gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
Par Latvijas nostāju par Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālo lietu ministru 2009.gada 22.-24.janvāra neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem

Neformālās sanāksmes darba kārtība

2009.gada 22.-24.janvārī Luhačovicē, Čehijas Republikā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālā sanāksme (turpmāk - neformālā sanāksme), kuras laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta mobilitātei. Sanāksmes devīze ir - „mobilitāte - tilts starp darba tirgus pieprasījumu un darbaspēka piedāvājumu". 

Efektīvi funkcionējošs vienotais tirgus sniedz labumu visiem ES pilsoņiem, neatkarīgi no viņu dzīves vietas. Darbaspēka mobilitāte ir īpaši nozīmīgs faktors, lai ES iedzīvotāji varētu atrast piemērotāku darbu, savukārt darba devēji - atbilstošus darbiniekus. Vienlaikus tas ir viens no vienotā tirgus optimālas darbības priekšnosacījumiem, kā to savā 2007.gada 6.decembra paziņojumā „Mobilitāte - instruments vairāk un labākām darba vietām: Eiropas darba mobilitātes rīcības plāns (2007-2010)" norādīja Eiropas Komisija.

Čehijas prezidentūra organizē viedokļu apmaiņu par dažādiem mobilitātes aspektiem. Tiks diskutēts gan par mobilitāti no vienas darba vietas uz citu (arī starp profesijām), gan par ģeogrāfisko mobilitāti, uzsverot darba meklētāju pārvietošanos dalībvalstī un starp dalībvalstīm, gan arī par sociālo iekļaušanu, īpaši uzsverot to iedzīvotāju reintegrāciju (sociālo mobilitāti), kuri ir pakļauti sociālās atstumtības riskam.                 

Mobilitāte starp darba vietām ir spēja mainīt darba vietas, profesiju vai kvalifikāciju, un tā ir viens no būtiskākajiem pašreizējiem izaicinājumiem un darba tirgus prasībām. Noteiktās nozarēs cilvēki cenšas noturēties vienā darba vietā pēc iespējas ilgāk, gandrīz 25% no visa ES darbaspēka darba dzīves garumā nekad nav mainījuši savu darba devēju. Lai attīstītu ES darba tirgu, ir jāveicina darbinieku iespējas mainīt darbu un pārcelties, lai iegūtu labāku darbu. 2007.gada decembrī ES vienojās par elastdrošības principiem, kuros arī profesionālajai mobilitātei ir piešķirta būtiska loma. ES nebūs spējīga konkurēt globālajā ekonomikā ar algām un darbaspēka izmaksām, bet ES var piedāvāt labāk izglītotu, pieredzējušāku un elastīgāku darbaspēku, kura viena no iezīmēm ir spēja mainīt darbavietu un nodarbinātības nozari.

Augsts bezdarbs, kas skar noteiktus reģionus un nozares, no vienas puses, un izglītota darbaspēka trūkums, no otras puses, ir tipiskas ES darba tirgus pazīmes. Pašreizējās ģeogrāfiskās mobilitātes plūsmas ir nelielas, un arī motivācija mobilitātei palielinās lēnām, taču tieši ģeogrāfiskā mobilitāte ir instruments ES konkurētspējas paaugstināšanai. Darbaspēka mobilitāte joprojām ir ierobežota ar dažādiem šķēršļiem, kas bieži samazina vēlmi mainīt valsti. Eiropas Komisija savos ziņojumos norāda, ka darbaspēka kustība starp ES dalībvalstīm ir atstājusi labvēlīgu ietekmi uz visu dalībvalstu ekonomisko situāciju. Pēc ES paplašināšanās tā bieži ir bijusi tieši ģeogrāfiskā mobilitāte ar pagaidu raksturu. Tāpat Eiropas Komisija uzsver, ka darba tirgus bez ierobežojumiem labāk spētu pielāgoties pašreizējiem ekonomikas apstākļiem.

Visnelabvēlīgākajos apstākļos ārpus darba tirgus esošo grupu mobilitātei galvenokārt ir sociālās iekļaušanas aspekts. Tā ir nepieciešama, lai izmantotu visu pieejamā darbaspēka potenciālu. Nepieciešams darba tirgū iesaistīt iedzīvotājus, kuri ir vecāki par 50 gadiem, ilgstošos bezdarbniekus, cilvēkus ar invaliditāti, cilvēkus ar maziem bērniem un etniskās minoritātes, ir nepieciešams iedrošināt cilvēkus mainīt savu situāciju. Vienlaikus arī nepiemēroti dāsna sociālās aizsardzības sistēma varētu mazināt vēlmi iesaistīties darba tirgū. Lai situāciju uzlabotu, ir nepieciešamas augsta līmeņa konsultāciju programmas un pārkvalifikācijas pasākumi. ES dalībvalstīm ir jāpiedāvā darba iespējas visiem iedzīvotājiem, kas ir gatavi tās aktīvi izmantot.

Mobilitāte palīdz ES pilsoņiem sasniegt savus karjeras un personīgos mērķus, kas ir katra indivīda veiksmīgas un piepildītas dzīves pamatā. Mobilitāte veicina ekonomisko izaugsmi un ES konkurētspēju globālās ekonomiskās konkurences apstākļos. Tā palielina nodarbinātību un samazina darbaspēka izmaksas, sociālo atstumtību un nabadzību. Mobilitāte sniedz iespēju atrast labāku darbu un līdz ar to sniedz ieguldījumu visu ES iedzīvotāju dzīves standarta un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Latvijas nostāja

Lai veicinātu ministru diskusiju, Čehijas prezidentūra ir sagatavojusi šādus diskusiju jautājumus:

1) Kādus soļus dalībvalstis veic, lai sekmētu un palielinātu profesionālo mobilitāti? Ar kādām būtiskākajām problēmām dalībvalstis sastopas profesionālās mobilitātes jomā?

Profesionālā mobilitāte ir priekšnosacījums, lai veiksmīgāk pārvarētu globalizācijas radītos izaicinājumus un pieaugošo konkurenci starptautiskajos tirgos. Pašreiz ekonomika pasaules valstīs mainās dinamiski, un tas, cik sekmīgi un ātri tam spēs pielāgoties valstu iedzīvotāji, arī paaugstinot un paplašinot savas prasmes un spējas, noteiks tālākos ekonomikas attīstības scenārijus. Arī Latvijā pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos, kad vienlaikus notiek arī ekonomikas restrukturizācija, būtiska ir profesionālā mobilitāte, kas daļā gadījumu varētu nozīmēt arī pārkvalifikāciju.

Mobilitātei starp darba vietām ir potenciāls palielināt darba ražīgumu, ja, piemēram, darbinieks savas prasmes un spējas pie kāda cita darba devēja varētu izmantot, radot lielāku pievienoto vērtību. Tomēr Latvija neplāno īpašus pasākumus tieši mobilitātes starp noteiktām darba vietām veicināšanai, jo Latvijā jau pastāv augsts pakalpojumu nozaru īpatsvars, kurā ir salīdzinoši augstāka mobilitāte starp darba vietām. Tomēr Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā brīvo vakanču un CV reģistrēšanas iespējas, kas arī ir pasākums labākai darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma saskaņotībai.

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā Labklājības ministrijas pētījuma „Darbaspēka profesionālā mobilitāte" rezultāti liecina, ka 2006.gadā profesionāli vismobilākā iedzīvotāju grupa Latvijā bija vecumā no 25 līdz 34 gadiem, tāpat visvairāk profesionāli mobilo iedzīvotāju bija atrodami Latvijas galvaspilsētā, un profesionāli mobilitāte visaugstākā bija iedzīvotāju grupā ar profesionālo izglītību un viszemākā iedzīvotāju grupā ar pamatizglītību.

Profesionālajai mobilitātei un mobilitātei starp darba vietām ir svarīga iedzīvotāju vēlēšanās un spējas apgūt jaunas prasmes un padziļināt esošās. Lai veicinātu profesionālo mobilitāti, Nodarbinātības valsts aģentūra Latvijā īsteno konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, kā arī piedāvā kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalifikācijas iespējas. Kvalifikācijas un pārkvalifikācijas pasākumi tiek īstenoti sadarbībā ar darba devējiem, lai nodrošinātu, ka īstenotās programmas ir atbilstošas darba tirgus prasībām. Šim mērķim tiek izmantots arī Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums.

Pašreizējos apstākļos Latvijas darba tirgu raksturo būtisks brīvo darba vakanču skaita kritums, maz tiek veidotas jaunas darba vietas, tomēr, no otras puses, ir daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuru prasmes un kvalifikācija vairs neatbilst darba tirgus prasībām. Piemēram, iepriekšējos ekonomiskajos apstākļos, tajā skaitā - nekustamā īpašuma tirgus burbuļa ietekmē un darbaspēka trūkuma apstākļos, arī bez atbilstošas kvalifikācijas varēja darboties tādās nozarēs kā būvniecība, kas gan šo darbu padarīja mazāk produktīvu. Minētie apstākļi rada nepieciešamību pēc ilgstošākām un dziļākām pārkvalifikācijas programmām ar lielākām izmaksām.

2) Ar kādām būtiskākajām problēmām dalībvalstis sastopas ģeogrāfiskās mobilitātes jomā? Vai dalībvalstis ir spējīgas nodrošināt politisku atbalstu mobilitātei no valsts, reģionālām un pašvaldību institūcijām un veicināt ģeogrāfisko mobilitāti? Vai dalībvalstis darbojas veiksmīgi, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus un veicinātu pārrobežu darbinieku kvalifikāciju atzīšanu?

Ģeogrāfiskā darbaspēka mobilitāte ir veids kā reaģēt uz mūsdienu globāliem un nacionāliem izaicinājumiem, nodrošinot darba tirgus vajadzībām atbilstošu darbaspēku, tādējādi veicinot gan nodarbinātības līmeņa pieaugumu, gan ekonomikas izaugsmi.

Uzskatām, ka brīvas darbaspēka kustības ietvaros radītā iespēja ES iedzīvotājiem izvēlēties darbu ES dalībvalstīs nodrošina pastāvošajam darbaspēka pieprasījumam nepieciešamo darbaspēku, vienlaikus nodrošinot gan darbiniekam iespējas uzlabot savus dzīves un darba apstākļus, gan dalībvalstu tautsaimniecību efektīvāku darbību. Arī Latvijas iedzīvotāji pēc iestāšanās ES ir samērā plaši izmantojuši iespējas strādāt citās ES dalībvalstīs. Saskaņā ar pētījuma „Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte" datiem 2006.gadā bija izceļojuši vismaz 86 000 Latvijas iedzīvotāji (darba un mācību nolūkos).

Lai gan šāda darbaspēka emigrācija īstermiņā samazina bezdarbu un paaugstina algu līmeni reģionos, no kuriem masveidā izbrauc darbinieki, tomēr vidējā un ilgtermiņā tā var radīt pārlieku lielu spiedienu uz darba algām un veicināt „darba algas-inflācijas" spirāli, kā tas 2007.gadā bija novērojams Latvijā. Tomēr vienlaikus uzskatām, ka emigrācija var sekmēt jaunu iemaņu un prasmju apguvi un uzņēmējdarbības ideju attīstību un sniegt ieguldījumu valstij, no kuras darbaspēks ir emigrējis, ja darbinieks pēc kāda laika izvēlas atgriezties valstī, no kuras ir aizbraucis darba meklējumos. Diemžēl  lielākā daļa Latvijas pilsoņu  ārvalstīs bija nodarbināti darbos ar zemāku kvalifikāciju nekā šo cilvēku iegūtās iemaņas.

Ārvalstu darbaspēka profesionālo kvalifikāciju atzīšanu reglamentētajām profesijām Latvijā regulē likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", kas nodrošina profesionālo kvalifikāciju atzīšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Ārvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšana reglamentētajās profesijās atvieglo personām pieeju Latvijas darba tirgum, kā arī veicina darbaspēka mobilitāti reglamentētajās profesijās. Lai samazinātu administratīvos šķēršļus, Latvijā pretendentam kvalifikācijas atzīšanai ir izveidotas „vienas pieturas aģentūras", kurās pretendents, iesniedzot atbilstošo dokumentu var saņemt kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

Lai veicinātu no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju atgriešanos un integrēšanos Latvijas darba tirgū, viens no pamatnosacījumiem ir turpināt uzturēt saikni ar emigrējušiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai to nodrošinātu, ārvalstīs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem regulāri tiek nodrošināta plaši pieejama informācija par nodarbinātības iespējām un darba apstākļiem Latvijā (informatīvie semināri, darba devēju un darbinieku tikšanās ārvalstīs, informatīvu materiālu izplatīšana ārvalstīs, u.c.).

Uzskatām, ka darbaspēka resursu nodrošinājuma un nodarbinātības kontekstā svarīga loma ir arī valsts iekšējai ģeogrāfiskai mobilitātei, kas izpaužas tādējādi, ka darbaspēks ir spējīgs operatīvi reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām kādā noteiktā reģionā un strādāt tur, kur ir pieejamas darba vietas. Iedzīvotāju iekšējā migrācija ir nozīmīgs darbaspēka mobilitātes veids Latvijā. Visizplatītākais no tiem ir darba svārstmigrācija. Tradicionāli ar to saprotot ikdienas braucienus uz darbu, tomēr Latvijā visai aktīvi notiek arī ilgtermiņa iekšējā migrācija, īpaši virzienā no laukiem un mazpilsētām uz galvaspilsētu un citām lielākajām pilsētām.

Šajās iekšējās migrācijas plūsmās atspoguļojas gan valstī notiekošie sociāli ekonomiskie procesi, gan arī teritorijas nevienmērīgas attīstības sekas. Iedzīvotāju izvietojumam un migrācijai ir raksturīgas reģionālas iezīmes. Pēdējos gados vērojama izteikta iedzīvotāju aizplūšana no reģioniem un  teritoriālā koncentrācija galvaspilsētā - Rīgā, ko veicina citos Latvijas reģionos pastāvošie nelabvēlīgākie sociālekonomiskie apstākļi, tai skaitā arī augstāks bezdarba līmenis un darbavietu trūkums. Tieši Rīgā darbojas lielākā daļa Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu. Ārpus Rīgas ievērojams ir tādu zemnieku un zvejnieku saimniecību īpatsvars, kuras lielākajā daļā gadījumu var uzskatīt par mazajiem vai mikro uzņēmumiem. Šāda situācija veicina ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus pārcelties uz Rīgu vai citām lielākajām Latvijas pilsētām, kur koncentrējas gan kapitāls, gan tehnoloģiju attīstība.

Rīga piesaista svārstmigrantus gan ar darba iespējām, gan ar augstāku atalgojumu. Savukārt uz galvaspilsētu braucošie svārstmigranti ar augstāko izglītību līdzās darba vietu trūkumam savā pašvaldībā un augstākam atalgojumam min arī to, ka Rīgā var atrast darbu savā specialitātē, kas nav iespējams dzīvesvietā.

Lai veicinātu darbaspēka mobilitāti un sekmētu nodarbinātības līmeņa celšanu un uzturēšanu arī reģionos, kur nodarbinātības situācija ir nelabvēlīga nepietiekamas transporta infrastruktūras dēļ, īpaši nozīmīga ir efektīvas aktīvās nodarbinātības politikas ieviešana. Ņemot vērā Latvijas valsts pārvaldes sistēmu, kurai ir raksturīga centralizēta valsts politiku izstrāde, arī nodarbinātības politikas izstrāde un aktīvās nodarbinātības politikas pasākumi tiek ieviesti galvenokārt ar valsts līmeņa politisku (kā arī finansiālu) atbalstu.

Lai sekmētu darbaspēka reģionālo mobilitāti, Latvijā valsts sniedz finanšu atbalstu darbiniekiem pārbaudes termiņa laikā, ja darbinieks izvēlējies darba vietu ārpus savas dzīvesvietas un darba vietas atrašanās vieta neatbilst noteiktiem darba vietas sasniedzamības kritērijiem.

Vienlaikus jāuzsver, ka līdztekus darba tirgum pastāv arī citi faktori (makroekonomiskā stabilitāte, pakalpojumu un kapitāla tirgus, piemērota uzņēmējdarbības vide u.c.), kas ir nozīmīgi, lai sekmētu nodarbinātības līmeņa celšanu reģionos.

3) Kādas aktivitātes un projekti darba tirgus riska grupu reintegrācijai darba tirgū ir izrādījušies veiksmīgi? Kādas jaunas idejas vai eksperimentus dalībvalstis ir paredzējušas īstenot, lai veicinātu sociālo mobilitāti?

Darba tirgus riska grupu efektīvai reintegrācijai darba tirgū būtiski ir gan valsts īstenotie aktīvie nodarbinātības, gan bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Lai veicinātu sniegto aktīvo nodarbinātības pasākumu atbilstību klientu specifiskajām vajadzībām, Latvijā ir noteiktas aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistāmās personu mērķa grupas - jaunieši, personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma personas. 2007.gadā tika noteiktas arī jaunas personu mērķa grupas - personas, kurām ir izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, personas, kas aprūpē kādu no ģimenes locekļiem u.c.

Riska grupu iesaistīšanas iespējas darba tirgū ir atkarīgas arī no situācijas un pieprasījuma darba tirgū, kā arī no valsts finansējuma iespējām šāda veida atbalstam. Iepriekšējos gados ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu tika īstenotas darba prakses jauniešiem, kas ir nelabvēlīgākos apstākļos, kā arī subsidētās darba vietas, tai skaitā, invalīdiem. Šo aktivitāšu ieviešana vienlaikus sakrita ar darbaspēka trūkumu tautsaimniecībā, kas radīja attiecīgi labvēlīgākus apstākļus arī sociālās atstumtības riska grupu personu reintegrācijai darba tirgū. Pašreiz apstākļi ir mainījušies un augstāks bezdarba pieaugums tiek prognozēts tieši mazāk kvalificēto vidū, līdz ar to sociālās atstumtības riska grupu personu reintegrācija darba tirgū būs apgrūtināta.

Iepriekšējos gados tika īstenoti apmācību pasākumi e-apmācību vidē, lai sekmētu sociālās atstumtības riska grupu iesaistīšanos darba tirgū. Cilvēkiem ar invaliditāti tika nodrošināta labāka pieejamība IKT, radot apstākļus e-darbam, tālmācībai un profesionālo prasmju attīstības iespējām. Personām ar noteiktiem invaliditātes veidiem, piemēram, neredzīgām vai vājredzīgām personām tika nodrošinātas īpaši aprīkotas vai pielāgotas darba vietas.

2007.gadā tika uzsākta pilotprojekta „Profesionālā apmācība elektroniskā apmācības formā, nodrošinot profesionālo rehabilitāciju" īstenošana, kura ietvaros personas ar invaliditāti iesaista profesionālās izglītības programmu apguvē elektroniskā apmācības (e-mācība) formā. Šīm personām iespējams iegūt informācijas ievadīšanas operatora kvalifikāciju.

Vienlaikus, pateicoties aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu spektra paplašināšanai, sadarbības uzlabošanai ar pašvaldībām un darba devējiem, kā arī organizētajiem sabiedrības un mērķa grupu informēšanas pasākumiem, Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaits, kas rezultātā ir iedrošinājis bez darba esošos invalīdus reģistrēties un izmantot valsts sniegto atbalstu, kas vērsts uz darbiekārtošanās veicināšanu.  

2008.gadā Latvijā tika uzsākta jauna aktivitāte - pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kuras ietvaros arī ar grantu palīdzību ir paredzēts atbalstīt bez darba palikušo personu vēlmi iesaistīties uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības aktivitātēs, tomēr šis pasākums ir vairāk vērsts uz bezdarbniekiem ar augstāku kvalifikāciju.

Ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, aktuāla ir visu darbspējīgo iedzīvotāju integrācija darba tirgū, tiek domāts par gados vecāku iedzīvotāju noturēšanu vai iesaistīšanu darbā. Pasākuma „Aktīvas dzīves pagarināšana senioriem" ietvaros pirmspensijas un pensijas vecuma bezdarbniekiem un darba meklētājiem tiek piedāvāti jauni apmācību moduļi.

Tomēr vienlaikus jāuzsver, ka efektīvai riska grupu reintegrācijai darba tirgū būtiskas ir tās tradicionālās aktīvās nodarbinātības politikas, kas veicina bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū. Tās ir profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai. Arī pašreizējos ekonomiskajos apstākļos lielāks uzsvars tiks likts uz tradicionālajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, kuri iepriekšējos gados jau ir īstenoti un kuru efektivitāte un atbilstība ir novērtēta.

Saskaņošana

Informatīvais ziņojums saskaņots ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Satiksmes ministriju un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu. Notikušas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.