gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS

Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības nodarbinātības un

sociālo lietu ministru 2012.gada 12.-13.jūlija neformālajā sanāksmē

izskatāmajos jautājumos

 

2012.gada 12.-13.jūlijā Nikosijā (Kiprā) notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nodarbinātības un sociālās politikas ministru neformālā sanāksme (turpmāk - neformālā sanāksme), kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta sabiedrības līdzdalībai „Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanā, kā arī Eiropas Komisijas publicētajai „Nodarbinātības pakotnei".

 

Neformālās sanāksmes darba kārtība

 

Neformālās sanāksmes pirmajā dienā Kipras prezidentūra viedokļu apmaiņu organizēs trīs paralēlās diskusiju sesijās par šādiem tematiem:

1)        Sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un pašvaldību loma „Eiropa 2020" stratēģijas nodarbinātības mērķa īstenošanā ES un nacionālā līmenī;

2)        Sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un pašvaldību loma „Eiropa 2020" stratēģijas nabadzības samazināšanas mērķa īstenošanā ES un nacionālā līmenī;

3)        Sociālo partneru un nevalstisko organizāciju līdzdalības stiprināšana Eiropas Semestra procesā.

Latviju neformālajā sanāksmē pārstāvēs Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Ašeradens, kas pirmajā dienā piedalīsies diskusijā par sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un pašvaldību lomu „Eiropa 2020" stratēģijas nabadzības samazināšanas mērķa īstenošanā ES un nacionālā līmenī.

Kipras prezidentūras sagatavotajā diskusiju dokumentā ir uzsvērts, ka nabadzības samazināšana ir viens no galvenajiem „Eiropa 2020" stratēģijas mērķiem. Tā īstenošanā gan ES, gan nacionālā līmenī būtiska loma ir sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām. ES līmenī sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas ir iesaistītas stratēģijas īstenošanas uzraudzībā. Lai uzlabotu līdzdalības iespējas, ES finansiāli atbalsta dažādu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklus. Savukārt nacionālā līmenī sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības veicina ES prioritāšu tuvināšanu sabiedrībai, kā arī atbalsta nacionālo reformu programmu „Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai izstrādi un īstenošanu. Pašvaldību loma ir īpaši būtiska, ņemot vērā, ka ES dalībvalstīs pašvaldības ir atbildīgas par sociālās politikas īstenošanu vai arī aktīvi tajā iesaistās. Arī nevalstiskās organizācijas sniedz savu ieguldījumu sociālās iekļaušanas politikas īstenošanā un sociālo pakalpojumu sniegšanā.

Kipras prezidentūra aicina dalībvalstu pārstāvjus sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1)        Kā jūs nacionālā līmenī iesaistāt sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību?

2)        Kā mēs Eiropas līmenī varam vislabāk nodrošināt pašvaldību, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pastāvīgu un pastiprinātu līdzdalību?

 

Savukārt neformālās sanāksmes otrajā dienā ir plānota viedokļu apmaiņa par Eiropas Komisijas publicēto „Nodarbinātības pakotni" (COM(2012)173), kas ietver vairākus Eiropas Komisijas turpmākās rīcības virzienus, lai ES dalībvalstīs atbalstītu jaunu darbavietu radīšanu (jo īpaši tādās jomās kā „zaļā" ekonomika, veselības aprūpe, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas), darba tirgus reformas, investīcijas cilvēkkapitālā un nodarbinātības veicināšanu (jo īpaši jauniešu vidū). Kipras prezidentūras sagatavotajā diskusiju dokumentā ir minēta Eiropadomes 2012.gada 28.-29.jūnija sanāksmē paustā apņemšanās veicināt ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu, kā arī uzsvērts, ka nodarbinātības politika pati par sevi nevar radīt jaunas darbavietas un ka tā ir cieši saistīta ar citām politikām. Tas ir redzams arī nesen pieņemtajās ES dalībvalstīm adresētajās rekomendācijās. Lai nodrošinātu efektivitāti, ir nepieciešama cieša politiku koordinācija starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, tāpēc „Nodarbinātības pakotne" ietver arī aicinājumu Padomei ar Nodarbinātības komitejas atbalstu pilnveidot daudzpusējo uzraudzību nodarbinātības jomā.  

Šīs sesijas laikā Kipras prezidentūra aicina dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par šādiem jautājumiem:

1)        Kā var īstenot apņemšanās attiecībā uz izaugsmes veicināšanu, nodrošinot, ka ekonomikas atjaunošanās rada daudz jaunu darbavietu ierobežotu finanšu resursu un konsolidācijas apstākļos?

2)        Kā pilnībā izmantot to, ka noteiktām nozarēm („zaļā" ekonomika, veselības aprūpe, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) ir liels jaunu darbavietu radīšanas potenciāls? Kuras no „Nodarbinātības pakotnē" ietvertajām iniciatīvām var veicināt šo iespēju efektīvu izmantošanu un kā?

 

Latvijas nostāja

 

Par līdzdalību „Eiropa 2020" stratēģijas nabadzības samazināšanas mērķa īstenošanā

 

          2010.gada 3.martā Eiropas Komisija publicēja komunikāciju „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei", kurā tika izklāstīts Eiropas Komisijas redzējums par „Eiropa 2020" stratēģiju. Latvijas Nacionālā reformu programma „Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai (turpmāk - Latvijas NRP) Ministru kabinetā tika apstiprināta 2011.gada 26.aprīlī. Latvijas NRP ir raksturots vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs, atspoguļoti galvenie Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālie izaicinājumi (šķēršļi) un galvenie pasākumi 2011.-2013.gadam to novēršanai, kā arī Latvijas kvantitatīvie mērķi 2020.gadam „Eiropa 2020" stratēģijas kontekstā un galvenie pasākumi 2011.-2013.gadam to sasniegšanai. Latvijas NRP definētais mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, nodrošinot vidējā termiņā IKP pieauguma tempus 4-5% apmērā un augstu nodarbinātības līmeni 73% apmērā līdz 2020.gadam. 2012.gada 27.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Progresa ziņojumu par Latvijas NRP īstenošanu. Gan Latvijas NRP, gan Progresa ziņojuma par tās īstenošanu izstrāde notika sadarbībā ar sociālajiem partneriem un pašvaldību pārstāvjiem, kuri līdzdarbojas ar ekonomikas ministra rīkojumu izveidotajā Latvijas NRP izstrādes darba grupā.

Viens no galvenajiem Latvijas NRP ietvertajiem rīcības virzieniem nabadzības samazināšanas jomā ir ienākumu nevienlīdzības risināšana, samazinot darba nodokļu slogu ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem un augstam nabadzības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām. 2012.gada 24.maijā likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tika izdarīti grozījumi, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pakāpenisku samazināšanu, 2013.gadā to samazinot no 25% līdz 24%, 2014.gadā - līdz 22%, bet 2015.gadā - līdz 20%. Pašlaik tiek izvērtēts ar nodokli neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanas modelis, par prioritāru atzīstot nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu. Minēto pasākumu rezultātā paredzams, ka samazināsies darba spēka nodokļu kopējais nodokļu slogs, īpaši zemu atalgotajām iedzīvotāju kategorijām. Darbaspēka nodokļu iespējamās izmaiņas tiek diskutētas ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros.

          Kā minēts Latvijas NRP un saskaņā ar Eiropadomes 2012.gada 28.-29.jūnija sanāksmē atbalstītajām rekomendācijām, Latvijā ir plānota sociālās palīdzības pabalstu sistēmas reforma, par ko pašlaik notiek diskusijas. Ņemot vērā, ka Latvijā tieši pašvaldību dienesti administrē sociālās palīdzības sniegšanu, 2012.gada 9.maijā Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunās Latvijas Pašvaldību savienības vērtējumam tika piedāvāti iespējamie sociālās palīdzības pabalstu sistēmas reformas varianti. Atbilstoši sarunās panāktajai vienošanās Labklājības ministrija nosūtīja Latvijas Pašvaldību savienībai sociālās palīdzības pabalstu sistēmas reformas izklāstu ar provizoriskiem nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķiniem četriem piedāvātajiem variantiem. Latvijas Pašvaldību savienība savā atzinumā pauž viedokli, ka reformai būtu jābalstās uz Labklājības ministrijas pasūtītā pētījuma „Sākotnējās ietekmes novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformām sociālās palīdzības politikas jomā" rezultātiem (rezultāti plānoti 2013.gada sākumā).

          Sadarbība ar nevalstisko sektoru ir ļoti nozīmīga sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā. Sākot ar 2009.gadu, daļa no līdz šim valsts sniegtajiem pakalpojumiem tiek deleģēta nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, Latvijas Neredzīgo biedrībai deleģēta redzes invalīdu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, Latvijas Nedzirdīgo savienībai - dzirdes invalīdu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, bet Latvijas Bērnu fondam - no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu sociālā rehabilitācija dzīvesvietā un institūcijās. Vienlaikus arī valsts aģentūras „Tehnisko palīglīdzekļu centrs" veiktās funkcijas tika deleģētas Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai (tiflotehnikas un surdotehnikas pakalpojumi), un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Vaivari" (pārējo tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu nodrošināšana). Šo funkciju nodošana nevalstiskajām organizācijām ir sniegusi vairākus ieguvumus, piemēram, pakalpojuma administrēšanā ir iesaistīti mazāki personāla resursi, tiek nodrošināts kvalitatīvs un uz klienta vajadzībām orientēts pakalpojums ar prognozējamu izmaksu efektivitātes paaugstināšanos uz administratīvo izmaksu rēķina u.c. Minētās reformas rezultātā panākts valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 291 tūkstoša latu apmērā. Savukārt kopumā, realizējot labklājības nozarē ievērojamas strukturālās reformas, ieguvums valsts budžetā veido 614 tūkstošus latu, kas sasniegts, nododot funkcijas nevalstiskajām organizācijām un pārdalot funkcijas starp dažādām labklājības nozares valsts pārvaldes iestādēm.

Papildus 39 dažādas Latvijas nevalstiskās organizācijas saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kas nodrošina finansējumu 100% apmērā projektu īstenošanai, kuru ietvaros tiek sniegti alternatīvie sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.[1] Projektu ietvaros visā Latvijas teritorijā tiek nodrošināti visdažādākie alternatīvie sociālie pakalpojumi sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām - pieaugušajiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem, daudzbērnu un nepilnajām ģimenēm, no psihoaktīvām vielām atkarīgajiem, no vardarbības cietušām sievietēm un bērniem, bezpajumtniekiem, romu kopienas pārstāvjiem u.c. Aktivitātes ietvaros kopumā ir atbalstīti 97 projekti, kuru finansējuma kopējā summa ir 8,8 miljoni latu. Pateicoties Eiropas Sociālā fonda atbalstam, ģimenes videi pietuvinātus sociālos pakalpojumus saņem aptuveni 17 tūkstoši iedzīvotāju.

          Dažādu sociālo partneru organizāciju, tajā skaitā nozaru asociāciju un nozares pārstāvošo darbinieku organizāciju, viedokļa izzināšana ir būtiska efektīvai nodarbinātības politikai, kas ietver arī sociālās atstumtības mazināšanu un atbalstu sociālās palīdzības klientiem - bezdarbniekiem, un Latvijā ir izveidojusies konstruktīva un uz rezultātu virzīta sadarbība ar sociālajiem partneriem. Pašvaldībām, savukārt, ir pieejama tāda informācija par tās teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un viņu sociālajām problēmām, kādu sarežģīti pārzināt augstākos pārvaldības līmeņos. Latvijas gadījumā gan smagākajos krīzes gados, gan pašreiz laba sadarbība ar pašvaldībām bija izšķiroša, lai nodrošinātu pietiekamu sociālās drošības tīklu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, vienlaikus pēc iespējas saglabājot saikni ar darba tirgu un tajā nepieciešamām prasmēm (efektīva sadarbība krīzes periodā izveidojās, piemēram, pasākuma „Darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju" īstenošanā, kā arī šobrīd, īstenojot algotos pagaidu sabiedriskos darbus ilgstoša bezdarba problēmas mazināšanai).

          2011.gadā Ministru kabinetā apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam ir iekļauti vairāki pasākumi, lai attīstītu pilsonisku līdzdalību, veicinātu sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērstu diskrimināciju (piemēram, Latvija ir izstrādājusi nacionālo pasākumu kopumu romu integrācijai 2012.-2018.gadam, kas integrēts pamatnostādnēs). Savukārt Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2007. - 2013.gada programmu ietvaros Latvijā ir īstenoti vairāki imigrantu atbalstam paredzēti pasākumi (integrācijas un valodas kursi, atbalsta grupas, konsultatīvi pakalpojumi u.c.), ka arī aktivitātes iecietības veicināšanai, diskriminācijas novēršanai un starpkultūru dialoga attīstībai (speciālistu apmācība un profesionālās kompetences paaugstināšana, informatīvi pasākumi masu medijos un izglītojoši semināri plašākai auditorijai, apmācības programmu izstrāde). Kopumā Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2007. - 2010.gada programmu ietvaros laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam atbalstīta 71 aktivitāte par kopējo summu 3,24 miljoni eiro.

          Latvija atbalsta sociālo partneru, pašvaldību un nevalstiskā sektora līdzdalību „Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanā arī ES līmenī, uzturot pastāvīgu dialogu un konsultācijas. Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka ES dalībvalstīs ir atšķirīgs sociālā dialoga un nevalstiskā sektora attīstības līmenis, tāpat arī atšķiras sociālo partneru loma un nevalstiskā sektora kapacitāte.

 

Par „Nodarbinātības pakotni"

         

          Latvija kopumā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izvirzītās prioritātes un piedāvātos rīcības virzienus ekonomikas atlabšanai ar daudzām jaunām darba vietām. Piekrītam, ka „Eiropa 2020" stratēģijas nodarbinātības mērķa sasniegšanai un krīzes seku pārvarēšanai būs nepieciešams mobilizēt visus pieejamos resursus nacionālajā, reģionālajā, vietējā un ES līmenī, aktīvi iesaistoties visām iesaistītajām pusēm.[2]

Izaugsmes veicināšanai un jaunu darbavietu radīšanai ierobežotu finanšu resursu un konsolidācijas apstākļos nepieciešams maksimāli efektīvi izmantot nodarbinātības politikai paredzētos līdzekļus, tajā skaitā skaidri nošķirot, kurām grupām ir nepieciešams pastiprināts atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, un kuras savu problēmu var atrisināt ar minimālu publisko resursu piesaisti. Vienlaikus bezdarbnieku atbalsta pasākumi jāveido tā, lai tie būtu pēc iespējas efektīvi, mērķēti un piemēroti nacionālajai situācijai, piemēram, darba tirgus elastības rādītājiem un kapacitātei.

          Ievērojot „Nodarbinātības pakotnē" uzsvērto, ka noteiktām nozarēm ir jaunu darbavietu radīšanas potenciāls, ir jāveicina attiecīgajās nozarēs nepieciešamo prasmju apmācība. Tomēr jāuzsver, ka tas, cik lielā mērā šo jomu potenciāls var sniegt ieguldījumu jaunu darba vietu radīšanā, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tajā skaitā no ekonomikas struktūras, tāpēc būtiski ir veikt pastāvīgu darba tirgus monitoringu. Tāpat jāņem vērā, ka katra no šīm nozarēm var saskarties ar papildu darbaspēka nepieciešamību dažādos kvalifikāciju līmeņos (piemēram, veselības aprūpē varētu būt nepieciešami arī mazāk kvalificēti aprūpes speciālisti, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā - augsta līmeņa augstāko izglītību ieguvuši speciālisti). Nodarbinātības politikai jābūt virzītai uz darbaspēka un darbaspēka rezerves potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu, sniedzot atbalstu nepieciešamo prasmju apgūšanā. Nozīmīga loma ir pieaugušo izglītības un mūžizglītības iespējām uzņēmumu darbiniekiem, jo īpaši mazāk kvalificētajiem, kuri parasti bez īpaša atbalsta nevar izmantot šādas darba iespējas. Ilgtermiņa bezdarba samazināšanā un jauniešu nodarbinātības veicināšanā nozīmīga loma ir profesionālās izglītības un apmācības uzlabošanai un efektīvai prakšu sistēmai kā būtiskai profesionālās izglītības un apmācības sastāvdaļai.

„Nodarbinātības pakotnē" ietverto iniciatīvu tālākā virzībā jāņem vērā ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes loma un atbildība nodarbinātības politikas jautājumos. Vienlaikus piekrītam, ka nodarbinātības politika skar arī citu nozaru jautājumus (ekonomika, izglītība, reģionālās attīstība u.c.), tādēļ arī citu nozaru Ministru padomes atbalsts ir augstu vērtējams. Papildus jāuzsver, ka turpmāk ciešākas koordinācijas ietvaros ir jāņem vērā katras ES dalībvalsts specifiku, jo vienādi pasākumi var atstāt dažādas ietekmes atšķirīgos apstākļos, lai arī ciešākai koordinācijai nodarbinātības politikas jomā ir liels potenciāls, lai dalībvalstis turpinātu mācīties viena no otras un sniegtu savstarpēju atbalstu būtisku reformu veikšanā.

[1] Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātības" papildinājuma 1.4.1.2.4.apakšaktivitātes „Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos" otrās kārtas projekti.

[2] Labklājības ministrija ir izstrādājusi un saskaņojusi nacionālo pozīciju par „Nodarbinātības pakotni" (COM(2012)173), kuru labklājības ministre I.Viņķele apstiprināja 2012.gada 3.jūlijā, kā arī atsevišķas nacionālās pozīcijas par „Nodarbinātības pakotnē" ietvertajiem publiskās apspriešanas dokumentiem attiecībā uz stažēšanās kvalitātes ietvaru un individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu nodarbinātības potenciāla izmantošanu, kuras apstiprinātas attiecīgi 2012.gada 3.jūlijā un 2012.gada 4.jūlijā.