gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
Par Latvijas nacionālajām pozīcijām par Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmē izskatāmajiem Labklājības ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem

I. Ministru padomes sanāksmes darba kārtība

2007.gada 30.-31.maijā Briselē notiks Eiropas Savienības Nodarbinātābas, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir ietverti šādi Labklājības ministrijas kompetencē esoši jautājumi:

1.Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm;

2.Aktīvas vecumdienas;

3.Priekšlikums Padomes rezolūcijai par jauno Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.-2012.gadam;

4.Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (Dažādi grozījumi 2006.gadā);

5.Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām prasībām darbinieku mobilitātes uzlabošanai, uzlabojot papildpensiju tiesību iegūšanu un saglabāšanu

6.Priekšlikums Padomes un dalībvalstu valdības pārstāvju, kas tiekas Padomē, secinājumiem par ģimenei draudzīgu politiku nozīmību Eiropā un ģimeņu alianses izveidi;

7.Priekšlikums Padomes secinājumiem „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu: sieviešu izglītības un apmācības rādītāji";

8.Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi.

Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmes daļā, par kuru atbildīga ir Labklājības ministrija, ir iekļauti arī šādi jautājumi, par kuriem nacionālās pozīcijas ir sagatavojusi Veselības ministrija:

9.Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju;

10.Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka XI pielikuma saturu.

II. Latvijas nacionālā pozīcija

1.Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

Lēmuma projekts paredz, ka dalībvalstīm, izstrādājot nodarbinātības politiku, arī 2007.gadā ir jāņem vērā 2005.gada 12.jūlija Padomes lēmuma 2005/600/EK pielikumā izklāstītās nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas veido daļu no pārskatītās Lisabonas stratēģijas integrētajām pamatnostādnēm.

Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmē paredzēts pieņemt lēmuma projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta lēmuma projekta pieņemšanu. Atstājot spēkā iepriekšpieņemtās pamatnostādnes, tiks nodrošināta iesākto pasākumu turpināšana saskaņā ar dalībvalstu pieņemtajām nacionālajām reformu programmām, koncentrējoties uz jau akceptēto politiku praktisku ieviešanu.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

2.Aktīvas vecumdienas 

Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas kopīgajā viedoklī uzsvērts, ka ir janovērš barjeras vecāku cilvēku iesaistei darba tirgū, izmantojot aktīvos nodarbinātības pasākumus. Vienlaikus lielāka uzmanība būtu jāpievērš apmācībām un pārkvalifikācijai. Turklāt būtiski faktori veselīgas darba vides radīšanā ir darba organizācijas pielāgošanai, investīcijām darba vietās, piemērotu pienākumu izstrādei un elastīgai darba laika noteikšanai.

Ņemot vērā, ka Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmē ir plānots pieņemt zināšanai Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas kopīgo viedokli, nacionālā pozīcija par šo jautājumu netiks gatavota. Vienlaikus Latvija piekrīt, ka nepieciešams atbalstīt aktīvu novecošanos, jo iedzīvotāju ilgāka palikšana darba tirgū mazina demogrāfisko slodzi, kā arī uzlabo gan valsts, gan personas ekonomisko situāciju.

3.Priekšlikums Padomes rezolūcijai par jauno Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.-2012.gadam

Rezolūcijas projektā uzsvērts Padomes atbalsts jaunajai Kopienas stratēģijai veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.-2012.gadam un tajā noteiktajiem vienotajiem principiem un darbības virzieniem turpmākajai darba aizsardzības jomas attīstībai Eiropas Savienībā. Padome pauž atbalstu pasākumiem, kas vērsti uz nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšanu. Padome uzsver vairākus darba aizsardzības jomas attīstības aspektus, tostarp Komisijas centienus ES līmenī samazināt nelaimes gadījumu darbā skaitu par 25%, ņemot vērā dalībvalstu pieredzi, apstākļus un iespējas.  

Savukārt, Komisija tiek aicināta nodrošināt labāku sadarbību starp ES līmeņa organizācijām un komitejām darba aizsardzības jomā, turpināt pārraudzīt un atbalstīt ES tiesību aktu ieviešanu dalībvalstīs, nodrošināt vadlīniju izstrādi par direktīvu ieviešanu, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, izstrādāt metodiku direktīvu izvērtēšanai ar mērķi samazināt administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot jau esošo darba aizsardzības līmeni. 

Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmē paredzēts pieņemt rezolūcijas projektu un rīkot ministru diskusiju par šādiem jautājumiem:

  • Kādas iniciatīvas un konkrētus pasākumus dalībvalstis plāno uzsākt, lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzības līmeni, kā arī uzlabotu veselības aizsardzību un drošību darbā?
  • Kādi pasākumi būtu jāveic Eiropas līmenī, lai „labs darbs" kļūtu par ES raksturīgu iezīmi?

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta rezolūcijas pieņemšanu. Rezolūcijas projekts sagatavots balstoties uz jauno Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā un kopumā atbilst Latvijas politikas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktajiem darbības virzieniem.

Par diskusiju jautājumiem:

Latvija norāda, ka šobrīd tiek izstrādātas nacionālās Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam, kurās ietverti darbības virzieni, mērķi un pasākumi darba aizsardzības jomā. Uzskatām, ka ir jāturpina stiprināt Valsts darba inspekcijas kapacitāte un darba aizsardzības jautājumi būtu jāintegrē izglītības sistēmā. Savukārt Eiropas Savienības līmenī būtu jāizstrādā vadlīnijas darba aizsardzības prasību praktiskai ieviešanai, kas atvieglotu uzņēmumu, it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu, darbību. Vienlaikus uzskatām, ka lielāka nozīme ir jāpievērš arī pašnodarbināto personu un viesstrādnieku drošībai un veselības aizsardzībai darbā.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

4.Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes regulu (EEK) Nr.1408/71 par sociālās drošības shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (Dažādi grozījumi 2006.gadā)

2007.gada 30.martā Komisija publicēja regulas projektu par dažādiem grozījumiem regulā Nr.1408/71, kura koordinē dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos paredzētās sociālās drošības tiesības personām, kas pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā. 

Regulas projekta mērķis ir precizēt regulu Nr.1408/71 atbilstoši izmaiņām dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, tādejādi nodrošinot efektīvu nacionālo sociālās drošības shēmu koordināciju. Regulas projektā ietvertie grozījumi neskar Latvijas Republikas normatīvos aktus. 

Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmē ir plānots pieņemt vispērēju pieeju par regulas projektu. 

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta vispārējas pieejas par regulas projektu pieņemšanu, jo tā pieņemšana sekmēs regulas Nr.1408/71 vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs, kā arī darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju un Veselības ministriju.

5.Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām prasībām darbinieku mobilitātes uzlabošanai, uzlabojot papildpensiju tiesību iegūšanu un saglabāšanu

Priekšlikuma mērķis ir sekmēt darba ņēmēju tiesību uz pārvietošanās brīvību un tiesību uz profesionālo mobilitāti īstenošanu, mazinot šķēršļus, kurus radījuši noteikumi, kas reglamentē dalībvalstu papildpensiju shēmas. Ar papildpensiju shēmām šīs direktīvas izpratnē tiek saprastas darba devēju izveidotas pensiju shēmas, kuru mērķis ir papildināt pensijas, kas paredztas valsts sociālās drošības shēmu ietvaros. Ņemot vērā atšķirības dalībvalstu papildpensiju shēmu organizācijā, darba rezultātā ir veikti būtiski labojumi, sašaurinot direktīvas darbības jomu, kā arī izslēdzot uzkrāto papildpensiju tiesību pārskaitīšanas iespēju (gadījumā, ja darbinieks uzsāk darbu pie cita darba devēja, kuram pastāv papildpensiju shēma). 

Šobrīd palikuši atvērti jautājumi par direktīvas preambulu, 2.pantu (Darbības joma), 4.pantu (Nosacījumu par tiesību iegūšanas kritērijiem), 5.pantu (Potenciālo pensiju tiesību saglabāšana) un 9.pantu (Ieviešana). 

Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanēksmē ir plānots vienoties par atvērtajiem jautājumiem un panākt vispārēju pieeju.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta vienošanos par direktīvas projektu, lai panāktu vispārēju pieeju. Latvijas pozīcija ir elastīga, jo Latvijas Republikas normatīvajos aktos šobrīd nav noteikti detalizēti nosacījumi par papildpensijas shēmām. Īpašu interešu par atvērtajiem jautājumiem nav.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Sākotnējās pozīcijas izstrāde ir notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem (Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību).

6.Priekšlikums Padomes un dalībvalstu valdības pārstāvju, kas tiekas Padomē, secinājumiem par ģimenei draudzīgu politiku nozīmību Eiropā un ģimeņu alianses izveidi

Balstoties uz 2007.gada pavasara Eiropadomes secinājumiem, ir sagatavots secinājumu projekts par ģimenei draudzīgu politiku nozīmību, kurā tiek uzsvērts, ka demogrāfiskās izmaiņas nākotnē būtiski ietekmēs gan ekonomiku, gan sociālos jautājumus. Saskaņā ar secinājumu projektu ir paredzēts izveidot ģimeņu aliansi, kas kalpos kā viedokļu un zināšanu apmaiņas platforma par demogrāfiju un ģimenes politiku. Komisija tiek aicināta izveidot ietvaru, lai dalībvalstis, sociālie partneri un sabiedriskās organizācijas varētu mācīties no citu pieredzes un izmantot to, lai uzlabotu ģimeņu apstākļus. Turklāt saskaņā ar secinājumu projektu Komisija katru otro gadu savā ikgadējā progresa ziņojumā, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, iekļaus apkopojumu par šiem jautājumiem, bet līdz 2010.gadam izvērtēs ģimeņu alianses sasniegto progresu. Tiek uzsvērts, ka demogrāfisko un ģimenes politikas jautājumu risināšanā būtu vairāk jāiesaista sociālie partneri. Vienlaikus dalībvalstis tiek aicinātas pilnībā izmantot strukturfondu un citu ES finanšu instrumentu sniegtās iespējas. 

Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanēksmē paredzets pieņemt secinājumu projektu un rīkot ministru diskusiju par šādiem jautājumiem:

  • Viedokļu un informācijas apmaiņas ģimeņu alianses ietvaros mērķis ir stiprināt Lisabonas stratēģiju. Kādās ar ģimeni saistītās jomās šāda viedokļu apmaiņa būtu sevišķi nozīmīga?
  • Kādām zināšanām, pieredzei un faktiem būtu jābūt Jūsu rīcībā, lai veidotu nacionālo politiku ģimenes atbalstam un kā varētu pilnveidot esošos vai jaunus instrumentus (piemēram, Augsta līmeņa grupa par demogrāfiju) un sadarbības formas (kopīgas pētnieciskas aktivitātes, pārskati, sociālo partneru un sabiedrības līdzdalība)?

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu projekta pieņemšanu un ģimeņu alianses izveidošanu. Secinājumu projektā skartie jautājumi ir aktuāli arī Latvijā, un ģimeņu alianses izveidošana veicinās labās prakses un viedokļu apmaiņu ģimenes politikā. Latvija neplāno piedalīties diskusijās par prezidentūras izvirzītajiem diskusiju jautājumiem. 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju un Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

7.Priekšlikums Padomes secinājumiem „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu: sieviešu izglītības un apmācības rādītāji"

1995.gadā ANO Ceturtās pasaules konferences par sievietēm laikā Pekinā tika pieņemta Rīcības platforma, kurā atspoguļots valstu skatījums uz sievietes stāvokļa izmaiņām un situācijas uzlabošanu dažādās dzīves jomās, raksturotas pastāvošās problēmas, kā arī piedāvāti rīcības virzieni un ieteikumi, lai mainītu esošo situāciju. 

1998.gada decembrī Padome vienojās, ka Pekinas Rīcības platformas ieviešanas novērtēšanai dažādās jomās ir nepieciešams izstrādāt kvantitatīvos un kvalitatīvos indikatorus. Lai novērtētu dalībvalstu progresu sieviešu izglītības un apmācību jomā, Vācijas prezidentīra ir izstrādājusi indikatorus: 

  • Sieviešu un vīriešu absolventu proporcija visu terciārās izglītības absolventu viīû zinātnes un tehniskajās disciplīnās;
  • Sieviešu un vīriešu nodarbinātības (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) rādītajs pēc iegūtās augstākās izglītības;
  • Sieviešu un vīriešu proporcionālā attiecība ISCED klasifikācijas 5a- absolventu vidū no visiem ISCED 5a-absolventiem un sieviešu un vīriešu proporcionālā attiecība doktora studiju absolventu vidū no visiem doktora studiju absolventiem dalījumā pa studiju jomām un kopā;
  • Akadēmiskā personāla sieviešu un vīriešu proporcionālā attiecība dalījumā pa pakāpēm.

Balstoties uz Vācijas prezidentūras paveikto darbu, ir izstrādāti Padomes secinājumi, kuros dalībvalstis tiek aicinātas pievērsties un turpināt risināt vairākas ilglaicīgas problēmas attiecībā uz sieviešu izglītību. Vienlaikus Vācijas prezidentūra uzsver dzimumu līdztiesības integrētās pieejas nozīmi, norādot uz nepieciešamību ievērot dzimumu līdztiesības principu izglītības un apmācības politikā visos tās līmeņos.

Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmē ir plānots pieņemt Padomes secinājumus.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo izstrādātie indikatori ļaus turpmāk izmērīt un salīdzināt progresu izglītības un pētniecības jomā. Secinājumos uzsvērtie jautājumi saskan ar Koncepciju dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā. 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju (Centrālo Statistikas pārvaldi). Notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību un Resursu centru sievietēm „Marta").

8.Vispērējas nozīmes sociālie pakalpojumi

Ņemot vērā, ka Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmē ir plānots uzklausīt Sociālās aizsardzības komitejas priekšsēdētāja mutisku informāciju par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, nacionālā pozīcija netiks gatavota. Latvija pieņem zināšanai sniegto informāciju.

9.Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju

Regulas projekta mērķis ir vienkāršot un modernizēt regulu Nr.574/72, kurā ietvertas procedūras regulas Nr.1408/71 par sociālās drošības sistēmu koordināciju piemērošanai praksē, stiprinot sadarbību un uzlabojot datu apmaiņas metodes starp sociālās drošības institūcijām, kā arī precizējot visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Pēc šīs regulas pieņemšanas tiks uzsākta jaunās regulas Nr.883/2004, kas aizstās regulu Nr.1408/71, piemērošana. 

Ņemot vērā regulas projekta sarežģīto raksturu, ir nolemts virzīt to apspriešanai Padomē pa atsevišķām sadaļām. Pašlaik tiek izskatītas regulas projekta III sadaļas I nodaļa (slimības, maternitātes un līdzvērtīgi paternitātes pabalsti) un IV sadaļas I nodaļa (finanšu nosacījumi). 

Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmē ir plānots panākt daļēju vispārēju pieeju par regulas projekta III sadaļas I nodaļu un IV sadaļas I nodaļu.

Latvijas pozīcija:

Latvijas atbalsta daļējas vispārējas pieejas panākšanu par regulas III sadaļas I nodaļu un IV sadaļas I nodaļu. Regulas pieņemšana ļaus uzsākt regulas Nr.883/2004 piemērošanu, tādejādi sekmējot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES teritorijā. 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju.

10.Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka XI pielikuma saturu

Regulas Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju 83.pants paredz, ka īpašus noteikumus dalībvalstu tiesību aktu piemērošanā atspoguļo XI pielikumā. XI pielikumā ir ietverti Francijas, Īrijas un Nīderlandes ieraksti. 

Savukārt priekšlikuma VIII pielikumā ir iekļauti Latvijas ieraksti, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām. Šādi ieraksti dod iespēju Latvijai atteikties no "pro-rata" aprēķināšanas metodes, tādejādi vienkāršojot pensiju piešķiršanas procesu. VIII pielikumā iekļauti arī Dānijas, Īrijas, Kipras, Lietuvas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Slovākijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Ungārijas un Slovēnijas ieraksti. 

Padomes 2007.gada 30.-31.maija sanāksmē ir plānots panākt daļēju vispārēju pieeju par grozījumiem regulā Nr.883/2004, kā arī XI un VIII pielikumiem.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta daļējas vispārējas pieejas panākšanu par priekšlikumiem grozījumiem regulā Nr.883/2004, kā arī XI un VIII pielikumiem. Regulas pieņemšanas sekmēs regulas Nr.883/2004 vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs, kā arī darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES teritorijā. 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju un Labklājības ministriju.