gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS
Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu
ministru padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē izskatāmajos jautājumos

I Sanāksmes darba kārtība

2011.gada 17.jūnijā Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1)Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti;

2)Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas;

3)Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par aktīvas novecošanas Eiropas gadu (2012);

4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas projekts, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004;

5)Rekomendācija Padomes rekomendācijai par Latvijas Nacionālo reformu  programmu 2011.gadam un Padomes atzinumam par Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014.gadam;

6)Padomes secinājumu projekts par jauniešu nodarbinātības veicināšanu, lai sasniegtu „ES-2020" stratēģijas mērķus,

7)Padomes secinājumu projekts „Darba un ģimenes dzīves saskaņošana, ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas",

8)Padomes secinājumu projekts „Bērnu nabadzības problēmas risināšana un bērnu labklājības veicināšana";

9)Padomes secinājumu projekts „Atbalsts Eiropas Invaliditātes stratēģijas (2010-2020) īstenošanai". 

II Latvijas nacionālā pozīcija

1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti

Eiropas Komisija (turpmāk - Komisija) 2008.gada 3.oktobrī publicēja priekšlikumu, kura mērķis ir izdarīt grozījumus direktīvā 92/85/EEK, lai uzlabotu darba apstākļus grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Priekšlikumā paredzēts palielināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālo ilgumu no 14 līdz 18 nedēļām, lai palīdzētu darbiniecei atkopties pēc dzemdībām un vienlaikus atvieglotu viņai atgriešanos darba tirgū pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Priekšlikums arī paredz uzlabot no darba līguma izrietošās tiesības strādājošām grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā.

Eiropas Parlamenta 1.lasījuma atzinums par priekšlikumu tika pieņemts 2010.gada 20.oktobrī. Eiropas Parlaments uzskata, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam jābūt 20 nedēļas ilgam un pilnībā apmaksātam un ka direktīvā jāparedz arī divas nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts paternitātes atvaļinājums (šos Eiropas Parlamenta grozījumus neatbalsta Komisija). Papildus Eiropas Parlaments ierosina arī vairākus citus grozījumus Komisijas priekšlikumā.

Padomē nekāda vienošanās par priekšlikumu līdz šim nav pieņemta. Ungārijas prezidentūra izskatīja tikai jautājumus, kas skar grūtnieču un sieviešu pēcdzemdību periodā diskriminācijas aizliegumu un veselību un drošību darbā. Jautājumi par atvaļinājumiem un to apmaksu netika skatīti, ņemot vērā, ka drīzumā tiek gaidīts Eiropas līmeņa sociālo partneru viedoklis šajos jautājumos. 

Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānots Prezidentūras ziņojums par priekšlikuma izskatīšanas gaitu.

Latvijas pozīcija:  

Latvija ir kopumā atbalstījusi Komisijas priekšlikumu, jo ir būtiski veicināt darba apstākļu uzlabošanu darbiniecēm - grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Aizsardzība pret atlaišanu no darba vai pret diskrimināciju grūtniecības vai maternitātes dēļ, kā arī maternitātes pabalsts ir mehānisms, kā sekmēt dzimumu līdztiesību un sieviešu atgriešanos darbā pēc atvaļinājuma, kā arī aizsargāt sievietes veselību un drošību darbā. Vienlaikus Latvija uzskata, ka piedāvātajos direktīvas grozījumos nepieciešami vairāki precizējumi, galvenokārt, attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu.

Latvija rezervēti vērtē atsevišķus Eiropas Parlamenta grozījumus, jo īpaši attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma ilgumu, kā arī attiecībā uz direktīvas regulējuma papildināšanu ar citiem atvaļinājumiem.

Ņemot vērā gan dalībvalstu atšķirīgās nostājas, gan Parlamenta grozījumu nozīmību, Latvija uzskata, ka vienošanās Padomē nav jāsasteidz. Ir jāizvērtē visu iespējamo direktīvas grozījumu nepieciešamība, ņemot vērā gan izmaksu jautājumu, gan dalībvalstu pieredzi un praksi, sniedzot atbalstu maternitātes gadījumā. Direktīvā jānosaka tikai minimālās prasības, par kurām Latvija arī ir gatava diskutēt.

Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju. Notikušas konsultācijas ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

2) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas

Komisija 2008.gada 2.jūlijā publicēja priekšlikumu, kas papildina spēkā esošo ES līmeņa tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru aizliegums diskriminēt reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ attiecas vienīgi uz nodarbinātību un profesionālo izglītību. Priekšlikums paredz paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju vecuma, invaliditātes, seksuālās orientācijas un reliģijas vai pārliecības dēļ valsts un privātā sektorā šādās jomās:

  • sociālā aizsardzība, tostarp sociālā drošība un veselības aprūpe;
  • izglītība;
  • sabiedrībai pieejamu preču un pakalpojumu, tostarp mājokļu, pieejamība.

Ungārijas prezidentūras laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par aizliegumu diskriminēt invaliditātes dēļ. Tomēr joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumu, un tuvākajā laikā dalībvalstu vienošanās par priekšlikuma tekstu nav gaidāma.

Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānots Prezidentūras ziņojums par priekšlikuma izskatīšanas gaitu.

Latvijas pozīcija:  

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu un uzskata, ka, pievēršoties vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanai neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, Komisija pamatoti cenšas pilnveidot ES regulējumu, kas ārpus nodarbinātības jomas pašlaik attiecas tikai uz tādiem diskriminācijas aizlieguma pamatiem kā personas dzimums un rase vai etniskā piederība. Vienlaikus Latvija uzskata, ka priekšlikumā nepieciešams veikt vairākus precizējumus, un tāpēc atbalsta dalībvalstu turpmāku diskusiju par priekšlikumu un tajā ietvertajām normām un definīcijām, lai tas atbilstu gan ES, gan dalībvalstu interesēm.

Ņemot vērā, ka detalizēta informācija par Latvijas nostāju ir ietverta Latvijas Republikas nacionālajā pozīcijā par priekšlikumu, kas apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 20.aprīļa sēdē un ka Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānots sniegt ziņojumu par priekšlikuma izskatīšanas gaitu, jauna nacionālā pozīcija netiek gatavota.

3)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par aktīvas novecošanas Eiropas gadu (2012)

2010.gada 7.septembrī Komisija publicēja lēmuma projektu par 2012.gada noteikšanu par aktīvas novecošanas Eiropas gadu. Eiropas gada virsmērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstu, reģionālo un vietējo pārvalžu, sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmumu centienus, lai veicinātu aktīvu iekļaušanu un mobilizētu novecojošas sabiedrības potenciālu, tādejādi veicinot solidaritāti starp paaudzēm un ņemot vērā dzimumu līdztiesību. Eiropas gada uzdevumi ir:

1) uzlabot sabiedrības informētību par aktīvas novecošanas būtisko nozīmi;

2) veicināt diskusijas un sekmēt pieredzes apmaiņu;

3) piedāvāt rīcības ietvaru, lai dalībvalstis un citas ieinteresētās puses varētu izstrādāt pasākumus un brīvprātīgi noteikt konkrētus mērķus aktīvas novecošanas jomā;

4) veicināt pasākumus, kas var mazināt ar vecumu saistītos stereotipus, jo īpaši nodarbinātībā.

Lai sasniegtu minētos mērķus un uzdevumus, ES, nacionālā, reģionālā vai vietējā līmenī var tikt īstenoti šādi pasākumi:

  • konferences, pasākumi un iniciatīvas, lai sekmētu diskusijas un uzlabotu informētību, kā arī veicinātu konkrētu mērķu brīvprātīgu noteikšanu;
  • informācijas, veicināšanas un izglītošanas kampaņas;
  • informācijas, pieredzes un labās prakses apmaiņa;
  • pētījumi ES un nacionālā līmenī, kā arī šo pētījumu rezultātu izplatīšana.

2011.gada 10.maijā tika panākta vienošanās starp Padomi un Eiropas Parlamentu par lēmuma projekta redakciju.

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas nacionālā pozīcija par priekšlikumu ir apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra sēdē un Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānots uzklausīt Prezidentūras informāciju par lēmuma pieņemšanas gaitu, atsevišķa Latvijas nacionālā pozīcija netiek gatavota.

4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas projekts, ar kuru groza Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr.883/2004

Nacionālajos tiesību aktos paredzētās sociālās drošības tiesības personām, kuras pārvietojas ES un EEZ teritorijā, koordinē Regula (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordinēšanu. Savukārt Regula (EK) Nr.987/2009 nosaka Regulas Nr.883/2004 piemērošanas kārtību. Regulas projekta mērķis bija atjaunināt Regulu Nr.883/2004 un Regulu Nr.987/2009, lai tiktu atspoguļotas izmaiņas dalībvalstu sociālās drošības tiesību aktos, kuras ietekmē sociālās drošības sistēmu koordināciju. Regulas projektā ir iekļauti arī Administratīvās komisijas sociālās drošības sistēmu koordinācijai priekšlikumi, kuru mērķis ir uzlabot un modernizēt tiesību aktus saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 72.panta f) punktu.

Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānots panākt vispārēju pieeju par regulas projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta vispārējas pieejas panākšanu par regulas projektu, jo tas sekmēs Regulas Nr.883/2004 un Regulas Nr.987/2009 vienveidīgu piemērošanu, kā arī darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES teritorijā.

Šobrīd vēl neatrisinātajā jautājumā par bezdarbnieka pabalsta izmaksu pašnodarbinātām personām, kuras pārvietojas ES un EEZ teritorijā, Latvija var atbalstīt dažādus risinājumus, kas neparedz bezdarbnieka pabalsta izmaksu tajās valstīs, kurās nepastāv pašnodarbināto apdrošināšana bezdarba gadījumam (t.sk. Latvijā). Latvija pievienojas Deklarācijai par balsošanas kārtību Administratīvajā komisijā, kas apstiprina vēlmi risināt jautājumus, kas saistīti ar sociālās drošības sistēmu koordinēšanu, iespēju robežās cenšoties panākt visu dalībvalstu piekrišanu.

Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju.

5) Rekomendācija Padomes rekomendācijai par Latvijas Nacionālo reformu  programmu 2011.gadam un Padomes atzinumam par Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014.gadam,

2011.gada 7.jūnijā Komisija publicēja novērtējumu par Latvijas iesniegto Nacionālo reformu programmu 2011.gadam un Konverģences programmu 2011.-2014.gadam un sniedza rekomendācijas par nepieciešamo pasākumu kopumu, lai arī turpmāk Latvija nodrošinātu stingru fiskālo disciplīnu un ilgtspējīgu konverģenci, proti, ieviest pasākumus atbilstoši saistībām, kuras Latvija uzņēmusies, saņemot starptautisko aizdevumu.

Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānots panākt vienošanos par nodarbinātības politikas aspektiem dalībvalstīm izteiktajās rekomendācijās. Kopumā Latvija piekrīt Padomes rekomendācijas projektam, kas satur aicinājumu turpināt ieviest Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros noteiktos pasākumus. Vienošanos par rekomendācijām kopumā plānots panākt Ekonomisko un finanšu jautājumu ministru padomes 2011.gada 20.jūnija sanāksmē, uz kuru Latvijas pozīciju gatavos Finanšu ministrija.

6) Padomes secinājumu projekts par jauniešu nodarbinātības veicināšanu, lai sasniegtu „ES-2020" stratēģijas mērķus

Secinājumu projektā tiek uzsvērts „ES-2020" stratēģijā ietvertais nodarbinātības mērķis - paaugstināt nodarbinātības līmeni līdz 75%, veicinot arī jauniešu līdzdalību, un dalībvalstis tiek aicinātas:

  • ja nepieciešams, izvērtēt reformu, lai uzlabotu izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, īstenošanu, kā arī prasmju un kvalifikāciju atbilstību darba tirgus prasībām;
  • ja nepieciešams, īstenot pasākumus, kas paātrinātu jauniešu pāreju starp dažādām darbības formām (no bezdarba uz nodarbinātību, no izglītības sistēmas uz darba tirgu);
  • veicināt mērķētas, atklātas aktīvās darba tirgus politikas attiecībā uz jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgākā situācijā esošajiem jauniešiem;
  • papildināt esošos darba tirgus piedāvājuma pasākumus, tādējādi veicinot jaunu darba vietu radīšanu;
  • mazināt darba tirgus segmentāciju, attiecībā uz jauniešiem attīstot atbilstošas darba tiesiskās attiecības.

Vienlaikus Komisija tiek aicināta turpināt pieredzes un labākās prakses apmaiņu ES līmenī, turpināt darbu pie priekšlikumiem, kas ir ietverti vadošajā iniciatīvā „Jaunieši kustībā", kā arī veikt citus pasākumus ES līmenī.

Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu, kuros ietverti aicinājumi veicināt jauniešu nodarbinātību, paredzot attiecīgus pasākumus nacionālo politiku ietvaros, kā arī saistībā ar Nacionālo reformu programmu un „ES 2020" stratēģijas ieviešanu.

Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Notikušas konsultācijas ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi.

7)      Padomes secinājumu projekts „Darba un ģimenes dzīves saskaņošana, ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas"

Secinājumu projektā uzsvērts, ka demogrāfiskās un iedzīvotāju sastāva izmaiņas ietekmēs arī sociālās struktūras un ekonomiku, tāpēc šie izaicinājumi ir jāņem vērā ilgtermiņa stratēģijās. Lai arī ģimenes politikas veidošana ir dalībvalstu kompetence, tomēr informācijas apmaiņa Eiropas līmenī var sniegt būtisku ieguldījumu „ES-2020" stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Secinājumu projektā dalībvalstis un Komisija tiek aicināta:

  • turpināt īstenot līdzfinansētus Eiropas, nacionālā un reģionālā un vietējā līmeņa projektus, lai veicinātu kohēziju un nodarbinātības iespējas darbiniekiem, uzsverot arī vīriešu lomu ģimenē, līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem, kā arī darba un ģimenes dzīves saskaņošanu;
  • ņemt vērā dažādas ģimeņu, jo īpaši mazāk aizsargāto ģimeņu, arī daudzbērnu ģimeņu un viena vecāka ģimeņu vajadzības un izvēles, veidojot un īstenojot atbilstošas politikas gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī;
  • apkopot informāciju par veiktajiem pasākumiem un sasniegumiem ar mērķi veicināt savstarpēju zināšanu apmaiņu.

Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Latvija uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai kā arī citām ES institūcijām ir jāīsteno gan tādi pasākumi, kas veicinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, mazinātu strādājošo personu laika konfliktu un spriedzi (darbam un ģimenei atvēlētā laika līdzsvarotību), kā arī mazinātu stereotipus un atšķirības laikā, ko vīrieši un sievietes atvēl mājasdarbiem un rūpēm par ģimeni, tādejādi īstenojot vecāku līdztiesības principu.

Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju. Notikušas konsultācijas ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Asociāciju „Ģimene", Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienību, Latvijas Bērnu forumu, Nākotnes Fondu un Latvijas Pašvaldību savienību.

8) Padomes secinājumu projekts „Bērnu nabadzības problēmas risināšana un bērnu labklājības veicināšana"

Secinājumu projektā tiek uzsvērta nepieciešamība pēc kompleksas pieejas, lai mazinātu bērnu nabadzību un veicinātu bērnu labklājību, jo tas ir daudzdimensionāls jautājums, kas ietver vecāku nodarbinātības jautājumu ar atbalstu nepieciešamo ienākumu gūšanai, sociālo pakalpojumu pieejamību, ieskaitot arī bērnu aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpi un izglītību. Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas:

  • uzsvērt bērnu nabadzības aspektus nacionālo politiku ietvaros un ņemt vērā šo jautājumu, izstrādājot Nacionālās reformu programmas;
  • nodrošināt, ka cīņa pret bērnu nabadzību un bērnu labklājības veicināšana tiek īstenota visās politikas jomās;
  • atcerēties, ka cīņa pret bērnu nabadzību nav atdalāma no ģimeņu stāvokļa;
  • uzlabot pieejamību kvalitatīviem pakalpojumiem, jo īpašiem agrīnas bērna attīstības un aprūpes pakalpojumiem no vismazākā vecuma un piemērotam mājoklim u.c.

Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Lai veicinātu to, ka bērni tiek pasargāti no nabadzības nelabvēlīgajām sekām, nepieciešams turpināt analizēt, kā esošā politika risina ar nabadzības rašanos saistītās problēmas (cēloņus). Ir veicināmi pasākumi, kas ir vērsti uz to, lai atbalsts ģimenēm pieaugtu proporcionāli bērnu skaitam ģimenē, kā arī īpaši atbalsta pasākumi būtu ģimenēm, kurās bērna uzturēšanu nodrošina tikai viens vecāks, ģimenēm, kuras aprūpē bērnus ar invaliditāti.

Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju. Notikušas konsultācijas ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Latvijas Bērnu fondu, Nodibinājumu „Centrs „Dardedze"", Latvijas Bērnu forumu, Latvijas Jaunatnes padomi, Asociāciju „Ģimene", Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienību, Nākotnes Fondu un Latvijas Pašvaldību savienību.

9) Padomes secinājumu projekts „Atbalsts Eiropas Invaliditātes stratēģijas (2010-2020) īstenošanai"

Komisija 2010.gada 15.novembrī publicēja Eiropas Invaliditātes stratēģiju (2010 - 2020), kuras mērķis ir dot iespēju personām ar invaliditāti pilnībā izmantot savas tiesības, kā arī priekšrocības, kuras sniedz līdzdalība sabiedrības dzīvē un Eiropas ekonomikā, īpaši vienotā tirgus ietvaros. Šajā nolūkā Stratēģija koncentrējas uz šķēšļu izskaušanu astoņās rīcības jomās: pieejamība, līdzdalība, līdztiesība, nodarbinātība, izglītība un apmācība, sociālā aizsardzība, veselība, ārējās darbības.

Secinājumu projektu par atbalstu Stratēģijas īstenošanai dalībvalstis un Komisija atbilstoši to kompetencei aicinātas tiekties pēc progresa astoņās iepriekšminētajās rīcības jomās, īstenojot attiecīgu pasākumus. Tāpat secinājumu projektā dalībvalstis aicinātas iesaistīt personas ar invaliditāti un pilsonisko sabiedrību ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanā un uzraudzībā. Savukārt Komisija aicināta atalstīt dalībvalstu īstenotos pasākumus, pievēršot uzmanību personu ar invaliditāti vajadzībām „ES-2020" stratēģijas īstenošanā un pieejamo Eiropas resursu izmantošanā, veicinot labākās prakses apmaiņu, izvērtējot ES tiesību aktus un politiku ANO Konvencijas prasību kontekstā u.c.

Padomes 2011.gada 17.jūnija sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Secinājumu projektā ietverti vispārīgi aicinājumi dalībvalstīm sekmēt Komisijas plānoto pasākumu īstenošanu atbilstoši prioritārajiem rīcības virzieniem gan ES, gan nacionālā līmenī. Stratēģijā noteiktie rīcības virzieni, lai uzlabotu personu ar invaliditāti situāciju dažādās jomās, ir attiecināmi arī uz Latvijas situāciju. Lai gan Latvijas tiesību akti kopumā paredz personu ar invaliditāti diskriminācijas aizliegumu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu, tomēr šo personu cilvēktiesību un pamatbrīvību izmantošana dzīvē netiek pilnībā nodrošināta un ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi.

Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Notikušas konsultācijas ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, „Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju „Sustento"", „Invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons"", Latvijas Nedzirdīgo savienību, Latvijas Neredzīgo biedrību, „Resursu centru cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda"" un biedrību "Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi".