gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
Par Latvijas nostāju par Eiropas Savienības
dzimumu līdztiesības ministru
2008.gada 14.novembra neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem

Neformālās sanāksmes darba kārtība

2008.gada 14.novembrī Lillē, Francijā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dzimumu līdztiesības ministru neformālā sanāksme (turpmāk - neformālā sanāksme).

Francijas prezidentūra pasākumā rosina diskusiju par dzimumu līdztiesības nodrošināšanas ciešo saikni ar ES ekonomikas attīstības mērķu sasniegšanu. Dzimumu līdztiesības nozīme atzīta arī 2006.gadā pieņemtajā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā un Eiropas Komisijas Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībai 2006.-2010.gadam. Arī prezidentūra aicina pārējās ES dalībvalstis tiekties pēc minētajos dokumentos noteikto mērķu sasniegšanas, īpaši pievēršot uzmanību paritātei darba samaksas jomā.

Francijas prezidentūra, ņemot vērā gan tās prioritātes, gan līdzšinējos Eiropas Komisijas centienus dzimumu līdztiesības jomā, neformālās sanāksmes laikā dalībvalstu pārstāvjiem piedāvā izteikties par vienu no diviem jautājumiem:

1.darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem un to mazināšana;

2.dzimumu līdztiesības veicināšana profesionālajā dzīvē, popularizējot biznesa vides labās prakses piemērus.

Latvijas nostāja

Latvija ir izvēlējusies paust nostāju jautājumā par darba samaksas atšķirību mazināšanu. Šīs tēmas ietvaros prezidentūra lūdz uzrunā iekļaut informāciju par to, vai dalībvalstīs ir, pirmkārt, definēts mērķis un termiņi noteikta darba samaksas atšķirību līmeņa starp sievietēm un vīriešiem sasniegšanai, otrkārt, īstenoti vai plānoti pasākumi šī mērķa sasniegšanai un, treškārt, vai dalībvalstis atbalstītu kopēju mērķu noteikšanu šajā jautājumā.

Latvijā, tāpat kā visās ES dalībvalstīs, pastāv atšķirības darba samaksā starp sievietēm un vīriešiem. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2007.gadā sievietes ES vidēji  saņēma 85% no vīriešu atalgojuma. Tai pat laikā dažās valstīs situācija tuvojās paritātei (Malta, Slovēnija), bet citās pastāvēja pat 25% starpība (Igaunija, Kipra).

Sieviešu darba samaksa procentos no vīriešu darba samaksas Latvijā

 

Gads

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

S %

no V

78,75

80,12

81,56

83,51

84,43

81,93

82,43

83,90

85,51

Piezīmes: Darba samaksa - mēneša vidējā bruto darba samaksa. 1.ceturksnis. S - sievietes, V - vīrieši. Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā  šis rādītājs 2008.gadā bija 85,51%. Valstī ir vērojama tendence darba samaksas atšķirībai starp dzimumiem mazināties, jo 2000.gadā sievietes saņēma 78,75% no vīriešu atalgojuma. Tomēr samazināšanās tendence nav stabila, jo 2004.gadā rādītājs bija 84,43%, bet 2005.gadā 81,93%.

Atsevišķās nozarēs atšķirības abu dzimumu darba samaksā faktiski nav vērojamas, bet ir arī tādas nozares, kurās atšķirības būtiski pārsniedz vidējo rādītāju. Kā nozares, kurās vērojama vislabvēlīgākā situācija, jāmin:

-       „Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana", sieviešu darba samaksa 100,00% no vīriešu 2008.gadā;

-       „Mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar to saistītie pakalpojumi" - 98,41%.

Kā nozares, kurās vērojamas lielākās atšķirības darba samaksā un līdz ar to varētu pastāvēt lielākie šķēršļi vienlīdzīga atalgojuma nodrošināšanā sievietēm un vīriešiem, jāmin:

-       „Finanšu starpniecība" - 56,07%;

-       „Rūpniecība" - 78,38%, īpaši „Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde" - 74,08%;

-       „Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi" - 78,52%;

-       „Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; auto, moto, sadzīves priekšmetu un aparatūras remonts" - 75,34%.

Eiropas Komisijas ziņojumā, kas publicēts 2006.gadā,[1] norādīts, ka darba samaksas atšķirību starp dzimumiem mazināšanai iespējami trīs pasākumu veidi:

1)     līdztiesības politika darba samaksas jomā tiešās un netiešās dzimumdiskriminācijas mazināšanai,

2)     vienlīdzīgu iespēju politika, lai veicinātu sieviešu nodarbinātību un darba tirgus dzimumsegregācijas mazināšanos,

3)     atalgojuma politika, kas vērsta uz atalgojuma atšķirību izlīdzināšanu un atalgojuma paaugstināšanu profesijās, kas ir zemi apmaksātas vai kurās pārsvarā strādā sievietes.

Izvērtējot Latvijas situāciju un tās relatīvo panākumu vienlīdzīgas darba samaksas jomā neatkarīgi no dzimuma, īpaši atsevišķās nozarēs, jāatzīmē pasākumi, kas iekļautos pirmajā un otrajā pasākumu grupā. Līdz ar nacionālo darba tiesību harmonizāciju ar ES tiesībām, vienlīdzīgas darba samaksas princips ir skaidri iestrādāts likumos un darbojas realitātē. Īpaši nozīmīga ir iespēja personām aizstāvēt savas tiesības šī principa pārkāpuma gadījumā, kas vairākas reizes ir veiksmīgi apstiprinājies tiesu praksē. Arī Latvijas nodarbinātības politika ir orientēta uz nodarbinātības veicināšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot vairākām riska grupām, kuru vidū ir arī personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un pirmspensijas vecuma darbinieki (abos gadījumos - pārsvarā sievietes). Tieši šīs grupas tiek aicinātas iesaistīties īpaši veidotās programmās kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai.  

Latvija atbalsta Kopienas mērķi mazināt atšķirības starp sieviešu un vīriešu darba samaksu un uzskata, ka tas ir aktuāls arī mūsu darba tirgum un sabiedrībai. Tomēr vienlaikus ir jāņem vērā atšķirības starp dalībvalstīm, piemēram, atšķirīgs abu dzimumu nodarbinātības, darba tirgus un izglītības nozaru segregācijas līmenis, dažāds bērnu aprūpes pakalpojumu klāsts un pieejamība, kā arī īpatnības darba tirgus nozarēs. Tas nozīmē, ka vienota sasniedzamā rādītāja noteikšana varētu nedot labāko efektu līdztiesības darba samaksas jomā nodrošināšanai.

Latvija uzskata, ka svarīgāk ir turpināt veicināt augstu nodarbinātības līmeni un personu iespējas strādāt, nodrošinot tādu atbalstu, kas nepieciešams attiecīgajā dzīves cikla posmā. Ņemot vērā sasniegumus vidējās darba samaksas atšķirību mazināšanā daudzās dalībvalstīs, būtu izskatāma iespēja papildus jau līdz šim veiktajiem pasākumiem vairāk pievērsties to darba tirgus nozaru analīzei, kurās vērojamas lielākās problēmas, un, balstoties uz analīzes rezultātiem, noteikt labākos risinājuma variantus.

Saskaņošana

Informatīvais ziņojums saskaņots ar Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem (Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību) un nevalstiskajām organizācijām (biedrību „Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība" un „Resursu centru sievietēm „Marta"").



[1] European Commission. The Gender Pay Gap: Origins and Policy Responses. Luxembourg: Office for Official Publications of the European Communities, 2006, 35.lpp. Pieejams internetā: http://ec.europa.eu/employment_social/emplweb/gender_equality/publications_en.cfm.