gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS 

Par Latvijas nacionālajām pozīcijām par Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē izskatāmajiem Labklājības ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem

I. Ministru padomes sanāksmes darba kārtība

2007.gada 5.-6.decembrī Briselē notiks Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi Labklājības ministrijas kompetencē esoši jautājumi

1) grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem;

2) grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pagaidu darbinieku darba apstākļiem;

3) priekšlikums Padomes secinājumiem „Ceļā uz vienotiem elastdrošības principiem";

4) priekšlikums Padomes secinājumiem par Eiropas nodarbinātības stratēģijas nākotnes izredzēm jaunā Lisabonas stratēģijas posma ietvaros;

5) vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi: jaunas saistības Eiropai;

6) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju;

7) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka XI pielikuma saturu;

8) grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām prasībām darba ņēmēju mobilitātes sekmēšanai, uzlabojot papildpensiju tiesību iegūšanu un saglabāšanu;

9) priekšlikums Padomes secinājumiem „Aizsardzība un tiesiskās iespējas aktīvas iekļaušanas ietvaros";

10) priekšlikums Padomes secinājumiem „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu: indikatori sieviešu un nabadzības kontekstā";

11) priekšlikums Padomes secinājumiem „Līdzsvarotas sieviešu un vīriešu lomas darbam, izaugsmei un sociālajai kohēzijai".

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmes daļā, par kuru ir atbildīga Labklājības ministrija, ir iekļauts arī šāds jautājums, par kuru nacionālo pozīciju ir sagatavojis Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts:

      1) Padomes rezolūcijas projekts par Eiropas vienādu iespēju gada visiem (2007) turpmākajiem pasākumiem.

II. Latvijas nacionālā pozīcija

1) Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

2004.gada 24.septembrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu par grozījumiem direktīvā 2003/88/EK attiecībā uz konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem. Grozītā priekšlikuma mērķis ir piedāvāt iespēju atkāpties no šobrīd noteiktā atskaites perioda (4 mēneši) attiecībā uz maksimālo nedēļas darba laiku, noregulēt jautājumus saistībā ar Eiropas Kopienu tiesas lēmumiem SIMAP un Jaeger lietās par darba laika jēdzienu, kā arī saglabāt „iespēju nepiemērot" maksimālo nedēļas darba laiku ar nosacījumu, ja darbinieks tam piekrīt.

Līdz šim notikušās diskusijas ir bijušas neveiksmīgas, tāpēc Portugāles prezidentūra ir sagatavojusi savu priekšlikumu, kas pēc būtības atbilst Somijas prezidentūras priekšlikumam uz 2006.gada 7.novmebra Padomi.

Grozītais priekšlikums paredz saglabāt „iespēju nepiemērot" maksimālo nedēļas darba laiku. Vienlaikus tiek noteikts, ka maksimālais pieļaujamais darba stundu skaits nedēļā ir 60 stundas. Attiecībā uz darbinieku, kas nostrādājis mazāk par 4 nedēļām, ir paredzēts, ka nevar izmantot „iespēju nepiemērot".

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānots panākt politisku vienošanos par grozīto priekšlikumu.

Latvijas pozīcija:

Latvija var atbalstīt politisku vienošanos par direktīvas projektu, jo Portugāles prezidentūras priekšlikums kopumā ir līdzsvarots kompromisa variants. Tajā ir saglabāta „iespēja nepiemērot", ko nākotnē attiecībā uz dažām nozarēm varētu izmantot arī Latvija. Latvija kopumā atbalsta arī piedāvātos risinājumus attiecībā uz maksimāli pieļaujamo darba stundu skaitu nedēļā.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju. Pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

2) Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pagaidu darbinieku darba apstākļiem

2002.gada 20.martā Eiropas Komisija publicēja sākotnējo direktīvas projektu par pagaidu darbinieku darba apstākļiem, taču vienošanās netika panākta, tāpēc Portugāles prezidentūra publicēja grozīto direktīvas projektu.

Direktīvas mērķis, no vienas puses, ir nodrošināt pagaidu darbinieku aizsardzību, no otras puses, neierobežojot pagaidu darba aģentūru darbību, veicināt jaunu darba vietu radīšanu un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Pagaidu darbinieks direktīvas izpratnē ir persona, kam ir darba tiesiskās attiecības ar aģentūru, kas to nosūta veikt kādu pagaidu darbu citā uzņēmumā. Direktīvas uzdevums ir nodrošināt pagaidu darbiniekiem iespējami vienlīdzīgus darba apstākļus ar to uzņēmumu darbiniekiem, kuros viņi nosūtīti strādāt.

Līdz šim nav bijis iespējams panākt vienošanos par vairākiem jautājumiem attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu, direktīvas ieviešanas nosacījumiem un pagaidu darba aģentūru darbinieku izmantošanas ierobežojumiem.

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānots panākt politisku vienošanos par grozīto priekšlikumu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta direktīvas pieņemšanu, tomēr Latvijas pozīcija ir elastīga. Latvija ir ieinteresēta iespējami augstā pagaidu darbinieku aizsardzības līmenī, taču šiem noteikumiem nebūtu jārada nepamatoti šķēršļi pagaidu darba aģentūru darbībai.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju. Pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

3) Priekšlikums Padomes secinājumiem „Ceļā uz vienotiem elastdrošības principiem"

Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka kopīgie elastdrošības principi ir būtisks instruments nākamā Lisabonas stratēģijas posma (2008.-2011.gads) sekmīgai ieviešanai. Šie principi var kalpot kā pamats dalībvalstu īstenotajām reformām, veidojot nacionālās politikas vai attīstot elastdrošības principus nacionālajā līmenī. Secinājumu projektā tiek atzinīgi novērtēta arī sociālo partneru loma, veidojot un ieviešot elastdrošības politikas.

Secinājumu projektā tiek izvirzīti šādi elastdrošības vienotie principi:

1) elastdrošība ir efektīvs veids Lisabonas stratēģijas īstenošanas veicināšanai, modernizējot darba tirgus, kā arī veidojot vairāk un labākas darbavietas;

2) elastdrošība ietver gan elastīgus un drošus darba līgumu nosacījumus, gan visaptverošas mūžizglītības stratēģijas, gan efektīvas aktīvās darba tirgus politikas un mūsdienīgas sociālās drošības sistēmas;

3) elastdrošības pieejas īstenošanas laikā ir jāņem vērā katras dalībvalsts īpatnības un īstenošanas progress;

4) elastdrošībai ir jāveicina atvērts un atbildīgs darba tirgus;

5) elastdrošībai ir jāveicina gan strādājošo iekšējā (uzņēmuma ietvaros), gan ārējā elastība un mobilitāte; 

6) elastdrošībai ir jāveicina dzimumu līdztiesība;

7) elastdrošības ieviešanai ir nepieciešama savstarpēja uzticēšanās un dialogs starp valsti un sociālajiem partneriem;

8) elastdrošības politikai jābūt efektīvai attiecībā pret budžeta izmaksām, ar šīs politikas ieviešanu saistītos izdevumus un ieguvumus jācenšas godīgi sadalīt starp visām iesaistītajām pusēm.

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānota Padomes secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu, jo elastdrošības vienotie principi nodrošina labu pamatu, lai nākamajā Lisabonas stratēģijas posmā dalībvalstis veidotu visaptverošas stratēģijas, kas veicinātu gan darba tirgus elastību, gan nodrošinātu darbinieku mobilitāti, saglabājot arī to sociālo drošību.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un resursu centru sievietēm „Marta".

4) Priekšlikums Padomes secinājumiem par Eiropas nodarbinātības stratēģijas nākotnes izredzēm jaunā Lisabonas stratēģijas posma ietvaros

Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka Eiropas Nodarbinātības stratēģija ir bijis veiksmīgs darba tirgus funkcionēšanas pilnveidošanas instruments, identificējot galvenās problēmas, nosakot prioritātes, veicinot labākās prakses apmaiņu, kā arī nosakot ambiciozus mērķus atvērtās koordinācijas metodes ietvaros. Vienlaikus tiek norādīts, ka dalībvalstu īstenotās politikas Eiropas Nodarbinātības stratēģijas ietvaros ir sekmējušas cilvēku aktīvāku iesaistīšanos darba tirgū.

Nākamajā Lisabonas procesa trīs gadu posmā būtu jāpievērš uzmanība tādām jomām kā izglītība, inovācijas un pētniecība, vide, enerģētika, migrācija, kā arī dzimumu līdztiesības veicināšana. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš riska grupu iesaistīšanai darba tirgū, „laba darba" veicināšanai, kā arī sociālās dimensijas aktualizēšanai Lisabonas stratēģijas ietvaros.

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānota Padomes secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu, jo tie koncentrējas uz nodarbinātības politikas praktisku ieviešanu arī jaunajā Lisabonas stratēģijas posmā, īpašu uzmanību pievēršot sociālās politikas jautājumiem un elastdrošības ieviešanai.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

5) Vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi: jaunas saistības Eiropai

2007.gada 20.novembrī Eiropas Komisija, papildinot paziņojumu par vienoto tirgu 21.gadsimta Eiropā, publicēja paziņojumu „Vispārējas nozīmes pakalpojumiem, tostarp vispārējas nozīmes sociāliem pakalpojumiem: jaunas saistības Eiropai".

Lai arī nepastāv vienota izpratne par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, tomēr šie pakalpojumi ir būtisks instruments, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamata sociālās vajadzības, kā arī veicinātu sociālo kohēziju un starppaaudžu solidaritāti.

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānota ministru diskusija par šādiem jautājumiem:

1) Kā Eiropas pieeja var palīdzēt sekmēt sociālo pakalpojumu iespējas sociālās kohēzijas, nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai? Kādi īpaši jautājumi un mērķi būtu jāapskata šīs pieejas ietvaros?

2) Kā vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi un to specifiskais raksturojums varētu tikt labāk attiecināms vispārējas nozīmes pakalpojumu kontekstā? Vai Komisijas paziņojumā minētā pieeja ir pietiekams pamats turpmākajiem centieniem?

3) Kādi pasākumi šajā jomā būtu turpmāk jāveic Eiropas līmenī?

Latvijas pozīcija:

Latvija uzskata, ka vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi ir būtisks instruments sociālās kohēzijas, nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Par diskusiju jautājumiem:

Latvija norāda, ka ir nepieciešams veidot vienotu izpratni par sociālajiem pakalpojumiem. Vienlaikus būtiska loma būtu jāpievērš tādiem jautājumiem kā sociālo pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Attiecībā uz nepieciešamajām darbībām Eiropas Savienības mērogā uzskatām, ka pašām dalībvalstīm būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija. Savukārt Eiropas Savienības mērogā būtu lielāka uzmanība jāpievērš labās prakses un pieredzes apmaiņai.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Veselības ministriju. Pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Rīgas Samariešu apvienību, invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons", biedrību „Baltā māja", Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju „Sustento".

6) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju (turpmāk - Īstenošanas regulas projekts)

Īstenošanas regulas projekta mērķis ir vienkāršot un modernizēt regulu Nr.574/72, kurā ietvertas procedūras regulas Nr.1408/71 par sociālās drošības sistēmu koordināciju piemērošanai praksē, stiprinot sadarbību un uzlabojot datu apmaiņas metodes starp sociālās drošības institūcijām, kā arī precizējot visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Pēc šīs regulas pieņemšanas tiks uzsākta jaunās regulas Nr.883/2004, kas aizstās regulu Nr.1408/71, piemērošana.

Ņemot vērā regulas projekta sarežģīto raksturu, ir nolemts virzīt to apspriešanai Padomē pa atsevišķām sadaļām. Pašlaik tiek izskatītas regulas projekta III sadaļas V un VI nodaļa (bezdarbnieka pabalsti un ģimenes pabalsti) un IV sadaļas II nodaļa (bezdarbnieka pabalsta kompensācija).

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānots panākt daļēju vispārēju pieeju par regulas projekta III sadaļas V un VI nodaļu, kā arī IV sadaļas II nodaļu.

Latvijas pozīcija:

Latvijas atbalsta daļēju vispārēju pieeju attiecībā uz regulas III sadaļas V un VI nodaļu, kā arī IV sadaļas II nodaļu. Regulas pieņemšana ļaus uzsākt regulas Nr.883/2004 piemērošanu, tādejādi sekmējot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES teritorijā.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju un Finanšu ministriju.

7) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka XI pielikuma saturu

Saskaņā ar regulas Nr.883/2004 83.pantu XI pielikumā tiek noteikti dalībvalstu specifiskie nacionālās likumdošanas nosacījumi, kas nav ietverti Īstenošanas regulā, bet kurus dalībvalstis vēlētos turpināt saglabāt un piemērot pakalpojumu sniegšanā. Šajā priekšlikumā ietverti Dānijas Igaunijas, Īrijas, Kipras, Nīderlandes un Zviedrijas ieraksti attiecībā uz Īstenošanas regulas III sadaļas V un VI nodaļu. Latvija nav lūgusi iekļaut ierakstus pielikumā, kas attiecas uz Īstenošanas regulas izskatāmajām sadaļām.

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānots panākt daļēju vispārēju pieeju par regulas projekta daļām, kas attiecas uz Īstenošanas regulas projekta III sadaļas V un VI nodaļu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta daļēju vispārēju pieeju par regulas projekta daļām, kas attiecas uz Īstenošanas regulas III sadaļas V un VI nodaļu. Priekšlikuma pieņemšana sekmēs regulas Nr.883/2004 vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju un Veselības ministriju.

8) Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām prasībām darba ņēmēju mobilitātes sekmēšanai, uzlabojot papildpensiju tiesību iegūšanu un saglabāšanu

Direktīvas projekta mērķis ir sekmēt darba ņēmēju tiesību uz pārvietošanās brīvību un tiesību uz profesionālo mobilitāti īstenošanu, mazinot šķēršļus, kurus radījuši noteikumi, kas reglamentē dalībvalstu papildpensiju shēmas. Ar papildpensiju shēmām šīs direktīvas izpratnē tiek saprastas darba devēju izveidotas pensiju shēmas, kuru mērķis ir papildināt pensijas, kas paredzētas valsts sociālās drošības shēmu ietvaros. Ņemot vērā atšķirības dalībvalstu papildpensiju shēmu organizācijā, darba rezultātā ir veikti būtiski labojumi, sašaurinot direktīvas darbības jomu, kā arī izslēdzot uzkrāto papildpensiju tiesību pārskaitīšanas iespēju (gadījumā, ja darbinieks uzsāk darbu pie cita darba devēja, kuram pastāv papildpensiju shēma).

Šobrīd palikuši atvērti jautājumi par direktīvas preambulu, 2.pantu (Darbības joma), 4.pantu (Nosacījumu par tiesību iegūšanas kritērijiem), 6.pants (Informācija) un 9.pantu (Īstenošana).

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānots panākt politisku vienošanos par direktīvas projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta politisku vienošanos par direktīvas projektu. Vienotu minimālo prasību noteikšana uzlabotu darba ņēmēju tiesības uz pārvietošanās brīvību un tiesības uz profesionālo mobilitāti, mazinot šķēršļus, kurus radījuši noteikumi, kas reglamentē dalībvalstu papildpensiju shēmas. Kopumā Latvijas pozīcija ir elastīga, jo Latvijas normatīvajos aktos šobrīd nav noteikti detalizēti nosacījumi par papildpensijas shēmām. Īpašu interešu par atvērtajiem jautājumiem nav.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Sākotnējās pozīcijas izstrādē ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Komercbanku asociāciju.

9) Priekšlikums Padomes secinājumiem „Aizsardzība un tiesiskās iespējas aktīvas iekļaušanas ietvaros"

Secinājumu projektā tiek atzīts, ka nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšanai ir nepieciešamas integrētas stratēģijas, īpaši uzsverot aizsardzību un tiesiskās iespējas. Starp dažādām valstīm un reģioniem pastāv būtiskas nabadzības un sociālās atstumtības līmeņu atšķirības, tāpēc nepieciešamas dažādas pieejas stratēģiju izstrādē un šo problēmu risināšanā.

Eiropas Komisija tiek aicināta, ņemot vērā konsultāciju rezultātus, izstrādāt priekšlikumus atvērtās koordinācijas metodes stiprināšanai sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā, kā arī identificēt galvenās politikas jomas, lai nodrošinātu iekļaušanas stratēģijas ilgtspēju un sekmētu Lisabonas mērķu sasniegšanu. Vienlaikus dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot pārvaldības mehānismus sociālās iekļaušanas jomā.

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānota Padomes secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu, jo tajos izvirzītie izaicinājumi saskan ar nepieciešamo rīcību nacionālajā līmenī attiecībā uz integrētajām stratēģijām sociālās iekļaušanas politikas sekmīgākai attīstībai.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu. Pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Pensionāru federāciju.

10) Priekšlikums Padomes secinājumiem „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu: indikatori sieviešu un nabadzības kontekstā"

1995.gadā Pekinā ANO pasaules sieviešu ceturtās konferences laikā tika pieņemta Rīcības platforma, kurā atspoguļots valstu skatījums uz sievietes stāvokļa izmaiņām un situācijas uzlabošanu dažādās dzīves jomās, raksturotas pastāvošās problēmas, kā arī piedāvāti rīcības virzieni un ieteikumi, lai mainītu esošo situāciju.

1998.gada decembrī Padome vienojās, ka Pekinas Rīcības platformas ieviešanas novērtēšanai dažādās jomās ir nepieciešams izstrādāt kvantitatīvus un kvalitatīvus indikatorus. Lai novērtētu dalībvalstu progresu sieviešu un nabadzības kontekstā, Portugāles prezidentūra ir izstrādājusi šādus indikatorus

1) nabadzības riska rādītājs atkarībā no vecuma un dzimuma;

2) nabadzības riska rādītājs pēc mājsaimniecības veida un dzimuma, ietverot nabadzības risku mājsaimniecībām ar vienu vecāku un apgādājamiem bērniem;

3) ekonomiskā neaktivitāte pēc vecuma un dzimuma:

  • neaktīvo sieviešu un vīriešu sadalījums pēc vecuma,
  • sieviešu un vīriešu īpatsvars, kuri ģimenes aprūpes pienākumu dēļ nemeklē darbu.

Balstoties uz Portugāles prezidentūras paveikto darbu, ir izstrādāti Padomes secinājumi, kuros tiek atgādināts par dalībvalstu un Eiropas Komisijas apņēmību panākt pavērsienu nabadzības izskaušanā līdz 2010.gadam. Tāpēc tiek uzsvērta sociālās aizsardzības sistēmu ietekmes izvērtēšana uz sieviešu un vīriešu stāvokli.

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānota Padomes secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu, jo tajos uzsvērtie jautājumi saskan ar Latvijas mērķiem dzimumu līdztiesības un sociālās iekļaušanas jomā.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un resursu centru sievietēm „Marta".

11) Priekšlikums Padomes secinājumiem „Līdzsvarotas sieviešu un vīriešu lomas darbam, izaugsmei un sociālajai kohēzijai"

Secinājumu projektā tiek atzīts, ka dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana ir būtisks instruments Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai - ekonomiskajai izaugsmei, konkurētspējai un sociālajai kohēzijai. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas veicināt darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, veicināt sieviešu uzņēmējdarbību, kā arī politikas iniciatīvas, kas mazinātu dzimumu stereotipus. Vienlaikus Eiropas Komisija tiek aicināta nodrošināt efektīvu esošās likumdošanas ieviešanu, kā arī izvērtēt, vai ir nepieciešamas jaunas iniciatīvas Eiropas līmenī attiecībā uz paternitātes atvaļinājumu darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanas kontekstā.

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānota Padomes secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu, jo tajos uzsvērtie jautājumi ir aktuāli arī Latvijā un ir ietverti gan Koncepcijā dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā, gan Programmā Dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Veselības ministriju. Pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un resursu centru sievietēm „Marta".

12) Padomes rezolūcijas projekta par Eiropas vienādu iespēju visiem gada (2007) turpmākajiem pasākumiem.

2007.gada 1.oktobrī Portugāles prezidentūra publicēja Padomes rezolūcijas projektu par Eiropas vienādu iespēju visiem gada (2007) turpmākajiem pasākumiem. Rezolūcijas projektā tiek uzsvērts, ka diskriminācijas novēršana un vienlīdzīga attieksme ir galvenie pamatprincipi, kas jāņem vērā visās ES politikās. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka līdztiesības politika ir būtisks sociālās kohēzijas, ekonomiskās izaugsmes, labklājības un konkurētspējas instruments arī attiecībā uz Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

Padomes 2007.gada 5.-6.decembra sanāksmē ir plānota Padomes rezolūcijas pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes rezolūcijas pieņemšanu un uzskata, ka ir būtiski nodrošināt spēkā esošo tiesību aktu diskriminācijas apkarošanas un dzimumu līdztiesības jomā īstenošanu.