbaudes termiņu.

To dara tāpēc, lai zinātu,

vai darbinieks varēs izpildīt viņam uzticēto darbu.

Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem.

Pārbaudes termiņa laikā darbiniekam ir jāmaksā alga.

 

Gan darbiniekam, gan darba devējam

ir tiesības izbeigt darba līgumu.

 

Dažreiz darba devējs negrib slēgt darba līgumu.

Viņš solās bez līguma samaksāt par darbu.

 

Ja tev nav darba līguma,

neviens nevar aizstāvēt tavas tiesības.

Ja darba devējs rīkojas negodīgi un neslēdz darba līgumu,

tev nav arī sociālo garantiju.

Tas nozīmē, ka tu nevari saņemt pabalstu slimības gadījumā.

Tu nevari saņemt pabalstu, ja ar tevi notiek nelaime darbā.

Tev nav atalgota ikgadējā atvaļinājuma.

 

Ja esi parakstījis darba līgumu, tad

tev ir jāievēro noteiktā kārtība darba vietā.

Tev jāpilda darba devēja rīkojumi.

 

Darba devējs darba līgumā apņemas

maksāt noteiktu algu par paveikto darbu un

gādāt, lai tavs darbs ir drošs un nekaitē tavai veselībai.

parakstit_ligumgu.jpg - 472.33 KB

Darba ņēmējs paraksta darba līgumu

To, cik ilgi darbiniekam jāstrādā,

nosaka  Darba likums.

Darba līgumā ir ierakstīts tavs darba laiks.

Tas nozīmē, cikos tev jāsāk strādāt,

cikos darbs jābeidz.

Tev ir tiesības strādāt ne vairāk kā likumā noteikts.

Latvijas likumi nosaka,

ka nedrīkst strādāt ilgāk par 40 stundām nedēļā.

Nedrīkst strādāt vairāk kā 8 stundas dienā.

 

Tev ir tiesības uz iknedēļas brīvdienām.

Sestdienas un svētdienas parasti ir brīvdienas.

Šajās dienās tu vari atpūsties - apciemot draugus, aiziet uz kino,

lasīt grāmatu vai skatīties televizoru.

Ir darba vietas un profesijas, kurās jāstrādā arī brīvdienās.

Darba devējs par to brīdina jau iepriekš.

darba_laiks.jpg - 97.79 KB

Darbinieki plāno darba laiku

Darba samaksa nav tikai darba alga.

Darba līgumā ir noteikts, kādu darba algu tu saņemsi.

Taču darba devējs tev var izmaksāt prēmijas.

Ja tu strādā nakts darbu, virsstundas,

vai strādā svētku dienās

Tad viņš par to maksā papildus.

 

Darba devējs  izmaksā darba samaksu  ne retāk kā 2 reizes mēnesī.

Ja vienojaties rakstiski,

tad darba samaksu var maksāt 1 reizi mēnesī.

Darba devējs tev nevar maksāt mazāk par minimālo darba algu-

tātad mazāk nekā 430 eiro mēnesī,

ja tu esi strādājis 8 stundas katru dienu

un nostrādājis 40 stundas nedēļā.

Darba devējam- ir jārūpējas,

lai darbinieka darbs būtu drošs.

Lai aizsargātu darbinieku veselību un

lai viņu darbs būtu drošs,

darba devējam darbinieks jānodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Individuālie aizsardzības līdzekļi ir dažādi:

aizsargķiveres, aizsargbrilles, aizsargapģērbs,

respiratora tipa ierīces, cimdi u.c.

Katram darbiniekam jābūt saviem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

 

Arī darbiniekam jārūpējas par darba drošību.

Viņam jālieto aizsardzības līdzekļi,

ko izsniedz vai uzstāda darba devēja devējs.

Darbiniekam jāievēro visi darba drošības noteikumi.

 

Darbiniekam pēc darba devēja rīkojuma jāiet pie ārsta un

jāiziet obligātā veselības pārbaude.

Ja darbiniekam ir arodslimība,

viņš var saņemt kompensāciju.(naudas atlīdzību)

 

Ja saslimšana ir smaga,

darbinieku norīko uz VDEĀVK -

Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.

Tur viņam var piešķirt invaliditātes grupu.

drosiba_darba.jpg - 124.23 KB

Darbinieki ievēro darba drošības prasības

Katram cilvēkam, kurš strādā, ir tiesības uz ikgadēju atvaļinājumu.

Darba devējs darbiniekam atvaļinājumu apmaksā.

Darba likums nosaka, ka tiesības uz atvaļinājumu ir

gan tiem darbiniekiem, kuri strādā pilnu,

gan nepilnu darba dienu.

Ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par 4 kalendāra nedēļām

(28 kalendāra dienām),

neieskaitot svētku dienas.

 

Darbiniekiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem,

ir tiesības uz 1 mēnesi ilgu atvaļinājumu.

 

Ja kāda no atvaļinājuma dienām ir svētku diena,

atvaļinājumu pagarina par svētku dienu skaitu.

 

Ja darbinieks atvaļinājuma laikā saslimst,

atvaļinājumu pārceļ vai pagarina par slimības dienu skaitu.

 

Atvaļinājumu var sadalīt daļās.

Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka

par 2 nepārtrauktām kalendāra nedēļām

Atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu.

Aizliegts visu ikgadējo atvaļinājumu pārcelt uz nākamo gadu!

 

Darbinieks var saņemt ikgadējo atvaļinājumu,

ja viņš ir nostrādājis ne mazāk kā 6 mēnešus.

Darba devējam pēc darbinieka lūguma

ir jāpiešķir atvaļinājums. 

Šis projekts palīdz bezdarbniekiem izvēlēties profesiju,

kurā mācīties, vai domāt par to un saprast,

kas vēl jāiemācās, lai nākotnē varētu strādāt.

 

Speciālisti izpēta, kādas profesijas būs nepieciešamas nākotnē,

kā arī izveido tādu informācijas platformu jeb sistēmu,

kurā bezdarbnieki var ātri atrast informāciju

par darba tirgū pieprasītākām profesijām.

 

Projekts notiek Nodarbinātības valsts aģentūrā

sadarbībā ar Ekonomikas ministriju

no 2016. gada marta līdz 2021. gada decembrim.

Šajā projektā darba devējiem palīdz sakārtot uzņēmumus,

lai darbs tajos būtu drošs.

Projekta laikā darba devējiem palīdz

ieraudzīt bīstamās un nedrošās vietas un situācijas darba vietās.

Palīdz novērtēt risku darbinieku drošībai un veselībai,

un izdomāt risku samazināšanas pasākumus.

Darbiniekiem ir apmācības, piemēram, par drošu darbu,

aizsardzības līdzekļiem, kāpēc un kā tos lietot.

Darbinieki mācās, kā droši strādāt, lai nenotiktu dažādi negadījumi,

lai cilvēki neiegūtu traumas vai slimības darba vietā.

 

Projektā notiek arī dažādi sabiedrības informēšanas pasākumi,

piemēram, semināri, apmācības, video instrukciju (padomu) sagatavošana.

 

Darba devēji, kas vēlas piedalīties projektā,

var pieteikties Valsts darba inspekcijā.

 

Projekts notiek Valsts darba inspekcijā

sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju,

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un

Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru

”Darba drošības un vides veselības institūts”

no 2016. gada marta līdz 2023. gada decembrim.

Projektā atbalsta sociālos uzņēmumus.

 

Šajā projektā var piedalīties arī sociālie uzņēmumi,

kuri palīdz cilvēkiem ar invaliditāti, arī ar garīga rakstura traucējumiem,

trūcīgiem cilvēkiem, romiem,

ieslodzītajiem vai cilvēkiem, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma vietām,

cilvēkiem ar atkarības problēmām,

cilvēktirdzniecības upuriem,

bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem vecumā no 15 gadiem,

bēgļiem, cilvēkiem ar alternatīvo vai bezvalstnieka statusu.

 

Tā kā sociālie uzņēmumi Latvijā ir nesen,

Labklājības ministrija izstrādāja

sociālo uzņēmumu atbalsta sistēmu –

kritērijus un pazīmes,

lai būtu zināms, kādam ir jābūt sociālajam uzņēmumam.

Ministrija strādā, lai šos uzņēmumus atbalstītu.

 

Uzņēmumiem, kas vēlas piedalīties projektā

un saņemt atbalstu, jāpiesakās Labklājības ministrijā,

jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss.

 

Kad uzņēmumu reģistrē sociālo uzņēmumu reģistrā,

jāiet uz AS „Attīstības finanšu institūciju ALTUM”.

Uzņēmumam jāuzraksta biznesa plāns, ja tas ir labs,

tad var saņemt finansiālu (naudas) atbalstu.

 

Arī tie cilvēki, kuri vēlas uzsākt sociālo uzņēmējdarbību,

var pieteikties ideju konkursā Labklājības ministrijā.

Labāko ideju autoriem palīdz izstrādāt biznesa plānu,

un, pēc reģistrēšanās sociālo uzņēmumu reģistrā,

viņi var pieteikties finanšu atbalstam.

 

Projektā notiek semināri un konferences,

lai cilvēki var vairāk uzzināt par sociālo uzņēmējdarbību.

 

Projekts notiek Labklājības ministrijā

sadarbībā ar AS “Attīstības finanšu institūciju ALTUM”

no 2015. gada augusta līdz 2022. gada decembrim.

Projektā izstrādā 10 dažādus pētījumus.

Pētījumi ir par darba tirgu un nabadzības riskiem,

kā arī pētījumi par atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti

un bezdarbnieku iespējām atrast darbu un strādāt.

 

Nabadzības risks nozīmē, ka, piemēram,

cilvēkam ir tik maz naudas,

ka viņš nevar nopirkt pat pašu nepieciešamāko-

ēdienu, apģērbu, nevar samaksāt par dzīvokli.

Piemēram, ja bērniem ir tikai mamma,

un viņai ir maza alga,

viņai ir ļoti grūti nopirkt sev un bērniem to,

kas viņiem ir vajadzīgs.  

 

Projektā izstrādā metodiku - rokasgrāmatu,

kā aprēķināt iztikas minimumu jeb

noteikt ģimenēs biežāk izmantoto preču un pakalpojumu apjomu (daudzumu).

 

Projektā pēta arī citu valstu praksi, lai noteiktu

kāds atbalsts vajadzīgs cilvēkiem ar invaliditāti

un kādas ir viņu iespējas atrast piemērotu darbu.

 

Ik gadu projektā vērtē, kā samazinās nabadzība

un sociālās atstumtība jeb nespēja iekļauties sabiedrībā,

lai uzzinātu, vai valsts īstenotā un ieviestā politika

ir pareiza.

 

Projekts notiek Labklājības ministrijā

no 2015. gada jūlija līdz 2022. gada decembrim.