gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

I Ministru padomes sanāksmes darba kārtība

2006.gada 10.martā Briselē notiks Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir ietverti šādi jautājumi:

1) Gatavošanās pavasara Eiropadomes sanāksmei:

a)      galvenās norādes, kas balstītas uz b) līdz f) punktā minētajiem dokumentiem,

b)      Komisijas ikgadējais progresa ziņojums „Laiks palielināt apgriezienus",

c)       Kopējā ziņojuma par nodarbinātību 2005.-2006.gadā projekts,

d)      Kopējā ziņojuma par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu 2006.gadā projekts,

e)      Komisijas paziņojums „Strādājot kopā, strādājot labāk: jauns ietvars sociālās aizsardzības un iekļaušanas politiku atvērtai koordinācijai Eiropas Savienībā" un Sociālās aizsardzības un Ekonomikas politikas komiteju kopējais viedoklis par šo paziņojumu,

f)        Komisijas 2006.gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību;

2)    Gatavošanās Trīspusējam sociālajam samitam;

3)    Nodarbinātības komitejas 2006.gada darba programma;

4)    Sociālās aizsardzības komitejas 2006.gada darba programma;

5)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā (Dažādi grozījumi 2005);

6)    Ziņojums par 2003.gada Pievienošanās līgumā noteikto pārejas perioda noteikumu darbību (laika posmā no 2004.gada 1.maija - 2006.gada 30.aprīlim).

II. Latvijas nacionālā pozīcija

1.    Gatavošanās pavasara Eiropadomes sanāksmei:

  • galvenās norādes, kas balstītas uz b) līdz f) punktā minētajiem dokumentiem,
  • Komisijas ikgadējais progresa ziņojums „Laiks palielināt apgriezienus",
  • Kopējā ziņojuma par nodarbinātību 2005.-2006.gadā projekts,
  • Kopējā ziņojuma par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu 2006.gadā projekts,
  • Komisijas paziņojums „Strādājot kopā, strādājot labāk: jauns ietvars sociālās aizsardzības un iekļaušanas politiku atvērtai koordinācijai Eiropas Savienībā" un Sociālās aizsardzības un Ekonomikas politikas komiteju kopējais viedoklis par šo paziņojumu,
  • Komisijas 2006.gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Gatavojoties pavasara Eiropadomes sanāksmei, Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja izstrādāja galveno norāžu projektu, kas balstīts uz vairākiem dokumentiem (galvenokārt uz Komisijas ikgadējo progresa ziņojumu, kā arī Kopējo ziņojumu par nodarbinātību un Kopējo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu).

Galvenajās norādēs kā vispārējie secinājumi minēta pārskatītās Lisabonas stratēģijas spēja nodrošināt Eiropas Savienības nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas veicināšanu saskaņā ar Eiropas vērtībām. Vienlaikus tiek uzsvērts arī Komisijas aicinājums efektīvi īstenot Lisabonas stratēģiju un šajā kontekstā dalībvalstis tiek aicinātas turpināt darbu, lai sasniegtu Eiropas nodarbinātības stratēģijas mērķus. Padome galvenajās norādēs arī akcentē, ka gan pārvaldībai, gan sociālajai partnerībai ir būtiska loma efektīvas nodarbinātības un sociālās politikas īstenošanā.

Nodarbinātības jomā galvenajās norādēs atkārtoti tiek uzsvērtas trīs darbības prioritātes, kas tikai noteiktas jau 2005.gadā:

  • cilvēku iesaistīšana darba tirgū, darba vietu skaita palielināšana, sociālās aizsardzības sistēmu modernizēšana;
  • strādājošo un uzņēmumu pielāgošanās spēju uzlabošana;
  • investīciju palielināšana cilvēkkapitālā, liekot uzsvaru uz izglītību un darba iemaņu uzlabošanu.

Vienlaikus sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā galvenajās norādēs tiek uzsvērti šādi jautājumi:

  • izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanai dalībvalstīs ir nepieciešams turpināt sociālās aizsardzības sistēmu modernizāciju;
  • Lisabonas stratēģijas īstenošanā dalībvalstīm lielāka uzmanība jāpievērš sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomās noteikto mērķu sasniegšanai;
  • visos politikas līmeņos arvien lielāka uzmanība jāpievērš demogrāfijas un globalizācijas izraisītajiem izaicinājumiem.

Padomē plānots:

  • pieņemt galvenās norādes pavasara Eiropadomei,
  • pieņemt Kopējo ziņojumu par nodarbinātību,
  • pieņemt Kopējo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu,
  • pieņemt zināšanai Sociālās aizsardzības un Ekonomikas politikas komiteju kopējo viedokli par Komisijas paziņojumu „Strādājot kopā, strādājot labāk: jauns ietvars sociālās aizsardzības un iekļaušanas politiku atvērtai koordinācijai Eiropas Savienībā",
  • rīkot ministru politisko diskusiju par šādiem jautājumiem:

                  -  īstenošanas kavēšanās noteiktās nodarbinātības politikas jomās;

                  -  sociālo partneru iesaistīšana Lisabonas stratēģijas īstenošanā;

                  -  pārskatītās Lisabonas stratēģijas ietekme uz sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas politikām.

Latvijas pozīcija:

Par galvenajām norādēm:

Latvija atbalsta galveno norāžu pavasara Eiropadomei pieņemšanu. Latvija īpaši atbalsta galvenajās norādēs secināto, ka pārskatītā Lisabonas stratēģija spēj nodrošināt Eiropas Savienības nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas veicināšanu. Uzskatām, ka Lisabonas stratēģija nodrošina Eiropas Savienības izaugsmes ietvaru, kurā ekonomikas, nodarbinātības un arī sociālās  politikas savstarpēji papildina viena otru.

Par ministru diskusijas jautājumiem:

Piekrītam jautājumā par nodarbinātības politikas īstenošanas kavēšanos noteiktās jomās. Nodarbinātību ietekmē dažādi faktori, tāpēc, lai nodarbinātības politikas īstenošana būtu efektīva, tā jāizstrādā un jāievieš iespējami tuvu gala saņēmējam, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un atbilstoši reaģējot uz dažādo mērķa grupu vajadzībām. Vienlaikus lielākas pūles būtu jāvelta darba tirgus prognozēšanas sistēmu attīstībai.

Attiecībā uz sociālo partneru iesaistīšanu Lisabonas stratēģijas īstenošanā uzskatām, ka sociālais dialogs kā būtisks priekšnosacījums darba tiesību praktiskai piemērošanai dod ieguldījumu konkurētspējas attīstībai un sociālās stabilitātes nodrošināšanai. Latvijā veiksmīgi ir attīstījies trīspusējais sociālais dialogs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros, un pašlaik svarīgi ir veicināt divpusējo sociālo dialogu starp darbiniekiem un darba devējiem, lai panāktu līdzsvaru starp darbinieku drošību un elastību, kas nepieciešama uzņēmējdarbībā.

Attiecībā uz pārskatītās Lisabonas stratēģijas ietekmi uz sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas politikām būtiski ir tas, ka, koncentrējoties uz nodarbinātību, liela uzmanība tiek pievērsta ne tikai dažādu iedzīvotāju grupu iesaistīšanai darba tirgū, bet arī citām jomām, tai skaitā sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijai, kā arī aprūpes un sociālo pakalpojumu attīstībai.

Par dokumentiem, uz kuriem balstoties izstrādātas galvenās norādes:

  • Latvija atbalsta Kopējā ziņojuma par nodarbinātību pieņemšanu;
  • Latvija atbalsta Kopējā ziņojuma par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu pieņemšanu;
  • Latvija pieņem zināšanai ikgadējo Komisijas ziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesību;
  • Latvija konceptuāli atbalsta Komisijas izstrādāto paziņojumu „Strādājot kopā, strādājot labāk: jauns ietvars sociālās aizsardzības un iekļaušanas politiku atvērtai koordinācijai Eiropas Savienībā" un pieņem zināšanai Sociālās aizsardzības komitejas un Ekonomikas politikas komitejas kopējo viedokli par šo Komisijas paziņojumu.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar līdzatbildīgajām institūcijām (Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju un Finanšu ministriju) un sociālajiem partneriem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju).

2.    Gatavošanās Trīspusējam sociālajam samitam

2002.gadā Komisija ierosināja izveidot Trīspusējo sociālo samitu, lai veicinātu sociālo partneru līdzdalību un palielinātu viņu ieguldījumu Lisabonas stratēģijas izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanā. Tādejādi sociālie partneri tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanas procedūrā, katru gadu pirms Eiropadomes sanāksmes rīkojot Trīspusējo sociālo samitu. Trīspusējā sociālajā samitā ir pārstāvēti sociālie partneri, pašreizējās, kā arī divu turpmāko Prezidentūru valdību vadītāji un Komisijas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Padomes 2006.gada 10.marta sanāksmē šis jautājums ir ietverts informatīvā nolūkā, Latvijas nacionālā pozīcija netiek gatavota.

3.    Nodarbinātības komitejas 2006. gada darba programma

Nodarbinātības komitejas 2006.gada darba programmā ir norādīti būtiskākie jautājumi, kuriem komiteja plāno pievērst uzmanību šajā gadā. Nodarbinātības komiteja pārskatītās Lisabonas stratēģijas kontekstā plāno pievērst uzmanību Eiropas nodarbinātības stratēģijas ieviešanas uzraudzībai.

Ņemot vērā, ka Padomes 2006.gada 10.marta sanāksmē šis jautājums ir ietverts informatīvā nolūkā, Latvijas nacionālā pozīcija netiek gatavota.

4.    Sociālās aizsardzības komitejas 2006. gada darba programma

Sociālās aizsardzības komitejas 2006.gada darba programmā ir iezīmēti būtiskākie darbības virzieni, kuriem 2006.gadā Sociālās aizsardzības komiteja plāno pievērst vislielāko uzmanību, piemēram, plānoto Nacionālo stratēģiju sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā analīze un apspriešana.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 10.marta sanāksmē šis jautājums ir ietverts informatīvā nolūkā, Latvijas nacionālā pozīcija netiek gatavota.

5.    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā (Dažādi grozījumi 2005)

2005.gada 21.decembrī Komisija publicēja regulas projektu par dažādiem grozījumiem regulā Nr.1408/71, kura koordinē dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos paredzētās sociālās drošības tiesības personām, kas pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā.

Regulas projekta mērķis ir precizēt regulu Nr.1408/71 atbilstoši izmaiņām dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, tādejādi nodrošinot efektīvu nacionālo sociālās drošības shēmu koordināciju. Regulas projektā ietvertie grozījumi neskar Latvijas Republikas normatīvos aktus.

Padomes 2006.gada 10.marta sanāksmē ir plānots pieņemt vispārīgu pieeju par regulas projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta vispārīgas pieejas par regulas projektu pieņemšanu, jo tā pieņemšana sekmēs regulas Nr.1408/71 vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs, kā arī darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar līdzatbildīgajām institūcijām - Ārlietu ministriju un Veselības ministriju.

6.    Ziņojums par 2003.gada Pievienošanās līgumā noteikto pārejas perioda noteikumu darbību (laika posmā no 2004.gada 1.maija - 2006.gada 30.aprīlim)

Komisijas ziņojums izstrādāts saskaņā ar Pievienošanās līguma pielikumu par pārejas periodu noteikumiem brīvai personu kustībai, un tas atspoguļo Komisijas viedokli par brīvas darbaspēka kustības pārejas periodu darbību.

Komisija tic, ka ziņojums nodrošina dalībvalstis ar nepieciešamo informāciju, lai tās varētu pārskatīt savu nostāju par pārejas perioda piemērošanu, un iesaka „vecajām" dalībvalstīm rūpīgi izvērtēt nepieciešamību turpināt piemērot pārejas perioda noteikumus, ņemot vērā situāciju to darba tirgos un arī ziņojumā ietverto informāciju.

Padomes 2006.gada 10.marta sanāksmē Komisija sniegs informāciju par šo ziņojumu.

Latvijas pozīcija:

Latvija pieņem zināšanai Komisijas izstrādāto ziņojumu. Latvija respektē to dalībvalstu izvēli, kuras plāno no 2006.gada 1.maija turpināt piemērot pārejas perioda noteikumus, tomēr Latvija uzskata, ka brīva personu kustība ir viena no Eiropas Savienības pamatbrīvībām un pārejas periodu atcelšana nodrošinās vienādas iespējas Latvijas un pārējo „jauno" Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem Eiropas darba tirgū, kā arī veicinās visas Eiropas labklājību un Lisabonas mērķu sasniegšanu.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar līdzatbildīgajām institūcijām (Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Ekonomikas  ministriju) un sociālajiem partneriem (Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību).