gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS
Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu
ministru padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē izskatāmajos
Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas kompetencē
esošajos jautājumos

I Sanāksmes darba kārtība

2010.gada 7.-8.jūnjā Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas kompetencē esoši jautājumi:

1) Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Regulas (EK) Nr.883/2004 un Regulas (EK) Nr.987/2009 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu valsts piederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valsts piederības dēļ;

2) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas;

3) Gatavošanās 2010.gada 17.jūnija Eiropadomes sanāksmei: „ES 2020" - jauna stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai:

a) ES sociālās iekļaušanas mērķis, īpaši par nabadzības samazināšanu: vienošanās par atbilstošiem rādītājiem,

b) Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnēm,

c) Nodarbinātības komitejas ieguldījums saistībā ar „ES 2020" stratēģiju,

d) Sociālās aizsardzības komitejas ieguldījums saistībā ar „ES 2020" stratēģiju,

e) Eiropas Komisijas (turpmāk - Komisija) sarunas ar dalībvalstīm par nacionālajiem nodarbinātības un sociālās iekļaušanas / nabadzības samazināšanas mērķiem;

4) Sociālās aizsardzības komitejas viedoklis par paziņojumu „Solidaritāte veselības aizsardzības jomā: nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES";

5) Ekonomikas politikas komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas ziņojums par pensijām;

6) Padomes secinājumu projekts „Ilgtspējīgas sociālās drošības shēmas, lai sasniegtu pietiekamu pensiju un sociālās iekļaušanas mērķus";

7) Padomes secinājumu projekts „Jaunas prasmes, jaunām darba vietām: ceļš uz priekšu";

8) Padomes lēmuma projekti par Eiropas Savienības nostāju Asociācijas Padomē, kas ir izveidota ar Eiropas-Vidusjūras vienošanos un ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Izraēlas Valsti, Maroku, Tunisiju, Alžīriju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Horvātiju no otras puses, lai pieņemtu noteiktumus par sociālās drošības sistēmu koordināciju;

9) Padomes secinājumu projekts „Aktīva novecošana";

10) Padomes secinājumu projekts „Romu iekļaušanas veicināšana";

11)  Eiropas Savienības Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, rezolūcijas projekts par jaunu Eiropas Invaliditātes ietvaru.

II Latvijas nacionālā pozīcija

1)  Priekšlikums Padomes regulai, ar ko Regulas (EK) Nr.883/2004 un Regulas (EK) Nr.987/2009 noteikumus attiecina arī uz tiem trešo valstu valsts piederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valsts piederības dēļ

Priekšlikuma mērķis ir aizstāt Regulu (EK) Nr.859/2003 un attiecināt Regulas (EK) Nr.883/2004 un tās īstenošanas regulas noteikumus arī uz tiem trešo valstu valsts piederīgiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valsts piederības dēļ. Nepaplašinot modernizēto koordinācijas sistēmu uz trešo valstu valstspiederīgajiem, veidojas administratīvi sarežģījumi un grūti pārraugāmas administratīvās vadības papildu izmaksas. Rezultātā dalībvalstu sociālās drošības institūcijas iepriekšējos koordinācijas noteikumus (Regula (EK) Nr.1408/71 un 574/72) pašlaik, arī pēc jauno regulu spēkā stāšanās 2010.gada 1.maijā, turpina piemērot tikai trešo valstu valstspiederīgajiem. Priekšlikuma teksts tehniski gandrīz sakrīt ar pašreizējo Regulas (EK) Nr.859/2003 tekstu. Regulas (EK) Nr.883/2004 personu loks tiek paplašināts, kas savukārt ietekmē arī priekšlikumu, kas tiks attiecināts ne tikai uz nodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, bet arī uz ekonomiski neaktīvām personām.

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānots panākt politisku vienošanos par priekšlikumu.

Latvijas pozīcija:   

Latvija kopumā var atbalstīt politisku vienošanos par priekšlikumu. Regulas (EK) Nr.883/2004 un tās īstenošanas regulas noteikumu attiecināšana uz trešo valstu pilsoņiem nodrošinās sociālās drošības sistēmu koordināciju un sekmēs vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem.

2)  Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas

Komisija 2008.gada 2.jūlijā publicēja priekšlikumu, kas papildina spēkā esošo ES līmeņa tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru aizliegums diskriminēt reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ attiecas vienīgi uz nodarbinātību un profesionālo izglītību. Priekšlikums paredz paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un reliģijas vai pārliecības dēļ valsts un privātā sektorā šādās jomās:

  • sociālā aizsardzība, tostarp sociālā drošība un veselības aprūpe;
  • izglītība;
  • sabiedrībai pieejamu preču un pakalpojumu, tostarp mājokļu, pieejamība.

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānots Prezidentūras ziņojums par priekšlikuma izskatīšanas gaitu.

Latvijas pozīcija:  

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu un uzskata, ka, pievēršoties vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanai neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, Komisija pamatoti cenšas pilnveidot ES regulējumu, kas ārpus nodarbinātības jomas pašlaik attiecas tikai uz tādiem diskriminācijas aizlieguma pamatiem kā personas dzimums un rase vai etniskā piederība. Vienlaikus Latvija uzskata, ka priekšlikumā nepieciešams veikt vairākus precizējumus, un tāpēc atbalsta dalībvalstu turpmāku diskusiju par priekšlikumu un tajā ietvertajām normām un definīcijām, lai tas atbilstu gan ES, gan dalībvalstu interesēm.

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas nacionālā pozīcija par priekšlikumu ir apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 20.aprīļa sēdē un Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānots sniegt ziņojumu par izskatīšanas gaitu, jauna nacionālā pozīcija netiek gatavota.

3)Gatavošanās 2010.gada 17.jūnija Eiropadomes sanāksmei: „ES 2020" - jauna stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai:

a)  ES sociālās iekļaušanas mērķis, īpaši par nabadzības samazināšanu: vienošanās par atbilstošiem rādītājiem

2010.gada 3.martā Komisija publicēja komunikāciju „Eiropa 2020 - stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei", nākot klajā ar Komisijas piedāvājumu par ES līmeņa kvantitatīvajiem mērķiem. Viens no Komisijas komunikācijā piedāvātajiem kvantitatīvajiem ES līmeņa mērķiem, kurš ES būtu jāsasniedz līdz 2020.gadam, ir nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšana par 20 milj. 

2010.gada marta Eiropadome aicināja līdz jūnija Eiropadomei noteikt atbilstošus rādītājus sociālās iekļaušanas jomā, samazinot nabadzību. Šajā nolūkā sadarbībā ar Komisiju notika vairākas Sociālās aizsardzības komitejas, kurās pārstāvēti dalībvalstu eksperti, sanāksmes. Rezultātā piedāvāts ES mērķa sociālās iekļaušanas jomā sasniegšanu mērīt, balstoties uz šādiem rādītājiem - nabadzības riska indekss, materiālā nenodrošinātība un iedzīvotāju skaits bezdarba mājsaimniecībās.

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānots panākt vienošanos par rādītājiem, balstoties uz ministru diskusiju par šādiem jautājumiem:

1.    Vai jūs atbalstāt ES mērķa noteikšanu un Sociālās aizsardzības komitejas piedāvātos rādītājus nabadzības samazināšanas jomā?

2.    Vai Jūs uzskatāt, ka samazināt nabadzīgo vai sociāli atstumto iedzīvotāju skaitu par vismaz 20 miljoniem līdz 2020.gadam būtu gan ambiciozs, gan īstenojams mērķis?

Latvijas pozīcija:  

Latvija atbalsta ES mērķa noteikšanu sociālās iekļaušanas jomā, samazinot iedzīvotāju nabadzību un sociālo atstumtību, un Sociālās aizsardzības komitejas piedāvātos rādītājus šā mērķa sasniegšanai. Latvija uzskata, ka ES mērķis samazināt nabadzīgo vai sociāli atstumto iedzīvotāju skaitu par vismaz 20 miljoniem iedzīvotāju līdz 2020.gadam ir ambiciozs, taču vienlaikus samērīgs ar ES iedzīvotāju un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, esošo sociālekonomisko situāciju un desmit gadu perspektīvu. Krīzes ietekmē, kā arī, pateicoties pašlaik Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ietvaros īstenotām aktivitātēm, nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanas jautājumi ir kļuvuši īpaši aktuāli gan ES, gan nacionālā līmenī. Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, šiem jautājumiem jāpaliek starp ES un nacionāla līmeņa prioritātēm, ņemot vērā, ka iedzīvotāju nabadzību ietekmē dažādas politikas jomas un to ietvaros īstenotie pasākumi.

b) Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnēm

Priekšlikums paredz, ka dalībvalstīm, izstrādājot nodarbinātības politiku, ir jāņem vērā nodarbinātības pamatnostādnes, kas izklāstītas priekšlikuma pielikumā un kas veido daļu no integrētajām pamatnostādnēm, t.i.:

  • palielināt sieviešu un vīriešu dalību darba tirgū, samazināt strukturālo bezdarbu un veicināt darbavietu kvalitāti,
  • izveidot kvalificētu darbaspēku, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, un veicināt mūžizglītību,
  • uzlabot izglītības un mācību sistēmas darbību visos līmeņos un palielināt personu skaitu, kas apgūst augstāko izglītību un tai līdzvērtīgu izglītību,
  • veicināt sociālo iekļaušanu un cīnīties pret nabadzību.

Priekšlikumā uzsvērts, ka, lai arī nodarbinātības pamatnostādnes ir jāizstrādā katru gadu, tām kopumā būtu jāsaglabājas nemainīgām līdz 2014.gadam, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek veltīta īstenošanai.  

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānota vienošanās par vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu, ņemot vērā, ka vēl gaidāms Eiropas Parlamenta viedoklis.

Latvijas pozīcija:  

Latvija atbalsta vienošanos par vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu, jo atzinīgi vērtē un kopumā atbalsta Komisijas piedāvātās nodarbinātības pamatnostādnes, kuras dalībvalstu diskusiju gaitā ir precizētas, ņemot vērā arī Latvijas ierosinājumus (piemēram, par atbalstu pasākumiem ne tikai no Eiropas Sociālā fonda, bet arī citiem ES fondiem, lielāku uzsvaru dzimumu līdztiesības jautājumiem u.c.).

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas nacionālā pozīcija par integrētajām pamatnostādnēm ir apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 17.maija sēdē un nodarbinātības pamatnostādnēs veiktie precizējumi kopumā atbilst Latvijas situācijai, jauna nacionālā pozīcija netiek gatavota. 

c) Nodarbinātības komitejas ieguldījums saistībā ar „ES 2020" stratēģiju

Nodarbinātības komitejas viedoklī tiek uzsvērts, ka iesaistes un nodarbinātības līmeņa paaugstināšana ir būtiska, lai sasniegtu „ES 2020" stratēģijas mērķi - gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Attiecībā uz valstu mērķu noteikšanu jāatzīst, ka dalībvalstu sociāli ekonomiskie un fiskālie apstākļi atšķiras, un ka krīze tās ir skārusi smagi un dažādi. Tas nozīmē, ka valsts mērķu noteikšanā ir jāpanāk līdzsvars starp patiesajiem apstākļiem un apņēmības pakāpi. Vienlaikus mērķiem vajadzētu būt vienkāršiem un viegli izskaidrojamiem, lai nodrošinātu, ka tie ir pieņemami visām attiecīgām ieinteresētajām personām un ES pilsoņiem. Lai dotu ievirzi valsts mērķu noteikšanā, kuri saskan ar ES pamatmērķi, Nodarbinātības komiteja uzskata, ka būtu jāņem vērā šādi principi:

  • būtu jāprasa, lai visas dalībvalstis veiktu pasākumus (t.i., visām dalībvalstīm būtu minimāli jāpaaugstina rādītāji);
  • dalībvalstīm, kuru nodarbinātības līmenis visvairāk atpaliek no kopējā 75 % mērķa, vajadzētu darīt vairāk;
  • dalībvalstīm būtu jāīsteno kopīgi centieni, lai sasniegtu kopējo 75 % mērķi.

Ņemot vērā, ka Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē paredzēta Nodarbinātības komitejas priekšsēdētāja sniegta informācija, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

d) Sociālās aizsardzības komitejas ieguldījums saistībā ar „ES 2020" stratēģiju

Sociālās aizsardzības komiteja ierosina Padomei apsvērt šādu pieeju:

  • izteikt ES mērķi ciparos, lai līdz 2020. gadam glābtu XX miljonus cilvēku no nabadzības vai atstumtības;
  • noskaidrot to kopējo cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai kuri dzīvo atstumtībā, pamatojoties uz trim rādītājiem, kuri atspoguļo dažādus nabadzības un atstumtības aspektus - nabadzības riska indekss, materiālā nenodrošinātība un to cilvēku skaits, kas dzīvo bezdarba mājsaimniecībās;
  • atbilstīgi šādām koncepcijām izteikt ES līmeņa atsauces kopējo vērtību kā to personu skaitu, kuriem draud nabadzība un/vai kuriem ir materiāli nenodrošināti un/vai kuri dzīvo bezdarba mājsaimniecībās.

Ņemot vērā, ka Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē paredzēta Sociālās aizsardzības komitejas priekšsēdētāja sniegta informācija, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

e) Komisijas sarrunas ar dalībvalstīm par nacionālajiem nodarbinātības un sociālās iekļaušanas / nabadzības samazināšanas mērķiem

Ņemot vērā, ka Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē paredzēta Komisijas sniegta informācija, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

4) Sociālās aizsardzības komitejas viedoklis par paziņojumu „Solidaritāte veselības aizsardzības jomā: nevienlīdzības samazināšanas veselības jomā ES"

Eiropadome 2006.gadā vienojās, izmantojot atvērto koordinācijas metodi sociālās aizsardzības un iekļaušanas jomā, sākt risināt nevienlīdzības jautājumu attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei. Sociālās iekļaušanas jomas veselības dimensijai ir izšķiroša nozīme, lai „ES 2020" stratēģijā risinātu jautājumu par nevienlīdzību veselības jomā.

Sociālās aizsardzības komiteja atzinīgi vērē 2009.gada 20.oktobra paziņojumu „Solidaritāte veselības jomā - nevienlīdzības samazināšanas veselības jomā ES" kā svarīgu ieguldījumu, lai sasniegtu sociālos mērķus gan veselības politikas, gan sociālās iekļaušanas ziņā. Vienlaikus komiteja atzinīgi vērtē arī paziņojuma devumu, jo tajā definētas pamatkoncepcijas un skaidri atainoti nevienlīdzības sociālie faktori veselības jomā un to ietekme, savukārt politikas veidotājiem šajā jautājumā ir dotas skaidras perspektīvas un lietderīgi politikas veidošanas rīki.

Ņemot vērā, ka Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Sociālās aizsardzības komitejas viedokli, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

5) Ekonomikas politikas komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas ziņojums par pensijām

Ziņojumā tiek uzsvērts, ka viena no šā brīža un nākotnes prioritātēm ir pēcpensionēšanās ienākumu ilgtspēja, pieejamība un pietiekamība. Lai arī dalībvalstīs ir līdzīgi izaicinājumi, tomēr situācija dalībvalstīs attiecībā uz sabiedrības novecošanu, pensiju nosacījumiem, izaugsmi, fiskālo situāciju un konkurētspēju ir atšķirīga. Tāpēc ir nepieciešamas politikas, lai uzlabotu ilgtermiņa publisko finanšu ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot pensiju pietiekamību.

Ņemot vērā, ka Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānota ziņojuma prezentācija, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

6) Padomes secinājumu projekts „Ilgtspējīgas sociālās drošības shēmas, lai sasniegtu pietiekamu pensiju un sociālās iekļaušanas mērķus"

Secinājumu projektā tiek uzsvērta minimālo pensiju un minimālo ienākumu loma sociālās iekļaušanas veicināšanā un nabadzības samazināšanā, īpaši attiecībā uz pensionāriem. Ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, ir ievērojami mainījušās pensiju sistēmas vairākumā ES dalībvalstu, tomēr vēl joprojām ir būtiski kopīgi risināt jautājumus par pensiju sistēmu pietiekamību un ilgtspēju. Vienlaikus secinājumu projektā tiek norādīts, ka ir nepieciešams stiprināt atvērto koordinācijas metodi, lai Eiropas līmenī nodefinētu un vienotos par galvenajiem principiem un mērķiem, kā arī ir nepieciešamas koordinētas darbības ES līmenī, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt līdzsvaru starp pensiju pietiekamību un ilgtspēju.

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo tajā paustie izaicinājumi ekonomiskās krīzes un sabiedrības novecošanas kontekstā saistībā ar ilgtspējīgām sociālās drošības shēmām, kā arī attiecībā uz mērķu sasniegšanu atbilstošu pensiju un sociālās iekļaušanas jomās šobrīd Latvijā ir ļoti aktuāli.

7) Padomes secinājumu projektsJaunas prasmes, jaunām darba vietām: ceļš uz priekšu"

Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka darba tirgū nākotnē būs vajadzīgas jaunas prasmes. Ekonomiskā krīze un strukturālie faktori, piemēram, globalizācija, tehnoloģiju attīstība, iedzīvotāju novecošana un pāreja uz zema oglekļa satura ekonomiku veicina straujas izmaiņas arī Eiropas darba tirgos. Tāpēc mūžizglītība un profesionālās pieredzes atzīšana ir labākais veids, kā pielāgot darbinieku prasmes šīm pārmaiņām. Vienlaikus būtiska uzmanība ir jāpievērš jauniešiem un mazāk aizsargātajām grupām, nodrošinot darba un apmācību iespējas, lai novērstu to sociālo atstumtību krīzes rezultātā. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas palielināt ieguldījumus prasmēs, modernizēt izglītības un apmācību sistēmas, veicināt profesionālas izglītības un apmācību statusu, veicināt jauniešu un vecākās paaudzes, kā arī citu nelabvēlīgākā situācijā esošu mērķa grupu līdzdalību darba tirgū, stiprināt publisko nodarbinātības dienestu kā informācijas avota lomu u.c.

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo jaunu prasmju apguves veicināšana ir veids, kā reaģēt uz mūsdienu globālajiem un nacionālajiem nodarbinātības politikas izaicinājumiem.

8) Padomes lēmuma projekti par Eiropas Savienības nostāju Asociācijas Padomē, kas ir izveidota ar Eiropas-Vidusjūras vienošanos un ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm no vienas puses un Izraēlas Valsti, Maroku, Tunisiju, Alžīriju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Horvātiju no otras puses, lai pieņemtu noteiktumus par sociālās drošības sistēmu koordināciju

Komisija priekšlikumus publicēja 2007.gada 12.decembrī, lai nodrošinātu Asociācijas līgumu ieviešanu sociālās drošības jomā. Kopā tika izstrādāti seši priekšlikumi - atsevišķi katrai līgumslēdzējas valstij, kas paredz līdzīgus nosacījumus par Asociācijas līgumu piemērošanu. Priekšlikumos ir ietverti sociālās drošības koordinācijas nosacījumi, kas tiek piemēroti ES dalībvalstu starpā un atbilst sociālās drošības koordinācijas pamatprincipiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju. Regulas Nr.883/2004 piemērošana ir paredzēta tikai Asociācijas līgumos minētajās darbības jomās. Ja līgumslēdzējpuses valstpiederīgais ir vai bija legāli nodarbināts vienā vai vairākās valstīs, tad viņam būs tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem.

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānots panākt politisku vienošanos par priekšlikumu.

Latvijas pozīcija:  

Latvija kopumā atbalsta politisku vienošanos par lēmuma projektiem, kas paredz Asociācijas līgumos ietverto sociālās drošības sistēmu koordinācijas noteikumu spēkā stāšanos.

9) Padomes secinājumu projekts „Aktīva novecošana"

Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka Eiropa atrodas nopietnu demogrāfisko pārmaiņu priekšā, kad iedzīvotāju skaits vecumā virs 60 gadiem palielināsies ievērojami ātrāk, īpaši 2015.-2035.gadu periodā, kad tas ik gadu pieaugs par 2 miljoniem. Aktīva novecošana un vecāka gadagājuma cilvēku potenciāla izmantošana ir priekšnoteikums solidaritātes nodrošināšanai starp paaudzēm. Ar aktīvu novecošanu tiek saprasta cilvēku ilgāka līdzdalība darba tirgū, ieguldījums sabiedrībā, veicot neapmaksātu darbu kā brīvprātīgajiem u.c. Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka, veicinot vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību, ir svarīgi uzlabot darba apstākļus, drošību un veselības aizsardzību darba vietās, uzlabot prasmes un izvērtēt nodokļu un pabalstu sistēmas, lai nodrošinātu iespējas ilgākai darba dzīvei. Vienlaikus būtisks faktors, lai veicinātu veselīgāku novecošanu, ir efektīvi un kvalitatīvi pakalpojumi.

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo tajā paustie izaicinājumi sabiedrības novecošanas kontekstā saistībā ar starppaaudžu solidaritātes palielināšanu ar aktīvu novecošanu ir aktuāli un svarīgi arī Latvijā.

10)  Padomes secinājumu projekts „Romu iekļaušanas veicināšana"

Secinājumu projektā Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā Kopējos romu iekļaušanas pamatprincipus, veidojot un īstenojot politiku romu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā.

 

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta secinājumu pieņemšanu, kā arī Kopējos romu iekļaušanas pamatprincipus, jo tie var kalpot par pamatu, lai izstrādātu un attīstītu efektīvāku romu iekļaušanas politiku.

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas nacionālā pozīcija par romu iekļaušanu un kopējiem romu iekļaušanas pamatprincipiem ir apstiprināta Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija sēdē, jauna nacionālā pozīcija netiek gatavota.

11)  Eiropas Savienības Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, rezolūcijas projekts par jaunu Eiropas Invaliditātes ietvaru

Rezolūcijas projekts vērš uzmanību uz to, ka virzībai uz sociāli ilgtspējīgu, stabilu un saliedētu Eiropu jābalstās uz principu „neko par personām ar invaliditāti bez personām ar invaliditāti", ka šādu mērķi iespējams sasniegt vienīgi ar šo personu iekļaušanu un līdzdalību, ka pieejamība nodarbinātībai, precēm un pakalpojumiem, izglītībai, sociālajai un sabiedriskajai dzīvei, līdzās citām jomām, ir priekšnosacījums personu ar invaliditāti pilnīgai iekļaušanai un dalībai sabiedrības dzīvē un ka invaliditātes politikas stiprināšana dos atgriezenisku ekonomisku ieguldījumu visai sabiedrībai. Rezolūcijas projektā Padome vēršas pie Komisijas, ES dalībvalstīm, ES institūcijām, nākamajām ES Prezidentūrām un personu ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām ar aicinājumiem turpināt stiprināt personu ar invaliditāti iekļaušanu un tiesību aizsardzību.

Padomes 2010.gada 7.-8.jūnija sanāksmē plānota rezolūcijas pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta rezolūcijas pieņemšanu.  Lai arī jau ir pieņemta virkne ES dokumentu un tiesību aktu personu ar invaliditāti tiesību aizsardzības jomā, personu ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas un iekļaušanas pamatprincipi ir stiprināmi, integrējot tos visos ar attiecīgo jomu tieši vai pakārtoti saistītajos ES stratēģiskajos dokumentos.