gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības nodarbinātības un
sociālo lietu ministru 2011.gada 17-18.janvāra neformālajā sanāksmē
izskatāmajos jautājumos

2011.gada 17-18.janvārī Godollo, Ungārijā, notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nodarbinātības un sociālo lietu ministru neformālā sanāksme (turpmāk - neformālā sanāksme), kuras laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta nodarbinātības jautājumiem.

Neformālās sanāksmes darba kārtības jautājumi

Ungārijas prezidentūra viedokļu apmaiņu par nodarbinātības jautājumiem organizēs divās diskusiju sesijās:

1)    vairāk darba iespēju jauniešiem, izstrādājot vairāk un labākus veidus jauniešu integrēšanai darba tirgū;

2)    nodarbinātībai labvēlīga ekonomikas atkopšanās, radot vairāk un labākas darba vietas.

Latvijas labklājības ministre piedalīsies pirmās sesijas diskusijā par jaunu darba iespēju radīšanu jauniešiem, izstrādājot vairāk un labākus veidus jauniešu integrēšanai darba tirgū. Ungārijas prezidentūras sagatavotajā diskusiju dokumentā par šo tematu uzsvērts, ka jaunieši ir viena no grupām, kuru visvairāk ir ietekmējusi  ekonomiskā krīze un tās radītās sekas. Jauniešiem pēc izglītības ieguves šobrīd ir grūti iekļauties darba tirgū, jo ekonomiskās krīzes ietekmē būtiski ir samazinājies brīvo darba vietu skaits. Papildus bieži vien jauniešu integrēšanos darba tirgū apgrūtina izglītības iestādē iegūtu prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām vai iegūto zināšanu zemais līmenis, kā arī praktiskās darba pieredzes trūkums. Vienlaikus būtiska ir jauniešu karjeras izvēle, jo neatbilstošas izvēles gadījumā jaunietis neturpina savu karjeru apgūtajā specialitātē un jaunietim ir nepieciešama pārkvalifikācija, kas rada papildu izmaksas. Īpaši svarīgi ir strādāt ar jauniešu risku grupām (jaunieši ar zemu izglītības līmeni, ar nelabvēlīgu sociāli ekonomisko pieredzi, migranti, invalīdi u.c.), kuriem ir paaugstināts risks kļūt par ilgtermiņa bezdarbniekiem un nokļūt nabadzības riska slazdos. Papildus jāņem vērā, ka risku grupu jaunieši bieži vien ir pametuši izglītības sistēmu, kā arī nesadarbojas ar publiskajiem nodarbinātības dienestiem.

Šajā kontekstā Ungārijas prezidentūra aicina ES dalībvalstu ministrus neformālās sanāksmes laikā apmainīties ar viedokļiem par šādiem diskusiju jautājumiem:

1)    Kuri, Jūsuprāt, ir galvenie šķēršļi jauniešu integrēšanai darba tirgū?

2)    Ņemot vērā Jūsu pieredzi, kuri ir efektīvākie aktīvas darba tirgus politikas pasākumi iepriekšminēto šķēršļu novēršanai? Vai dalībvalstis izmanto Eiropas Sociālo fondu (turpmāk - ESF), lai veicinātu jauniešu integrēšanu darba tirgū? Kuri jauniešu integrēšanas darba tirgū pasākumi ir bijuši veiksmīgi? 

3)    Kāds ir Jūsu viedoklis par Eiropas Komisijas iniciatīvā „Jaunatne kustībā" iekļautiem rīcības virzieniem un galvenajiem uzdevumiem saistībā ar jauniešu nodarbinātību?

Jauniešu nodarbinātības un bezdarba situācija Latvijā

Saskaņā ar Eurostat datiem 2010.gada 3.ceturksnī darba tirgus rādītāji Latvijā nedaudz uzlabojās - nodarbinātības līmenis ir pieaudzis līdz 61% (viszemākais 2010.gada sākumā - 58%, šobrīd par 4-5 procentu punktiem atpaliek no ES vidējā rādītāja), tomēr kopējais nodarbinātības līmeņa samazinājums kopš 2008.gada sākuma joprojām pārsniedz 9 procentu punktus.

Jauniešu vecumā 15-24 gadi nodarbinātības līmenis Latvijā 2010.gada 3.ceturksnī bija tikai 29%, tas ir  par 5 procentu punktiem mazāk nekā vidēji ES un par 11 procentu punktiem mazāk salīdzinājumā ar 2008.gada sākumu. Tomēr salīdzinājumā ar 2009.gada beigām jauniešu nodarbinātības līmeņa rādītājs ir uzlabojies par 4 procentu punktiem.

1. tabula

Nodarbinātības līmenis jauniešiem ES un Latvijā (%, Eurostat)

 

 

2007

2009.gada IV cet.

2010.gada III cet.

 

ES - 27

vidējais rādītājs

Latvija

ES - 27

vidējais rādītājs

Latvija

ES - 27

vidējais rādītājs (IIcet.)

Latvija

Jaunieši 

(15 - 24 gadi)

37,4

38,4

35,9

24

34,0

28,9

 

2. tabula

Bezdarba līmenis jauniešiem ES un Latvijā (%, Eurostat)

 

 

2007 

2009.gada IV cet.

2010.gada III cet.

 

ES - 27

vidējais rādītājs

Latvija

ES - 27

vidējais rādītājs

Latvija

ES - 27

vidējais rādītājs (II cet.)

Latvija

Jaunieši 

(15 - 24 gadi)

15,5

10,7

20,4

40

20,7

32,4

 

Kopējais bezdarba līmenis Latvijā 2010.gada 3.ceturksnī bija 18,2%, kas divreiz pārsniedz ES vidējo bezdarba līmeni. Kopējais bezdarba līmenis ir uzlabojies par 3 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2010.gada sākumu, tomēr kopējais samazinājums salīdzinājumā ar 2008.gada sākumu joprojām pārsniedz 12 procentu punktus.

Jauniešu vecumā 15-24 gadi bezdarba līmenis Latvijā 2010.gada 3.ceturksnī bija 32%, tas ir par 11 procentu punktiem vairāk nekā vidēji ES un par 24 procentu punktiem vairāk salīdzinājumā ar 2008.gada sākumu. Tomēr salīdzinājumā ar 2009.gada beigām jauniešu bezdarba līmenis ir uzlabojies par 8 procentu punktiem.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk -Aģentūra) datiem 2010.gadā vidējais jauniešu bezdarbnieku skaits bija 25 642 personas. Jauniešu vecumā 15-24 gadi īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2010.gada novembra sākumā bija vidēji 15% (gandrīz 24 000 jauniešu), un tā ir otrā lielākā grupa pēc ilgstošajiem bezdarbniekiem. Gandrīz 65% no visiem jauniešiem bezdarbniekiem ir pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība. Jauniešu bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars bija vidēji 9%.

2010.gada 10 mēnešos Aģentūrā aktīvās darba tirgus politikas pasākumos jauniešiem ir sniegti vidēji 46 401 pakalpojumi[1]. Aktīvās darba tirgus politikas pasākumus finansē gan no ESF, gan no valsts speciālā budžeta, Kopumā 2010.gada 10 mēnešos jaunieši piedalījās:

  • apmācības pasākumos[2] - 6 768 jaunieši (14% no pasākumu dalībnieku kopskaita[3] vai 26% no vidējā jauniešu bezdarbnieku skaita 2010.gadā);
  • īsajos apmācību un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos[4] - 23 171 jaunietis (50% no pasākumu dalībnieku kopskaita vai 90% no vidējā jauniešu bezdarbnieku skaita 2010.gadā);
  • darba praktizēšanā pašvaldībās[5] - 5 210 jaunieši (11% no pasākumu dalībnieku kopskaita vai 20% no vidējā jauniešu bezdarbnieku skaita 2010.gadā);
  • kompleksajos atbalsta pasākumos[6], tajā skaitā darba praksē pie darba devēja, - 10 990 jaunieši (24% no pasākumu dalībnieku kopskaita vai 43% no vidējā jauniešu-bezdarbnieku skaita 2010.gadā) ;
  • subsidētās nodarbinātības pasākumos[7] - 194 jaunieši;
  • pasākumā "NVA inspektoru asistentu apmācība un prakse"[8]   -  68 jaunieši.

Latvijas nostāja diskusiju jautājumos[9]

1)            Kuri, Jūsuprāt, ir galvenie šķēršļi jauniešu integrēšanai darba tirgū?

Arī Latvijā jaunieši ir viena no grupām, kuru visvairāk ir ietekmējusi  ekonomiskā krīze, jo brīvo darba vietu skaita samazināšanās rezultātā jauniešiem pēc izglītības ieguves šobrīd ir grūti iekļauties darba tirgū. Viens no galvenajiem jauniešu bezdarba iestāšanās riskiem ir nepieciešamās darba pieredzes trūkums. Papildus jauniešu integrēšanos darba tirgū apgrūtina izglītības iestādē iegūtu prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām, piemēram, persona ir ieguvusi akadēmiskās zināšanas, taču trūkst praktiskās prasmes.  Jauniešiem, pabeidzot augstskolu, visbiežāk trūkst tādas prasmes, kā, piemēram, spēja strādāt ātri, informācijas organizēšanas un analizēšanas spējas, lēmumu pieņemšanas prakse, zināšanas par krīzes situācijas risināšanu, risku analīze un atbilstošu risinājumu pieņemšanas spējas. Vienlaikus daļai jauniešu ir grūtības atrast darbu arī zemo zināšanu dēļ (gandrīz 65% no visiem Aģentūrā reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem ir pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība). Ekonomiskā buma laikā jaunieši bieži izvēlējās pamest skolu un izmantot iespēju nopelnīt, piemēram, būvniecības sektorā, taču krīzes laikā bija pirmie, kuri tika atlaisti. Ja atbalsta sniegšana jauniešiem netiks turpināta, var rasties „zudusī paaudze", kas ilgtermiņā kļūs ekonomiski neaktīva.

2)            Ņemot vērā Jūsu pieredzi, kuri ir efektīvākie aktīvas darba tirgus politikas pasākumi iepriekšminēto šķēršļu novēršanai? Vai dalībvalstis izmanto ESF, lai veicinātu jauniešu integrēšanu darba tirgū? Kuri jauniešu integrēšanas darba tirgū pasākumi ir bijuši veiksmīgi?

Lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu Latvijā, kas saistīta ar pieredzes trūkumu, Labklājības ministrija izstrādāja jaunu pasākumu „Darba prakses jauniešiem"[10]. Šis pasākums, kura īstenošanu Aģentūra uzsāka 2010.gada 2.ceturksnī, paredzēts jauniešiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, kuriem nav darba pieredzes. Pasākuma ietvaros jaunieši var piedalīties 6 - 12 mēnešus ilgā praksē, kuras laikā saņem stipendiju 120 LVL apmērā.  Piedaloties pasākumā, jaunietis iegūst pirmās praktiskās zināšanas darba prakses vadītāja vadībā, papildus jaunietim tiek nodrošinātas veselības pārbaudes, apdrošināšana pret iespējamiem nelaimes gadījumiem darba praktizēšanas vietās, kā arī pielāgojumi jauniešiem ar invaliditāti.

Pasākuma īstenošanas gaitā 2010.gadā Labklājības ministrija veica pasākuma ieviešanas efektivitātes izpēti, kā rezultātā pasākums un ar to saistītais normatīvais regulējums tika pilnveidots ar mērķi sniegt efektīvāku atbalstu jaunietim. Sākot ar 2011.gadu, jauniešiem būs iespēja piedalīties jaunā pasākumā „Darba vieta jaunietim". Pasākuma mērķis ir veicināt jauniešu  bezdarbnieku ilgtspējīgāku integrāciju darba tirgū, šim nolūkam pārveidojot pasākumu "Darba prakses jauniešiem" par pasākumu „Darba vieta jaunietim[11]", līdz ar to pārejot no „apmācības darba vietā" pieejas un veicinot paša jaunieša un nākamā darba devēja savstarpēji atbildīgu un uz nākotni vērstu sadarbību. Pasākuma „Darba vieta jaunietim" ietvaros darba devējs un jaunietis bezdarbnieks noslēdz darba līgumu, kas, savukārt, veicina pastāvīgas darba vietas izveidi un jaunieša bezdarbnieka ilgstošu nodarbinātību. Šādas pieejas efektivitāte atzīta arī starptautiskā līmenī un tiek īstenota, piemēram, Austrijā, jo ir pierādījies, ka tā veicina gan jauniešu bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, gan darba devēju motivāciju turpināt darba tiesiskās attiecības ar pasākuma „Darba vieta jaunietim" dalībnieku arī pēc šī pasākuma noslēgšanās. Tāpat šādas pieejas ietvaros dalībai pasākumā piesakās darba devēji, kam ir lielāka motivācija ilglaicīgi, arī beidzoties Aģentūras pasākumam, atbalstīt jaunieti un attīstīt viņa spējas konkrētās profesijas apguvē.

Pasākumā tiks iesaistīti nelabvēlīgā situācijā esošie jaunieši bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, - jaunieši, kas reģistrējušies Aģentūrā jau vismaz sešus mēnešus, jaunieši pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un jaunieši ar invaliditāti. Pasākums nodrošinās iespēju iegūt darba pieredzi laika periodā līdz 9 mēnešiem, pakāpeniski apgūstot jaunas prasmes un iemaņas. Pasākuma ietvaros darba devējs var saņemt dotāciju par jaunieša bezdarbnieka nodarbināšanu:

  • Ls 100 pirmo sešu mēnešu laikā (150 Ls, ja nodarbināts jaunietis ar invaliditāti);
  • Ls 50 atlikušo trīs mēnešu laikā (100 Ls, ja nodarbināts jaunietis ar invaliditāti).

Papildus darba devējs var saņemt ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem bezdarbniekiem. Nodarbinot piecus jauniešus, darba vadītājam tiek piešķirta dotācija 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, attiecīgi par viena jaunieša darba vadīšanu saņemot vienu piekto daļu no minētās darba algas dotācijas.

2011.gadā jauniešiem būs iespēja piedalīties t.s. „Jauniešu darbnīcās"[12], kur viena pasākuma ietvaros jaunietis sevi varēs izmēģināt vairākās profesijās. Šī aktivitāte ir izstrādāta, lielā mērā balstoties uz Austrijas pieredzi, kas izmantota, pateicoties 2010.gadā noslēgtajam Labklājības ministrijas un Austrijas Darba ministrijas sadarbības līgumam. „Darbnīcas jauniešiem" pasākuma mērķis ir veicināt jauniešu bezdarbnieku, vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti, atbilstošas un informētas izvēles izdarīšanu par turpmāko izglītības jomu, ar ko saistīt turpmāko darba dzīvi. Pasākuma ietvaros jaunietim bezdarbniekam izglītības iestādē tiks dota iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas, katrā no jomām darboties trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas ļautu izdarīt pamatotu izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli. Pasākuma ietvaros paredzēta ikmēneša stipendija Ls 40 apmērā (jaunietim ar invaliditāti Ls 60).

Papildus, lai veicinātu jauniešu pirmās darba pieredzes iegūšanu, ir izstrādāts jauns aktīvās darba tirgus politikas pasākums „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam"[13]. Pasākuma mērķis ir veicināt jauniešu bezdarbnieku vecumā no 18 līdz 24 gadiem aktivitātes sabiedrības labā, popularizējot brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un veicinot tā attīstību, ņemot vērā brīvprātīgā darba potenciālu jauniešu bezdarbnieku aktivizācijai un sagatavošanai darba tirgum, jo īpaši samazinātas ekonomiskās aktivitātes apstākļos darba tirgū.

Pasākuma ietvaros jaunietim bezdarbniekam biedrībās un nodibinājumos to statūtos noteikto funkciju veikšanai tiks dota iespēja strādāt sabiedrības labā (pasākums ilgst līdz 6 mēnešiem). Ņemot vērā nevalstisko organizāciju bezpeļņas un bieži vien projektorientēto darbību, pasākuma ietvaros paredzēta ikmēneša stipendijas izmaksa Ls 40 apmērā (jaunietim ar invaliditāti Ls 60).

3. tabula

Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu jauniešiem finansējums Latvijā 2010.-2011.gadā

 

Pasākuma nosaukums

2010.gada finansējums

2010.gadā iesaistīto personu skaits

2011.gada finansējums

No 2010.gada pārejošo personu skaits

2011.gadā no jauna iesaistīto personu skaits

2011.gada plānotais personu  skaits

KOPĀ

Izteiktās personu vēlmes dalībai pasākumā

ESF

 

 

 

 

 

 

 

Kompleksie atbalsta pasākumi:

3 296 691

4035

4 148 684

 

 

 

6979

×           Jauniešu darba prakses

 

 

 

2025

 

2025

 

×           Darba vieta jaunietim

 

 

 

 

1200

1200

 

Speciālais budžets

 

 

 

 

 

 

 

Jauniešu darba prakses

87 466

-

552 926

250

-

250

 

Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam

-

-

390 000

-

1300

1300

-

Darbnīcas jauniešiem

 

-

-

790 500

-

1700

1700

-

 

Būtiska loma aktīvo darba tirgus pasākumu klāstā  un jauniešu karjeras izvēles ziņā ir karjeras konsultantu pakalpojumiem. Karjeras pakalpojumus Aģentūra piedāvā iedzīvotājiem visā valsts teritorijā - 27 reģionālajās filiālēs. Karjeras pakalpojumu metodika tiek izstrādāta Aģentūrā, atsevišķi pakalpojumi (dažādi testi, konsultēšana) ir pieejami arī elektroniskā formātā. Jauniešiem piedāvātajos nodarbinātības pasākumos karjeras konsultācijas ir ietvertas pasākuma struktūrā, bet, ja nepieciešams, jaunietis karjeras konsultāciju Aģentūrā var saņemt, arī neiesaistoties aktīvās nodarbinātības pasākumos un nebūdams bezdarbnieks. 2010. gada 11 mēnešos jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 sniegtas 38 062 karjeras konsultācijas, bet kopējais jauniešu skaits, kas 2010.gadā saņēmuši karjeras konsultācijas, ir 20 865, kas ir par 16% vairāk kā 2009.gadā (pēdējos gados šī tendence pieaug). Kopā 2010.gadā karjeras konsultācijas sniegtas 78 761 Aģentūras klientiem (26,5% no tiem jaunieši). 2011.gadā plānota karjeras pakalpojumu  piedāvājuma paplašināšana jauniešiem kā prioritārai Aģentūras mērķauditorijai.

Papildus, lai nodrošinātu          valsts karjeras attīstības atbalsta sistēmas vajadzībām nepieciešamo karjeras konsultantu sagatavošanu augstskolās, 2007.gada 1.septembrī piecas augstskolas uzsāka profesionālā maģistra studiju programmas īstenošanu karjeras konsultanta kvalifikācijas apguvei, kurai ar ESF līdzfinansējumu tika sagatavotas mācībspēku grupas un iegādāta mācību literatūra.

Lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu Latvijā, kas saistīta ar prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām, profesionālās izglītības jomā Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi kārtību valsts budžeta finansējuma plānošanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, kā arī kārtību valsts finansēto izglītojamo vietu skaita plānošanai profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās. Turpmāk plānots izveidot elastīgu moduļu pieeju profesionālās izglītības saturam, tā īstenošanai un novērtēšanai atbilstoši nozaru kvalifikāciju struktūrām, kā arī pilnveidot profesiju standartus un profesionālās izglītības programmas un nodrošināt profesionālās pilnveides un tālākizglītības piedāvājumu un kvalitāti atbilstoši darba tirgus pieprasījumam sadarbībā ar nozaru asociācijām.

Savukārt augstākās izglītības jomā ir izstrādāta koncepcija „Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pa nozarēm struktūras modelis", kuras mērķis ir sekmēt augstākās izglītības institūciju sagatavoto speciālistu piedāvājuma nodrošinājumu atbilstoši darbaspēka pieprasījuma prognozēm. 2010.gada 5.augustā Ministru kabinetā tika apstiprināts (prot. Nr.40 45.§) „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam", kas ietver pasākumus studiju kvalitātes uzlabošanai, pilnveidojot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas sistēmu augstākajā izglītībā, nodrošinot studiju programmu atbilstību tautsaimniecības vajadzībām, palielinot uzņēmēju un darba devēju lomu profesionālo studiju programmu licencēšanā, studiju programmu izstrādē un studiju programmu atbilstības novērtēšanā, studiju rezultātu pārbaudē, kā arī izvērtējot studiju vietu skaita sadalījumu pa studiju jomām un nodrošinot atbilstību valsts ekonomiskās attīstības tendencēm.

Lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu Latvijā, kas saistīta ar zemo izglītības līmeni, no 2010.gada 1.oktobra Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina iespēju 905 vidusskolu absolventiem iegūt 2. un 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, sekmējot vispārējo pamatprasmju apguvi un ātrāku integrāciju darba tirgū, kā arī nodrošinot līdzsvarotu kompetenču un prasmju apguvi profesionālai darbībai un izglītības turpināšanai.[14]

Lai nodrošinātu pieeju informācijai par izglītības iespējām un tās ieguves nosacījumiem Latvijā visiem tās meklētājiem, ir izveidots izglītības portāls NIID.LV. No 2007.gada 19.septembra darbojas nacionālā izglītības iespēju datu bāze www.niid.lv (vidējais apmeklējumu skaits mēnesī - 24 890). Datubāzē ir apkopota informācija par mācību un studiju programmu aktuālo piedāvājumu 465 profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, augstākās izglītības, pieaugušo izglītības iestādes.

3)    Kāds ir Jūsu viedoklis par Eiropas Komisijas iniciatīvā „Jaunatne kustībā" iekļautajiem rīcības virzieniem un galvenajiem uzdevumiem saistībā ar jauniešu nodarbinātību?

Eiropas Komisijas publicētā iniciatīva „Jaunatne kustībā" ietver četrus galvenos darbības virzienus - mūžizglītība, augstākā izglītība, mobilitāte un nodarbinātība. Darbības virzieni ir savstarpēji saskanīgi un viens otru papildinoši, kas nākotnē varētu dot labākus rezultātus jauniešu situācijas uzlabošanai. Nodarbinātības jomā Latvijai, izmantojot citu ES dalībvalstu labo praksi, jāizstrādā un jāievieš jauni aktīvās nodarbinātības pasākumi jauniešiem, ņemot vērā, ka:

  • agrīna pieredze darbavietā jauniešiem ir būtiska, lai iegūtu darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas. Mācīšanās darbavietā mācekļa prakses veidā ir iedarbīgs instruments jauniešu pakāpeniskai integrācijai darba tirgū, un, lai pasākums būtu efektīvs, svarīga ir sociālo partneru iesaistīšanās tā izstrādē, organizēšanā, īstenošanā un finansēšanā;
  • nozīmīga ir pirmās darba pieredzes gūšana praksē, ļaujot jauniešiem pielāgoties darba tirgus prasībām. Tādēļ jāmotivē uzņēmumus piedāvāt prakses vietas un būt labiem viesuzņēmumiem, iekļaujot praksi uzņēmuma sociālās atbildības politikā. Nepieciešams arī novērst tiesiskos un administratīvos šķēršļus starptautiskai mācību praksei;
  • jauniešiem jānodrošina iespēja izmantot neformālās un ikdienas izglītības iespējas un to atzīšanu un iekļaušanu nacionālajās kvalifikācijas sistēmās.

Iniciatīva „Jaunatne kustībā" paralēli vispārējai jauniešu nodarbinātības veicināšanai un mācību mobilitātei uzsver jauniešu nodarbinātības mobilitāti. Lai to veicinātu, būtu jānovērš šķēršļi, kas kavē jaunu darbinieku brīvu pārvietošanos nodarbinātības nolūkā ES, jāsekmē labāka atbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, pilnīgāk jāizmanto Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES piedāvātās iespējas, jāinformē par iedzīvotāju tiesībām, pārvietojoties ES ietvaros, u.c.

Labklājības ministrijas izstrādātie pasākumi galvenokārt ir virzīti sociāli atstumtākajai jauniešu daļai - jauniešiem ar nepabeigtu izglītību, jauniešiem bez iepriekšējās darba pieredzes, jauniešiem ar invaliditāti. Politikas izstrādes un darba tirgus aktīvo pasākumu plānošanas jomā Labklājības ministrija sadarbojas ar citām valsts institūcijām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministriju, sadarbībā tiek iesaistīti arī sociālie partneri.

Lai jauniešiem piedāvātu plašākas iespējas iekļauties darba tirgū, būtiski ir pilnveidot arī izglītības sistēmu, nodrošinot izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām un palielinot piedāvājumu jau mācību laikā iegūt profesionālo pieredzi (praksi).

 



[1] Viens jaunietis var saņemt vairākus pakalpojumus.

[2] Pasākums tiek finansēts gan no ESF finansējuma, gan valsts speciālā budžeta.

[3] Viens jaunietis var saņemt vairākus pakalpojumus.

[4] Pasākums tiek finansēts no valsts speciālā budžeta.

[5] Pasākums tiek finansēts  no ESF finansējuma.

[6] Pasākums tiek finansēts gan no ESF finansējuma, gan valsts speciālā budžeta.

[7] Pasākums tiek finansēts gan no ESF finansējuma, gan valsts speciālā budžeta.

[8] Pasākums tiek finansēts  no ESF finansējuma.

[9] Informatīvā ziņojumā iekļauto pasākumu īstenošana tiek nodrošināta Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un attiecīgā ESF finansējuma ietvaros.

[10] Pasākums tiek finansēts gan no ESF finansējuma, gan valsts speciālā budžeta.

[11] Pasākums tiek finansēts  no ESF finansējuma.

[12] Pasākums tiek finansēts no valsts speciālā budžeta.

[13] Pasākums tiek finansēts no valsts speciālā budžeta

[14] Pasākums tiek finansēts no ESF finansējuma.