gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS
Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu
ministru padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē izskatāmajos
Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas kompetencē esošajos jautājumos

I Sanāksmes darba kārtība

2011.gada 1.-2.decembrī Briselē (Beļģijā) notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas kompetencē esošie jautājumi:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas projekts, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004;

2) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darbinieku pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (XX atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē);

3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izveidi;

4) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti;

5) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas;

6) Ieguldījums 2011.gada 9.decembra Eiropadomē:

a) Ikgadējais izaugsmes ziņojums (2012) un Vienotais nodarbinātības ziņojums,
b) Secinājumu projekts par pirmā Eiropas semestra un nodarbinātības un sociālās politikas tematiskās uzraudzības izvērtējumu,
c)Stratēģijas „ES-2020" sociālā dimensija: ES apņemšanās nabadzības samazināšanā un iekļaušanā sasniegšana (2011);

7) Padomes secinājumu projekts „Novecošanas kā iespēja darba tirgum un sociālo pakalpojumu un sabiedrisko aktivitāšu attīstībai";

8) Padomes secinājumu projekts par Pekinas Rīcības platformas īstenošanu: Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā priekšnoteikums vienlīdzīgai līdzdalībai darba tirgū;

9) Eiropas Komisijas (turpmāk - Komisija) ziņojums par pārejas nosacījumu darbību attiecībā uz darbaspēka brīvu kustību no Bulgārijas un Rumānijas.

II Latvijas nacionālā pozīcija

1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas projekts, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004

Nacionālajos tiesību aktos paredzētās sociālās drošības tiesības personām, kuras pārvietojas ES un EEZ teritorijā, koordinē Regula (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu. Savukārt Regula (EK) Nr.987/2009 nosaka Regulas Nr.883/2004 piemērošanas kārtību. Regulas projekta mērķis bija atjaunināt Regulu Nr.883/2004 un Regulu Nr.987/2009, lai tiktu atspoguļotas izmaiņas dalībvalstu sociālās drošības tiesību aktos, kuras ietekmē sociālās drošības sistēmu koordināciju. Papildus plānots atrisināt jautājumu saistībā ar bezdarbnieka pabalsta izmaksu iepriekš pašnodarbinātām personām, kas bija apdrošinātas bezdarba riskam kā pierobežas darbinieki.

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānots panākt vispārēju pieeju par regulas projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta vispārējas pieejas panākšanu par regulas projektu, jo tas sekmēs Regulas Nr.883/2004 un Regulas Nr.987/2009 vienveidīgu piemērošanu, kā arī darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES teritorijā.

Jautājumā par bezdarbnieka pabalsta izmaksu pašnodarbinātām personām, kuras pārvietojas ES un EEZ teritorijā, Latvija ir gatava atbalstīt dažādus kompromisa risinājumus, tomēr Latvijai nebūtu pieņemams, ja diskusiju gadījumā tiktu noteikta bezdarbnieka pabalsta izmaksa arī valstīs, kurās nepastāv pašnodarbināto apdrošināšana bezdarba gadījumam.

Par regulas projektu izstrādāta nacionālā pozīcija, kas saskaņota ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Tieslietu ministriju un Satiksmes ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

2) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darbinieku pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (XX atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē)

Direktīvas projekta mērķis ir izstrādāt jaunu direktīvu, kas aizstās direktīvu 2004/40/EK, pēc kuras pieņemšanas tika atklāts, ka, ievērojot direktīvā noteiktās elektromagnētisko lauku robežvērtības medicīnas nozarē, var tikt ierobežota magnētiskās rezonanses iekārtu izmantošana diagnostikā. Salīdzinot ar direktīvu 2004/40/EK, ņemot vērā jaunākos zinātniskos atklājumus, direktīvas projektā tika ietvertas šādas galvenās izmaiņas:

  • noteiktas skaidrākas definācijas, īpaši attiecībā uz kaitīgo ietekmi uz veselību;
  • pārskatīta ekspozīcijas robežvērtību un darbības vērtību sistēma, nosakot arī orientējošās vērtības;
  • sniegti nosacījumi mērījumu un aprēķinu veikšanas atvieglošanai;
  • ierosināti ieteikumi vienkāršākai, bet efektīvākai darba vides risku novērtēšanai;
  • iekļautas loģiski pamatotākas prasības nodarbināto medicīniskai uzraudzībai;
  • īpaša uzmanība vērsta uz magnētiskās rezonanses iekārtu izmantošanu un saistītām aktivitātēm;
  • noteikta prasība pēc papildu praktiskām vadlīnijām direktīvas prasību ieviešanai.

Direktīvas projekts vairākkārt izskatīts Padomes Sociālo jautājumu darba grupā, tomēr vēl ir nepieciešamas detalizētākas ekspertu diskusijas par vairākām direktīvas projektā ietvertajām normām.

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānots pieņemt progresa ziņojumu par direktīvas projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta progresa ziņojumu par direktīvas projektu. Kopumā Latvija atbalsta arī direktīvas projektu, jo tas veicinās darbinieku aizsardzību pret elektronisko lauku radīto risku. Latvija atbalsta, ka tiek atcelta direktīva 2004/40/EK un tās vietā izstrādāta jauna direktīva, kurā, balstoties uz pētījumu rezultātiem, noteiktas jaunas pārskatītas ekspozīcijas robežvērtības, kas nav tik stingras, lai ierobežotu magnētiskās rezonanses iekārtu izmantošana diagnostikā.

Par direktīvas projektu izstrādāta nacionālā pozīcija, kas saskaņota ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Aizsardzības ministriju, Vides attīstības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju. Sākotnējās pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izveidi

2009.gadā tika pieņemta Regula (EK) Nr.546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (turpmāk - Regula (EK) Nr.546/2009). Saskaņā ar grozījumiem atlaišanas gadījumu skaits, kas nepieciešams, lai varētu iesniegt pieteikumu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (turpmāk - EGF) atbalstam, tika samazināts no 1000 uz 500 darbiniekiem, un EGF atbalstīto pasākumu īstenošanas laiks tika pagarināts no 12 līdz 24 mēnešiem. Papildus tika ieviesti arī pagaidu izņēmumi:

1) EGF attiecināšana uz atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti finanšu un ekonomikas krīzes tiešā rezultātā, un

2) EGF līdzfinansējuma apjoma palielināšana no 50 % uz 65 %.

Pagaidu izņēmumu piemērošanas termiņš beidzas 2011.gada 31.decembrī, bet Komisijas priekšlikuma jauniem Regulas (EK) Nr.1927/2006 grozījumiem mērķis ir tos saglabāt līdz 2013.gada beigām.

Polijas prezidentūras laikā Komisijas priekšlikums ir skatīts gan dalībvalstu ekspertu, gan vēstnieku līmenī, tomēr līdz šim nav nodrošināts kvalificētā vairākuma atbalsts Komisijas priekšlikumam vai kādam no piedāvātajiem kompromisa priekšlikumiem, kas piedāvā daļēji saglabāt ar krīzi saistītos izņēmumus.

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānots pieņemt progresa ziņojumu par regulas projektu, kā arī izskatīt iespējas vienoties par grozījumu pieņemšanu.

Latvijas pozīcija:

Lai arī Latvija atzinīgi novērtē Komisijas iniciatīvu atbalstīt iedzīvotājus, kuri zaudējuši darbu globālās finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā, tomēr rezervēti vērtējam Komisijas priekšlikumu līdz 2013.gada beigām saglabāt krīzes ietekmē ieviestos izņēmumus Regulā (EK) Nr.1927/2006. Uzskatām, ka EGF nav bijis efektīvs instruments, risinot ārkārtas gadījumus darba tirgū. EGF nav bijis vienlīdzīgi pieejams visām dalībvalstīm, īpaši budžeta konsolidācijas apstākļos, ņemot vērā gan augsto nacionālā līdzfinansējuma likmi, gan arī nepieciešamību priekšfinansēt atbalsta pasākumus bez garantijas par EGF finansējuma saņemšanu.

Par regulas projektu izstrādāta nacionālā pozīcija, kas saskaņota ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Zemkopības ministriju. Sākotnējās pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

4) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti

2008.gada 3.oktobrī publicētā priekšlikuma mērķis ir izdarīt grozījumus direktīvā 92/85/EEK, lai uzlabotu darba apstākļus grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Priekšlikumā paredzēts palielināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālo ilgumu no 14 līdz 18 nedēļām, lai palīdzētu darbiniecei atkopties pēc dzemdībām un vienlaikus atvieglotu viņai atgriešanos darba tirgū pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Priekšlikums arī paredz uzlabot no darba līguma izrietošās tiesības strādājošām grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā.

Eiropas Parlamenta 1.lasījuma atzinums par priekšlikumu tika pieņemts 2010.gada 20.oktobrī. Eiropas Parlaments uzskata, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam jābūt 20 nedēļas ilgam un pilnībā apmaksātam un ka direktīvā jāparedz arī divas nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts paternitātes atvaļinājums.  Papildus Eiropas Parlaments ierosina arī vairākus citus grozījumus Komisijas priekšlikumā.

Padomē nekāda vienošanās par priekšlikumu līdz šim nav pieņemta. Polijas prezidentūra izskatīja iespējas Padomei un Eiropas Parlamentam vienoties par direktīvas grozījumiem, ņemot vērā elastības iezīmes, ko šajā jautājumā izrādījuši atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti.

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānots pieņemt progresa ziņojumu par direktīvas projektu.

Latvijas pozīcija:  

Latvija kopumā ir atbalstījusi Komisijas priekšlikumu, jo ir būtiski veicināt darba apstākļu uzlabošanu darbiniecēm - grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Vienlaikus Latvija uzskata, ka piedāvātajos direktīvas grozījumos nepieciešami vairāki precizējumi, galvenokārt, attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu. Latvija rezervēti vērtē atsevišķus Eiropas Parlamenta grozījumus, jo īpaši attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu, kā arī attiecībā uz direktīvas regulējuma papildināšanu ar citiem atvaļinājumiem.

Ņemot vērā gan dalībvalstu atšķirīgās nostājas, gan Eiropas Parlamenta grozījumu nozīmību, Latvija uzskata, ka vienošanās Padomē nav jāsasteidz. Ir jāizvērtē visu iespējamo direktīvas grozījumu nepieciešamība, ņemot vērā gan izmaksu jautājumu, gan dalībvalstu pieredzi un praksi, sniedzot atbalstu maternitātes gadījumā.

Nacionālā pozīcija par direktīvas projektu ir apstiprināta Ministru kabineta 2011.gada 14.jūnija sēdē.

5) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas

2008.gada 2.jūlijā Komisija publicēja direktīvas projektu, kas papildina spēkā esošo ES līmeņa tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru aizliegums diskriminēt reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ attiecas vienīgi uz nodarbinātību un profesionālo izglītību. Direktīvas projekts paredz paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un reliģijas vai pārliecības dēļ valsts un privātā sektorā šādās jomās:

  • sociālā aizsardzība, tostarp sociālā drošība un veselības aprūpe;
  • izglītība;
  • sabiedrībai pieejamu preču un pakalpojumu, tostarp mājokļu, pieejamība.

Polijas prezidentūras laikā galvenā uzmanība tika pievērsta diskriminācijas aizliegumam uz vecuma pamata. Galvenie izvērtējamie jautājumi bija saistīti ar vispārēju vecuma izņēmumu attiecībā uz priekšlikuma tvērumu, nepilngadīgajiem un finanšu pakalpojumiem.

Lai arī Polijas prezidentūras laikā tika panākta zināma virzība, kopumā joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu un ir nepieciešams turpināt iesākto darbu. Tuvākajā laikā dalībvalstu vienošanās par direktīvas projekta tekstu nav gaidāma.

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānots pieņemt progresa ziņojumu par direktīvas projektu.

Latvijas pozīcija:  

Latvija kopumā atbalsta direktīvas projektu un uzskata, ka, pievēršoties vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanai neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, Komisija pamatoti cenšas pilnveidot ES regulējumu, kas ārpus nodarbinātības jomas pašlaik attiecas tikai uz tādiem diskriminācijas aizlieguma pamatiem kā personas dzimums un rase vai etniskā piederība. Vienlaikus Latvija uzskata, ka direktīvas projektā nepieciešams veikt vairākus precizējumus, un tāpēc atbalsta dalībvalstu turpmāku diskusiju par priekšlikumu un tajā ietvertajām normām, t.sk. attiecībā uz Polijas prezidentūras laikā padziļināti apriestajiem jautājumiem par diskrimināciju uz vecuma pamata un atšķirīgu pieeju finanšu pakalpojumiem vecuma vai invaliditātes dēļ.

Nacionālā pozīcija par direktīvas projektu ir apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 20.aprīļa sēdē.

6) Ieguldījums 2011.gada 9.decembra Eiropadomē

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānota ministru diskusija saistībā ar „ES-2020" stratēģijas īstenošanas progresu un pasākumiem nodarbinātības veicināšanai. Ministru diskusijai izvirzīti šādi jautājumi:

  • Kādi ir efektīvākie pasākumi, lai atgrieztu bezdarbniekus darba tirgū?

Latvijas pozīcija:

Lai sekmīgi atgrieztu bezdarbnieku darba tirgū, Latvija par efektīvākajiem pasākumiem uzskata bezdarbnieku profilēšanu, sniedzot piemērotus atbalsta veidus tiem, kam tas ir visvairāk nepieciešams, kā arī apmācības, kas atbilst darba tirgus pieprasījumam, vienlaikus stiprinot bezdarbnieku atbildību par savu karjeras izvēli, un vakanču efektīvu aizpildīšanu. Vienlaikus nepietiekama darba vietu piedāvājuma un augsta ilgstošā bezdarba apstākļos ir izmantojam arī sekundārā darba tirgus sniegtās iespējas (piemēram, sabiedriskie darbi). Tomēr jāņem vērā, ka algu subsīdijas un līdzīgi mehānismi ekonomiskās krīzes un stagnācijas apstākļos var novest pie augstas esošo darbinieku aizvietošanas ar bezdarbniekiem, kuru iesaistīšanai darba tirgū tiek sniegts atbalsts.

  • Lai arī Padome atgriezīsies pie Ikgadējā izaugsmes ziņojuma un Vienotā nodarbinātības ziņojuma 2012.gada sākumā, tomēr kāds ir pirmais viedoklis par Komisijas priekšlikumiem?

Latvijas pozīcija:

Latvija joprojām turpina izvērtēt Komisijas 2011.gada 23.novembrī publicētos dokumentus, tomēr piekrīt Ikgadējā izaugsmes ziņojumā uzsvērtajai jauniešu bezdarba un tai sekojošās neaktivitātes jautājuma aktualitātei, kā arī ilgstošo bezdarbnieku problemātikai. Latvija uzskata, ka Vienotajā nodarbinātības ziņojumā pamatoti tiek uzsvērts, ka izaugsmes tempu samazinājums ES atstāj negatīvu ietekmi uz darba tirgus izaugsmes iespējām un ka vērojams ilgstošo un mazāk kvalificēto bezdarbnieku īpatsvara pieaugums. Tāpēc Latvijas izaicinājums ir turpināt pilnveidot publiskā nodarbinātības dienesta darbu, stiprinot spēju ātri un efektīvu aizpildīt vakances, kā arī atbalstīt un motivēt bezdarbniekus darba meklēšanas procesā.

  • Kādas ir iespējas un veidi, lai pielāgotu sociālās drošības shēmas un darba izmaksu struktūru, lai palielinātu darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu un vienlaikus uzlabotu publisko finanšu ilgtspēju?

Iedzīvotāju novecošana kļūs par aizvien aktuālāku problēmu gan katras dalībvalsts, gan ES līmenī, tāpēc arī Latvijā ir plānota pensionēšanās vecuma paaugstināšana, vienlaikus veicinot iedzīvotāju aktīvāku līdzdalību darba tirgū. Latvijas pensiju sistēmā ietvertā ideoloģija ir vērsta uz to, lai ieinteresētu darbspējīgā vecuma iedzīvotājus pēc iespējas ilgāk palikt darba tirgū, turpinot darbu arī pēc noteiktā minimālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Savukārt, lai sekmētu pensiju sistēmas ilgtspēju, ir plānota pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana (ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz tas sasniegs 65 gadus) un minimālā stāža, kas nepieciešams, lai pensionētos, paaugstināšana (līdz 15 gadiem). Latviju uzskata, ka būtiski ir stiprināt arī sadarbību starp nodarbinātības dienestiem un sociālās palīdzības sistēmu.

Ministru diskusija Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānota, balstoties uz šādiem dokumentiem:

a) Ikgadējais izaugsmes ziņojums (2012) un Vienotais nodarbinātības ziņojums

2011.gada 23.novembrī Komisija publicēja Ikgadējo izaugsmes ziņojumu, kurā uzsvērts, ka 2012.gadā uzmanība dalībvalstīs un ES līmenī būtu jāpievērš šādām piecām prioritātēm:

  • veicināt diferencētu fiskālo konsolidāciju, ņemot vērā izaugsmi,
  • ekonomikā atjaunot normālu aizņemšanos,
  • veicināt izaugsmi un konkurētspēju,
  • samazināt bezdarbu un krīzes sociālās sekas,
  • modernizēt publisko administrāciju.

Savukārt Vienotajā nodarbinātības ziņojumā, kas ir ietverts Ikgadējā izaugsmes ziņojuma pielikumā, ir uzsvērts, ka izaugsmes tempu samazinājums ES atstāj ietekmi uz darba tirgus izaugsmes iespējām. Vienlaikus tiek norādīts, ka vērojams ilgstošo un mazāk kvalificēto bezdarbnieku īpatsvara pieaugums.

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānota Ikgadējā izaugsmes ziņojuma un Vienotā nodarbinātības ziņojuma prezentācija. Šie dokumenti publicēti 2011.gada 23.novembrī, un nacionālā pozīcija par tiem pašlaik nav izstrādāta (izstrādā Ekonomikas ministrija).

b) Secinājumu projekts par pirmā Eiropas semestra un nodarbinātības un sociālās politikas tematiskās uzraudzības izvērtējumu

Pēc dalībvalstu nacionālajās reformu programmās „ES 2020" stratēģijas īstenošanai ietverto pasākumu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai izvērtēšanas Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja ir sagatavojusi secinājumu projektu par abu komiteju kompetences jautājumos veikto tematisko uzraudzību. Secinājumu projektā uzsvērts, ka ekonomiskā krīze ir izaicinājums pilnīgas nodarbinātības un sociālās iekļaušanas mērķu sasniegšanai ES. Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas turpināt nacionālajās reformu programmās, dalībvalstu rekomendācijās un Eiro Plus paktā ietverto apņemšanos īstenošanu, kā arī nodrošināt savlaicīgus pasākumus, lai mazinātu krīzes ietekmi. Vienlaikus Komisija tiek aicināta ņemt vērā Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas izstrādāto ziņojumu rezultātus u.c.

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānots pieņemt secinājumu projektu. Ņemot vērā, ka secinājumu projektā atspoguļots Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas paveiktais, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

Latvijas pozīcija:  

Latvija pozitīvi novērtē Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas darbu, vispusīgi izvērtējot dalībvalstu nacionālās reformu programmas, un atbalsta secinājumu projekta pieņemšanu.  

c) Stratēģijas „ES-2020" sociālā dimensija: ES apņemšanās nabadzības samazināšanā un iekļaušanā sasniegšana (2011)

Sociālās aizsardzības komitejas viedoklī ir uzsvērts, ka, lai gan līdz šim krīzes smagākās sekas ir izdevies ierobežot ar sociālās aizsardzības sistēmu palīdzību, kuras pasargāja visneaizsargātākos iedzīvotājus konsolidācijas apstākļos, ir jārūpējas, lai tas tā notiktu arī turpmāk. Komiteja uzsver, ka ekonomiskās krīzes ietekme ir būtiska, par ko liecina aizvien lielāks minimālo ienākumu, sociālās palīdzības un mājokļu pabalstu saņēmēju skaits. Vienlaikus ieilgusī ekonomikas krīze paaugstina spiedienu uz sociālajiem budžetiem. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt efektīvu politiku, kas sociālās aizsardzības sistēmām dotu iespēju arī turpmāk nodrošināt aizsardzību un paaugstināt iedzīvotāju nodarbinātību. Turklāt, lai saglabātu sociālās aizsardzības un pensiju sistēmu ilgtspēju un pietiekamību, būtu jāturpina to reformas un tās jāpielāgo demogrāfiskajām izmaiņām

Ņemot vērā, ka Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānots uzklausīt Sociālās aizsardzības komitejas viedokli, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

Latvijas pozīcija:  

Latvija pieņem zināšanai Sociālās aizsardzības komitejas viedokli.

7) Padomes secinājumu projekts „Novecošana kā iespēja darba tirgum un sociālo pakalpojumu un sabiedrisko aktivitāšu attīstībai"

Secinājumu projekts sagatavots, gatavojoties Aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes Eiropas gadam 2012.gadā. Secinājumu projektā tiek uzsvērta sasaiste ar „ES-2020" stratēģiju, kur sabiedrības novecošanas tempu pieaugums tiek atzīts par strukturālu izaicinājumu izaugsmei. Vienlaikus uzsvērts, ka ilgāka līdzdalība darba tirgū, veicina arī pensiju sistēmu ilgtspēju un pietiekamību.

Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas pievērst uzmanību aktīvai novecošanai, izstrādājot nacionālās reformu programmas, veicināt vecāku darbinieku nodarbinātību, cīnīties pret diskrimināciju pēc vecuma attiecībā uz nodarbinātību un profesijām, veicināt sociālo pakalpojumu attīstību u.c. Savukārt Komisija tiek aicināta izvērtēt darba vietu veidošanas potenciālu, kas piemīt „sudrabotajai ekonomikai", kā arī ņemt vērā novecojošas sabiedrības vajadzības elastdrošības kontekstā.

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo jautājumi saistībā ar sabiedrības novecošanu un vecāka gada gājuma cilvēku aktīvāku līdzdalību darba tirgū ir būtiski arī Latvijā. Sabiedrības novecošana ir izaicinājums arī ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas pastāvēšanai.

Par secinājumu projektu izstrādāta nacionālā pozīcija, kas saskaņota ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

8) Padomes secinājumu projekts par Pekinas Rīcības platformas īstenošanu: Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā priekšnoteikums vienlīdzīgai līdzdalībai darba tirgū

Kopš 1995.gada ES līmenī regulāri tiek izvērtēta situācija Pekinas Rīcības platformā minētajās jomās (kopā 12 jomās). Polijas prezidentūra sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu ir sagatavojusi ziņojumu „Sievietes un ekonomika: darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas kā  nosacījums vienlīdzīgai līdzdalībai darba tirgū". Neskatoties uz to, ka ziņojumā ir norādīts uz datu pieejamības problēmām, kas var ierobežot šīs jomas novērtēšanas iespējas nākotnē, dalībvalstīs ir panākts zināms progress darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanā, taču tas ir ļoti lēns.

Balstoties uz ziņojumu, Polijas prezidentūra ir izstrādājusi secinājumu projektu, kurā dalībvalstis un Komisija atbilstoši to kompetencei tiek aicinātas:

  • atbalstīt darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas visas dzīves laikā gan vīriešiem, gan sievietēm;
  • nodrošināt profesionālo apmācību pieejamību personām, kuras vēlas atgriezties darba tirgū pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma;
  • īstenot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju nacionālajās reformu programmās u.c.

Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo tajos pamatoti ir pievērsta uzmanība gan dalībvalstīs jau īstenotajiem pasākumiem, kas veicina  darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un tādējādi arī dzimumu līdztiesību, gan arī turpmāk īstenojamajiem pasākumiem. Darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pasākumi ir aktuāli arī Latvijā, ņemot vērā atšķirības, salīdzinot abu dzimumu iespējas saskaņot darba un ģimenes dzīvi.

Nacionālā pozīcija par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas jautājumiem ir apstiprināta Ministru kabineta 2011.gada 27.septembra sēdē.

9) Komisijas ziņojums par pārejas nosacījumu darbību attiecībā uz darbaspēka brīvu kustību no Bulgārijas un Rumānijas

2011.gada 20.jūnija Bulgārija un Rumānija lūdza Padomei veikt pārskatu saistībā ar pārejas nosacījumu darbību attiecībā uz darbaspēka brīvu kustību. Šis ziņojums ir paredzēts kā pamats pārskatam, ko veiks Padome un kurš jāpabeidz sešus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas.

Ziņojumā ir minēts, ka pēc pievienošanās mobilitātei varētu būt bijušas ekonomiskās un sociālās izmaksas gan saņemošajās valstīs, gan izcelzmes valstīs. Komisija uzskata, ka šīs izmaksas nesamazināsies, ierobežojot darbaspēka mobilitāti, un problēmas ir jārisina ar attiecīgiem politikas pasākumiem. Vienlaikus norādīts, ka lielākā daļa Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu galamērķa valstī atradās jau pirms pievienošanās, un valstīs, kuras piemēroja ES tiesību aktus par darbaspēka brīvu pārvietošanos, neradās būtisks darbaspēka pieplūdums. Lielākā daļa nesen no Bulgārijas un Rumānijas pārcēlušos cilvēku piedalās darba tirgū tādā pat mērā kā iedzīvotāji kopumā vai pat lielākā mērā. Tiem kopumā ir bijusi pozitīva ietekme uz saņemošās valsts ekonomiku, veicinot izmaiņas kvalifikāciju kopumā un strādājot nozarēs un profesijās, kur trūka nepieciešamā darbaspēka.

Ņemot vērā, ka Padomes 2011.gada 1.-2.decembra sanāksmē plānota Komisijas ziņojuma prezentācija, atsevišķa Latvijas nacionālā pozīcija netiek gatavota.