gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS
Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu
ministru padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē izskatāmajos
Labklājības ministrijas kompetencē esošajos jautājumos

I Sanāksmes darba kārtība

2010.gada 6.-7.decembrī Briselē (Beļģijā) notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti;

2) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projekts par aktīvas novecošanas un solidaritātes starp paaudzēm Eiropas gadu (2012);

4) Nodarbinātības politikas ES-2020 stratēģijas kontekstā:

a) Padomes secinājumu projekts „Nodarbinātības politika izaugsmei, zema oglekļa satura, resursu efektīvai un zaļai ekonomikai",
b) Padomes secinājumu projekts „Darba spēka un sabiedrības novecošanās ietekme uz nodarbinātības politikām";

5) Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.-2015.gadam:

a) Padomes secinājumu projekts par atbalstu Eiropas Komisijas pieņemtās Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.-2015.gadam īstenošanai,
b) Padomes secinājumu projekts par apņemšanās stiprināšanu un pasākumu veicināšanu, lai mazinātu atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā, un par Pekinas Rīcības platformas īstenošanas pārskatu;

6) Padomes secinājumu projekts par sociālo dimensiju integrētās „ES 2020" stratēģijas kontekstā;

7) Padomes secinājumu projekts „Pietiekamas, drošas un ilgtspējas pensijas visiem Eiropas iedzīvotājiem";

8) Padomes deklarācijas projekts „Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: strādājot kopā cīņā pret nabadzību 2010. gadā ... un pēc tam";

9) Padomes secinājumu projekts „Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi: Eiropas sociālā modeļa pamatā".

II Latvijas nacionālā pozīcija

1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti

Eiropas Komisija (turpmāk - Komisija) 2008.gada 3.oktobrī publicēja priekšlikumu, kura mērķis ir izdarīt grozījumus direktīvā 92/85/EEK, lai uzlabotu darba apstākļus grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Priekšlikumā paredzēts palielināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālo ilgumu no 14 līdz 18 nedēļām, lai palīdzētu darbiniecei atkopties pēc dzemdībām un vienlaikus atvieglotu viņai atgriešanos darba tirgū pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Priekšlikums arī paredz uzlabot no darba līguma izrietošās tiesības strādājošām grūtniecēm un sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.

Priekšlikums Padomē tika skatīts 2009.gada 8.jūnijā Čehijas prezidentūras laikā. Pēc tam tika gaidīta Eiropas Parlamenta nostāja, kas pirmajā lasījumā tika pieņemta tikai 2010.gada 20.oktobrī. Eiropas Parlaments uzskata, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam jābūt 20 nedēļas ilgam un pilnībā apmaksātam. Vienlaikus Eiropas Parlaments uzskata, ka direktīvā jāparedz arī divas nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts paternitātes atvaļinājums.

Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots Prezidentūras ziņojums par priekšlikuma izskatīšanas gaitu, kā arī diskusija par Eiropas Parlamenta nostāju un turpmākajām sarunām par Padomes nostāju.

Latvijas pozīcija:  

Latvija kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu, jo ir būtiski veicināt darba apstākļu uzlabošanu darbiniecēm - grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Aizsardzība pret atlaišanu no darba vai pret diskrimināciju grūtniecības vai maternitātes dēļ, kā arī maternitātes pabalsts ir mehānisms, kā sekmēt dzimumu līdztiesību un sieviešu atgriešanos darbā pēc atvaļinājuma, kā arī aizsargāt sievietes veselību un drošību.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka piedāvātajos direktīvas grozījumos nepieciešami vairāki precizējumi, galvenokārt, attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu, jo Latvija varētu atbalstīt priekšlikumu palielināt tā kopējo ilgumu līdz 18 nedēļām ar nosacījumu, ja dalībvalstīm tiek dotas iespējas noteikt nacionāla līmeņa ierobežojumus, kas būtu pamatojami ar sabiedrības veselības interesēm. Tas būtu nepieciešams, lai Latvija varētu turpināt praksi, ka grūtniecības atvaļinājums ir ilgāks sievietēm, kurām sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstniecības iestādē līdz 12.grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku (tikai šādos gadījumos sievietēm ir tiesības uz 18 nedēļu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu). Ja šādu nosacījumu direktīvā nevar ietvert, tad Latvija var atbalstīt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kopējā ilguma palielināšanu līdz 16 nedēļām, kas ir pietiekami ilgs periods, ņemot vērā dalībvalstu iespējas noteikt labvēlīgākus noteikumus.

Latvijas Republikas nacionālā pozīcija par priekšlikumu ir apstiprināta Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra sēdē. Ņemot vērā, ka kopš 2009.gada Padomē priekšlikums nav skatīts un 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots sniegt ziņojumu par izskatīšanas gaitu un Eiropas Parlamenta nostāju, kā arī pārrunāt Priekšlikuma turpmāko izskatīšanu Padomē, jauna nacionālā pozīcija netiek gatavota.

2) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas

Komisija 2008.gada 2.jūlijā publicēja priekšlikumu, kas papildina spēkā esošo ES līmeņa tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru aizliegums diskriminēt reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ attiecas vienīgi uz nodarbinātību un profesionālo izglītību. Priekšlikums paredz paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un reliģijas vai pārliecības dēļ valsts un privātā sektorā šādās jomās:

  • sociālā aizsardzība, tostarp sociālā drošība un veselības aprūpe;
  • izglītība;
  • sabiedrībai pieejamu preču un pakalpojumu, tostarp mājokļu, pieejamība.

Beļģijas prezidentūras laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par pieeju finanšu un apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī normām, kas regulē aizliegumu diskriminēt invaliditātes dēļ. Tomēr joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu, un tuvākajā laikā dalībvalstu vienošanās par priekšlikuma tekstu nav gaidāma.

Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots Prezidentūras ziņojums par priekšlikuma izskatīšanas gaitu.

Latvijas pozīcija:  

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu un uzskata, ka, pievēršoties vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanai neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, Komisija pamatoti cenšas pilnveidot ES regulējumu, kas ārpus nodarbinātības jomas pašlaik attiecas tikai uz tādiem diskriminācijas aizlieguma pamatiem kā personas dzimums un rase vai etniskā piederība. Vienlaikus Latvija uzskata, ka priekšlikumā nepieciešams veikt vairākus precizējumus, un tāpēc atbalsta dalībvalstu turpmāku diskusiju par priekšlikumu un tajā ietvertajām normām un definīcijām, lai tas atbilstu gan ES, gan dalībvalstu interesēm.

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas nacionālā pozīcija par priekšlikumu ir apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 20.aprīļa sēdē un Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots sniegt ziņojumu par izskatīšanas gaitu, jauna nacionālā pozīcija netiek gatavota.

3) Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projekts par aktīvas novecošanas  un solidaritātes starp paaudzēm Eiropas gadu (2012)

2010.gada 7.septembrī Komisija publicēja priekšlikumu noteikt 2012.gadu par Aktīvas novecošanas Eiropas gadu, ņemot vērā, ka Eiropu sagaida nopietnas demogrāfiskas pārmaiņas, kad 2060.gadā uz katru personu vecumā virs 65 gadiem būs tikai divas darbspējas vecuma personas un iedzīvotāju skaits vecumā virs 60 gadiem laikposmā no 2015.gada līdz 2035.gadam ik gadu pieaugs par 2 miljoniem. Eiropas gada mērķis būs veicināt un atbalstīt dalībvalstu, reģionālo un vietējo pārvalžu, sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmumu centienus, lai veicinātu aktīvu iekļaušanu un mobilizētu novecojošas sabiedrības potenciālu, veicinot solidaritāti starp paaudzēm un ņemot vērā dzimumu līdztiesību. Eiropas gada ietvaros ES un nacionālā līmenī tiks īstenotas konferences, informatīvas kampaņas, pieredzes un labās prakses apmaiņa, kā arī pētījumi.

Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota vienošanās (vispārēja pieeja) par priekšlikumu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta vienošanos par priekšlikumu. Eiropas gada publicitāte un tā ietvaros rīkotie pasākumi pievērsīs plašāku uzmanību un uzlabos iedzīvotāju informētību par sabiedrības novecošanas un solidaritātes starp paaudzēm jautājumiem, kas ir ļoti aktuāli un svarīgi arī Latvijā, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un tās attīstības prognozes.

4) Nodarbinātības politikas ES-2020 stratēģijas kontekstā:

a) Padomes secinājumu projekts „Nodarbinātības politika izaugsmei, zema oglekļa satura, resursu efektīvai un zaļai ekonomikai"

Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas veicināt visu dalībnieku: uzņēmumu, darbinieku, sociālo partneru, pašvaldību, nodarbinātības dienestu, kā arī apmācību sniedzēju pāreju uz zema oglekļa satura un resursu efektīvas izmantošanas  ekonomiku. Vienlaikus Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas:

  • veicināt mobilitāti, nodarbinātības iniciatīvas un drošas pārejas, ņemot vērā elastdrošības principus un pievēršot uzmanību vismazāk aizsargātajām personām;
  • veicināt labākās prakses apmaiņu, lai izstrādātu instrumentus, ar kuriem varētu identificēt  darba vietu un prasmju izmaiņas, kas saistītas ar pāreju uz konkurētspējīgu, zema oglekļa satura, resursu efektīvu un zaļu ekonomiku;
  • izmantojot sociālo dialogu, veicināt pāreju uz zaļākām darba vietām un darba organizāciju, tādejādi samazinot ražošanas iekārtu negatīvo ietekmi uz ekosistēmām (vidi), palielinot konkurētspēju un samazinot izmaksas u.c.

Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:   

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo jaunu zaļo prasmju apzināšana un apguves veicināšana ir veids, kā reaģēt uz mūsdienu globālajiem un nacionālajiem nodarbinātības politikas izaicinājumiem. Tādējādi ir būtiski, lai dalībvalstis veicinātu darba spēka prasmju uzlabošanu atbilstoši prognozētajām ekonomikas attīstības izmaiņām, ņemot vērā attīstības virzienu uz zema oglekļa satura un resursu efektīvas izmantošanas  ekonomiku.

b) Padomes secinājumu projekts „Darba spēka un sabiedrības novecošanās ietekme uz nodarbinātības politikām"

Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka Eiropa atrodas nopietnu demogrāfisko pārmaiņu priekšā, un sabiedrības novecošanās ir izaicinājums gan finanšu ilgtspējai, gan sociālās drošības sistēmām. Vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātība var dot būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmē, ņemot vērā šo cilvēku pieredzi un zināšanas. Tomēr, lai veicinātu vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību, ir svarīgi ņemt vērā šīs personu grupas īpašās vajadzības, nepieciešams pielāgot darba vidi un darba apstākļus, kā arī izvērtēt nodokļu un pabalstu sistēmas, lai nodrošinātu iespējas ilgākai darba dzīvei. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas:

  • izstrādājot Nacionālās reformu programmas, pievērst īpašu uzmanību vecāka gadagājuma cilvēku iesaistei darba tirgū;
  • stiprināt publisko nodarbinātības dienestu un citu iesaistīto pušu lomu, nodrošinot vecāka gadagājuma cilvēku individuālajām vajadzībām atbilstošas konsultācijas;
  • labāk izmantot vecāka gadagājuma cilvēku zināšanas un darba pieredzi, aicinot viņus nodot tālāk savas zināšanas jaunākai paaudzei u.c.

Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:  

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo arī Latvija atrodas nopietnu demogrāfisko pārmaiņu priekšā. Sabiedrības novecošana ir izaicinājums arī ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas pastāvēšanai. Līdz ar to Latvijai ir jāvirzās uz ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, kurā arvien lielāka nozīme būs darba spēka aktivitātes palielināšanai, tai skaitā veicinot lielāku un ilgāku gados vecāku personu līdzdalību darba tirgū.

5) Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.-2015.gadam:

a) Padomes secinājumu projekts par atbalstu Eiropas Komisijas pieņemtās Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.-2015.gadam īstenošanai

b) Padomes secinājumu projekts par apņemšanās stiprināšanu un pasākumu veicināšanu, lai mazinātu atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā, un par Pekinas Rīcības platformas īstenošanas pārskatu

Komisijas publicētajā Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.-2015. gadam ir noteiktas Komisijas prioritārās darbības jomas turpmākajiem pieciem gadiem, lai panāktu uzlabojumus dzimumu līdztiesības jomā, - vienlīdzīga ekonomiskā neatkarība, vienlīdzīga darba samaksa, līdztiesība lēmumu pieņemšanā, uz dzimumu balstītas vardarbības izskaušana, dzimumu līdztiesība ārējās darbībās, kā arī horizontālie rīcības virzieni.

Secinājumu projektā par atbalstu Stratēģijas īstenošanai Padome aicina dalībvalstis:

  • apstiprināt apņemšanos veikt pasākumus Stratēģijā minētajās prioritārajos rīcības virzienos;
  • nodrošināt, ka šī apņemšanās tiek ievērota valstu politikās un vajadzības gadījumā arī Nacionālajās reformu programmās, kas tiek izstrādātas „ES 2020" stratēģijas ietvaros;
  • uzlabot Eiropas Dzimumu līdztiesības pakta turpmākos pasākumus, izmantojot esošos līdzekļus, iestādes un indikatorus, un atbalstīt tā pārskatīšanu saskaņā ar jauno Stratēģiju.

Savukārt secinājumu projektā par apņemšanās stiprināšanu un pasākumu veicināšanu, lai mazinātu atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā, detalizēti aplūkots viens no Stratēģijā ietvertajiem prioritārajiem rīcības virzieniem, aicinot dalībvalstis vērsties pret dažādiem cēloņiem, kas ir pamatā nevienlīdzībai profesionālajā jomā, tostarp:

  • regulāri mērīt darba samaksas atšķirības un analizēt to dinamiku;
  • veicināt darba samaksas caurskatāmību;
  • neitrāli novērtēt un klasificēt profesijas;
  • novērst vertikālo un horizontālo darba tirgus segregāciju;
  • uzlabot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu;
  • efektīvi ieviest tiesību aktus attiecībā uz vienādu darba samaksu u.c.

Padomes 2010.gada 6.-7. decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, kā arī Komisijas stratēģijā ietvertos rīcības virzienus, kas kopumā atbilst Latvijas dzimumu līdztiesības politikas plānošanas dokumentiem. Stratēģijā ir arī atbalstāma novitāte -  sestā darbības joma, kas līdzās piecām vertikālām darbības jomām nosaka horizontālo jautājumu, kas iepriekšējos politikas dokumentos netika uzsvērta atsevišķi. Latvija atzinīgi vērtē Stratēģijā ietverto Komisijas apņemšanos rīkot ES līmeņa informatīvus un izpratnes veicināšanas pasākumus (Eiropas Vienlīdzīgas darba samaksas diena, informatīva kampaņa par ES stratēģiju cīņai pret vardarbību pret sievieti), kas ir nepieciešami, lai sekmētu dzimumu stereotipu mazināšanu un veicinātu dzimumu līdztiesību darba un privātajā dzīvē.

6) Padomes secinājumu projekts par sociālo dimensiju integrētās „ES 2020" stratēģijas kontekstā

Secinājumu projektā tiek uzsvērta ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes apņemšanās sniegt Eiropadomei savu ekspertīzi sociālās iekļaušanas un sociālās aizsardzības jomā un aktīvi atbalstīt „ES 2020" stratēģijas īstenošanu. Lai atbalstītu šo procesu, Sociālā aizsardzības komiteja tiek aicināta:

  • nodrošināt sociālās situācijas un sociālās aizsardzības politiku attīstības pārraudzību,
  • sadarboties ar citām Komitejām, lai īstenotu integrētu pieeju „ES 2020" stratēģijas īstenošanā,
  • sadarbībā ar Komisiju piedāvāt metodes, kā uzlabot galveno indikatoru savlaicīgumu un stiprināt „ES 2020" stratēģijas sociālo aspektu analītisku pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz nabadzības samazināšanas mērķi, u.c.

Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Ņemot vērā Latvijas pašreizējo situāciju un ekonomiskās lejupslīdes izraisīto straujo nabadzības pieaugumu Latvijas iedzīvotāju vidū, sociālās iekļaušanas un aizsardzības aspektu ir īpaši svarīgi integrēt visās saistītajās politikās jomās un īstenojamās aktivitātēs, tostarp „ES 2020" stratēģijas īstenošanā.

7) Padomes secinājumu projekts „Pietiekamas, drošas un ilgtspējas pensijas visiem Eiropas iedzīvotājiem"

Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas:

  • veicināt vecāka gadagājuma cilvēku labklājību visos dzīves aspektos;
  • uzlabot administratīvo un citu datu izmantošanu, kā arī izstrādāt nacionālos instrumentus pensiju pietiekamības un ilgtspējas novērtēšanai;
  • sniegt informāciju nākotnes pensionāriem, lai viņi būtu informēti par publiskajām un privātajām pensiju sistēmām;
  • veicināt sociālo partneru iesaistīšanos pensiju reformu izstrādē un ieviešanā u.c.

Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:  

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo tajos paustie izaicinājumi ekonomiskās krīzes un sabiedrības novecošanas kontekstā, kā arī saistībā ar drošām un pietiekamām pensijām un ilgtspējīgām pensiju sistēmām ir aktuāli visās ES dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā.

8) Padomes deklarācijas projekts „Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: strādājot kopā cīņā pret nabadzību 2010. gadā ... un pēc tam"

2010.gada 27.jūlijā Beļģijas prezidentūra sagatavoja deklarācijas projektu, kuru plānots pieņemt Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) noslēgumā. Deklarācijas projektā tiek uzsvērts, ka Eiropas gads ir palīdzējis izprast bieži vien pienācīgi nenovērtēto vai pārprasto realitāti vienā no pasaules bagātākajiem reģioniem. Ņemot vērā „ES 2020" stratēģijā noteikto mērķi līdz 2020.gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, deklarācijas projektā tiek definēti galvenie rīcības virzieni, lai nākamajā desmitgadē samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību:

  • pilnveidot aktīvās iekļaušanas stratēģijas īstenošanu visos trijos pīlāros - visiem pieejams darba tirgus, pietiekams ienākumu minimums un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība;
  • bērnu nabadzības apkarošanu izvirzīt par vienu no galvenajām prioritātēm;
  • pievērst īpašu uzmanību arī tādām grupām kā migranti un etniskās minoritātes, kā arī galējai nabadzībai (bezpajumtnieki); 
  • nodrošināt konsekvenci starp ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku, un politikas priekšlikumos ņemt vērā to iespējamo ietekmi uz nabadzību un sociālo atstumtību.

Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota deklarācijas pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta deklarācijas pieņemšanu Eiropas gada (2010) noslēgumā un uzskata par pamatotiem deklarācijas projektā definētos galvenos uzdevumus. „ES 2020" stratēģijā noteiktais mērķis par nabadzības līmeņa samazināšanu ir ļoti būtisks, lai ne tikai saglabātu nabadzības samazināšanu un sociālo iekļaušanu politiskajā dienas kārtībā, bet arī lai pasākumi un uzdevumi būtu skaidri un mērķtiecīgi. Šāda mērķa iekļaušana „ES 2020" stratēģijā ir ļoti būtiska, arī ņemot vērā to, ka nabadzības mazināšana iespējama, tikai sabalansējot sociālo, izglītības, ekonomikas, fiskālo, u.c. politikas.

Latvijas Republikas nacionālo pozīciju par deklarāciju apstiprināja labklājības ministrs 2010.gada 8.septembrī. Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota deklarācijas formāla pieņemšana, tāpēc jauna nacionālā pozīcija netiek gatavota.

9) Padomes secinājumu projekts „Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi: Eiropas sociālā modeļa pamatā"

Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka sociālo pakalpojumu organizēšana un finansēšana ir dalībvalstu kompetence un tiem ir būtiska preventīva un sociāli iekļaujoša loma. Vienlaikus ir svarīgi turpināt izvērtēt mijiedarbību starp iekšējo tirgu un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām.

Tāpēc secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas:

  • iedrošināt vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldes efektīvāk izmantot Komisijas vadlīnijas par valsts atbalsta, valsts iepirkuma un iekšējā tirgus noteikumi piemērošanu, kā arī izmantot Interaktīvo informācijas sistēmu, lai iegūtu operatīvu atbildi uz konkrētām problēmām;
  • apzinot visu iesaistīto pušu viedokļus, identificēt problēmas vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu ieviešanā, piemērojot Eiropas tiesību aktu normas.

Padomes 2010.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:  

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo identificētie jautājumi saistībā ar vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu attīstību un kvalitāti ir aktuāli arī Latvijā.