gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS
Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes
2009.gada 9.marta sanāksmē izskatāmajos jautājumos

I. Ministru padomes sanāksmes darba kārtība

2009.gada 9.martā Briselē (Beļģijā) notiks Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir ietverti šādi jautājumi:

1) Gatavošanās pavasara Eiropadomei:

a) galvenie vēstījumi, kas balstīti uz (b) līdz (f) punktā minētajiem jautājumiem:
b) Komisijas paziņojums „Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns",
c) Kopīgā ziņojuma par nodarbinātību 2008. - 2009.gadā projekts,
d) priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politiku vadlīnijām,
e) rekomendācija Padomes rekomendācijai par 2009.gada ES dalībvalstu un Kopienas vispārējām ekonomikas politiku vadlīnijām un ES dalībvalstu nodarbinātības politiku īstenošanu,
f) Kopīgā ziņojuma par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu 2009.gadā projekts;

2) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi;

3) Padomes secinājumu projekts „Jaunas prasmes jaunām darba vietām: darba tirgus ar nepieciešamo prasmju prognozēšana un saskaņošana";

4) Padomes secinājumu projekts „Par profesionālo un ģeogrāfisko darbaspēka mobilitāti un darbinieku brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā";

5) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

II. Latvijas nacionālā pozīcija

Gatavošanās pavasara Eiropadomei 

Gatavojoties pavasara Eiropadomes sanāksmei, Padome pieņems savus galvenos vēstījumus par nodarbinātības un sociālās politikas jomā aktuāliem jautājumiem. Sagatavotajos galvenajos vēstījumos tiek uzsvērts, ka ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā šobrīd ir nepieciešamas tūlītējas darbības arī nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Ir nepieciešams nodrošināt gan atbilstošu sociālās aizsardzības sistēmu darbību, gan jāpievērš uzmanība ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku koordinēšanai, ņemot vērā arī teritoriālo dimensiju. Vienlaikus tiek arī norādīts, ka joprojām pastāv ienākumu nevienlīdzība un sociālā atstumtība, tāpēc būtiska uzmanība ir jāpievērš vismazāk aizsargāto sabiedrības grupu aizsardzībai un sociālās atstumtības risku mazināšanai.

Nodarbinātības jomā galvenie jautājumi ir šādi:

  • pieejas nodarbinātībai atbalstīšana, darbinieku mobilitātes atvieglošana un jaunu darbavietu radīšana,
  • pieejas apmācībām un aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem pastiprināšana,
  • prasmju saskaņotības ar darba tirgus vajadzībām veicināšana, kā arī nodarbinātības dienestu, izglītības un apmācības institūciju darba uzlabošana. 

Sociālās iekļaušanas un sociālās aizsardzības jomā galvenie jautājumi ir šādi:

  • nabadzības izskaušanas un sociālās kohēzijas sekmēšana, īstenojot stratēģijas bērnu un personu ar invaliditāti nabadzības samazināšanai, sekmējot bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī samazinot nabadzības risku,
  • pensiju sistēmas pietiekamības un ilgtspējas jautājumu risināšana,
  • veselības aprūpes sistēmu efektivitātes uzlabošana, nevienlīdzības samazināšana un ilgtermiņa aprūpes kvalitātes uzlabošana. 

Padomes 2009.gada 9.marta sanāksmē plānots:

  •  pieņemt galvenos vēstījumus pavasara Eiropadomei un rīkot ministru diskusiju par šādiem jautājumiem:
    1)
    mobilitātes darba tirgus ietvaros sekmēšana, šķēršļu novēršana, investīciju piesaiste un jaunu darbavietu radīšana, kā arī darba tirgus funkcionēšanas uzlabošana,
    2)
    pagaidu pasākumu atbilstība Lisabonas stratēģijas ilgtermiņa mērķiem, kā arī vienotā tirgus principiem un valsts finanšu ilgtspējai,
    3)
    Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna līdzšinējā īstenošana un veidi, kā izvairīties no krīzes negatīvām sekām citās jomās;
  • pieņemt Kopīgo ziņojumu par nodarbinātību 2008. - 2009.gadā;
  • pieņemt Kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu 2009.gadā.

Latvijas pozīcija:

Par galvenajiem vēstījumiem:

Latvija atbalsta galveno vēstījumu pavasara Eiropadomei pieņemšanu. Latvija apzinās nepieciešamību izvērtēt šobrīd īstenoto pasākumu ietekmi uz ekonomisko situāciju un darba tirgu ilgtermiņā. Vienlaikus šā brīža sociāli ekonomiskajā situācijā būtiski palielināsies nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas pasākumu nozīme, tāpēc ir ļoti svarīgi meklēt jaunus risinājumus tūlītēja atbalsta sniegšanai tām iedzīvotāju grupām, kuru situācija krīzes ietekmē var būtiski pasliktināties.

Par ministru diskusijas jautājumiem:

1)   Mobilitātes darba tirgus ietvaros sekmēšana, šķēršļu novēršana, investīciju piesaiste un jaunu darbavietu radīšana, kā arī  darba tirgus funkcionēšanas uzlabošana

Būtiska ir aktīvo darba tirgus politikas pasākumu nozīme investīciju piesaistes un darbavietu radīšanas jomā, īpašu vērību piešķirot tieši apmācības un pārkvalifikācijas programmām, jo kvalificēti darbinieki ar piemērotām prasmēm un spējām ir viens no priekšnoteikumiem darba tirgus attīstībai. Krīzes periods ir jāizmanto kā iespēja bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas paaugstināšanai un darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību mazināšanai. Īpaša nozīme ir nākotnē nepieciešamo prasmju paredzēšanai, kas pašreiz ir viena no nodarbinātības politikas prioritātēm arī Latvijā.

2)   Pagaidu pasākumu atbilstība Lisabonas stratēģijas ilgtermiņa mērķiem, kā arī vienotā tirgus principiem  un valsts finanšu ilgtspējai

Īstenojot darba tirgus pasākumus, ir jāņem vērā to ietekme uz darba tirgu gan īstermiņā, gan, jo īpaši, ilgtermiņā. Lai gan Latvija uzsver apmācību un pārkvalifikācijas pasākumu nozīmīgumu pašreizējos krīzes apstākļos, tomēr bez darba palikušajiem ir nepieciešams arī tūlītējs atbalsts, tāpēc Latvijā plānots piedāvāt arī tādus pasākumus kā algotie pagaidu darbi un subsidētās darba vietas.

3)   Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna līdzšinējā īstenošana un veidi, kā izvairīties no krīzes negatīvām sekām citās jomās

Latvija uzskata, ka protekcionisms, ekonomiskais nacionālisms un citāda veida vienotā tirgus darbības traucējumi neveicinās darba tirgus situācijas uzlabošanos dalībvalstīs, bet tieši pretēji padarīs to nelabvēlīgāku, jo samazinās uzņēmēju iespējas atrast noieta tirgus saražotajām precēm un pakalpojumiem. Īpaši nelabvēlīga šāda notikumu attīstība varētu izrādīties tieši mazākajām un atvērtākajām ES dalībvalstīm un tādām, kurām jau pašreiz ir negatīva ārējās tirdzniecības bilance.

Par dokumentiem, uz kuriem balstoties izstrādāti galvenie vēstījumi:

  • Latvija atbalsta Kopīgā ziņojuma par nodarbinātību pieņemšanu,
  • Latvija atbalsta Kopīgā ziņojuma par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu pieņemšanu. 

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

Priekšlikums nosaka, ka dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas izklāstītas Padomes 2008.gada 15.jūlija lēmumā, paliek spēkā 2009.gadā un ka dalībvalstis tās ņem vērā savā nodarbinātības politikā. Pamatnostādnes nosaka, ka, atspoguļojot Lisabonas stratēģiju un ņemot vērā kopīgos sociālās politikas mērķus, dalībvalstu nodarbinātības politikām līdzsvarotā veidā jāveicina pilnīga nodarbinātība, darba kvalitāte un darba ražīgums, kā arī ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija. 

Padomes 2009.gada 9.marta sanāksmē plānots panākt vispārēju pieeju par priekšlikumu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta vispārējas pieejas panākšanu par priekšlikumu, jo uzskata, ka dalībvalstīm ir jāturpina īstenot strukturālās reformas un vidēja termiņa pasākumi arī pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos. Tādēļ nav nepieciešams pārskatīt dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes.

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.  

Rekomendācija Padomes rekomendācijai par 2009.gada ES dalībvalstu un Kopienas vispārējām ekonomikas politiku vadlīnijām un ES dalībvalstu nodarbinātības politiku īstenošanu 

Izvērtējot 2008.gada ikgadējo nacionālo reformu progresa ziņojumu, rekomendācija ietver ieteikumus visām ES dalībvalstīm. Latvijai izteikti šādi ieteikumi:

īstenot ierobežojošu fiskālo politiku, uzmanīgi nosakot prioritātes attiecībā uz nodokļu politiku un budžeta izdevumiem;

lai samazinātu inflāciju un uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir jāveicina algu pieauguma ierobežošana valsts un privātajā sektorā;

integrētās elastdrošības politikas ietvaros ir jāveicina darbaspēka piedāvājuma un darba ražīguma palielināšana, pastiprinot darbaspēka aktivizēšanu, kā arī veicinot izglītības un apmācību sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām, ieskaitot saskaņotas mūžizglītības stratēģijas īstenošanu;

ciešāk jāintegrē pētniecības, attīstības un inovāciju politika, īpaši veicinot sadarbību starp privāto un valsts sektoru, kā arī privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

Padomes 2009.gada 9.marta sanāksmē plānots panākt politisku vienošanos par rekomendāciju.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta politisku vienošanos par rekomendāciju, jo tā atspoguļo galvenās tautsaimniecības problēmas un ieteikumus to risināšanai īstermiņa un vidējā termiņa periodam.

Nacionālās pozīcijas projektu izstrādāja Ekonomikas ministrija, un tas ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Vides ministriju, Zemkopības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi

Ņemot vērā, ka globālā finanšu krīze izraisa un turpinās izraisīt liela mēroga darbinieku atlaišanas no darba arvien lielākā daļā tautsaimniecības nozaru, 2008.gada 16.decembrī Komisija publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, kas paplašina fonda piemērojamību globālās un finanšu krīzes apstākļiem, lai nodrošinātu pagaidu atbalstu darbiniekiem, kas zaudējuši darbu krīzes rezultātā. Papildus Komisija ierosina samazināt atbilstības kritērijus saistībā ar minimālo atlaišanas gadījumu skaitu (no 1000 uz 500 darbiniekiem), palielināt fonda atbalsta standarta intervences likmi (no 50% līdz 75%) un pagarināt termiņu fonda atbalsta īstenošanai (no 12 līdz 24 mēnešiem).

Priekšlikums tiek izskatīts Padomes Sociālo jautājumu darba grupā kopš 2009.gada janvāra. Līdz šim nav izdevies panākt dalībvalstu vienošanos attiecībā uz jautājumiem par regulas piemērošanu ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā atlaistajiem darbiniekiem, atbilstības kritērijiem un līdzfinansējuma apjomu.

Padomes 2009.gada 9.marta sanāksmē Prezidentūra sniegs ziņojumu par izskatīšanas gaitu.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta regulas (EK) Nr.1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi grozījumus un Komisijas iniciatīvu Kopienas līmenī risināt globālās finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā darbu zaudējušo cilvēku atbalsta jautājumus. Viens no būtiskākajiem grozījumiem Latvijai ir fonda atbalsta intervences likmes palielināšana no 50% līdz 75% no kopējām izmaksām, kas sekmētu pieejamību arī tādām dalībvalstīm kā Latvija. Vienlaikus šā brīža situācijā Latvija uzskata, ka EGF kopējo finansējumu nedrīkst pārskatīt (pašlaik gada finansējums ir 500 miljonu eiro apmērā).

Latvijas sākotnējā nacionālā pozīcija ir apstiprināta Ministru kabinetā 2009.gada 3.februārī un, ņemot vērā izskatīšanas stadiju, jauna nacionālā pozīcija nav nepieciešama.

Padomes secinājumu projekts „Jaunas prasmes jaunām darba vietām: darba tirgus un nepieciešamo prasmju prognozēšana un saskaņošana

Čehijas prezidentūras sagatavotajā secinājumu projektā galvenā uzmanība tiek pievērsta Komisijas veiktajā izvērtējumā par nepieciešamajām prasmēm identificētajiem jautājumiem - Eiropas iespējām attiecībā uz nodarbinātības uzlabošanu un jaunu darba vetu radīšanu, prasmju, kompetences un kvalifikācijas prasībām, kā arī līdzsvaram starp prasmju piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Secinājumu projektā dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas attīstīt atbilstošas politikas un pakalpojumus, lai mazinātu neatbilstību starp darbinieku prasmēm un darba tirgus vajadzībām, attīstīt prognozēšanas metodoloģijas un analītisko kapacitāti attiecībā uz prasmju pieprasījumu darba tirgū, kā arī veicināt sadarbību esošo Kopienas politiku, instrumentu un procesu ietvaros.

Padomes 2009.gada 9.marta sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Secinājumu projektā pievērsta uzmanība gan dalībvalstīs esošajai situācijai attiecībā uz prasmju nepietiekamo atbilstību darba tirgus vajadzībām, gan arī turpmākajām attīstības tendencēm un veicamajiem uzdevumiem, kas ir aktuāli arī Latvijā.

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Sākotnējās nacionālās pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

Padomes secinājumu projekts „Par profesionālo un ģeogrāfisko darbaspēka mobilitāti un darbinieku brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā"

Balstoties uz Komisijas ziņojumu "Par brīvas darbaspēka kustības ietekmi uz Eiropas Savienības darba tirgus attīstību", Čehijas prezidentūra sagatavoja secinājumu projektu, kurā uzsvērts, ka darbaspēka efektīvas profesionālās un ģeogrāfiskās mobilitātes veicināšana ir veids, kā reaģēt uz mūsdienu globālajiem un nacionālajiem izaicinājumiem ekonomiskās krīzes apstākļos.

Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas veicināt darbaspēka mobilitāti, attīstīt atbilstošas stratēģijas un mehānismus, lai identificētu un novērtētu ierobežojumus darbinieku ģeogrāfiskajai un profesionālajai mobilitātei, izstrādāt un īstenot elastdrošības stratēģijas un stiprināt valstu nodarbinātības institūciju kapacitāti u.c. Vienlaikus Komisija tiek aicināta pārraudzīt ierobežojumu brīvai darbaspēka kustībai piemērošanu, analizējot dalībvalstu sniegto pamatojumu par ierobežojumu nepieciešamību, kā arī izvērtēt šo ierobežojumu ietekmi ar mērķi nodrošināt brīvu darba spēka kustību starp visām dalībvalstīm, cik drīz vien iespējams.

Padomes 2009.gada 9.marta sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu un tajos pausto, ka profesionālās un ģeogrāfiskās darbaspēka mobilitātes veicināšana ir veids, kā reaģēt uz mūsdienu globālajiem un nacionālajiem izaicinājumiem. Latvija uzskata, ka brīva darbaspēka kustība ES ietvaros pozitīvi ietekmē darba tirgu un ir ieguvums arī „vecajām" ES dalībvalstīm, un aicina nodrošināt brīvu darbaspēka kustību visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, pirms tiek pieņemti lēmumi par atvieglojumiem darbaspēkam no trešajām valstīm.   

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Sākotnējās pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti

Priekšlikuma mērķis ir izdarīt grozījumus direktīvā 92/85/EEK, lai uzlabotu darba apstākļus grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, kā arī lai palīdzētu darbiniecei atkopties pēc dzemdībām un vienlaikus atvieglotu atgriešanos darba tirgū pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Priekšlikumā paredzēts palielināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālo ilgumu no 14 līdz 18 nedēļām, kā arī uzlabot darba tiesības strādājošām grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Priekšlikumā ietverti arī noteikumi par elastīgāku darba laika organizēšanu, lai veicinātu profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Komisija priekšlikumu publicēja 2008.gada oktobrī, un pašlaik priekšlikums tiek izskatīts Padomes Sociālo jautājumu darba grupā.

Padomē Prezidentūra plāno rīkot ministru debates, piedāvājot šādus debašu jautājumus:

1) spēkā esošās direktīvas grozījumu un grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanas nepieciešamība,

2) dalībvalstu iespējas noteikt ierobežojumus attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku,

3) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pagarināšanas iespējamās sekas uz sieviešu situāciju darba tirgū

4) direktīvas grozījumu dubultais mērķis - veselības un drošības darbā veicināšana un labāka profesionālās, privātās un ģimenes dzīves saskaņošana.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu, jo uzskata, ka ir būtiski veicināt darba apstākļu uzlabošanu darbiniecēm - grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Tomēr priekšlikuma pašreizējā redakcija rada bažas par iejaukšanos dalībvalstu kompetencē esošajā sociālās apdrošināšanas jomā. Tāpēc Latvija uzskata, ka izskatīšanas gaitā ir nepieciešams precizēt vairākus jautājumus, tajā skaitā par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālā ilguma palielināšanu, jo, palielinot atvaļinājuma ilgumu, palielināsies arī dalībvalstu izdevumi maternitātes pabalstu izmaksai.

Padomē plānotajās debatēs Latvija koncentrēsies uz diviem pirmajiem debašu jautājumiem, uzsverot nepieciešamību skatīt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu saistībā ar cita veida atbalstu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas. Nosakot grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu direktīvā, jānem vērā arī dalībvalstu atšķirīgā prakse un iespējas noteikt labvēlīgākus noteikumus, kā arī centienus palielināt tēvu lomu bērnu kopšanā. Latvija arī uzskata, ka dalībvalstīm jābūt iespējām noteikt ierobežojumus attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, kas būtu pamatojami ar sabiedrības veselības interesēm. Tas varētu attiekties gan uz obligāto atvaļinājuma daļu pirms vai pēc dzemdībām, gan uz kopējo atvaļinājuma ilgumu. 

Latvijas sākotnējā nacionālā pozīcija ir apstiprināta Ministru kabinetā 2008.gada 16.decembrī un, ņemot vērā izskatīšanas stadiju, jauna nacionālā pozīcija nav nepieciešama.