gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības ministru 2010.gada 26.oktobra neformālajā sanāksmē izskatāmajos jautājumos

I Neformālās sanāksmes darba kārtība

2010.gada 26.oktobrī Briselē, Beļģijā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dzimumu līdztiesības ministru neformālā sanāksme (turpmāk - neformālā ministru sanāksme).

ES Padomes Beļģijas prezidentūra ministru neformālo sanāksmi organizē, lai rosinātu diskusijas par dzimumu līdztiesības politikas stiprināšanu „ES 2020" stratēģijas un Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.-2015.gadam kontekstā.

Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.-2015.gadam, kas publicēta 2010.gada 21.septembrī, uzsvērts, ka dzimumu līdztiesība ir viena no piecām ES pamatvērtībām, uz kuru pamata dibināta ES, un sieviešu un vīriešu nevienlīdzība ir pamattiesību pārkāpums, kas atrunāts gan Līgumā par ES darbību, gan Eiropas Pamattiesību hartā. Stratēģijā arī uzsvērts, ka „ES 2020" stratēģijā nosprausto attīstības mērķu sasniegšanai ES efektīvāk ir jāizmanto savu iedzīvotāju potenciāls, jo īpaši - sieviešu (vecāku sieviešu, vientuļo vecāku, sieviešu ar invaliditāti, dažādas etniskās izcelsmes sieviešu u.c.), jo dzimumu līdztiesības sasniegšana var kalpot ekonomikas un uzņēmējdarbības rādītāju uzlabošanai.

Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.-2015.gadam ir nākamais ES mēroga politikas dokuments dzimumu līdztiesības jomā pēc Ceļveža dzimumu līdztiesības īstenošanai 2006.-2010.gadā.

Eiropadome, ņemot vērā Ceļvedī dzimumu līdztiesības īstenošanai ietvertos izaicinājumus, 2006.gadā pieņēma Dzimumu līdztiesības paktu, identificējot jomas, kurās dalībvalstis ir apņēmušās veikt pasākumus, īpaši izceļot nodarbinātības un darba un ģimenes dzīves saskaņošanas jautājumus.

Sieviešu un vīriešu situācija, neskatoties uz iepriekšējo gadu centieniem, daudzās jomās ir atšķirīga. Piemēram, darba tirgū sievietes vēl joprojām ir nodarbinātas zemāk apmaksātajos darba tirgus sektoros un nav vienādā mērā ar vīriešiem pārstāvētas lēmumu pieņemšanā. Ģimenes dzīvē sieviešu un vīriešu ieguldījums nav līdzvērtīgs, vēl joprojām sievietes mājas darbiem un bērnu audzināšanai patērē vairāk laika nekā vīrieši, kas ietekmē sieviešu iespējas darba tirgū un kas redzams arī darba tirgu raksturojošos rādītājos.

Tāpat joprojām vērojama spēcīga stereotipu ietekme. Uzskati par sievietēm un vīriešiem piemērotām profesijām turpina ierobežot individuālo izglītības izvēli, karjeras izaugsmi, prasības pret darba apstākļiem, attiecībām ģimenē, kas ietekmē arī dzimstības rādītājus, ekonomiku un sabiedrību kopumā.

Neformālās ministru sanāksmes diskusiju mērķis ir pārskatīt dalībvalstu apņemšanās, kas ietvertas Dzimumu līdztiesības paktā, un diskutēt par nepieciešamību un iespējām, kā arī galvenajiem principiem pakta atjaunošanai, lai veicinātu pārmaiņas un panāktu uzlabojumus Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.-2015.gadam identificētajās jomās.

Prezidentvalsts ir sagatavojusi konceptuālu dokumentu, kurā definēti ministru neformālās sanāksmes diskusiju jautājumi:

1) Kā stiprināt un pilnveidot Dzimumu līdztiesības paktā ietverto apņemšanos jaunās Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.-2015.gadam kontekstā?

2) Kā uzlabot Dzimumu līdztiesības pakta un Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.-2015.gadam īstenošanas uzraudzību?

II Latvijas situācija un nostāja diskusiju jautājumos

Dzimumu līdztiesības paktā identificētie pasākumi, lai novērstu dzimumu atšķirīgo situāciju darba tirgū, galvenokārt vērsti uz vienlīdzīgas darba samaksas ieviešanu, dzimumu stereotipu, īpaši saistībā ar darba tirgus segregāciju, izskaušanu, sieviešu līdzdalības palielināšanu politikā un ekonomikā, sievietēm „draudzīgas" sociālās aizsardzības sistēmas veidošanu, sociālo partneru iniciatīvu dzimumu līdztiesības jomā sekmēšanu, kā arī dzimumu perspektīvas integrēšanu visās sabiedrības dzīves jomās. Tāpat paktā minēti pasākumi labākai darba un ģimenes dzīves saskaņošanai un dzimumu līdztiesības integrētas pieejas ieviešanai.

Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.-2015.gadam atzīmēta duālā pieeja dzimumu līdztiesības mērķu sasniegšanai - integrēt dzimuma perspektīvu visās nozaru politikās un arī īstenot specifiskas aktivitātes konkrētu mērķu sasniegšanai.

Dzimumu līdztiesības paktā minētās rīcības jomas un arī Eiropas Komisijas pieeja dzimumu līdztiesības mērķu sasniegšanai atbilst Latvijas mērķim veicināt dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu visos līmeņos, kas ietverts Koncepcijā dzimumu līdztiesības īstenošanai (apstiprināta Ministru kabinetā 2001.gada 16.oktobrī, protokols Nr.50, 21.§.). Integrētā pieeja dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai ir arī Programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai (2005.-2006.gadam un 2007.-2010.gadam) pamatā, kas paredz gan pasākumus dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanai dažādu nozaru politikās un dažādās dzīves jomās, gan specifisku aktivitāšu veikšanu jomās, kurās tas visvairāk nepieciešams.

Tomēr apjomīgi uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu vērsti pasākumi pēdējos gados Latvijā nav īstenoti. Informatīvajā ziņojumā par Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam izpildes gaitu 2007.-2008. gadā analizēta dzimumu līdztiesības integrētās pieejas ieviešana nozaru politikās. Nozaru ministrijās un Labklājības ministrijas padotības iestādēs ir nominētas atbildīgās amatpersonas par dzimumu līdztiesības jautājumiem, lai veicinātu dzimumu līdztiesības principu iedzīvināšanu nozaru politikās un palielinātu ministriju spēju risināt dzimumu līdztiesības jautājumus. Atzīts, ka ir saglabājusies līdz šim novērotā tendence, ka pasākumu īstenošana dzimumu līdztiesības mērķu sasniegšanai lielā mērā ir atkarīga no ieinteresēto pušu aktivitātes un spējas piesaistīt finansējumu. Vairākus programmas pasākumus bija paredzēts īstenot ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros, tomēr, ņemot vērā valsts ekonomiskās un finanšu situācijas pasliktināšanos, pasākumu prioritāšu pārskatīšanu, kā arī ES struktūrfondu finansējuma pārdalīšanu, vairāki no programmā paredzētajiem pasākumiem nav uzsākti. Veiksmīga ir bijusi tikai atsevišķu pasākumu, kas neprasa finansējumu, īstenošana, piemēram apmācības nozaru ministriju speciālistiem par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas izmantošanu, situācijas analīze no dzimuma perspektīvas dažādās tautsaimniecības nozarēs un karjeras konsultācijas, lai veicinātu personu atgriešanos darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Viens no faktoriem, kas kavē veiksmīgu dzimumu līdztiesības īstenošanu Latvijā, ir nepietiekamā dzimumu līdztiesības politikas īstenošanā iesaistīto institūciju kapacitāte un atbalsta trūkums dzimumu līdztiesības integrētās pieejas ieviešanai nozaru politikās. Pozitīvas un ilgtermiņa izmaiņas dzimumu līdztiesības politikas īstenošanā iespējamas, tikai turpinot paplašināt visu dzimumu līdztiesības jomā iesaistīto partneru izpratni un veicinot to aktivitāti un sadarbību.

Ņemot vērā, ka gan ES, gan Latvijā izaicinājumi dzimumu līdztiesības jomā saglabājas un situācijas analīze liecina par to, ka joprojām nepieciešami būtiski uzlabojumi dzimumu līdztiesības nodrošināšanai dzīvē. No tā var secināt, ka ES tiesību aktu iniciatīvas, uzlabojumi nacionālajos normatīvajos aktos un jauni pakalpojumi ar mērķi uzlabot ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējas nav bijis pietiekams stimuls, lai sieviešu un vīriešu situāciju darba tirgū un citās jomās izlīdzinātu. Attiecīgi izriet, ka liela nozīme situācijas uzlabošanā un mērķu sasniegšanā ir arī citiem faktoriem.

Sabiedrībā valdošie uzskati par sieviešu un vīriešu lomām un abu dzimumu izvēle attiecībā uz studiju virzienu un profesiju liecina par stereotipu saglabāšanos. Arī darba tirgus atspoguļo līdzīgu tendenci, saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesība - 2010" 2008.gadā Latvija bija to piecu valstu vidū, kur raksturīga augstākā darba tirgus segregācija gan pa profesijām, gan pa nozarēm. Eiropas Komisijas ziņojumā „Sieviešu un vīriešu līdztiesība - 2010" ietvertie statistikas dati liecina par izglītotu sieviešu potenciālu, kas paliek neizmantots. Meitenes uzrāda vidēji labākas sekmes mācībās nekā zēni, un sieviešu īpatsvars augstāko izglītību ieguvušo vidū ir augstāks nekā vīriešu. Latvija un abas pārējās Baltijas valstis ES dalībvalstu vidū izceļas ar visaugstāko sieviešu īpatsvaru augstskolu pabeigušo studentu vidū - virs 65%. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem sieviešu īpatsvars ir 60 - 73% atkarībā no studiju līmeņa. Lai arī sievietes veido 71,4% no visiem akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju ieguvušajiem studentiem, sievietes galvenokārt ieguvušas izglītību zemāk apmaksātās darba tirgus jomās (2009.gada izlaidums): veselības aprūpe un sociālā labklājība - 91,2%, izglītība - 88,6 %, humanitārās zinātnes un māksla - 80,2%. Vienlaikus sievietes bijušas mazākumā augstāk apmaksātajās darba tirgus jomās: inženierzinātnes, ražošana un būvniecība - 27,9%, dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas - 38,7% (Sievietes un vīrieši Latvijā, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvalde, 2010).

Tas liecina, ka uzskati par sievietēm un vīriešiem piemērotu nodarbošanos un abu dzimumu lomu sabiedrībā ir izveidojušies un nostiprinājušies jau iepriekš - skolā un ģimenē. Pētījumā „Situācijas analīze izglītības sistēmā par dzimumu līdztiesības jautājumiem" (ESF, SIA Latvijas investīciju serviss, Rīga, 2005) secināts, ka skolēni tieši un netieši atspoguļo sabiedrībā valdošos stereotipus par sieviešu un vīriešu lomām (nodalot uzvedību, intereses, statusu un iespējas) un atkarībā no dzimuma atšķirīgi saredz savas nākotnes perspektīvas un prognozē savas dzīves virzību. Pētījumā arī konstatēts, ka skolotāji ir virspusēji informēti par dzimumu līdztiesības jautājumiem un uzrāda pretrunīgu izpratni par dzimumu līdztiesības būtību. Tādējādi, līdz ar sabiedrībā valdošajiem uzskatiem par profesiju piemērotību sievietēm un vīriešiem arī izglītības process netieši ietekmē meiteņu un zēnu izvēli par labu kādai profesijai, tāpēc turpmāk tam nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību, lai nākotnē mazinātu darba tirgus segregāciju pēc dzimuma.

ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots pieņemt Padomes secinājumus par atbalstu Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu  līdztiesības stratēģijas 2010.-2015.gadam īstenošanai, kuros tiks uzsvērta nepieciešamība efektīvi un pilnīgi ieviest dzimumu līdztiesības integrēto pieeju visās jomās, kā arī izveidot un saglabāt ciešu saikni ar "ES 2020" stratēģiju. Dalībvalstis tiks aicinātas stiprināt apņemšanos attiecībā uz Dzimumu līdztiesības pakta ieviešanu un ņemt vērā dzimuma perspektīvu Nacionālajās reformu programmās.

Latvija iepriekš jau paudusi viedokli, ka tā atbalsta skaidrāku dzimumu līdztiesības politikas mērķu definēšanu, kas nozīmē arī dzimuma perspektīvas integrēšanu citās politikās. Dzimuma perspektīvai jābūt redzamai finanšu un ekonomikas krīzes risinājumos, tajā skaitā arī „ES 2020" stratēģijā. Tas stiprinātu apņemšanos novērst nevienlīdzību sieviešu un vīriešu situācijā un ļautu virzīties uz tādu ekonomikas modeli, kurā tiek izmantots visas sabiedrības potenciāls un sekmēta sociālā kohēzija. Dzimuma perspektīva sniegtu padziļinātu skatījumu uz ekonomikas izaugsmes iespējām, skaidrāk iezīmētu nepieciešamās izmaiņas nozaru politikās dalībvalstu līmenī un vienlaikus veicinātu nabadzības un sociālās atstumtības cēloņu novēršanu.

Līdz ar to, atbildot uz Prezidentvalsts jautājumu par Dzimumu līdztiesības paktā ietverto apņemšanos stiprināšanu Eiropas Komisijas jaunās Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.-2015.gadam kontekstā, Latvija atbalsta iniciatīvu aktualizēt Dzimumu līdztiesības paktu apstiprināšanai Eiropadomē atbilstoši pašreizējai situācijai un jaunajā stratēģijā izvirzītajiem darbības virzieniem.

Savukārt, atbildot uz Prezidentvalsts jautājumu par Dzimumu līdztiesības pakta un Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.-2015.gadam īstenošanas uzraudzību, Latvija joprojām uzskata, ka jauni ES tiesību akti, politikas procesi vai ekspertu diskusiju formāti konkrēti dzimumu līdztiesības jomā pašlaik nav nepieciešami. Svarīgākais ir, lai dzimumu līdztiesības mērķiem un veicināšanas pasākumiem būtu efektīvs saturs, kur īpaši būtiska ir politiskā griba un apņemšanās gan situācijas analīzē un mērķu noteikšanā, gan mērķtiecīgi izsvērtu pasākumu īstenošanā dažādās jomās un nozarēs, turklāt šāda rīcība neprasa būtiskus papildu ieguldījumus finansiālā nozīmē. Ņemot vērā Latvijas ierobežotos budžeta resursus specifisku pasākumu īstenošanai dzimumu līdztiesības veicināšanai, pašlaik lielāku efektivitāti varētu sasniegt, nozaru politiku īstenošanā ņemot vērā jaunākās tendences sieviešu un vīriešu situācijā ne tikai saistībā ar krīzes sociālajām sekām, bet arī ekonomikas stabilizācijas un uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu kontekstā.

III Saskaņošana

Informatīvais ziņojums saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ar sociālajiem partneriem (Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība) un nevalstiskajām organizācijām (biedrības „Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība", „Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" un „Resursu centrs sievietēm „Marta"").