gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  
INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
Latvijas nostāja par Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības ministru 2010.gada 26.marta neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem


Neformālās sanāksmes darba kārtība

2010.gada 26.martā Valensijā, Spānijā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dzimumu līdztiesības ministru neformālā sanāksme (turpmāk - neformālā sanāksme).

Spānijas prezidentūra neformālajā sanāksmē rosina diskusiju par dzimumu līdztiesības politikas saikni ar nodarbinātību, ekonomikas izaugsmi un produktivitāti. Šobrīd notiek darbs pie jaunās „ES-2020" stratēģijas, kur viens no pamata mērķiem ir virzīties uz ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi,  kam jābūt ilgtspējīgai arī no vides un sociālā aspekta.

Ir panākta vienošanās, ka jaunā modeļa pamatā ir jābūt zināšanām un inovācijām, kā arī visas sabiedrības resursu un talantu izmantošanai. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ turpmākā attīstība būs iespējama tikai pilnīgi izmantojot sieviešu talantus un spējas ražošanā, līdzvērtīgi sadalot sieviešu un vīriešu pienākumus publiskajā un privātajā sfērā, kā arī sekmējot labāku darba un privātās dzīves saskaņošanu.

Viens no pēdējās desmitgades līdztiesības pasākumu rezultātiem ir pieaugošais sieviešu nodarbinātības līmenis, kas devis arī savu ieguldījumu kopējā ekonomikā. Tomēr sieviešu nodarbinātības līmenis joprojām ir zemāks nekā vīriešu, sieviešu nodarbinātība ir koncentrējusies tradicionāli sieviešu dominētās profesijās (pakalpojumi, veselības aprūpe, izglītība, u.c.), kur ir zemāks atalgojums, sievietes daudz biežāk kā vīrieši ir nodarbinātas nepilnu laiku un retāk ieņem vadošus amatus uzņēmumos.

Dzimumu līdztiesības politika ir jāuzskata par vienu no risinājumiem izejai no krīzes. Nav pieļaujams, ka finanšu un ekonomikas krīze un turpmākie risinājumi ekonomikā apdraud līdzšinējos sasniegumus dzimumu līdztiesības īstenošanā un ka recesija kļūst par argumentu dzimumu līdztiesības pasākumu ierobežošanai, kas negatīvi ietekmēs ilgtspējīgu izaugsmi, ekonomisko aktivitāti un nodarbinātības līmeni, konkurētspēju un sociālo kohēziju.

Prezidentvalsts aicina dalībvalstu ministrus, kas ir atbildīgi par dzimumu līdztiesības politiku, diskutēt par šādiem jautājumiem:
1)    Kādu politiku un stratēģijas jūsu valsts ierosina, lai paaugstinātu sieviešu ekonomiskās aktivitātes līmeni, uzlabotu darba vietu kvalitāti un izvairītos no pārāk lielā sieviešu skaita nepilna laika nodarbinātībā?
2)    Kādu politiku un stratēģijas ES vajadzētu rosināt, lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis sniegtu ieguldījumu jaunā sociālā un politiskā līguma izpildē, kur tiek veicināts sieviešu ieguldījums ekonomikas izaugsmē un viņu līdzdalība tautsaimniecības lēmumu pieņemšanas forumos?
3)    Rūpes par bērniem un nespējīgajām personām ir būtisks nodarbinātības avots. Kā darba tirgū var tikt veicināta to darbu atzīšana, ko sievietes veic aprūpes un neformālajā ekonomikas sektorā, un kā uzlabot nespējīgo ģimenes locekļu aprūpi?

Latvijas nostāja

Latvija kopumā atbalsta skaidrāku dzimumu līdztiesības politikas mērķu definēšanu, kas nozīmē arī dzimuma perspektīvas integrēšanu citās politikās. Dzimuma perspektīvai jābūt redzamai finanšu un ekonomikas krīzes risinājumos un, it īpaši, „ES-2020" stratēģijā. Tas apliecinātu apņemšanos novērst nevienlīdzības sieviešu un vīriešu situācijā un ļautu virzīties uz ekonomikas sociālo modeli, kur tiek izmantots visas sabiedrības potenciāls un sekmēta sociālā kohēzija. Dzimuma perspektīva sniegtu padziļinātu skatījumu uz ekonomikas izaugsmes iespējām, skaidrāk iezīmētu nepieciešamās izmaiņas nozaru politikās dalībvalstu līmenī un vienlaicīgi veicinātu nabadzības un sociālās atstumtības cēloņu novēršanu.

Latvijas nodarbinātības politika ir orientēta uz nodarbinātības veicināšanu un iepriekšējos gados ekonomiskā izaugsme veicināja nodarbinātības līmeņa palielināšanos. Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā līdz šim ir bijis relatīvi augsts, un 2008.gadā tas bija 65,4%, tādējādi pārsniedzot ES vidējo rādītāju (59,1%), savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis (72,1%) Latvijā bija tuvu ES vidējam rādītājam (72,8%). Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomikā notikušas būtiskas izmaiņas. 2010.gada februāra beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 192 032 bezdarbnieki, no tiem 50% bija sievietes un 50% vīrieši. Kopējais reģistrētā bezdarba līmenis 2010.gada februāra beigās bija sasniedzis 17,1%.

Eiropas Komisijas ziņojumā „Sieviešu un vīriešu līdztiesība - 2010" , vērtējot krīzes un ekonomikas atveseļošanās ietekmi uz sieviešu un vīriešu situāciju, minēts, ka vīriešu nodarbinātība kopumā atveseļojas ātrāk nekā sieviešu nodarbinātība, risks no jauna neatrast darbu sievietēm ir augstāks nekā vīriešiem. Sievietes atrodas nelabvēlīgākā situācijā tāpēc, ka sievietēm, piemēram, biežāk ir nepilna laika nodarbinātība un joprojām zemāka darba samaksa (ES vidēji par 17,6 % 2007.gadā), un šie faktori ietekmē darba dzīves laikā gūtos ienākumus, sociālo drošību un pensijas. Savukārt nodarbinātības un demogrāfijas rādītāju analīze liecina, ka labāki dzimstības rādītāji ir dalībvalstīs ar augstu sieviešu nodarbinātību (tātad ekonomisku patstāvību) un labu bērnu aprūpes infrastruktūru.
 
Šobrīd pastāvošā situācija priekšplānā izvirza īstermiņa ekonomikas stabilizēšanas un ar nodarbinātību saistītus mērķus, kuru definēšanā ne vienmēr ir ņemta vērā dzimuma perspektīva. Dzimuma perspektīvas integrēšana krīzes novēršanas pasākumos ir svarīgs un vienlaikus sarežģīts uzdevums, jo, pirmkārt, šā brīža sarežģītajā ekonomikas situācijā nepieciešami tūlītēji risinājumi, kas nepieļauj ilgstošu analīzi un modelēšanu, un, otrkārt, trūkst labās prakses piemēru par šādiem pasākumiem no citu valstu un iepriekšējas pieredzes. Situācija Latvijā liecina, ka krīzes novēršanas pasākumi šobrīd ir vērsti uz bezdarbniekiem vai trūcīgām personām kopumā neatkarīgi no dzimuma.

Eiropas Komisijas ziņojumā „Sieviešu un vīriešu līdztiesība - 2010" ietvertie statistikas dati liecina par neizmantotu izglītotu sieviešu potenciālu. Meitenes uzrāda vidēji labākas sekmes mācībās nekā zēni un sievietes sastāda lielāko daļu augstāko izglītību ieguvušo vidū. Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm ES izceļas ar visaugstāko sieviešu īpatsvaru augstskolu beigušo studentu vidū - virs 65%. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem sieviešu īpatsvars ir 60 - 73% atkarībā no studiju līmeņa un zinātņu doktoru vidū sievietes ir 44,5%.

Vienlaikus būtiskas ir dzimumu atšķirības studiju jomas izvēlē. Sievietes pārsvarā izvēlas studēt sociālās, humanitārās, veselības aprūpes u.c. zinātnes, kas Latvijas darba tirgū ir vienas no zemāk apmaksātajām nozarēm, savukārt, vīrieši izvēlas studēt inženierzinātnes, dabas zinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas, būvniecību. Studiju jomu izvēle vēlāk redzama arī darba tirgū, 2008.gadā Latvija bija to piecu valstu vidū, kur raksturīga augstākā darba tirgus segregācija gan pa profesijām, gan pa nozarēm.

Latvijā nepilna laika nodarbinātība nav izteikti raksturīga, Latvija ir starp valstīm ar zemāko nepilnu laiku nodarbināto sieviešu skaitu, 2009.gada 3.ceturksnī tikai 10,2% no visām sievietēm vecumā virs 15 gadiem strādāja nepilnu darba laiku (ES - 31,2%, bet dažās valstīs pat vairāk kā 40% un pat 75% Nīderlandē). Vīriešu rādītājs (8,1) ir tuvu ES vidējā rādītājam (8,3%). Pētījuma „Dzimumu līdztiesības aspekti darba tirgū" rezultāti liecina, ka galvenais iemesls nepilna laika nodarbinātībai ir nevis personas izvēle, kas izriet no nepieciešamības uzņemties rūpes par bērniem vai citiem ģimenes locekļiem, bet gan fakts, ka nebija iespējas atrast pilna laika darbu.

Vienlaikus fakts, ka Latvijā 80% no sievietēm, kuras uzņēmušās bērnu vai citu ģimenes locekļu aprūpes pienākumus, nav nodarbinātas vai strādā nepilnu laiku, liecina par nepietiekamām nepilna laika nodarbinātības iespējām (ES vidējais rādītājs ir 30% un dažās valstīs pat zemāks par 10%) . Tas vēlreiz apliecina, ka vecāku loma ilgtermiņā ietekmē sieviešu līdzdalību darba tirgū, un atspoguļo sieviešu dominējošo lomu bērnu, vecu cilvēku vai cilvēku ar invaliditāti aprūpē. Pretruna starp zemo nepilnu laiku strādājošo skaitu un augsto personu skaitu, kas nestrādā bērnu vai ģimenes locekļu aprūpes pienākumu dēļ, apstiprina nepieciešamību meklēt risinājumus neformālā darba vērtības atzīšanai. Ņemot vērā Latvijas pieredzi darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pasākumu ieviešanā, kā piemērots instruments neformālā darba vērtības atzīšanā sevi ir apliecinājusi ienākumu pilnīga vai daļēja aizvietošana, ja persona ir bijusi sociāli apdrošināta, un pārtrauc nodarbinātību, lai veiktu aprūpes vai citus pienākumus. Tomēr krīzes ekonomikas un ierobežotu finanšu resursu situācijā, šādu pasākumu nodrošināšana var kļūt par sarežģītu izaicinājumu valsts sociālās aizsardzības sistēmai.

Latvija uzskata, ka pašreizējā situācijā un arī turpmāk ir svarīgi īstenot kompleksus pasākumus, kas veicina personu iespējas strādāt, atgriezties un palikt darba tirgū un būt ekonomiski patstāvīgām.

Iepriekš minētais apliecina, ka rosinot stratēģijas un risinājumus ES mērogā, ir jāņem vērā atšķirības starp dalībvalstīm - abu dzimumu nodarbinātības, darba tirgus un izglītības nozaru segregācijas līmenis, dažāds bērnu aprūpes pakalpojumu klāsts un pieejamība, kā arī īpatnības darba tirgus nozarēs.

Latvija jau iepriekš paudusi viedokli, ka dzimumu līdztiesības jomā svarīgāk par jaunām programmām, procesiem vai ekspertu diskusiju formātiem, ir jau paustos mērķus un apņemšanās piepildīt ar efektīvu saturu. Lai ieviestu mērķtiecīgus pasākumus uzstādīto mērķu sasniegšanai, svarīga arī citu nozaru un jomu politiskā griba un apņemšanās.

Īpaši svarīgi ir panākt dzimuma perspektīvas iekļaušanu „ES 2020" stratēģijā, jo tas sniegtu politisku apliecinājumu dzimumu līdztiesības politikas nozīmīgumam visaugstākajā līmenī un ir arī galvenais instruments dzimumu līdztiesības politikas integrēšanai citās politikās jomās. Vienlaikus dzimuma perspektīvas iekļaušana ļaus skaidri saskatīt situāciju un mērķus dzimumu griezumā un attiecīgi liks meklēt piemērotākos pasākumus dalībvalstu līmenī. Vienalga, vai tā būtu stereotipu par dzimumiem un profesijām mazināšana skolā un darba tirgū, sieviešu karjeras veicināšana uzņēmējdarbībā un zinātnē, pastiprināta vīriešu iesaistīšana bērnu un mājas aprūpes pienākumu veikšanā, atbalsts darba un ģimenes dzīves saskaņošanai, ilgtermiņā visi minētie pasākumi atstās pozitīvu ietekmi uz ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju.

Saskaņošana

Informatīvais ziņojums bez iebildumiem saskaņots ar Ārlietu ministriju. Ekonomikas ministrija atbildi nesniedza. Notikušas konsultācijas ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, biedrību „Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība", „Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu" un „Resursu centru sievietēm „Marta"".