gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS 

Par Latvijas nacionālajām pozīcijām par Eiropas Savienības
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes
2008. gada 9. -10. jūnija sanāksmē izskatāmajiem
Labklājības ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem

I Sanāksmes darba kārtība 

2008. gada 9. - 10. jūnijā Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi Labklājības ministrijas kompetencē esoši jautājumi:

  1. grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem;
  2. grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pagaidu darbinieku darba apstākļiem;
  3. Padomes secinājumu projekts par administratīvās sadarbības uzlabošanu saistībā ar darbinieku nosūtīšanu pakalpojumu sniegšanai;
  4. priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnēm;
  5. Jauniešu prasmes un nodarbinātība:
    1. Padomes secinājumu projekts „Darba tirgus vajadzību paredzēšana un pielāgošana jauniešiem: nodarbinātības un prasmju iniciatīva",
    2. Nodarbinātības komitejas viedoklis par jauniešu nodarbinātību;
  6. priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju;
  7. priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju pielikumus;
  8. Pekinas Rīcības platformas īstenošana:
    1. Padomes secinājumu projekts „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu - rādītāji par meitenēm",
    2. Padomes secinājumu projekts „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu - sievietes politisku lēmumu pieņemšanā";
  9. Padomes secinājumu projekts „Dzimumu stereotipu izskaušana sabiedrībā".

II Latvijas nacionālā pozīcija

1) Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

2004. gada 24. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk - Komisija) publicēja priekšlikumu par grozījumiem direktīvā 2003/88/EK attiecībā uz konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem. Grozītā priekšlikuma mērķis ir piedāvāt iespēju atkāpties no šobrīd noteiktā atskaites perioda (4 mēneši) attiecībā uz maksimālo nedēļas darba laiku, noregulēt jautājumus saistībā ar Eiropas Kopienu tiesas lēmumiem SIMAP un Jaeger lietās par darba laika jēdzienu, kā arī saglabāt „iespēju nepiemērot" maksimālo nedēļas darba laiku ar nosacījumu, ja darbinieks tam piekrīt.

Līdz šim dalībvalstu vienošanos nav izdevies panākt par vairākiem jautājumiem, no kuriem īpaši nozīmīgi ir jautājumi par „iespējas nepiemērot" maksimālo nedēļas darba laiku saglabāšanu direktīvā.

ES prezidentvalsts Slovēnija ir sagatavojusi savu kompromisa priekšlikumu, kurā tiek saglabāta „iespēja nepiemērot" maksimālo nedēļas darba laiku, nosakot maksimāli pieļaujamo darba stundu skaitu nedēļā, kā arī tiek atļauts neattiecināt „iespējas nepiemērot" ierobežojumus uz darbiniekiem, kuriem ir īstermiņa darba līgums.

Grozītais priekšlikums ir iekļauts Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmes darba kārtībā, lai, ja iespējams, panāktu politisku vienošanos.

Latvijas pozīcija: Latvija var atbalstīt politisku vienošanos par grozīto priekšlikumu, jo ES prezidentvalsts Slovēnijas sagatavotajā kompromisa priekšlikumā ir saglabāta „iespēja nepiemērot", ko nākotnē attiecībā uz dažām nozarēm varētu izmantot arī Latvija. Latvija var atbalstīt arī piedāvāto risinājumu attiecībā uz maksimāli pieļaujamo darba stundu skaitu nedēļā, taču aicina precizēt „iespējas nepiemērot" izmantošanas noteikumus īstermiņa darba līguma gadījumā, lai novērstu bažas par darbinieku veselību un drošību darbā.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju. Pozīcijas izstrādē notika konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

2) Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pagaidu darbinieku darba apstākļiem

2002. gada 20. martā Komisija publicēja priekšlikumu par pagaidu darbinieku darba apstākļiem, lai, no vienas puses, nodrošinātu pagaidu darbinieku aizsardzību un, no otras puses, veicinātu jaunu darba vietu radīšanu un mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, neierobežojot pagaidu darba aģentūru darbību. Pagaidu darbinieks direktīvas izpratnē ir persona, kurai ir darba tiesiskās attiecības ar aģentūru, kas to nosūta veikt kādu pagaidu darbu citā uzņēmumā. Direktīvas uzdevums ir nodrošināt pagaidu darbiniekiem iespējami vienlīdzīgus darba apstākļus ar to uzņēmumu darbiniekiem, kuros viņi nosūtīti strādāt.

Līdz šim dalībvalstu vienošanos nav izdevies panākt par vairākiem jautājumiem, no kuriem īpaši nozīmīgi ir vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanas noteikumi.

ES Prezidentvalsts Slovēnija ir sagatavojusi savu kompromisa priekšlikumu, kas paredz atstāt dalībvalstu nacionālajam regulējumam jautājumus, kas attiecas uz izņēmumiem no vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanas, kvalifikācijas periodu, kā arī ļaunprātīgas tiesību izmantošanas novēršanu.

Grozītais priekšlikums ir iekļauts Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmes darba kārtībā, lai, ja iespējams, panāktu politisku vienošanos.

Latvijas pozīcija: Latvija var atbalstīt politisku vienošanos par grozīto priekšlikumu, jo ES prezidentvalsts Slovēnijas sagatavotais kompromisa priekšlikums ļaus nodrošināt pietiekami augstu pagaidu aģentūru darbinieku aizsardzības līmeni, vienlaikus nepieļaujot nepamatotus šķēršļus pagaidu darba aģentūru darbībai. Kopumā Latvija ir ieinteresēta direktīvas par pagaidu darbinieku darba apstākļiem pieņemšanā.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju. Pozīcijas izstrādē notika konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

3) Padomes secinājumu projekts par administratīvās sadarbības uzlabošanu saistībā ar darbinieku nosūtīšanu pakalpojumu sniegšanai

Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka, lai arī vairākās ES dalībvalstīs ir panākts progress attiecībā uz informācijas pieejamību par darbinieku nosūtīšanu pakalpojumu sniegšanai, tomēr vēl joprojām ir iespējams veikt uzlabojumus. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot informācijas pieejamību gan par nodarbinātības nosacījumiem, gan par darbinieku nosūtīšanu, kā arī precizēt koordinējošo institūciju lomu. Savukārt  Komisija tiek aicināta sniegt atbalstu, lai uzlabotu un efektīvi īstenotu informācijas apmaiņu, kā arī izveidot ekspertu komiteju par darbinieku nosūtīšanu, tādējādi veicinot labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmē ir plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo tie paredz stiprināt dalībvalstu administratīvo sadarbību. Uzlabota informācijas pieejamība varētu sekmēt efektīvāku direktīvas 96/71/EK par darbinieku nosūtīšanu mērķu sasniegšanu.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju. Pozīcijas izstrādē notika konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

4) Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnēm

Priekšlikums paredz, ka dalībvalstīm, izstrādājot nodarbinātības politiku, laika posmā līdz 2010. gadam ir jāņem vērā nodarbinātības pamatnostādnes, kas izklāstītas priekšlikuma pielikumā. Priekšlikuma pielikumā ir ietverti arī dalībvalstīm noteiktie mērķi un kritēriji saistībā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošanu. Priekšlikums pirmo reizi tika izskatīts Padomes 2008. gada 29. februāra sanāksmē.

Padomes 2008. gada 9.-10. jūnija sanāksmē ir plānots panākt politisku vienošanos par priekšlikumu. 

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta politisku vienošanos par priekšlikumu un atzinīgi novērtē to, ka būtiskas izmaiņas nodarbinātības pamatnostādnēs nav veiktas, kas ļaus saglabāt iesākto procesu veiksmīgu pēctecību.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Sākotnējās pozīcijas izstrādē notika konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvo padomi, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Tautsaimniecības padomi.

5) Jauniešu prasmes un nodarbinātība

Jauniešu nodarbinātības veicināšana ir viena no ES prezidentvalsts Slovēnijas prioritātēm nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Šim tematam bija veltīti vairāki pasākumi, un savas prezidentūras noslēgumā Slovēnija ir sagatavojusi Padomes secinājumu projektu par jauniešu prasmēm un nodarbinātību. 

a) Padomes secinājumu projekts „Darba tirgus vajadzību paredzēšana un pielāgošana jauniešiem: nodarbinātības un prasmju iniciatīva"

Secinājumu projektā tiek norādīts, ka, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus par vairāk un labākām darba vietām, ir nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp darba tirgum nepieciešamajām prasmēm un izglītības un apmācību sistēmām. Vienlaikus Komisija tiek aicināta veikt nākotnes prasmju izvērtējumu līdz 2020. gadam, kurā būtu jāņem vērā globalizācijas radītās pārmaiņas, izglītības politika un apmācības, neatbilstība starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, sociālās, profesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšanas nozīme u.c. faktori.

Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmē ir plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu un uzskata, ka tajos minēto principu un aicinājumu ieviešana sekmēs jauniešu prasmju atbilstību darba tirgum. Arī Latvijā līdz šim tiek īstenota nodarbinātības politika, kas atbalsta jauniešu iesaistīšanos darba tirgū.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju un Finanšu ministriju. Pozīcijas izstrādē notika konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

b)  Nodarbinātības komitejas viedoklis par jauniešu nodarbinātību

2008. gada 23. maijā Nodarbinātības komiteja sagatavoja savu viedokli par jauniešu nodarbinātību, kurā uzsvērts, ka jauniešu integrācija darba tirgū ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem un izaicinājumiem visās ES dalībvalstīs. Nodarbinātības komiteja aicina pievērst pastiprinātu uzmanību šādiem ar jauniešu integrāciju darba tirgū saistītiem jautājumiem: elastības un drošības principu attīstīšana, nodarbinātības dienestu lomas stiprināšana karjeras konsultāciju nodrošināšanā, mobilitātes veicināšana, papildu ieguldījumi cilvēkresursos, kā arī apmācību sistēmu un darba tirgū ienākošo jauniešu prasmju uzlabošana.

Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmē ir plānots pieņemt zināšanai Nodarbinātības komitejas viedokli.

Informācija par Nodarbinātības komitejas viedokli ir iekļauta nacionālās pozīcijas projektā par Padomes secinājumu projektu „Darba tirgus vajadzību paredzēšana un pielāgošana jauniešiem: nodarbinātības un prasmju iniciatīva"; atsevišķa Latvijas pozīcija par šo jautājumu nav izstrādāta.

6) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un modernizēt regulu Nr.574/72, kurā ir ietvertas procedūras regulas Nr.1408/71 par sociālās drošības sistēmu koordināciju piemērošanai praksē, stiprinot sadarbību un uzlabojot datu apmaiņas metodes starp sociālās drošības institūcijām, kā arī precizējot visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Pēc šīs regulas pieņemšanas tiks uzsākta jaunās regulas Nr.883/2004, kas aizstās regulu Nr.1408/71, piemērošana.

Ņemot vērā priekšlikuma sarežģītību, ir nolemts to virzīt apspriešanai Padomē pa atsevišķām sadaļām. Pašlaik tiek izskatīta IV sadaļas III nodaļa par pārmaksāto pabalstu atgūšanu, provizoriski piešķirto pabalstu atgūšanu, kompensāciju jautājumiem, kā arī institūciju savstarpējo palīdzību līdzekļu atgūšanā.

Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmē ir plānots panākt daļēju vispārēju pieeju par priekšlikuma IV sadaļas III nodaļu.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta daļēju vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikuma IV sadaļas III nodaļu. Regulas pieņemšana ļaus uzsākt regulas Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju piemērošanu, tādējādi sekmējot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju un Finanšu ministriju.

7) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju pielikumus

Regulā Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju paredzēts, ka II un X pielikuma saturs jānosaka pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Pārējie pielikumi jāatjauno, lai, galvenokārt, ņemtu vērā to dalībvalstu prasības, kuras ES pievienojušās kopš šīs regulas pieņemšanas dienas.

Priekšlikumā tiek precizēti regulas Nr.883/2004 pielikumi, kuros ir atspoguļoti dalībvalstu specifiskie noteikumi sociālās drošības jomā, lai nodrošinātu efektīvāku sociālās drošības shēmu koordināciju ES. Latvijas ieraksti veikti I, VI, VIII, IX un X pielikumā.

Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmē ir plānots panākt vispārēju pieeju par priekšlikumu.

Latvijas pozīcija: Latvija kopumā atbalsta vispārējas pieejas panākšanu par priekšlikumu. Regulas Nr.883/2004 pielikumos veiktie grozījumi atspoguļo dalībvalstu tiesību aktos noteikto, un regulas pieņemšana uzlabos sadarbību starp ES dalībvalstīm.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju un Finanšu ministriju.

8) Pekinas Rīcības platformas īstenošana 

1995.gadā Pekinā ANO pasaules sieviešu ceturtās konferences laikā tika pieņemta Rīcības platforma, kurā atspoguļots valstu skatījums uz sievietes stāvokļa izmaiņām un situācijas uzlabošanu dažādās dzīves jomās, raksturotas pastāvošās problēmas, kā arī piedāvāti rīcības virzieni un ieteikumi, lai mainītu esošo situāciju.

1998.gada decembrī Padome vienojās, ka Pekinas Rīcības platformas ieviešanas novērtēšanai dažādās jomās ir nepieciešams izstrādāt kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus. Lai turpinātu novērtēt dalībvalstu sasniegumus Pekinas Rīcības platformas ieviešanā, ES prezidentvalsts Slovēnija ir sagatavojusi Padomes secinājumu projektus par šādiem jautājumiem:

a) rādītāji par meitenēm,

b) rādītāji par sievietēm politisko lēmumu pieņemšanā. 

a) Padomes secinājumu projekts „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu - rādītāji par meitenēm"

Secinājumu projektā ir ietverti trīs rādītāji attiecībā uz meiteņu situācijas novērtēšanu ES dalībvalstīs, uzmanību pievēršot meiteņu un zēnu dzimumaudzināšanai un savstarpēju attiecību izglītībai skolās, sasniegumiem mācībās, kā arī priekšstatam par savu ķermeni.   Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas turpināt skolu mācību programmu izstrādi par dzimumaudzināšanu un savstarpēju attiecību izglītību, kā arī aktīvi sadarboties un veicināt pilsoniskās sabiedrības (it īpaši sieviešu un jauniešu nevalstisko organizāciju) iesaisti.

Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmē ir plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu un uzskata, ka secinājumu projektā rosinātā meiteņu situācijas analīze ir vērtīga, it īpaši saistībā ar uzmanības pievēršanu dzimumu lomām skolu mācību programmās, kā arī meiteņu un zēnu situācijas salīdzinājumam visās aplūkotajās jomās.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Pozīcijas izstrādē notika konsultācijas ar Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību un Resursu centru sievietēm „Marta".

b) Padomes secinājumu projekts „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu - sievietes politisku lēmumu pieņemšanā"

Lai novērtētu dalībvalstu paveikto, secinājumu projektā ir pievērsta uzmanība ES prezidentvalsts Somijas 1999. gadā izstrādātiem rādītājiem par sievietēm politisko lēmumu pieņemšanā. Secinājumu projektā tiek uzsvērta sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas līdzdalības nozīme politisko lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī ietverts aicinājums dalībvalstīm veicināt vienlīdzīgu līdzdalību visos politisko lēmumu pieņemšanas līmeņos, tostarp saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā, jaunās Komisijas nominēšanu 2009. gadā, kā arī kandidātu nominēšanu citiem augsta līmeņa amatiem ES iestādēs.  

Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmē ir plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu un uzskata, ka secinājumu projektā ir pievērsta uzmanība ES un tās dalībvalstīs būtiskiem dzimumu līdztiesības jautājumiem, tostarp attiecībā uz sieviešu īpatsvaru un vietu politisko partiju sarakstos un politisko partiju atbildību dzimumu līdztiesības politikā.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Pozīcijas izstrādē notika konsultācijas ar Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību.

9)  Padomes secinājumu projekts "Dzimumu stereotipu izskaušana sabiedrībā"

Secinājumu projektā ir uzsvērts, ka dzimumu stereotipi ir nopietns šķērslis Lisabonas stratēģijā noteikto izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanā, jo sabiedrībā pastāvošie dzimumu stereotipi izraisa cilvēkresursu nelietderīgu izmantošanu, kas liedz ES pilnībā izmantot tās potenciālu. Lai mazinātu dzimumu segregāciju un atšķirības darba tirgū, secinājuma projektā dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt atbilstošas politikas un programmas, lai novērstu ar dzimumiem saistītos stereotipus un veicinātu dzimumu līdztiesību izglītības programmās no agrīna vecuma, kā arī atbalstīt izpratnes veicināšanas kampaņas un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz dzimumu stereotipu izskaušanu.

Padomes 2008. gada 9. - 10. jūnija sanāksmē ir plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu un uzskata, ka secinājumu projektā ir pievērsta uzmanība ES būtiskiem dzimumu līdztiesības jautājumiem, kuru risināšana varētu veicināt Lisabonas stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Pozīcijas izstrādē notika konsultācijas ar Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību.