gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS

Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē izskatāmajos

Labklājības ministrijas un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas kompetencē esošajos jautājumos

I Sanāksmes darba kārtība

2009.gada 8.-9.jūnijā Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras 8.jūnija darba kārtībā ir iekļauti šādi Labklājības ministrijas un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas kompetencē esoši jautājumi:

1) Gatavošanās jūnija Eiropadomei:

a) Galvenie Nodarbinātības samita vēstījumi,
b) Komisijas paziņojums jūnija Eiropadomei „Kopīgas saistības nodarbinātībai",
c) Komisijas paziņojums „Kā risināt ES iedzīvotāju novecošanas ietekmi (2009.gada ziņojums par novecošanu)",
d) Padomes secinājumu projekts par elastdrošību krīzes laikā,
e) Padomes secinājumu projekts „Sociālie pakalpojumi - instruments, ar ko veicina aktīvu iekļaušanu un stiprina sociālo kohēziju, un nozare, kas sniedz nodarbinātības iespējas",
f) Prasmes un mobilitāte,
g) Krīzes sociālais monitorings: uzlabots Sociālās aizsardzības komitejas un Eiropas Komisijas kopīgais vērtējums par ekonomiskās krīzes sociālo ietekmi un dalībvalstu īstenotiem pasākumiem,

2) Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnēm,

3) Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Regulas (EK) Nr.883/2004 un Regulas (EK) Nr.[...] noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu valsts piederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valsts piederības dēļ,

4) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti,

5) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas,

6) Padomes  secinājumu projekts „Vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem: aktīva un cienīga novecošana",

7) Padomes secinājumu projekts par romu (čigānu) iekļaušanu,

8) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK.

II Latvijas nacionālā pozīcija

1)  Gatavošanās jūnija Eiropadomei

Gatavojoties jūnija Eiropadomei, Padomē notiks politikas debates par tādiem ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos aktuāliem jautājumiem kā darbavietu saglabāšana, cilvēku iesaistīšanās un mobilitāte darba tirgū, kā arī jaunu darbavietu radīšana. Debates notiks, ņemot vērā 2009.gada 7.maijā Prāgā notikušā Nodarbinātības samita rezultātus, jaunākos Komisijas dokumentus un Prezidentūras izstrādātos Padomes secinājumus šajā jomā.

a) Galvenie Nodarbinātības samita vēstījumi

Nodarbinātības samits tika rīkots, lai izvērtētu pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, atrastu labākos risinājumus krīzes radītās negatīvās ietekmes mazināšanai, uzlabotu nodarbinātības potenciālo situāciju nākotnē, kā arī lai veicinātu koordināciju starp ES, tās dalībvalstīm un sociālajiem partneriem. Samita ietvaros tika secināts, ka nākotnē Lisabonas stratēģijai jābalstās uz skaidri definētiem, ES iedzīvotājiem svarīgiem mērķiem, jāveicina ilgtspējīga attīstība, sociālā kohēzija, vairāk un labāku darbavietu radīšana, nodrošinot modernas valsts finanšu pārvaldības un sociālās aizsardzības sistēmas. Nodarbinātības samita vēstījumos ir uzsvērts, ka ES ir jāfokusējas uz trim prioritātēm - nodarbinātības saglabāšanu un jaunu darbavietu radīšanu, nodarbinātības iespēju paaugstināšanu, it īpaši jauniešiem, un prasmju pilnveidošanu atbilstoši darba tirgus vajadzībām. Tāpat Nodarbinātības samita vēstījumos ir ieteikti vairāki uzdevumi gan nacionālā, gan ES līmenī, kas varētu atvieglot krīzes radīto ekonomisko un sociālo seku pārvarēšanu. Komisija ir apņēmusies izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz samita laikā formulēto uzdevumu un prioritāšu īstenošanu.

Arī Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja ir sagatavojusi savu ieguldījumu uz Nodarbinātības samitu. Nodarbinātības komitejas skatījumā Nodarbinātības samits kalpoja kā iespēja uzsvērt nodarbinātības iespēju paplašināšanas nozīmību, nepieciešamību valsts resursus izmantot efektīvi un lietderīgi, rast vienprātību starp iesaistītajām pusēm, kā arī noraidīt visas protekcionisma un negodīgas konkurences formas. Tāpat Nodarbinātības komiteja cer, ka tās paustais viedoklis par trim galvenajām samitā apskatītajām prioritātēm palīdzēs vienoties par politikas principiem, atbalstot ES valstu ekonomikas un darba tirgus atveseļošanās procesā. Savukārt Sociālās aizsardzības komiteja uzsver, ka sociālās aizsardzības sistēmu būtisko lomu, ņemot vērā, ka tās kalpo kā stabilizētājs darba tirgus attīstīšanas procesos un palīdz sagatavoties atveseļošanās pasākumiem, kā arī nodrošina izaugsmes iespējas nākotnē.

b) Komisijas paziņojums jūnija Eiropadomei: „Kopīgas saistības nodarbinātībai"

Komisija iepazīstinās Padomi ar paziņojumu jūnija Eiropadomei par veicamiem pasākumiem situācijas nodarbinātības jomā uzlabošanai (plānots publicēt 2009.gada 3.jūnijā).

c) Komisijas paziņojums „Kā risināt ES iedzīvotāju novecošanas ietekmi (2009. gada ziņojums par novecošanu)"

Komisija iepazīstinās Padomi ar 2009. gada ziņojumu par novecošanu, kurā uzsvērts, ka sabiedrības novecošana kopā ar zemo dzimstības līmeni veido galvenos ekonomiskos, budžeta un sociālos izaicinājumus ES, un ekonomiskā krīze šos izaicinājumus var vēl vairāk saasināt. ES jau ir sākusi risināt šīs problēmas, gatavojot reformas un nodrošinot labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm šajā jomā. Ziņojumā atzīts, ka, pareizi īstenojot reformas un  ieguldot cilvēkresursos un darbaspēka pilnīgā izmantošanā, ES attīstība pašreizējās krīzes rezultātā varētu pieaugt, gan uzlabojot ekonomisko situāciju ES, gan radot augstāku veselības aprūpes, izglītības un dzīves kvalitāti.

d) Padomes secinājumu projekts par elastdrošību krīzes laikā

Secinājumu projektā tiek atgādināts, ka elastdrošība, kas ir jauna pieeja elastības un drošības darba tirgū savienošanai, kļūst īpaši būtiska šā brīža ekonomiskajā situācijā. Lai arī elastdrošības pieeja atbilst galvenajiem Lisabonas stratēģijas mērķiem, tomēr dalībvalstīs darba tirgus atšķiras, tāpēc viens risinājums neder visām dalībvalstīm.

Secinājumu projektā arī uzsvērts, ka Eiropa pēc krīzes būs mainījusies, tāpēc būs nepieciešams pievērst lielāku uzmanību pētniecībai, inovācijām, kā arī nodarbinātības kvalitātei, vienlaikus ņemot vērā sociālās iekļaušanas un sociālās aizsardzības sistēmu nozīmi ekonomikas attīstībā. Tāpat dalībvalstis tiek aicinātas vērst uzmanību arī uz pasākumu kopumu, kas var palīdzēt dalībvalstīm un sociālajiem partneriem pārvarēt krīzes ietekmi, piemērojot elastdrošības principus. Pie šādiem pasākumiem tiek minēta, piemēram, nodarbinātības saglabāšana, piedāvājot uzņēmējiem alternatīvas iespējas darbinieku atlaišanai, labākas uzņēmējdarbības vides veidošana, samazinot administratīvo slogu, ieguldījumi cilvēkkapitālā, jo īpaši, pārkvalificēšanā, kā arī nodarbinātības aizsardzības normatīvo aktu pielāgošana atbilstoši elastdrošības principiem.

Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo ekonomiskās krīzes laikā un tās sekmīgai pārvarēšanai dalībvalstīm atkarībā no to ekonomiskās situācijas, tautsaimniecības struktūras un vērtībām ir nepieciešams īstenot noteiktu īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu kopumu, darba tirgū nodrošinot atbilstošu elastības un drošības attiecību.

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Sākotnējās nacionālās pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar sociālajiem parteriem.

e) Padomes secinājumu projekts „Sociālie pakalpojumi - instruments, ar ko veicina aktīvu iekļaušanu un stiprina sociālo kohēziju, un nozare, kas sniedz nodarbinātības iespējas"

Secinājumos tiek norādīts, ka, ņemot vērā ES dalībvalstu sabiedrības novecošanos, dzimumu lomu maiņu un mājsaimniecību struktūru, pieprasījums pēc sociālajiem pakalpojumiem turpinās pieaugt. Sociālo pakalpojumu kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no sociālo darbinieku kompetences, tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas rast iespēju nodrošināt regulāras apmācības sociālajiem darbiniekiem. Pašreizējos apstākļos sociālie pakalpojumi var palīdzēt mazināt krīzes sociālo ietekmi, kā arī veicināt aktīvu iekļaušanu un nodarbinātību, tāpēc ir svarīgi tos iekļaut valstu nacionālajos atveseļošanās plānos.

Secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas veikt pasākumus, lai sociālā iekļaušana un cīņa pret sociālo atstumtību, nodrošinot labāku pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, ieņemtu nozīmīgu vietu nacionālajā politiskajā dienaskārtībā, tādējādi veicinātu darbspējīgo personu iekļaušanos darba tirgū, bet tiem, kas nav spējīgi strādāt, nodrošinātu pietiekamus resursus, lai tie spētu pienācīgi dzīvot. Komisija, savukārt, ir  aicināta turpināt iesākto darbu pie labākās pieredzes apmaiņas starp ES dalībvalstīm veicināšanas attiecībā uz sociālo pakalpojumu ilgtspēju un kvalitāti, kā arī pilnveidot informāciju interaktīvajā informācijas dienestā, kā izmantošana jāsekmē dalībvalstīm.

Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo ir svarīgi sociālo pakalpojumu nozares attīstīšanai pievērst pastiprinātu uzmanību tieši pašreizējos ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos, ņemot vērā, ka sociālie pakalpojumi var palīdzēt mazināt krīzes sociālo ietekmi, kā arī veicināt aktīvu iekļaušanu un nodarbinātību.

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju, Veselības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Finanšu ministriju. Notikušas konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību  un sociālajiem partneriem.

f) Prasmes un mobilitāte

Padomē plānots apstiprināt Nodarbinātības komitejas atzinumu par darbaspēka prasmēm un mobilitāti, kurā uzsvērts, ka ģeogrāfiskās, profesionālās, starpnozaru un sociālās mobilitātes, kā arī prasmju attīstībai ir būtiska loma gan krīzes negatīvās ietekmes mazināšanā, gan atveseļošanas un pārstrukturizācijas procesos. Mobilitātes līmenis vairāku iemeslu dēļ ES darba tirgū vēl arvien ir zems, un ir novērojama pieaugoša tendence pēc prasmju uzlabošanas. Lai šīs problēmas risinātu, Nodarbinātības komiteja iesaka stiprināt mobilitātes institucionālo ietvaru, attīstīt efektīvus informācijas tīklus un instrumentus, kā arī cīnīties pret citām mobilitātes barjerām. Nodarbinātības komiteja apņemas veicināt labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, sadarboties ar  nodarbinātības dienestu pārstāvju organizāciju u.c.

Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē plānots panākt Nodarbinātības komitejas viedokļa apstiprināšanu.

g) Krīzes sociālais monitorings: uzlabots Sociālās aizsardzības komitejas un Eiropas Komisijas kopīgais vērtējums par ekonomiskās krīzes sociālo ietekmi un dalībvalstu īstenotiem pasākumiem

Vērtējumā tiek uzsvērts, ka ekonomiskā krīze ir pasliktinājusi stāvokli dalībvalstu darba tirgos, tāpēc ir pieaudzis bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits, kā arī pieaudzis pieprasījums pēc sociālās palīdzības. Risinot krīzes radītās sekas, dalībvalstis veic pasākumus četrās galvenajās jomās:

  • darba tirgus - galvenā uzmanība tiek pievērsta darba vietu saglabāšanai, ieviešot elastīgas darba laika formas,
  • ienākumu atbalsts - tiek veikti dažādi pasākumi, palielinot minimālos ienākumus vai minimālo algu, pagarinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku u.c.,
  • pasākumi, lai mazinātu krīzes ietekmi uz mājsaimniecībām - tiek veikti pasākumi hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai;
  • ieguldījumi sociālajā un veselības infrastruktūrā, piemēram, būvējot slimnīcas, skolas, sociālās aprūpes iestādes un tādejādi veicinot būvniecības sektoru un radot darba vietas.

2) Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnēm

Priekšlikums nosaka, ka dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas izklāstītas Padomes 2008.gada 15.jūlija lēmumā, paliek spēkā 2009.gadā un ka dalībvalstis tās ņem vērā savā nodarbinātības politikā. Pamatnostādnes nosaka, ka, atspoguļojot Lisabonas stratēģiju un ņemot vērā kopīgos sociālās politikas mērķus, dalībvalstu nodarbinātības politikām līdzsvarotā veidā jāveicina pilnīga nodarbinātība, darba kvalitāte un darba ražīgums, kā arī ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija. Pamatnostādnēs noteiktas vidējā termiņa prioritātes - iesaistīt nodarbinātībā un nodarbināt vairāk cilvēku, paaugstināt darbaspēka piedāvājumu un modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas, kā arī palielināt ieguldījumu cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un prasmes.

Dalībvalstis saskaņā ar šīm pamatnostādnēm var īstenot savas īpašās vajadzības, kuras var atšķirties dažādās dalībvalstīs un kuras var mainīties atkarībā no ekonomikas cikla. Lēmuma priekšlikums nosaka, ka dalībvalstīm ir jātiecas katram bezdarbniekam piedāvāt darbavietu, praksi, papildu apmācību vai citu nodarbinātības pasākumu, palielināt faktisko vidējo darba tirgus atstāšanas vecumu, panākt, lai to ES skolēnu vidējais skaits, kas priekšlaikus pametuši mācības, nepārsniegtu 10%, kā arī panākt, lai ES vidējais rādītājs attiecībā uz līdzdalību mūžizglītībā būtu vismaz 12,5% no pieaugušajiem darbspējīgā vecumā.

Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē plānots panākt politisku vienošanos par priekšlikumu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta politisku vienošanos par priekšlikumu, jo uzskata, ka dalībvalstīm ir jāturpina īstenot strukturālās reformas un vidēja termiņa pasākumi arī pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos. Tādēļ nav nepieciešams pārskatīt dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes.

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Sākotnējās pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

3) Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Regulas (EK) Nr.883/2004 un Regulas (EK) Nr.[...] noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu valsts piederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valsts piederības dēļ

Priekšlikuma mērķis ir aizstāt Regulu (EK) Nr.859/2003 un attiecināt Regulas (EK) Nr.883/2004 un tās īstenošanas regulas noteikumus arī uz tiem trešo valstu valsts piederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valsts piederības dēļ, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret trešo valstu piederīgajiem, kas likumīgi dzīvo ES teritorijā. Priekšlikums paredz, ka nosacījumus uz trešās valsts pilsoņiem varēs piemērot tikai tādā gadījumā, ja viņi būs nodarbināti divās vai vairākās ES/EEZ dalībvalstīs. Priekšlikumā minēts personu loka paplašinājums, jo Regula (EK) Nr.883/2004 attiecas arī uz personām, kas nav profesionāli aktīvas. Vienlaikus paplašinātais personu loks regulas (EK) Nr.883/2004 nosacījumus neietekmēs, jo šo personu tiesību koordinācija notiek pēc principa, ka kompetentā valsts ir dzīvesvietas valsts.

Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē iespējams tiks panākta politiska vienošanās par priekšlikumu.

Latvijas pozīcija:  

Latvija atbalsta politiskas vienošanās par priekšlikumu panākšanu. Regulas (EK) Nr.883/2004 un tās īstenošanas regulas noteikumu attiecināšana uz trešo valstu pilsoņiem nodrošinās sociālās drošības sistēmu koordināciju un sekmēs vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret trešo valstu valsts piederīgajiem.

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju.

4) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti

Priekšlikuma mērķis ir izdarīt grozījumus direktīvā 92/85/EEK, lai uzlabotu darba apstākļus grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, lai palīdzētu darbiniecei atkopties pēc dzemdībām un vienlaikus atvieglotu atgriešanos darba tirgū pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Priekšlikumā paredzēts palielināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālo ilgumu no 14 līdz 18 nedēļām, kā arī uzlabot darba tiesības strādājošām grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Priekšlikumā ietverti arī noteikumi par elastīgāku darba laika organizēšanu, lai veicinātu profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Priekšlikums kopš 2008.gada oktobra tiek izskatīts Padomes Sociālo jautājumu darba grupā, tomēr Francijas un Čehijas prezidentūru laikā dalībvalstis vēl nav vienojušās par vairākiem būtiskiem jautājumiem. Eiropas Parlamenta plenārsēdē plānotais balsojums šā 2009.gada 6.maijā tika atcelts (pēc vēlēšanām ar to strādās jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums), priekšlikumu atgriežot atbildīgajai komitejai.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu, jo uzskata, ka ir būtiski veicināt darba apstākļu uzlabošanu darbiniecēm - grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Tomēr priekšlikuma pašreizējā redakcija rada bažas par iejaukšanos dalībvalstu kompetencē esošajā sociālās apdrošināšanas jomā. Tāpēc Latvija uzskata, ka izskatīšanas gaitā ir nepieciešams precizēt vairākus jautājumus, tajā skaitā par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālā ilguma palielināšanu, jo, palielinot atvaļinājuma ilgumu, palielināsies arī dalībvalstu izdevumi maternitātes pabalstu izmaksai.

Ņemot vērā, ka Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē Prezidentūra sniegs informāciju par priekšlikuma izskatīšanu, atsevišķa Latvijas nacionālā pozīcija netiks gatavota. (Detalizēta Latvijas pozīcija par priekšlikumu ir atspoguļota Labklājības ministrijas sagatavotajā nacionālajā pozīcijā Nr.1 (apstiprināta 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta sēdē)).

5) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas

Priekšlikums papildina jau esošo ES tiesisko regulējumu diskriminācijas izskaušanas jomā un paredz paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju vecuma, invaliditātes, dzimumorientācijas un reliģijas vai ticības dēļ arī ārpus darba vietas. Priekšlikumā paredzēts diskriminācijas aizliegums tādās jomās kā sociālā aizsardzība, tostarp sociālā drošība un veselības aprūpe, sociālās priekšrocības, izglītība, kā arī pieeja precēm un pakalpojumiem, tostarp mājokļiem.

Priekšlikums kopš 2008.gada jūlija tiek skatīts Padomes Sociālo jautājumu darba grupā, tomēr būtiska virzība nav notikusi, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās nostājas par priekšlikumu (direktīvas pieņemšanai nepieciešams vienbalsīgs lēmums). Čehijas prezidentūra uzmanību pievērsa jautājumam par vienlīdzīgu attieksmi pret personām ar invaliditāti (priekšlikuma 4.pants), taču arī šajā jautājumā dalībvalstis vēl nav vienojušās. Konsultēšanās procedūras ietvaros Eiropas Parlaments savu viedokli par priekšlikumu pieņēma 2009.gada 2.aprīlī, paužot atbalstu priekšlikumam.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu, jo uzskata, ka diskriminācija, kas izpaužas priekšlikumā minētajās jomās ārpus darba attiecībām, ir Eiropas kopīgā problēma. Latvija vērš uzmanību, ka, ņemot vērā priekšlikuma ambiciozo uzstādījumu, kā arī horizontālo raksturu, dalībvalstīm ir nepieciešams turpināt iesākto darbu attiecībā uz priekšlikuma un tajā ietverto normu precizēšanu. Latvija atbalsta normu transponēšanu nacionālajā likumdošanā šajā jomā, kas vienlaikus atstātu pietiekamu elastību katrai dalībvalstij nacionālajā līmenī rīkoties atbilstoši savai specifiskajai situācijai.

Ņemot vērā, ka Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē Prezidentūra sniegs informāciju par priekšlikuma izskatīšanu, atsevišķa Latvijas nacionālā pozīcija netiks gatavota. (Detalizētāka Latvijas pozīcija par priekšlikumu ir atspoguļota Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta sagatavotajā nacionālajā pozīcijā Nr.1 (apstiprināta 2008.gada 30.septembra Ministru kabineta sēdē))

6) Padomes secinājumu projekts „Vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem: aktīva un cienīga novecošana"

Secinājumu projektā atgādināts, ka dzimumu līdztiesība ir ES pamatprincips un dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošana visās Kopienas aktivitātēs - viens no Kopienas mērķiem un uzdevumiem. Secinājumu projektā tiek norādīts uz divējādo pieeju dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā, kas ietver dzimumu līdztiesības integrēto pieeju un specifiskus dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumus. Īpaši tiek uzsvērta dalībvalstu apņemšanās veidot un stiprināt nacionālo mehānismu, paaugstināt sieviešu un vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības līmeni, kā arī izlīdzināt dzimumu atšķirības darba tirgū.

Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas veidot darba, ģimenes un privātas dzīves saskaņošanai piemērotu politiku saskaņā ar Lisabonas mērķiem, reformēt pensiju sistēmas, atbalstīt darba devējus viņu centienos pieņemt darbā un nodarbināt vecākus darbiniekus, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības, veicināt aktīvas novecošanās politiku vecāka gadagājuma darbiniekiem, cīnīties pret diskrimināciju darba tirgū, un efektīvi ieviest  ES antidiskriminācijas tiesību normas un pilnveidot aprūpes pakalpojumus.

Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē ir plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija: 

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo tajā pamatoti ir pievērsta uzmanība gan dalībvalstīs jau īstenotajiem pasākumiem, kas vērsti uz vecāku sieviešu un vīriešu situācijas uzlabošanu darba tirgū un sabiedrībā kopumā, gan arī turpmāk veicamiem darbiem, kas ir aktuāli arī Latvijā, piemēram, aktīvās novecošanas politikas veidošanai, atbalsta pasākumu attīstīšanai vecāka gadagājuma sieviešu nodarbinātībai, kā arī vecu cilvēku aprūpes pakalpojumu attīstīšanai un ģimeņu, kas kopj vecus cilvēkus, atbalstīšanai. Latvija apzinās, ka šā brīža sociāli ekonomiskajā situācijā palielināsies nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas pasākumu nozīme. Tāpēc ir ļoti svarīgi arī ES līmenī meklēt inovatīvus risinājumus tūlītēja atbalsta sniegšanai tām iedzīvotāju grupām, kuru situācija krīzes ietekmē būtiski pasliktinās.

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Sākotnējās pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

7) Padomes secinājumu projekts par romu (čigānu) iekļaušanu

Secinājumu projekts uzsver Kopējo romu iekļaušanas pamatprincipu lomu, kas nosaka konstruktīvas, pragmatiskas un nediskriminējošas politikas izstrādi, ieviešanu un īstenošanu, skaidras mērķa grupas noteikšanu, nepieciešamību iekļaut romus sabiedrībā, kā arī aktīvu visa līmeņa pašvaldību iesaistīšanu romu iekļaušanas politikas plānošanā un romu aktīvu dalību un iesaistīšanu visos politikas procesa posmos.

Secinājumu projektā Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā Kopējos romu iekļaušanas pamatprincipus, kur tas ir iespējams, veidojot un īstenojot politiku romu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā, pamattiesību aizstāvībai, dzimumu līdztiesības sekmēšanai, nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošanai, kā arī piekļuves izglītībai, mājoklim, veselības aprūpei, nodarbinātībai, sociālajiem pakalpojumiem, tiesu iestādēm, sportam un kultūrai nodrošināšanai. Vienlaikus dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas izmantot ES romu platformu, lai dalībvalstis savstarpēji apmainītos ar labākās prakses piemēriem un pieredzi, kā arī veicinātu savstarpēju sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm, kas strādā ar romu jautājumiem.

Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē ir plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:  

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, kā arī Kopējos romu iekļaušanas pamatprincipus, ņemot vērā, ka tie var palīdzēt izstrādāt un attīstīt efektīvāku romu iekļaušanas politiku. Latvija īpaši atbalsta principu, ka romu integrācijas politikai ir jābūt iekļautai dažādās jomās, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visām sabiedrības grupām, tostarp romiem. Tāpat Latvija pozitīvi vērtē aicinājumu par dalībvalstu labākās prakses piemēru apmaiņu romu integrācijas politikas jomā.

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Tieslietu ministriju. Notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām

8) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK

Priekšlikuma mērķis ir veicināt sociālo aizsardzību, nostiprinot vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz pašnodarbinātām sievietēm un vīriešiem un šo personu laulātajiem, un tas ir īpaši vērsts uz lauksaimniecībā strādājošo stāvokļa uzlabošanu. Priekšlikumā paredzēts, ka līdzstrādājošie laulātie var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām, un ka pašnodarbinātajām sievietēm un pašnodarbināto personu sievām ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un maternitātes pabalstu u.c.

Priekšlikums kopš 2008.gada oktobra tiek skatīts Padomes Sociālo jautājumu darba grupā, tomēr Francijas un Čehijas prezidentūru laikā dalībvalstis vēl nav vienojušās par vairākiem būtiskiem jautājumiem (dažas dalībvalstis šaubās par jaunas direktīvas nepieciešamību šajā jomā, ņemot vērā finansiālās izmaksas. Eiropas Parlamenta plenārsēdē balsojums par priekšlikumu notika 2009.gada 6.maijā, kopumā saņemot atbalstu (ar vairākiem grozījumiem).

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu un uzskata, ka priekšlikums sekmēs pašnodarbinātu personu un personu, kas atbalsta pašnodarbinātā saimniecisko darbību, īpaši sieviešu, stāvokļa uzlabošanos ES. Pēc direktīvas pieņemšanas Latvijas normatīvajos aktos būtiski grozījumi nebūs nepieciešami.

Ņemot vērā, ka Padomes 2009.gada 8.-9.jūnija sanāksmē Prezidentūra sniegs informāciju par priekšlikuma izskatīšanu, atsevišķa Latvijas nacionālā pozīcija netiks gatavota. (Detalizētāka informācija par Latvijas nostāju ietverta labklājības ministres I.Purnes 2008.gada 11.novembra apstiprinātajā pozīcijā Nr.1).