gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS

Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē izskatāmajos jautājumos 

I Sanāksmes darba kārtība

2010.gada 8.martā Briselē (Beļģija) notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1) Gatavošanās 2010.gada 25.-26.marta Eiropadomes sanāksmei: Eiropas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai:

a) Komisijas paziņojums par ES 2020 stratēģiju,

b) Prezidentūras dokuments par turpmākajiem pasākumiem pēc neformālās nodarbinātības un sociālās drošības ministru tikšanās Barselonā, 2010.gada 28.-29.janvārī,

c) Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas ieguldījums,

d) Kopīgais nodarbinātības ziņojums par 2009./2010.gadu,

e) Kopīgais ziņojums par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu 2010.gadā,

f) Komisijas 2010.gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību;

2) Padomes secinājumu projekts par vardarbības pret sievieti izskaušanu Eiropas Savienībā;

3) Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radīto ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē;

4) Padomes secinājumi par Eiropas pētnieku mobilitāti un karjeru.

II Latvijas nacionālā pozīcija

1) Gatavošanās 2010.gada 25.-26.marta Eiropadomes sanāksmei: Eiropas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai

a) Komisijas paziņojums par ES 2020 stratēģiju

Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē Komisija iepazīstinās dalībvalstis ar plānoto paziņojumu par ES 2020 stratēģiju. 2009.gada 24.novembrī Komisija publicēja konsultāciju dokumentu par ES 2020 stratēģiju, kurā tika definētas trīs galvenās prioritātes - izaugsmes nodrošināšanas uz vērtību radīšanas bāzes ar zināšanu palīdzību, iespēju nodrošināšana cilvēkiem iekļaujošā sabiedrībā, kā arī konkurētspējīgas, savstarpēji saistītas un videi draudzīgākas ekonomikas radīšana.

Ņemot vērā, ka Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē plānota Komisijas prezentācija par plānoto paziņojumu par ES 2020 stratēģiju, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

Latvijas pozīcija:

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā nacionālajā pozīcijā (apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra sēdē) Latvija uzsver, ka ES 2020 stratēģijas uzdevums ir stiprināt kā kopējo ES izaugsmes potenciālu, tā katras ES dalībvalsts izaugsmes potenciālu un konkurētspēju, ņemot vērā katras ES dalībvalsts stāvokli un izaicinājumus. Latvijas ekonomiskās politikas prioritārie virzieni un uzdevumi ES 2020 stratēģijas kontekstā ir: makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, uzņēmējdarbības vides un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta uzlabošana, izaugsmes nodrošināšana uz vērtību radīšanas bāzes ar zināšanu palīdzību, iespēju nodrošināšana cilvēkiem iekļauties darba tirgū, kā arī videi draudzīgas (zaļākas) ekonomikas izveidošana un enerģētikas diversifikācijas veicināšana.

b) Prezidentūras dokuments par turpmākajiem pasākumiem pēc neformālās nodarbinātības un sociālās drošības ministru tikšanās Barselonā, 2010.gada 28.-29.janvārī

Prezidentūra ir sagatavojusi pārdomu dokumentu par ES 2020 stratēģiju, kurā tiek uzsvērts, ka, lai pārvarētu krīzi, ir jāveic konsekventi pasākumi finanšu, ekonomikas un sociālajā jomā, kā arī ir nepieciešami gan ekonomikas stimuli, gan aktīva nodarbinātības politika, gan sociālās aizsardzības sistēmas stabilizācija. ES 2020 stratēģijā jābūt iekļautiem skaidri nosakāmiem un izmērāmiem mērķiem un pasākumiem, kas regulāri jāizvērtē, un tiem jābūt pielāgojamiem katras dalībvalsts mērķiem. ES 2020 stratēģijā uzmanība nodarbinātībai un sociālajai kohēzijai būtu jāpievērš tikpat lielā mērā kā Lisabonas stratēģijā.

Ņemot vērā, ka Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Prezidentūras sagatavoto dokumentu, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

c) Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas ieguldījums

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi savu redzējumu par ES 2020 stratēģiju, kurā uzsver, ka arī turpmāk centrālā loma jāpiešķir Eiropas Nodarbinātības stratēģijai, vienlaikus saglabājot arī ierobežotu skaitu integrēto vadlīniju. Galvenie mērķi (pilnīga nodarbinātība, darba kvalitāte un ražīgums, ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, konkurētspēja, demogrāfiskās izmaiņas) ir jāsaglabā arī ES 2020 stratēģijā. Vienlaikus būtiska ir arī aktīva sociālo partneru un citu iesaistīto pušu līdzdalība.

Sociālās aizsardzības komiteja savā ieguldījumā par ES 2020 stratēģiju uzsver, ka ir jāveicina ilgtspējīga izaugsme, darba vietu radīšana, sociālā kohēzija un vides aizsardzība. Vienlaikus ir jāstiprina sociālās jomas atvērtās koordinācijas metode, kas ir bijis elastīgs un lietderīgs instruments, izstrādājot dalībvalstu stratēģijas par sociālo iekļaušanu un sociālo aizsardzību. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi īstenot aktīvas iekļaušanas stratēģijas un nodrošināt piemērotu un ilgtspējīgu sociālo aizsardzību, lai apkarotu nabadzību un veicinātu sociālo kohēziju.

Ņemot vērā, ka Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē ir plānots pieņemt zināšanai Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas viedokli, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

d) Kopīgais nodarbinātības ziņojums par 2009./2010.gadu

Ziņojumā tiek atspoguļota nodarbinātības situācija ES dalībvalstīs un to veiktie pasākumi krīzes un bezdarba pieauguma mazināšanai un nodarbinātības veicināšanai, kā arī pausti kopīgie nodarbinātības mērķi un izaicinājumi, ar kuriem dalībvalstis saskarsies šajā gadā. Ziņojumā ir atspoguļoti 2009.gadā dalībvalstu veiktie nodarbinātības veicināšanas pasākumi: 

  • darbaspēka piedāvājuma palielināšana un sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija,
  • darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spēju uzlabošana,
  • vairāk ieguldījumu prasmju pilnveidošanā un cilvēkkapitālā,
  • ES finansiālā atbalsta izmantošana, lai pastiprinātu prioritārus pasākumus.

Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē plānota ziņojuma pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta ziņojuma pieņemšanu un tajā definētos kopīgos nodarbinātības politikas mērķus un izaicinājumus dalībvalstīm nodarbinātības jomā. Ekonomiskās krīzes seku mazināšanai Latvijā 2009.gadā uzsāktie un 2010.gadā īstenojamie nodarbinātības pasākumi galvenokārt ir balstīti uz īstermiņa aktivitātēm, lai nodrošinātu bez darba palikušām personām iztikas līdzekļus.

Ņemot vērā, ka Latvijas nostāja ir atspoguļota labklājības ministra 2010.gada 1.februārī apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā, atsevišķa nacionālā pozīcija uz Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmi netiks gatavota.

e) Kopīgais ziņojums par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu 2010.gadā

Ziņojuma galvenajos secinājumos tiek uzsvērts, ka īstenotās politikas ir ierobežojušas lejupslīdes radīto ekonomisko un sociālo ietekmi, tomēr tās ietekmi vēl nav pilnībā iespējams novērtēt. Palielinātu valsts izdevumu rezultātā ir nepieciešams īstenot efektīvāku sociālo iekļaušanu un sociālo aizsardzību atbilstoši pieejamības, adekvātuma un ilgtspējas principiem. Ņemot vērā, ka bezdarbs kādu laiku saglabāsies augstā līmenī, kā arī pastāv ilgtermiņa atstumtības riski, ir jāveicina aktīva iekļaušana, palielinot līdzdalību darba tirgū un veicinot sociālo izdevumu efektivitāti. Vienlaikus tiek norādīts, ka krīze ir pastiprinājusi nabadzības situāciju daudzējādos veidos, piemēram, attiecībā uz mājokļa atstumtību.

Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē plānota ziņojuma pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta ziņojuma pieņemšanu un tajā paustos izaicinājumus sociālās iekļaušanas, veselības, pensiju, mājokļu atstumtības un bezpajumtniecības jomās. Latvija piekrīt, ka ir nepieciešams sekmēt sociālo tendenču regulāru pārraudzību, lai varētu laikus reaģēt uz valstī notiekošajiem sociālajiem procesiem.

Ņemot vērā, ka Latvijas nostāja ir atspoguļota labklājības ministra 2010.gada 25.februārī apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā,  atsevišķa nacionālā pozīcija uz Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmi netiks gatavota.

f) Komisijas 2010.gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību

Ziņojumā raksturoti galvenie ES dalībvalstu sasniegumi dzimumu līdztiesības jomā un norādīti galvenie izaicinājumi un prioritātes turpmākajam darbam. Ziņojumā, analizējot galvenās attīstības tendences, lielākā uzmanība pievērsta darba tirgum. Komisija uzskata, ka dzimumu dimensija jāpastiprina visās Lisabonas stratēģijas turpmākajās daļās un aicina Eiropadomi mudināt dalībvalstis pastiprināt dzimumu dimensiju ES 2020 stratēģijā, ieskaitot efektīvāku dzimumu līdztiesības principa izmantošanu un īpašus pasākumus un mērķus attiecībā uz dzimumu līdztiesību Eiropas Nodarbinātības stratēģijā.

Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē plānota Komisijas prezentācija.

Latvijas pozīcija:

Latvija pieņem zināšanai ziņojumu. Ziņojumā identificētās attīstības jomas un ietvertie aicinājumi ir aktuāli arī Latvijā un saskan ar Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā 2007.-2010.gadam rīcības virzieniem.

Ņemot vērā, ka Latvijas nostāja ir atspoguļota labklājības ministra 2010.gada 17.februārī apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā, atsevišķa nacionālā pozīcija uz Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmi netiks gatavota.

2) Padomes secinājumu projekts par vardarbības pret sievieti izskaušanu ES

Secinājumu projektā uzsvērts, ka vardarbība pret sievietēm ir vīriešu un sieviešu vēsturiski nevienlīdzīgu varas attiecību izpausme, un tā nelabvēlīgi ietekmē ne tikai sievietes, bet arī sabiedrību kopumā. Vardarbības pret sievietēm izskaušanai ir vajadzīga valsts un nevalstisko struktūru un visas sabiedrības vienota rīcība gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Tādēļ secinājumu projektā dalībvalstīm un Komisijai izteikti vairāki aicinājumi. Piemēram, dalībvalstis aicinātas:

  • izstrādāt un īstenot valsts stratēģijas vispusīgai cīņai pret vardarbību pret sievietēm;
  • cietušajām sniegt dažāda veida palīdzību un aizsardzību;
  • pret sievietēm vērstus vardarbīgus aktus aizliegt ar likumu un vainīgos saukt pie atbildības tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
  • nodrošināt aizsardzību un atbalstu bērniem, kas dzīvo vidē, kur sievietes ir pakļautas vardarbībai;
  • izstrādāt kritērijus preventīviem pasākumiem iespējamiem vai esošiem vardarbības veicējiem pret sievietēm u.c.

Savukārt Komisija aicināta:

  • izstrādāt Eiropas Stratēģiju, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm, izvērtējot pašreizējo situāciju Eiropas mērogā, nosakot kopīgus mērķus un līdzekļus to sasniegšanai, kā arī uzsākot darbu, lai izveidotu pret sievietēm vērstas vardarbības novērošanas centru;
  • apsvērt papildu juridisku instrumentu izstrādi, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm;
  • sākt ilgtermiņa Eiropas mēroga informatīvu kampaņu, nosodot pret sievietēm vērstas vardarbības izplatību un uzsverot tās negatīvo ietekmi, tostarp arī uz bērniem, u.c.

Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu un kopumā pozitīvi vērtē Spānijas prezidentūras iniciatīvu pievērst uzmanību vardarbības pret sievieti problēmai ES. Arī Latvijā vardarbība pret sievieti ir aktuāla problēma, kuras efektīvu risināšanu varētu veicināt papildu ES līmeņa aktivitātes, tostarp zināšanu, pieredzes, labas prakses apmaiņa, pētījumi u.c. Turklāt pastiprināta uzmanība un papildu kopīgas aktivitātes ES līmenī varētu uzlabot ikvienas personas situāciju, saņemot noteiktus aizsardzības un atbalsta pasākumus vardarbības gadījumā, pārvietojoties, dzīvojot un strādājot dažādās ES dalībvalstīs. 

Nacionālā pozīcija saskaņota bez iebildumiem un priekšlikumiem ar Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju. Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumi ņemti vērā. Ģenerālprokuratūra un Veselības ministrija atbildi nesniedza. Notikušas konsultācijas ar biedrību „Resursu centrs sievietēm „Marta"", Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienību, biedrību „Sieviešu tiesību institūts" Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu, biedrība „Krīžu un konsultāciju centrs „Skalbes" un nodibinājumu „Centrs „Dardedze"". Atbildi sniedza tikai „Resursu centrs „Marta", priekšlikumi ņemti vērā.

3) Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radīto ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē

Ar direktīvu apstiprina 2009.gada 17.jūlijā Eiropas Slimnīcu un veselības aprūpes darba devēju asociācijas un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācijas noslēgto pamatnolīgumu par asu instrumentu radīto ievainojumu novēršanu slimnīcās un veselības aprūpes nozarē. Pamatnolīguma mērķis ir aizsargāt darbiniekus, kuri var savainoties ar jebkuriem medicīnā izmantojamiem asiem instrumentiem (tostarp injekciju adatām), un novērst asu medicīnisko instrumentu radīto ievainojumu un infekciju risku. Tas paredz integrētu pieeju riska novērtēšanai un novēršanai, apmācībai, izpratnes veidošanai, kā arī reaģēšanai un turpmākajai rīcībai. Kā tas atzīts direktīvas projektā, pamatnolīguma piemērošana palīdzēs panākt pēc iespējas drošāku darba vidi slimnīcās un veselības aprūpē.

Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē plānots panākt politisku vienošanos par direktīvas projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta politisku vienošanos par direktīvu, jo ir svarīgi darba devējiem kopā ar darbiniekiem aizsargāt darbinieku veselību, veidojot drošu darba vidi un novēršot paredzamos riskus. Īpaši svarīgi ir, ka darbinieku veselība un drošība ir cieši saistīta arī ar pacientu veselību un ietekmē sniegtās veselības aprūpes kvalitāti.

Nacionālā pozīcija saskaņota ar Labklājības ministriju, Ārlietu ministriju, priekšlikumi ņemti vērā. Tieslietu ministrija komentārus nesniedza. Notikušas konsultācijas ar Latvijas Slimnīcu biedrību, Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, Latvijas arodveselības un arodslimību ārstu asociāciju, Latvijas Ārstu biedrību un Latvijas Farmaceitu biedrību.

4)  Padomes secinājumi par Eiropas pētnieku mobilitāti un karjeru

Komisijas konsultācijās par ES 2020 stratēģiju tika akcentēta arī Eiropas Zināšanu telpas sasniegšana, tāpēc ir sagatavoti un ES Konkurētspējas padomes 2010.gada 1.-2.marta sanāksmē pieņemti arī Padomes secinājumi par pētnieku mobilitāti un karjeru. Secinājumos dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas veicināt esošos informācijas dienestus, lai pētnieki varētu viegli iegūt precīzu informāciju par savām sociālajām tiesībām un pienākumiem. Vienlaikus Komisija tiek aicināta izveidot Ceļvedi Eiropas līmeņa pasākumiem, lai veicinātu sociālo shēmu koordināciju visiem pētniekiem.

Ņemot vērā, ka Padomes 2010.gada 8.marta sanāksmē plānots informēt sociālo lietu ministrus par Konkurētspējas padomes 2010.gada 1.-2.marta sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

Latvijas pozīcija:

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā nacionālajā pozīcijā (apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra sēdē) Latvija atbalsta Padomes secinājumus, jo iespēja zinātniekiem brīvi pārvietoties, brīvi izvēlēties zinātnisko pētījumu nozari un pētījumu tēmu, un īstenot savu pētniecisko potenciālu ir nozīmīga zinātniskās brīvības sastāvdaļa. Ņemot vērā pētnieku aizplūšanu uz citām valstīm, kurās ir lielāka zinātniskā kapacitāte un iespēja īstenot savu zinātnisko karjeru, būtisks jautājums ir gan atalgojuma līmenis, gan labākas sociālās garantijas.