gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS

Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes
2008.gada 2.oktobra sanāksmē izskatāmajos Labklājības ministrijas
kompetencē esošajos jautājumos

I Ministru padomes sanāksmes darba kārtība

2008.gada 2.oktobrī Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi Labklājības ministrijas kompetencē esoši jautājumi:

1)vienoto elastdrošības principu īstenošana pēdējā Lisabonas stratēģijas posma ietvaros; vidus posma ziņojums par elastdrošības misiju;

2)priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādātā redakcija);

3)priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju;

4)priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu (2010).

Darba kārtības sadaļā „Dažādi" ir ietverta Prezidentūras sniegta informācija par priekšlikumu Padomes direktīvai par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu pilsoņiem, kas vēlas ieceļot augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos, un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli. Vienlaikus Komisija plāno informēt par elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas ieviešanu, gatavojoties regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju piemērošanai.

II Latvijas nacionālā pozīcija

1) Vienoto elastdrošības principu īstenošana pēdējā Lisabonas stratēģijas posma ietvaros; vidus posma ziņojums par elastdrošības misiju

Balstoties uz 2007.gada 5.decembra Padomes secinājumiem „Ceļā uz vienotiem elastdrošības principiem", 2008.gada februārī tika uzsākta elastdrošības misija, kuras mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm ieviest vienotos elastdrošības principus. Lai arī vienotie elastdrošības principi ir kopējs ietvars, tomēr tie ir jāizvērtē, ņemot vērā katras dalībvalsts specifisko situāciju un vajadzības.

Elastdrošības misija apmeklēja Franciju, Zviedriju, Somiju, Poliju un Spāniju un līdz 2008.gada decembrim tiks sagatavots ziņojums, kurā ietvers šādus apmeklējumu laikā apzinātos jautājumus:

  • elastdrošības principu nozīme darba devējiem un darbiniekiem ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos - elastdrošība ir integrēta pieeja, kuras ietvaros īstenotajiem pasākumiem jābūt vienlaikus elastīgiem un drošiem gan darbiniekam, gan darba devējam. Elastdrošība ir viens no galvenajiem mehānismiem, lai pielāgotu un modernizētu darba tirgu, kas ir īpaši būtisks faktors ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos;
  • būtiskā apmācību loma, lai veicinātu pārmaiņas darba tirgū - ir svarīgi veicināt darbinieku apmācības, lai sekmētu nodarbinātību un uzlabotu darbavietu kvalitāti;
  • sociālā dialoga kvalitāte kā būtiskākais faktors pārmaiņu organizācijā - sociālajam dialogam ir jānotiek nepārtraukti un jāaptver visi elastdrošības vienotie principi.

Padomes 2008.gada 2.oktobra sanāksmē ir plānota viedokļu apmaiņa par šo jautājumu.

Latvijas pozīcija:

Latvija pozitīvi vērtē elastdrošības misijas vidus posma ziņojumā ietverto ierosinājumu lielāku uzmanību pievērst tādiem aspektiem kā elastdrošības nozīme darba devējiem un darbiniekiem ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos, apmācību būtiskā nozīme un sociālā dialoga kvalitāte. Uzskatām, ka šie aspekti ir būtiski, lai mūsdienu apstākļos efektīvi ieviestu elastdrošības principus ES dalībvalstīs.

Pašlaik jau ir izstrādāti grozījumi Darba likumā, kuru mērķis ir sekmēt ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, mazināt administratīvos šķēršļus uzņēmumiem, veicināt sociālo dialogu, kā arī ļaut darba devējiem un darbiniekiem uzņēmumu līmenī vienoties par arvien plašāku jautājumu loku. Piemēram, ir paredzēts pagarināt un pārcelt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu gadījumos, kad tā laikā darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai.

Vienlaikus, lai veicinātu darbinieku ātrāku integrāciju darba tirgū, 2008.gadā tika būtiski samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas ilgums. Šobrīd bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas ilgums ir atkarīgs no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas perioda un tā maksimālais ilgums var būt 4, 6 vai 9 mēneši. Turklāt sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt veiktām vismaz 12 mēnešus 18 mēnešu periodā (līdzšinējo 9 mēnešu 12 mēnešu periodā vietā).

Ņemot vērā, ka elastdrošības misijas ziņojums vēl nav sagatavots, atsevišķa Latvijas nacionālā pozīcija par šo jautājumu uz Padomes 2008.gada 2.oktobra sanāksmi nav izstrādāta.  

2) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādātā redakcija)

2008. gada 2.jūlijā publicētā Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir izdarīt grozījumus Padomes direktīvā 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās, kā arī uzlabot darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesības Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās. Vienlaikus priekšlikums palīdz saskaņot direktīvu 94/45/EK ar citām direktīvām, kas attiecas uz darbinieku informēšanu un uzklausīšanu, jo īpaši saskaņojot definīcijas, nosakot Eiropas Uzņēmumu padomes kompetences jomu un ieviešot informēšanas un uzklausīšanas līmeņu saskaņošanas pasākumus, tādejādi veicinot tiesību aktu vienkāršošanu.

Pašlaik priekšlikums tiek izskatīts Padomes Sociālo jautājumu darba grupā, ņemot vērā arī Eiropas līmeņa sociālo partneru organizāciju kopīgo viedokli par nepieciešamiem precizējumiem priekšlikuma redakcijā.

Padomes 2008.gada 2.oktobra sanāksmē ir plānots iepazīstināt ar priekšlikuma izskatīšanas gaitu.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu, jo ir nepieciešams nodrošināt darbinieku starpvalstu informēšanas un apspriešanās tiesību efektivitāti, palielināt izveidoto Eiropas Uzņēmumu padomju īpatsvaru, palielināt juridisko noteiktību, īpaši uzņēmumu apvienošanas gadījumos, kā arī nodrošināt labāku saikni starp direktīvām attiecībā uz darbinieku informēšanu un apspriešanos. Latvija uzskata, ka, lai panāktu priekšlikuma mērķi, ir būtiski konsultēties ar Eiropas līmeņa sociālajiem partneriem, tāpēc Latvija pozitīvi vērtē sociālo partneru spēju vienoties un sagatavot kopīgu viedokli par priekšlikumu

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju.

3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un modernizēt regulu Nr.574/72, kurā ir ietvertas procedūras regulas Nr.1408/71 par sociālās drošības sistēmu koordināciju piemērošanai praksē, stiprinot sadarbību un uzlabojot datu apmaiņas metodes starp sociālās drošības institūcijām, kā arī precizējot visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Pēc šīs regulas pieņemšanas tiks uzsākta jaunās regulas Nr.883/2004, kas aizstās regulu Nr.1408/71, piemērošana.

Ņemot vērā priekšlikuma sarežģītību, ir nolemts to virzīt apspriešanai Padomē pa atsevišķām sadaļām. Pašlaik ir izskatīta III sadaļas II nodaļa par pabalstiem saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimību gadījumos, III sadaļas III nodaļa saistībā ar apbedīšanas pabalstiem, kā arī V sadaļa, kurā noteikta informācijas apmaiņas un valūtas konvertācijas kārtība, kā arī pārejas noteikumi pensiju piešķiršanas un elektroniskās datu apmaiņas jomā.

Padomes 2008.gada 2.oktobra sanāksmē ir plānots panākt daļēju vispārēju pieeju par priekšlikuma III sadaļas II un III nodaļu, kā arī par V sadaļu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta daļēju vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikuma III sadaļas II un III nodaļu, kā arī V sadaļu. Regulas pieņemšana ļaus uzsākt regulas Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju piemērošanu, tādējādi sekmējot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju un Finanšu ministriju.

4) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu (2010)

Priekšlikumā tiek uzsvērts, ka cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību ir viens no galvenajiem ES un tās dalībvalstu mērķiem, tāpēc 2010.gads tiks noteikts par Eiropas nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu. Eiropas gada ietvaros īstenotie pasākumi tiks koncentrēti uz tādām tēmām kā bērnu nabadzības un nabadzības pārmantojamības izskaušana, iekļaujošs darba tirgus, izglītības un apmācību pieejamība, personu ar invaliditāti un citu mazaizsargāto iedzīvotāju grupu vajadzību risināšana u.c. Priekšlikumā noteikts, ka Kopienas līmeņa pasākumiem tiks nodrošināts līdzfinansējums no Eiropas gadam paredzētajiem līdzekļiem līdz 80% apmērā, bet nacionālā, reģionālā vai vietējā līmeņa pasākumiem - līdz 50% apmērā no kopējām izmaksām.

Priekšlikumam ir pievienots Čehijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas un Slovākijas paziņojums, kas tika izskatīts Padomes 2008.gada 9.-10.jūnija sanāksmē, attiecībā uz līdzfinansējumu no Eiropas gadam paredzētajiem līdzekļiem nacionālā, reģionālā vai vietējā līmeņa pasākumiem. Paziņojumā tiek uzsvērts, ka, kamēr nav pieņemti horizontāli noteikumi, ir nepieciešams diskutēt par līdzfinansējuma jautājumiem, pieņemot lēmumus par turpmākiem Eiropas gadiem. Vienlaikus arī Komisija ir sagatavojusi paziņojumu par vadlīniju sagatavošanu Eiropas gada īstenošanai.

Padomes 2008.gada 2.oktobra sanāksmē ir plānota lēmuma formāla pieņemšana (lēmums ir sagatavots pieņemšanai visās oficiālajās valodās).

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta 2010.gada noteikšanu par Eiropas nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gadu. Latvija īpaši atzinīgi vērtē reģionālo un vietējo ieinteresēto pušu iesaistīšanu, ņemot vērā, ka nabadzības un sociālās atstumtības problēmas ir īpaši aktuālas tieši reģionālajā un vietējā līmenī.

Ņemot vērā, ka Padomes 2008.gada 2.oktobra sanāksmē paredzēta priekšlikuma formāla pieņemšana, atsevišķā Latvijas nacionālā pozīcija par šo jautājumu nav izstrādāta.