gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS

Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības

Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu

ministru padomes 2012.gada 21.-22.jūnija sanāksmē izskatāmajos

Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas

kompetencē esošajos jautājumos

 

I Sanāksmes darba kārtība

2012.gada 21.-22.jūnijā Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas kompetencē esošie jautājumi:

1)      Tiesību aktu projekti par darbinieku norīkošanu pakalpojumu sniegšanas jomā:

a)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Direktīvas 96/71/EK par darbinieku norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā piemērošanu,

b)      Priekšlikums Padomes regulai par tiesību uz kolektīvo rīcību izmantošanu saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību;

2)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmu (2014-2020);

3)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (2014-2020);

4)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darbinieku pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (XX atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē);

5)      Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas;

6)      Stratēģija „Eiropa 2020": gatavošanās 2012.gada 28.-29.jūnija Eiropadomes sanāksmei - Eiropas semestris:

a)      Padomes rekomendāciju projekti par dalībvalstu Nacionālajām reformu programmām 2012.gadam,

b)      Nacionālo reformu programmu 2012.gadam un 2011.gada rekomendāciju dalībvalstīm īstenošanas izvērtējums,

c)      Nodarbinātības snieguma monitorings,

d)     Nodarbinātības pakotne;

7)      Sociālās aizsardzības komitejas ziņojums par pensiju atbilstību;

8)      Padomes secinājumu projekts „Atbilde uz demogrāfiskajām pārmaiņām ar līdzdalību darba tirgū un sabiedrībā";

9)      Padomes secinājumu projekts par dzimumu līdztiesību un vidi: pilnveidota lēmumu pieņemšana, kvalifikācija un konkurētspēja klimata pārmaiņu mazināšanā ES.

 

 

II Latvijas nacionālā pozīcija

1)      Tiesību aktu projekti par darbinieku norīkošanu pakalpojumu sniegšanas jomā:

a)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Direktīvas 96/71/EK par darbinieku norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā piemērošanu

b)     Priekšlikums Padomes regulai par tiesību uz kolektīvo rīcību izmantošanu saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību

2012.gada 21.martā publicēto priekšlikumu - direktīvas projekta un regulas projekta - mērķis ir stiprināt vienotā tirgus sociālo dimensiju, aizsargāt nodarbinātos, uzlabot darba apstākļus darbinieku norīkošanas gadījumos, kā arī noteikt to, ka ekonomiskās tiesības nav pārākas par sociālajām tiesībām un otrādi.

Savukārt direktīvas projekta nolūks ir uzlabot Direktīvas 96/71/EK piemērošanu, veicinot administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu, nosakot:

-   jēdziena „norīkošana" detalizētāku skaidrojumu, lai izvairītos no Direktīvas 96/71/EK noteikumu ļaunprātīgas izmantošanas, tajā skaitā, „pastkastītes" uzņēmumu veidošanās,

-   konkrētas prasības par informācijas sniegšanu darbiniekiem un uzņēmumiem par to tiesībām un pienākumiem norīkošanas gadījumā,

-   noteikumus par administratīvo sadarbību starp norīkošanas jomā kompetentajām valstu iestādēm, kā arī Eiropas Komisijas (turpmāk - Komisija) lomu sadarbības veicināšanā,

-   noteikumus par dalībvalstīs veicamām pārbaudēm un kontroles pasākumiem, lai uzraudzītu norīkošanas atbilstību Direktīvas 96/71/EK prasībām,

-   administratīvo sodu pārrobežu izpildi,

-   dalībvalstu pienākumu noteikt sodus nacionālo normatīvo aktu, kas pieņemti saskaņā ar direktīvu, pārkāpuma gadījumā u.c.

Direktīvas projekts paredz, ka prasības dalībvalstīm ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos 2 gadu laikā pēc direktīvas pieņemšanas.

Regulas projektā tiek apstiprināts, ka pamattiesības, tostarp, brīvība streikot, un ekonomiskās brīvības ir vienlīdz svarīgas. Vienlaikus tiek paredzēts arī mehānisms darba strīdu izskatīšanai pārrobežu situācijās, kā arī brīdināšanas mehānisms gadījumos, kad ekonomiskās brīvības veikt uzņēmdarbību un sniegt pakalpojumus var tikt kavētas.

Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu.

 Latvijas pozīcija:

            Latvija kopumā atzinīgi novērtē to, ka direktīvas projektā Komisija ir centusies risināt ekspertu diskusijās akcentētos problemātiskos jautājumus (piemēram, administratīvā sadarbība, informācijas apmaiņa, administratīvo sodu atzīšana u.c.), tomēr ar zināmu piesardzību raugāmies uz atsevišķiem jautājumiem direktīvas projektā. Direktīvas projekta izskatīšanā Latvija īpašu uzmanību pievērš tam, lai, uzlabojot administratīvo sadarbību un novēršot Direktīvas 96/71/EK noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu, pēc būtības netiktu pārskatītas esošās Direktīvas 96/71/EK prasības, kas varētu netieši ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību vai apdraudēt vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm.

                Lai arī Latvija atzinīgi vērtē Komisijas centienus saskaņot pamattiesības un ekonomiskās brīvības, tomēr Latvija neatbalsta regulas projektu tā esošajā redakcijā. Atbilstoši Saeimas Eiropas lietu komisijas 2012.gada 22.maija atzinumam regulas projekts neatbilst subsidiaritātes principam. Jautājums par tiesību uz kolektīvu rīcību īstenošanu kā tāds, tajā skaitā arī saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, un attiecīga tiesiskā regulējuma noteikšana nav ES kompetencē. Tāpat arī nav pamata uzskatīt, ka dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot darbības mērķus šajā jomā un tāpēc būtu nepieciešama ES rīcība, lai noteiktu vienotu regulējumu.

Par priekšlikumiem izstrādāta sākotnējā nacionālā pozīcija, kas saskaņota ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

 

2)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmu (2014-2020)

               Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmas mērķis būs sekmēt stratēģijas „Eiropa 2020" mērķu īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu, lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, kā arī uzlabotu darba apstākļus. Mērķa sasniegšanas līdzekļi būs šādi:

-   atbalsts ES politikas veidošanas un likumdošanas procesam nodarbinātības un sociālās politikas jomā saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem;

-   uzmanības pievēršana ES nodarbinātības un sociālās politikas starptautiskajai dimensijai;

-   atbalsts kolektīvai un savstarpēji papildinošai rīcībai, lai veicinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālas inovācijas;

-   darbinieku (it īpaši jauniešu) darbā pieņemšanas pakalpojumu pilnveidošana, noskaidrojot darba vietu piedāvājumu un darba pieteikumu skaitu un veicinot ģeogrāfisko mobilitāti;

-   atvieglota piekļuve finansējumam sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem.

ES Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmas pamatā ir trīs esošie instrumenti:

-   programma PROGRESS, kas atbalsta nodarbinātības un sociālās politikas, kā arī ES tiesību aktu darba apstākļu jomā attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicina uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un inovāciju partnerībā ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām;

-   EURES tīkls, kas atbalsta dalībvalstu nodarbinātības dienestu īstenotos pasākumus informācijas apmaiņas un izplatīšanas, kā arī citu sadarbības veidu attīstīšanai, lai veicinātu darbinieku ģeogrāfisko mobilitāti;

-   Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments, kas atvieglo piekļuvi finansējumam uzņēmumiem un uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kuru situācija darba tirgū ir nelabvēlīga.

ES Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmas īstenošanai paredzētais finansējums 2014.-2020.gadā būs 958,19 miljoni eiro (pašreizējās cenās). Indikatīvais programmas budžeta sadalījums starp programmas sastāvdaļām ir šāds:

-   63% PROGRESS sadaļai, no kuriem vismaz 17% inovācijām sociālajā jomā;

-   16% EURES sadaļai;

-   21% mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļai.

Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē plānots panākt daļēju vispārēju pieeju par priekšlikumu.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta daļēju vienošanos par priekšlikumu, jo ir būtiski, ka arī nākamajā ES daudzgadu budžetā tiks īstenota ES programma nodarbinātības un sociālās politikas jomā. Latvija piekrīt, ka visi ar budžetu saistītie jautājumi tiek risināti sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu un ka šie jautājumi paliek ārpus daļējās vienošanās par priekšlikumu.

 Par priekšlikumu izstrādāta nacionālā pozīcija, kas saskaņota ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Sākotnējās pozīcijas izstrādē notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un citām organizācijām.

 

3)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (2014-2020)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (turpmāk - EGF) tika izveidots, lai nodrošinātu ES līmeņa atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti tāpēc, ka globalizācijas ietekmē ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, kam ir ievērojama negatīva ietekme uz reģionālo vai vietējo ekonomiku.

            2011.gada 6.oktobrī Komisija publicēja priekšlikumu regulai, kas paredz saglabāt EGF 2014.-2020.gadā. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu EGF sniegs atbalstu šādos gadījumos:

-   darbiniekiem, kas atlaisti, jo globalizācijas ietekmē ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos;

-   darbiniekiem, kas atlaisti nopietnu vietējās, reģionālās vai valsts ekonomikas traucējumu rezultātā, kurus izraisījusi negaidīta krīze;

-   darbiniekiem, kas maina vai pielāgo savu iepriekšējo lauksaimniecisko darbību saistībā ar ES tirdzniecības nolīgumu, kas izraisa būtisku lauksaimniecības produktu importa pieaugumu līdztekus ievērojamam to cenu kritumam ES.

            EGF atbalstu var sniegt, ja atlaisti vismaz 500 darbinieki 4 mēnešu periodā vienā uzņēmumā vai vismaz 500 darbinieki 9 mēnešu periodā vienā nozarē. Mazos darba tirgos vai izņēmuma gadījumā EGF atbalstu var sniegt, arī ja atlaišanas gadījumu skaits ir mazāks, sniedzot pamatojumu par būtisku ietekmi uz nodarbinātību vai vietējo ekonomiku.

            Finansiālu atbalstu EGF sniegs aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, kas ietilps saskaņotajā individualizēto pakalpojumu paketē, kuri paredzēti, lai veicinātu atlaisto darbinieku atgriešanos darba tirgū vai pašnodarbinātībā, vai lauksaimnieku gadījumā - lai mainītu vai pielāgotu savu iepriekšējo darbību.

            Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu 2014.-2020.gadā plānotais maksimālais finansējums ir 3 miljardi eiro. EGF atbalsts lauksaimniekiem kopumā nedrīkstēs pārsniegt 2,5 miljardus eiro. Savukārt viena gada ietvaros EGF atbalsts nedrīkstēs pārsniegt 429 miljonus eiro.

Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota. Sākotnējā nacionālā pozīcija par šo jautājumu apstiprināta 2012.gada 19.martā.

Latvijas pozīcija:

            Latvija neatbalsta Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par EGF darbības turpināšanu 2014.-2020.gadā. Latvija uzskata, ka gadījumos, kad nepieciešami īstermiņa risinājumi liela mēroga atlaišanu novēršanai vai atlaisto darbinieku atgriešanai darba tirgū, efektīvāko un atbilstošāko risinājumu jārod dalībvalsts līmenī. Šajā ziņā EGF līdz šim nav bijis efektīvs instruments, risinot ārkārtas gadījumus darba tirgū.

            Tāpat Latvija neredz pamatojumu EGF darbības paplašināšanai attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem, jo efektīvāku atbalstu lauksaimniekiem, kuru nodarbošanos ietekmē ES noslēgtie tirdzniecības līgumi, varētu nodrošināt, piemēram, novirzot finansējumu Tirgus kopējās organizācijas lauksaimniecības produktiem ietvaros paredzētajiem tirgus traucējumu risināšanas pasākumiem vai ES lauksaimnieku konkurētspējas veicināšanai.

            Sākotnējā nacionālā pozīcija saskaņota ar Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju, Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

 

4)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darbinieku pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (XX atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē)

2011.gada 14.jūnijā publicētā priekšlikuma mērķis ir aizstāt Direktīvu 2004/40/EK un noteikt jaunas robežvērtības elektriskajiem, magnētiskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem (0 līdz 300 GHz frekvencē). 2006.gadā medicīnas iestādes informēja par Direktīvas 2004/40/EK ietekmi uz magnētiskās rezonanses iekārtu pielietošanu un attīstību, jo, ievērojot Direktīvā 2004/40/EK noteiktās elektromagnētisko lauku robežvērtības, var tikt ierobežota magnētiskās rezonanses iekārtu izmantošana, kas ir būtiska dažādu slimību diagnozē un ārstēšanā. Tāpēc Direktīva 2004/40/EK joprojām nav spēkā.

Priekšlikumā ir noteiktas jaunas robežvērtības (zemākas nekā Direktīvā 2004/40/EK noteiktās) un atsevišķi izņēmumi attiecināti uz darbu ar magnētiskās rezonanses iekārtām. Vienlaikus priekšlikumā ir ieviestas vairākas jaunas normas:

-    noteiktas skaidrākas definīcijas, īpaši attiecībā uz kaitīgo ietekmi uz veselību,

-   sniegti nosacījumi mērījumu un aprēķinu veikšanas atvieglošanai,

-   noteikta prasība pēc papildu praktiskām vadlīnijām direktīvas prasību ieviešanai,

-   sakarā ar izmaiņām komitoloģijas procedūrā veikti precizējumi, kā Komisija var pieņemt tehniskos labojumus direktīvas projekta pielikumos u.c.

Polijas un Dānijas prezidentūru laikā notikušas plašas diskusijas par priekšlikumu, un tā redakcija tikusi vairākas reizes precizēta atbilstoši dalībvalstu ekspertu ierosinājumiem. Prezidentūras kompromisa priekšlikums paredz direktīvas projektā iekļaut normu, kas ietver iespēju dalībvalstīm noteikt izņēmumus un atsevišķos gadījumos ļaut pārsniegt noteiktās robežvērtības specifiskās nozarēs vai darbības veidos.

Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota. Sākotnējā nacionālā pozīcija par šo jautājumu apstiprināta 2011.gada 2.augustā.

Latvijas nostāja:

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu, jo tas veicinās darbinieku aizsardzību pret elektromagnētisko lauku radīto risku. Vienlaikus Latvija atbalsta to, ka Direktīva 2004/40/EK tiek atcelta un tās vietā izstrādāta jauna direktīva, kurā, balstoties uz pētījumu rezultātiem, noteiktas jaunas pārskatītas ekspozīcijas robežvērtības, kas nav tik stingras. Latvija atbalsta arī to, ka tiek noteikti atsevišķi izņēmumi darbam ar magnētiskās rezonanses iekārtām, vienlaikus attiecinot uz tām vispārīgās prasības, tai skaitā prasības riska novērtēšanai. Tomēr Latvija neatbalsta Prezidentūras kompromisa priekšlikumā iekļauto normu, kas paredz iespēju dalībvalstīm noteikt izņēmumus un atsevišķos gadījumos ļaut pārsniegt noteiktās robežvērtības specifiskās nozarēs vai darbības veidos, jo šādi izņēmumi būtu jāparedz vienoti ES līmenī.

Sākotnējā nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

 

5)      Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas

Dānijas prezidentūras laikā tika turpināts iepriekšējo prezidentūru laikā uzsāktais darbs pie direktīvas projekta tiesiskās noteiktības uzlabošanas, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem par vecuma ierobežojuma kritērijiem un piemērojamām jomām, kā arī jautājumiem par samērīgu atšķirīgas attieksmes piemērošanu finanšu pakalpojumu jomā, pamatojoties uz vecumu un invaliditāti. Diskusijas par direktīvas projektu turpinās jau kopš 2008.gada.

Dānijas prezidentūras laikā tika sagatavoti ieteikumi, saskaņā ar kuriem atbilstības nosacījumi attiecībā uz vecumu un invaliditāti sociālās aizsardzības sistēmas kontekstā neattiecas uz direktīvas projekta darbības jomu. Turklāt panākta neformāla vienošanās, ka vecuma ierobežojumi, kas noteikti kā atbilstības nosacījums valsts veselības aprūpes saņemšanai, būtu jāizslēdz no direktīvas darbības jomas, bet privātās veselības aprūpes sniedzējiem būtu jāpamato noteiktie vecuma ierobežojumi saskaņā ar direktīvas projekta 2.panta 6.punktu.

Attiecībā uz samērīgu atšķirīgas attieksmes piemērošanu konkrētos gadījumos, piemēram, saistībā ar pieeju apdrošināšanas, banku un citiem finanšu pakalpojumiem, Dānijas prezidentūra veica precizējumus direktīvas projekta tekstā, kas nosaka, ka, novērtējot risku, dažāda vecuma personas neatrodas salīdzinošā situācijā. Tomēr nav panākta vienošanās par riska novērtēšanas kritērijiem, lai samērīgas attieksmes atšķirības, pamatojoties uz vecumu vai invaliditāti, neradītu diskrimināciju, kā arī par vienlīdzīgās attieksmes finanšu pakalpojumu jomā iekļaušanu direktīvas darbības jomā.   

Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota. Nacionālā pozīcija Nr.2 par šo jautājumu apstiprināta 2010.gada15.aprīlī.

Latvijas nostāja:

Latvija atbalsta sagatavoto progresa ziņojumu, jo Dānijas prezidentūras laikā ir panākts zināms progress direktīvas projekta attīstībā. Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu un vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina diskusija par vairākiem neatrisinātiem jautājumiem, tostarp attiecībā uz riska novērtēšanas kritērijiem, kas varētu netikt uzskatīti par diskriminējošiem, finanšu pakalpojumu jomā personas invaliditātes un vecuma dēļ. Darbu pie direktīvas projekta būtu jāturpina tālāk, koncentrējot uzmanību arī uz tādiem neatrisinātajiem jautājumiem kā noteikumi attiecībā uz nepilngadīgajiem, atbilstība Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, un diskriminējošās situācijas novēršana, kas var rasties apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā noteiktām vecuma grupām.   

Tieslietu ministrijas izstrādātā nacionālā pozīcija Nr.2 saskaņota ar Ārlietu ministriju, Labklājības ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Veselības ministriju.

 

6)      Stratēģija „Eiropa 2020": gatavošanās 2012.gada 28.-29.jūnija Eiropadomes sanāksmei - Eiropas semestris:

a)      Padomes rekomendāciju projekti par dalībvalstu Nacionālajām reformu programmām 2012.gadam

            2012.gada 30.maijā Komisija publicēja rekomendācijas par dalībvalstu Nacionālajām reformu programmām 2012.gadam. Latvijai izteiktie ieteikumi nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā ir vērsti uz:

-   ilgstošā un jauniešu bezdarba mazināšanu, samazinot skolu pāragri atstājušo skaitu, uzlabojot profesionālo izglītību un prakses, kā arī aktīvās darba tirgus politikas pasākumus un algu subsīdiju sistēmu;

-   nabadzības un sociālās atstumtības risināšanu, reformējot sociālās palīdzības sistēmu, kā arī mērķtiecīgāk palielinot motivāciju strādāt.

            Atbilstoši iepriekšminētajām rekomendācijām un saskaņā ar Latvijas Nacionālo reformu programmu Latvijā tiek īstenoti un ir plānoti turpmāki pasākumi gan ilgstošā un jauniešu bezdarba mazināšanai (bezdarbnieku apmācības, dažādi atbalsta pasākumi jauniešiem, atbalsts ilgstošo bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū un reģionālajai mobilitātei, kā arī subsidētas darbavietas noteiktām personu grupām), gan arī nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas jomā (pašlaik notiek diskusijas par sociālās palīdzības sistēmas reformu).

 

b)     Nacionālo reformu programmu 2012.gadam un 2011.gada rekomendāciju dalībvalstīm īstenošanas izvērtējums

Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja savā viedoklī uzsver, ka dalībvalstīs tiek īstenotas reformas un ņemti vērā 2011.gada rekomendācijas, vienlaikus dalībvalstis apzinās situācijas nopietnību un ņem vērā strukturālos šķēršļus. Viedoklī norādīts, ka darba tirgus un pensiju reformas ir komplekss un politiski jūtīgs jautājums, tāpēc būtiska ir sociālo partneru iesaiste.

Komitejas konstatē, ka daudzpusējā uzraudzība ir būtisks ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020" procesā, kas neaprobežojas tikai ar Eiropas semestri. Nodarbinātības komiteja plāno turpināt darbu un sagatavot labi funkcionējoša darba tirgus principus un stiprinās koordinācijas procesu saskaņā ar Komisijas ierosinājumiem nodarbinātības pakotnē. Savukārt Sociālās aizsardzības komiteja plāno sagatavot ziņojumu par bērnu nabadzību un sniegs izvērtējumu saistībā ar aktīvu iekļaušanu, pensijām un veselības politiku.

 

c)      Nodarbinātības snieguma monitorings

Nodarbinātības komiteja ik gadu sagatavo nodarbinātības snieguma uzraudzības ziņojumu, kurā tiek sniegts esošās situācijas apraksts un kopīgie dalībvalstu izaicinājumi darba tirgū. Nodarbinātības snieguma uzraudzības ziņojumā tiek atspoguļota arī katras dalībvalsts situācija darba tirgū, kā arī progress attiecībā uz nacionālo nodarbinātības mērķu sasniegšanu līdz 2020.gadm.

Latvijā 2011.gadā nodarbinātības līmenis sasniedza 67,2%, kas ir par 5,8 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar nacionālajā līmenī noteikto nodarbinātības mērķi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nodarbinātības līmenis Latvijā ir pieaudzis par 2,2 procentpunktiem, un saskaņā ar Komisijas prognozēm pieaugums līdz 2013.gadam sagaidāms 1,7 procentpunktu apmērā. Kā būtiskākie Latvijas izaicinājumi darba tirgū tiek minēti:

-        jauniešu bezdarba līmenis joprojām paliek augsts un ir lielāks par ES vidējo rādītāju,

-        augsts ilgstošā bezdarba līmenis un bezdarbnieku aktivizēšana samērā zema (aktīvās darba tirgus politikas pasākumos iesaistīto skaits zems).

-        zema bezdarbnieku sociālā aizsardzība, augsts nodokļu slogs zemu ienākumu saņēmējiem.

-        zema iedzīvotāju piedalīšanās mūžizglītības pasākumos.

-        zema profesionālās izglītības pievilcība; nepietiekoša augstākās izglītības kvalitāte,

-        augsts NEET līmenis (jaunieši, kas nepiedalās izglītībā un nav nodarbināti).

Savukārt kā Latvijas darba tirgus priekšrocības tiek minētas:

-        zema darba tirgus segmentācija,

-        nelielas nodarbinātības atšķirības dzimumu griezumā,

-        liels pieaugušo personu ar vidējo un augstāko izglītību īpatsvars.   

 

d)     Nodarbinātības pakotne

2012.gada 18.aprīli Komisija publicēja paziņojumu „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām", kurā tiek atkārtoti uzsvērts, ka stratēģijā „Eiropa 2020" ir noteikts mērķis līdz 2020.gadam panākt, ka nodarbinātības rādītājs iedzīvotājiem vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem ir 75%. Nodarbinātības pakotnes mērķis ir panākt, lai dalībvalstis stiprinātu savas nodarbinātības politikas. Nodarbinātības pakotne ietver vairākus priekšlikumus un rīcības virzienus, kuriem varētu būt liela ietekme uz darba tirgus attīstību dalībvalstīs:

-   politikas virzieni, lai atbalstītu jaunu darba vietu radīšanu un darba tirgus reformas,

-   zaļās ekonomikas potenciāla izvērtēšana un nākotnes darbu izzināšana,

-   veselības nozares potenciāla izzināšana un darbaspēka piedāvājuma šajā nozarē savlaicīga plānošana,

-   atbalsts IKT darbiniekiem un darbaspēka piedāvājuma palielināšana šajā nozarē; digitālo prasmju attīstība.

Paziņojumā ir iekļauti arī reformu virzieni, kuru mērķis ir padarīt darba tirgu dinamiskāku un iekļaujošu, kā arī izturīgāku pret ekonomiskajām pārmaiņām:

-   iekšējās elastības stiprināšana, lai samazinātu nedrošību darba vietā un fiskālās izmaksas,

-   cienīgu un noturīgu darba algu noteikšana, izvairīšanās no „zemas algas slazdiem",

-   attiecīgo darba tiesisko attiecību nodrošināšana, lai izvairītos no nestandarta līgumiem darba tirgū; iespēju paplašināšana jauniešiem un mūžizglītības veicināšana,

-   investīciju veikšana prasmēs, lai varētu novērst darbaspēka trūkumu noteiktajās nozarēs un profesijās; labāka zināšanu un prasmju paredzēšana; iegūto prasmju atzīšanas veicināšana.  

Paziņojumā ir pievērsta uzmanība arī veidiem, kā stiprināt uzraudzību un uzlabot sociālo partneru līdzdalību nodarbinātības politiku pārraudzībā. Paziņojumam ir pievienoti arī vairāki Komisijas dienestu darba dokumenti, kuros izklāstīts, kā nodarbinātības rīcībpolitikas ir saistītas ar virkni citām rīcībpolitikām, atbalstot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē plānots:

-        pieņemt rekomendācijas par dalībvalstu Nacionālajām reformu programmām 2012.gadam (attiecībā uz nodarbinātību un sociālo iekļaušanu),

-        pieņemt zināšanai Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas sniegto viedokli par Nacionālo reformu programmu 2012.gadam un 2011.gada rekomendāciju dalībvalstīm īstenošanas izvērtējumu,

-        pieņemt zināšanai Nodarbinātības komitejas sagatavoto informāciju par nodarbinātības snieguma uzraudzības monitoringu,

-        rīkot ministru diskusijas par aktuālajiem jautājumiem.

Latvijas nostāja:

Latvija kopumā atbalsta Padomes rekomendāciju pieņemšanu attiecībā uz nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, jo tās atspoguļo galvenās jomas, kurās arī pēc Latvijas ieskata ir jāpastiprina nodarbinātības politika un sociālā politika. Šīs rekomendācijas dalībvalstīm un Latvijai ir būtisks ieguldījums nacionālo prioritāšu noteikšanā, nepieciešamo reformu un politikas pasākumu formulēšanā, kā arī Latvijas nacionālās reformu programmas un Latvijas Konverģences programmas veiksmīgā īstenošanā.

Latvija pieņem zināšanai Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas sniegto viedokli par Nacionālo reformu programmu 2012.gadam un 2011.gada dalībvalstu rekomendāciju īstenošanas izvērtējumu. Latvija kopumā atbalsta daudzpusējās uzraudzības secinājumus, kas ir parādījuši, ka ES un dalībvalstu līmenī notiek aktīva darbība attiecībā uz ekonomiskās stabilitātes sasniegšanu un sociālās spriedzes mazināšanu, kas vienlaicīgi arī palīdz sagatavoties ilgtermiņa ekonomiskajiem izaicinājumiem un nepieļaut ekonomiskās un finanšu krīzes padziļināšanos. Latvija uzskata, ka ES ietvaros ir jāakcentē fiskāla atbildība un dažādu sistēmu efektīva darbība, kas ietver gan līdzsvarotu un ilgtspējīgu sociālās drošības sistēmu, kas spēj nodrošināt adekvātu aizsardzību sociālā riska gadījumā, gan darba tirgu, kas spēj reaģēt uz izmaiņām un nerada segmentācijas riskus.

Latvija pieņem zināšanai Nodarbinātības komitejas sagatavoto informāciju par nodarbinātības snieguma uzraudzības monitoringu.

Finanšu ministrijas izstrādātā nacionālā pozīcija Nr.1 par rekomendācijām saskaņota ar Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ārlietu ministriju un Latvijas Banku.

 

7)      Sociālās aizsardzības komitejas ziņojums par pensiju atbilstību

2012.gada 23.maijā tika publicēts Komisijas sadarbībā ar Sociālās aizsardzības komiteju sagatavotais ziņojums par pensiju atbilstību, kurā tiek uzsvērts, ka lielākā daļa ES dalībvalstu ir reformējušas pensiju sistēmas, lai uzlabotu to ilgtspēju. Tomēr, ņemot vērā sabiedrības novecošanu un ekonomisko krīzi, pensiju sistēmas ilgtspējas jautājums ir kļuvis vēl aktuālāks, jo izdevumi pensijām ir salīdzinoši liela daļa no kopējiem valsts izdevumiem.

Ziņojumā tiek uzsvērts, ka pensiju atbilstībai ir divas dimensijas - ienākumus aizstājoša un nabadzību mazinoša. Vienlaikus ziņojumā būtiska uzmanība tiek pievērsta arī pensijas apmēra atšķirībām starp dzimumiem, jo sievietēm, ņemot vērā pārtraukumus darba dzīvē saistībā ar grūtniecību, bērnu kopšanu u.c., ir salīdzinoši mazākas pensijas, tādejādi sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam.

Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Sociālās aizsardzības komitejas galvenos vēstījumus. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

Latvijas nostāja:

Latvija pieņem zināšanai Sociālās aizsardzības komitejas galvenos vēstījumus, jo ziņojumā uzsvērtie jautājumi par pensiju sistēmas ilgtspēju un pensiju atbilstību ir aktuāli arī Latvijā. Latvija piekrīt, ka, nodrošinot pensiju sistēmu ilgtspēju, ir jāņem vērā gan sabiedrības novecošana, gan ekonomiskās krīzes radītie izaicinājumi.

 

8)      Padomes secinājumu projekts „Atbilde uz demogrāfiskajām pārmaiņām ar līdzdalību darba tirgū un sabiedrībā"

Secinājumu projektā tiek norādīts uz izaicinājumiem, ko rada sabiedrības novecošana un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, tādejādi radot spiedienu ne tikai uz labklājības sistēmām, bet arī publiskajām finansēm un darba tirgu. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka ir būtiski turpināt attīstīt un pielāgot demogrāfiskajām pārmaiņām esošās politikas gan ES, gan nacionālajā līmenī.

Secinājumu projektā dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas veikt dažādus pasākumus tādās jomās kā jauniešu nodarbinātība, vecāka gada gājuma cilvēku nodarbinātība un līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, sieviešu nodarbinātība, personu ar invaliditāti, kā arī bērnu situācijas uzlabošana. Vienlaikus dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas veicināt aktīvu iekļaušanu, turpināt pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu un pilnvērtīgi izmantot ES struktūrfondu finansējumu.

Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

Latvijas nostāja:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas un sabiedrības novecošanu visā ES, tostarp Latvijā. Latvija jau šobrīd veic pasākumus, lai veicinātu jauniešu un pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātību, nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un risinātu citus demogrāfisko pārmaiņu radītos izaicinājumus.

 

9)      Padomes secinājumu projekts par dzimumu līdztiesību un vidi: pilnveidota lēmumu pieņemšana, kvalifikācija un konkurētspēja klimata pārmaiņu mazināšanā ES

Secinājumu projekts izstrādāts ANO Pekinas Rīcības platformas īstenošanas pārskata kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot vides jomai. Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka klimata pārmaiņu mazināšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem ES, kurā vienlaikus būtu jāņem vērā dzimumu atšķirības, jo sievietes un vīrieši klimatu ietekmē dažādi. Proti, sievietēm un vīriešiem ir ne tikai atšķirīgi patēriņa modeļi, bet arī uztvere un attieksme pret klimata pārmaiņām.

Secinājumu projektā tiek izvirzīti šādi indikatori saistībā ar lēmumu pieņemšanu par klimata pārmaiņām un izglītību:

-   sieviešu un vīriešu īpatsvars lēmumu pieņemšanas institūcijās saistībā ar klimata pārmaiņām dalībvalstīs;

-   sieviešu un vīriešu īpatsvars lēmumu pieņemšanas institūcijās saistībā ar klimata pārmaiņām ES līmenī,

-   sieviešu un vīriešu īpatsvars lēmumu pieņemšanas institūcijās saistībā ar klimata pārmaiņām starptautiskajā līmenī,

-   sieviešu un vīriešu - universitāšu beidzēju īpatsvars dabaszinātnēs un tehnoloģiju jomā  ES un dalībvalstīs.

Secinājumu projektā dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas veikt pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvarotu dzimumu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā saistībā ar klimata pārmaiņām, atbalstīt sievietes zinātnes un tehnoloģiju jomā, mazināt dzimumu stereotipus izglītības un apmācību jomā, veicināt labākās prakses apmaiņu u.c.

Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

Latvijas nostāja:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo klimata izmaiņu radītās sekas jau šobrīd izjūt visā pasaulē, tostarp arī Latvija. Latvija uzskata, ka šiem jautājumiem ir būtiski pievērst uzmanību un regulāri novērtēt šo jomu, kā arī to, vai klimata pārmaiņas ir iespējams mazināt, ja lēmumu pieņemšanas pozīcijās un klimata jomā kopumā ir iesaistīti gan sievietes, gan vīrieši.