gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
Par Latvijas nostāju par Eiropas Savienības nodarbinātības un
sociālo lietu ministru 2009. gada 8. - 9. jūlija neformālajā sanāksmē
izskatāmajiem jautājumiem

2009. gada 8. - 9. jūlijā Jenčēpingā, Zviedrijā, notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālā sanāksme (turpmāk - neformālā sanāksme), kuras laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta nodarbinātības veicināšanai ar aktīvas iekļaušanas darba tirgū pasākumu un sociālās drošības politikas palīdzību.

Neformālās sanāksmes darba kārtības jautājumi

Zviedrijas prezidentūras sagatavotajā diskusiju dokumentā kā neformālās sanāksmes mērķis minēta viedokļu un pieredzes apmaiņa par ES dalībvalstu īstenotajām politikām, lai veicinātu nodarbinātību un pilnībā izmantotu pieejamā darbaspēka potenciālu. Diskusija par šiem jautājumiem ir nozīmīga gan pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos, gan arī saistībā ar ES ilgtermiņa mērķiem un Lisabonas stratēģijas nākotni pēc 2010. gada.  

Pašlaik Eiropā ir ievērojami pasliktinājusies darba tirgus situācija un pieaudzis bezdarbs, tāpēc ir nepieciešama izšķiroša rīcība, lai apturētu lejupslīdi, kam nepieciešama gan visu iesaistīto pušu līdzdalība, gan labāka politikas koordinēšana un savstarpēja mācīšanās.

Dziļas ekonomiskās krīzes ir pārbaudījums darba tirgus un sociālās drošības politikām. Pieredze liecina, ka daudziem iedzīvotājiem, kas paliek bez darba sakarā ar darbaspēka pieprasījuma pagaidu samazinājumu, draud ilgstošs bezdarbs, kam ir smagas sekas attiecībā uz konkrētu indivīdu un sabiedrību kopumā. Tādēļ atstumtības novēršana ir svarīgs darbības virziens, veicot pretkrīzes pasākumus. Iekļaušanu darba tirgū var sekmēt agra un aktīva rīcība, lai sekmētu nodarbināmību, kā arī atvieglotu piekļuvi darba tirgum un atgriešanos tajā pēc nodarbinātības pārtraukumiem.

ES ir pilnībā jāizmanto tās darbaspēka potenciāls un jāatgriež iedzīvotāji darbā. Tas nepieciešams, lai, ekonomikai atveseļojoties, dalībvalstis būtu gatavas arī sabiedrības demogrāfiskajām izmaiņām, kam nepieciešamas intensīvas un efektīvas reformas, lai palielinātu darbaspēka piedāvājumu un veicinātu vecāku darbinieku un personu ar invaliditāti nodarbinātību. Pasākumi, kas veicina visu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju, kas var un vēlas strādāt, nodarbinātību, palīdzēs nodrošināt valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāti, saglabās sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti, pietiekamību un kvalitāti, kā arī sekmēs sociālo iekļaušanu.

Lai pilnībā izmantotu ES darbaspēka potenciālu, uzmanība jāpievērš arī sieviešu zemajam nodarbinātības līmenim, tāpēc ir nepieciešami papildu pasākumi, lai sekmētu sieviešu piekļuvi, atgriešanos un palikšanu darba tirgū. 

Aktīvas sociālās drošības politikas būtiskākā sastāvdaļa ir atbilstošs drošības tīkls, kas veicina iekļaušanos un atgriešanos darba tirgū. Tādējādi sociālās drošības politikai tandēmā ar iekļaujošu darba tirgus politiku ir izšķiroša loma, lai ierobežotu pieaugoša bezdarba negatīvo ietekmi un veicinātu nodarbinātību, atbalstot iedzīvotājus un ekonomikas atveseļošanos.

Neformālās sanāksmes ietvaros paralēli notiks trīs sesijas par šādiem tematiem:

1) finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmes risināšana, sekmējot pieeju nodarbinātībai;

2) pieejas nodarbinātībai sekmēšana ar efektīvām darba tirgus reformām;

3) pieejas nodarbinātībai sekmēšana ar aktīvu sociālās drošības politiku.

Latvijas labklājības ministrs aicināts piedalīties pirmajā sesijā par finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmes risināšanu, sekmējot pieeju nodarbinātībai. Zviedrijas prezidentūras sagatavotajā diskusiju dokumentā uzsvērts, ka, lai arī pašreizējos apstākļos jāīsteno darbavietu saglabāšanas pasākumi, tomēr galvenā uzmanība jāpievērš darbaspēka nodarbināmības, nevis konkrētu darbavietu vai uzņēmumu saglabāšanai. Ja pašreizējais bezdarba pieaugums netiek pārdomāti risināts, rezultātā arī pēc krīzes pārvarēšanas liela daļa darbspējīgā vecuma iedzīvotāju paliks atstumti no darba tirgus.  Lai to novērstu, darba tirgus un sociālās drošības politikai jāsekmē un jāpaātrina ekonomikas atveseļošanās, saglabājot augstu iedzīvotāju līdzdalības līmeni darba tirgū. Aktīvas pieejas iekļaujoša darba tirgus veicināšanai galvenās sastāvdaļas ir savlaicīga aktivizēšana, efektīvi nodarbinātības pakalpojumi, karjeras konsultācijas, apmācības un pārkvalifikācija.

 Latvijas nostāja diskusiju jautājumos

1) Kādus pasākumus Latvija veic, lai uzlabotu pieeju nodarbinātībai un iekļaušanu darba tirgū? Vai Latvijā ir kādi nodarbinātības pasākumi, lai paaugstinātu tieši sieviešu nodarbinātību?

Latvijā īstenotos darba tirgus pasākumus, kas visi savā veidā ir saistīti ar pieejas nodarbinātībai veicināšanu un iekļaušanu darba tirgū, var iedalīt 4 grupās:

  • apmācības,
  • subsidētās darba vietas visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem bezdarbniekiem (piemēram, personām ar invaliditāti),
  • algotie pagaidu darbi kā sociālās iekļaušanas pasākums, 
  • pasākumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanas veicināšanu.

Tomēr, ņemot vērā krīzes ietekmi, kas ir parādījusi pašreizējo sociālās drošības tīklu nepietiekamību, Latvijā plānots paplašināt pasākumus personu sociālajai iekļaušanai, palielinot pieeju sabiedriskajiem darbiem, izmantojot starptautisko pieredzi, padarot efektīvāku to ieviešanu un  vienlaikus dodot ieguldījumu arī „zaļajā ekonomikā".

Tāpat pašreiz tiek izstrādāta programma, kuras mērķis būs sniegt atbalstu prasmju paaugstināšanai personām riska apstākļos zaudēt darbu, kuras darba devēja ekonomiskās aktivitātes pārejošas samazināšanās dēļ strādā saīsinātu darba laiku ilgtspējīgākās darba vietās, piešķirot arī nelielu stipendiju apmācību vajadzībām. Izstrādājot šo programmu, nākas saskarties ar izaicinājumu noteikt kritērijus, pēc kuriem vērtēt to, ko pašreizējos apstākļos var uzskatīt par ilgtspējīgu darba vietu vai arī cik pārejoša ir noteikta darba devēja vai nozares ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, ko noteikt ir sarežģīti. Tādēļ Latvija pašreiz ir izvēlējusies pieeju, kas centrā liek cilvēku un kuras pamatā ir centieni samazināt personas individuālo bezdarba risku, sniedzot iespēju palielināt prasmes, kuras vēlāk varētu izmantot, arī ja minētā darba vieta ekonomiskās krīzes apstākļos tomēr tiktu samazināta, kā arī aicinot sadarboties darba devējus, šādā veidā atbalstot savus darbiniekus. Darba devējam tiks dota iespēja pamatot, kādēļ noteiktā darbavieta varētu tikt uzskatīta par ilgtspējīgu un kādēļ tā ir nepieciešama uzņēmuma turpmākās darbības nodrošināšanai, kas būs papildu priekšrocības kritērijs personas dalībai pasākumā.

Sieviešu nodarbinātības līmenis jau pašreiz Latvijā ir salīdzinoši augsts (skat. 1. tabulu), nelabvēlīgākā situācijā atrodas tādas grupas kā jaunieši (īpaši tie, kas iepriekšējā ekonomikas buma iespaidā atstāja novārtā izglītības un apmācību aktivitātes vai arī tajās drīzāk iesaistījās izglītības iegūšanas apliecinājuma, nevis prasmju un zināšanu ieguves dēļ), personas pirmspensijas vecumā, kā arī personas, kas ir nelabvēlīgākā situācijā, īpaši - personas ar invaliditāti.

1. tabula

Bezdarbnieka statistiskais portrets dzimumu griezumā

(Nodarbinātības valsts aģentūras dati 2009. gada 31. maijā)

Sievietes

60664

126595
bezdarbnieki

no tiem:

Vīrieši

65931

7031

Ilgstošie bezdarbnieki

4225

11256

8,9%

8010

Jaunieši - bezdarbnieki vecumā 15 - 24 gadi

9494

17504

13,8%

6146

Pirmspensijas vecuma

6157

12303

9,7%

2636

Invalīdi - bezdarbnieki

2843

5479

4,3%

3032

Personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

49

3081

2,4%

28

Personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietām

289

317

0,3%

2007. gadā bezdarba līmenis pēc EUROSTAT datiem Latvijā bija 6 %, 2008. gadā - 7,5 %, bet, sākot ar 2009. gada sākumu, dati parāda strauji pieaugošu bezdarba tendenci, un bezdarba līmenis aprīlī pēc EUROSTAT datiem jau bija sasniedzis 17,4 %. Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk - NVA) reģistrēto vakanču skaits 2007.gada decembrī bija 18147, bet 2008.gada decembrī tas bija būtiski samazinājies līdz 3205. 2007.gada decembrī NVA bija reģistrēts 52321 bezdarbnieks un darba meklētājs, bet 2008.gada decembrī - 76435 personas. Savukārt 2009. gada 28. jūnijā reģistrēto bezdarbnieku skaits jau bija sasniedzis 128642 personas, kamēr NVA reģistrētas bija tikai 2055 brīvas vakances.

Pašlaik tiek prognozēts, ka 2009. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu sasniegt 16,4 %. Liels īpatsvars bezdarbnieku vecumā līdz 25 gadiem ir tikai ar vidējo izglītību, savukārt vecuma grupā 26-30 gadi - ar augstāko izglītību, kā arī pirmspensijas vecuma grupā ar jau iegūtu profesionālo izglītību (skat. 2. un 3. tabulu).

2. tabula

Bezdarbnieka statistiskais portrets - vecums

(Nodarbinātības valsts aģentūras dati 2009. gada 31. maijā)

879

15 - 19 gadi

1033

1912

1,5%

7131

20 - 24 gadi

8461

15592

12,3%

6958

25 - 29 gadi

7893

14851

11,7%

6394

30 - 34 gadi

7006

13400

10,6%

6636

35 - 39 gadi

7282

13918

11,0%

6829

40 - 44 gadi

7307

14136

11,2%

8297

45 - 49 gadi

8818

17115

13,5%

8348

50 - 54 gadi

8930

17278

13,7%

7608

55 - 59 gadi

7380

14988

11,8%

1584

60 gadi un vairāk

1821

3405

2,7%

 

3. tabula

Bezdarbnieka statistiskais portrets - izglītība

(Nodarbinātības valsts aģentūras dati 2009. gada 31. maijā)

9407

Augstākā

5928

15335

12,1%

22039

Profesionālā izglītība

26464

48503

38,3%

17936

Vidējā vispārējā

18147

36083

28,5%

9368

Pamatizglītība

12814

22182

17,5%

1056

Zemāka par pamata

1382

2438

1,9%

858

Nav norādīta

1196

2054

1,7%

Īstenojot aktīvos nodarbinātības pasākumus, būtiska loma tiek piešķirta pasākumiem, kas vērsti uz ekonomikas potenciāla un darba ražīguma paaugstināšanu: dažāda veida apmācībām un karjeras konsultāciju pakalpojumiem. 2007. gadā uz profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju tika nosūtītas 3893 personas, 2008. gadā - 2093 personas. Vienlaikus neformālās izglītības ieguves ietvaros 71585 personas uzsākušas dalību konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos. Attiecīgi karjeras konsultantu pakalpojumus 2007.gadā izmantoja 44249, bet 2008.gadā - 67939 personas.

Tomēr, ņemot vērā iepriekš raksturoto straujo bezdarba līmeņa pieaugumu un prognozes, pašreiz Latvijā uzmanība ir pievērsta tieši pasākumiem, kas vērsti uz ekonomiskās krīzes seku vispārēju mazināšanu. Tomēr vēl arvien tiek turpināti pasākumi, kas vērsti uz bezdarbnieku un darba meklētāju prasmju un iemaņu paaugstināšanu un visnelabvēlīgākajā situācijā darba tirgū esošo personu atbalstīšanu. Vēlākos periodos plānots īstenot aktivitātes, kas būs vērstas uz mūžizglītības izvēršanu un bezdarbnieku ar jau iegūtu augstāku izglītības līmeni iesaistīšanu profesionālās izglītības un apmācību sistēmā.

2) Kā integrētās pamatnostādnes varētu labāk risināt nepieciešamību paaugstināt līdzdalību darba tirgū nākotnē?

Ekonomiskās krīzes ietekme parāda, ka efektīvai līdzdalībai darba tirgū, darbspēju uzturēšanai un prasmju paaugstināšanai būtiska ir sociālās drošības tīklu darbība, kuriem jābūt pietiekami stipriem, lai atbalstītu cilvēkus un sniegtu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai. Vienlaikus sociālās drošības tīkliem jābūt arī tādiem, kas veicina pēc iespējas ātrāku atgriešanos darba tirgū, arī ja pastāv risks, ka ekonomiskā krīze ieilgst.

Latvijas gadījumā ierobežotais sociālo tīklu pārklājums izraisa nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību īstermiņa pasākumiem, ieguldot mazāk līdzekļu ilgtermiņa aktivitātēs un ekonomikas potenciāla paaugstināšanā. Tādēļ viens no priekšlikumiem ES līmenī apstiprināmo integrēto pamatnostādņu pilnveidošanai varētu būt iekļaut saskaņotību starp sociālās drošības tīkliem un aktīvo darba tirgus politiku kā būtisku faktoru efektīvai nodarbinātības politikas darbībai. Sakarā ar ekonomiskās krīzes ietekmi mazāka uzmanība tiek pievērsta sabiedrības novecošanai, tādēļ integrētajās pamatnostādnēs uzsverams būtu tas, ka arī pašreizējos apstākļos būtiski ir pasākumi, kas vērsti uz darba dzīves pagarināšanu un aktīvo novecošanu.

Saskaņošana

Informatīvais ziņojums saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju.