gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS

Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības nodarbinātības un

sociālo lietu ministru 2012.gada 24.-25.aprīļa neformālajā sanāksmē

izskatāmajos jautājumos

 

2012.gada 24.-25.aprīlī Horsensā (Dānijā) notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nodarbinātības un sociālās politikas ministru neformālā sanāksme (turpmāk - neformālā sanāksme), kuras laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta nodarbinātības, jo īpaši jauniešu, un sociālo pakalpojumu jautājumiem.

 

Neformālās sanāksmes darba kārtības jautājumi

Neformālās sanāksmes pirmajā dienā Dānijas prezidentūra viedokļu apmaiņu organizēs trīs paralēlās diskusiju sesijās par:

1)     veidiem, kā nodrošināt jauniešus ar darba u.c. iespējām;

2)     izaicinājumiem sociālo pakalpojumu nodrošināšanā;

3)     jaunatnes politikas sasaisti ar nodarbinātību, izglītību un apmācībām.

Latviju neformālajā sanāksmē pārstāvēs Labklājības ministrijas valsts sekretāre I.Jaunzeme, kas piedalīsies diskusijā par sociālajiem pakalpojumiem. Dānijas prezidentūras sagatavotajā diskusiju dokumentā ir uzsvērts, ka, ņemot vērā dzīves ilguma palielināšanos un dzimstības rādītāju samazināšanos, jau šobrīd ir vērojama pieaugoša nepieciešamība pēc sociālajiem pakalpojumiem. Vienlaikus arī ekonomiskās krīzes rezultātā ir būtiski pieaugusi sociālo pakalpojumu un sociālās aizsardzības sistēmu loma kā drošības garantam vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Dānijas prezidentūra norāda, ka ir nepieciešams pilnībā izmantot esošos risinājumus un attīstīt jaunas metodes, lai nodrošinātu augstas kvalitātes sociālos pakalpojumus, tāpēc būtisks ir rehabilitācijas darbs, uz praksi balstīti sociālie pakalpojumi, kā arī moderno tehnoloģiju izmantošana.

Šīs diskusiju sesijas mērķis ir dalībvalstu labākās pieredzes apmaiņa attiecībā uz jaunu metožu attīstību, piemērošanu un ieviešanu, lai risinātu aktuālos izaicinājumus sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Tāpēc dalībvalstu pārstāvji tiek lūgti sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1)     Vai Jūs piekrītat, ka tuvākajā nākotnē būs nepieciešams pārdomāt sociālos pakalpojumus, lai stiprinātu to efektivitāti?

2)     Vai Jūs varat minēt piemērus, kā efektīvākā un resursu taupīgākā veidā iespējams ieviest sociālos pakalpojumus?

3)     Vai Jums ir pieredze, kā sociālo inovāciju projektu rezultātus var īstenot plašākā mērogā?

Savukārt neformālās sanāksmes otrajā dienā ir plānota viedokļu apmaiņa saistībā ar Eiropas Komisijas 2012.gada 21.martā publicētajiem priekšlikumiem darbinieku norīkošanas pakalpojumu sniegšanai jomā[1]. Dānijas prezidentūras sagatavotajā diskusiju dokumentā ir uzsvērts, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir viena no ES pamattiesībām un Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīva 96/71/EK par darbinieku norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk - Direktīva 96/71/EK) nosaka pamatnoteikumus attiecībā uz darbinieku aizsardzību, kā arī nodrošina tiesisko noteiktību pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr vairāki Eiropas Savienības Tiesas spriedumi ir sekmējuši diskusijas starp dalībvalstīm, ES institūcijām un sociālajiem partneriem par nepieciešamajām izmaiņām šīs jomas regulējumā, tāpēc Eiropas Komisija 2012.gada 21.martā publicēja iepriekšminētos priekšlikumus.

            Šīs sesijas laikā dalībvalstis tiek aicinātas sniegt savu viedokli, atbildot uz šādiem Dānijas prezidentūras izvirzītiem jautājumiem:

1)     Vai Jūs kopumā uzskatāt, ka Eiropas Komisijas priekšlikumi ir atbilstoša atbilde uz aicinājumiem veikt konkrētas darbības Eiropas līmenī?

2)     Kuri priekšlikumu elementi varētu sniegt vislielāko ieguldījumu situācijas uzlabošanā, salīdzinot ar šā brīža situāciju?

 

Latvijas nostāja

Par sociāliem pakalpojumiem

Sociālie pakalpojumi ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Tie ietver sociālās aprūpes pakalpojumus personas dzīvesvietā, aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personas dzīvesvietā un institūcijā, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī nodrošināšanu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. Latvijā sociālos pakalpojumus sniedz, ievērojot šādus pamatprincipus:

-   pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai,

-   sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās nodrošina tajā gadījumā, ja sociālo pakalpojumu apjoms dzīvesvietā klientam nav pietiekams,

-   tiek novērtētas personas individuālās vajadzības,

-   pakalpojumu sniedzējs nodrošina starpinstitucionālo un starpprofesionālo sadarbību,

-   persona līdzdarbojas lēmuma pieņemšanas procesā,

-   bērnu aprūpē priekšroka tiek dota aprūpei ģimeniskā vidē.

Līdz šim nozīmīgu atbalstu sociālo pakalpojumu attīstībā uz pilnveidošanā ir snieguši projekti, kas īstenoti ar Eiropas Sociālā fonda (turpmāk - ESF) atbalstu. Piemēram, 2010.gadā, realizējot ESF darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" finansētos projektus, tika izstrādātas plānošanas reģionu sociālo pakalpojumu attīstības programmas, kuru mērķis ir reģiona iedzīvotāju vajadzību apzināšana un attiecīgas pakalpojumu sistēmas attīstības plānošana ar mērķi uzlabot pakalpojumu pieejamību. Izmantojot ESF atbalstu un minētajās programmās noteikto, tika organizēti 2 atklātie projektu konkursi finansējuma piesaistīšanai, lai uzsāktu konkrētu sociālo pakalpojumu īstenošanu.

Kopumā 2011. un 2012.gadā ar ESF atbalstu ir uzsākta 94 projektu īstenošana sociālo pakalpojumu attīstīšanai reģionos (kopējais finansējums ir 8,9 miljonu latu). Projektu rezultātā tiek izstrādātas un īstenotas sociālās aprūpes programmas, sociālās rehabilitācijas un motivācijas programmas, veidotas jaunas sociālās institūcijas, piemēram, dienas centrs romiem, dienas centri personām ar funkcionāliem traucējumiem, ģimenēm un bērniem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam, krīzes centri, grupu mājas personām ar garīga rakstura traucējumiem, specializētās darbnīcas, īslaicīgās pieskatīšanas un aprūpes centri u.c.

Lai attīstītu sociālos pakalpojumus personām ar redzes un dzirdes traucējumiem, mazinot sociālo atstumtību un sekmējot mērķa grupas izglītības un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos, atsevišķi ESF projektos uzsāktie pakalpojumi turpmāk tiks nodrošināti, izmantojot valsts finansējumu (piemēram, suņu - pavadoņu pakalpojums u.c.).

Ņemot vērā, ka sociālo pakalpojumu sniegšanā nozīmīga ir arī sadarbība ar nevalstisko sektoru, kā arī izvērtējot finansiāli izdevīgāko pakalpojumu sniegšanas veidu, 2009.gadā daļa no līdz šim valsts sniegtajiem pakalpojumiem tika deleģēta nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, Latvijas Neredzīgo biedrībai tika deleģēta redzes invalīdu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, Latvijas Nedzirdīgo savienībai - dzirdes invalīdu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, bet Latvijas Bērnu fondam - no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu sociālā rehabilitācijas dzīvesvietā un institūcijās. Vienlaikus arī valsts aģentūras „Tehnisko palīglīdzekļu centrs" veiktās funkcijas tika deleģētas Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo savienībai (tiflotehnikas un surdotehnikas pakalpojumi) un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Vaivari" (pārējo tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu nodrošināšana). Šo funkciju nodošanai nevalstiskajām organizācijām ir ne tikai finansiāli ieguvumi, bet arī vairāki klientam no pakalpojumu nodrošināšanas viedokļa nozīmīgi aspekti, piemēram, pasākuma administrēšanā ir iesaistīti mazāki personāla resursi, tiek nodrošināts kvalitatīvs un uz klienta vajadzībām orientēts pakalpojumus ar prognozējamu izmaksu efektivitātes paaugstināšanos uz administratīvo izmaksu rēķina u.c.

Ņemot vērā ekonomiskās krīzes un fiskālās konsolidācijas ietekmi, kā šobrīd aktuālākos Latvijas izaicinājumus sociālo pakalpojumu jomā var minēt:

-   rindu uz valsts apmaksātajiem sociālajiem pakalpojumiem mazināšana;

-   pašvaldības sniegto aprūpes mājās pakalpojumu attīstīšana (līdz ar mājas aprūpes pakalpojumu personas saņem arī citus pakalpojumus, piemēram, siltās pusdienas, „drošības pogas", kas nodrošina iespēja sazināties ar neatliekamā izsaukuma dienesta diennakts operatoru, u.c.);

-   dienas aprūpes centru attīstīšana. 2011.gadā no valsts budžeta tika līdzfinansēti 7 dienas aprūpes centri personām ar garīga rakstura traucējumiem, nodrošinot pakalpojuma līdzfinansējumu vidēji 95 personām. Latvijā turpina darboties 3 darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurās attīsta darba iemaņas, lai pēc tam tās pielietotu speciāli veidotajās subsidētās darba vietās vai brīvajā darba tirgū;

-   pusceļa māju attīstīšana un deinstitucionalizācijas veicināšana. 2011.gadā tika turpināta Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros izveidoto 6 pusceļa māju un 5 grupu māju (katrā plānošanas reģionā pa vienai), kā arī pašvaldību veidoto grupu māju uzturēšana. Tādejādi 2011.gadā kopumā Latvijā darbojās 11 grupu mājas (dzīvokļi);

-   nodrošinājums ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, mazinot izveidojušās rindas. 2012.gada 1.janvārī rindā uz tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu gaidīja 10981 persona, t.sk. 1100 personas, kurām bija tiesības uz tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu steidzamības kārtā (personas ar pirmreizējiem funkcionāliem traucējumiem, piemēram, pēc operācijām, avārijām, hroniskām saslimšanām u.c.,  un bērni).

Savukārt kā būtiskākos nākotnes uzdevumus sociālo pakalpojumu jomas pilnveidošanā un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā Latvijā var minēt:

-   atbalsts pašvaldībām institūcijām alternatīvu pakalpojumu attīstīšanai, jo īpaši personām ar garīga rakstura traucējumiem (dienas centri, grupu mājas (dzīvokļi), pusceļa mājas), lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu saņemšanu tuvāk personu dzīvesvietai un samazinātu institūcijās ievietoto personu skaitu;

-   ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana (t.sk. pakalpojumu saņemšanas kritēriju pārskatīšana, infrastruktūras sakārtošana);

-   sociālo pakalpojumu apjoma palielināšana, t.sk. attīstot jaunus pakalpojumus, un kvalitātes uzlabošana, lai nodrošinātu savlaicīgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu;

-   individuālajām vajadzībām atbilstošu tehnisko palīglīdzekļu savlaicīga nodrošināšana, palielinot to veidus un apjomu, lai veicinātu personu ar funkcionāliem traucējumiem integrāciju sabiedrībā;

-   profesionālās rehabilitācijas programmu klāsta palielināšana un jaunu mācību metožu attīstīšana personām ar invaliditāti, t.sk. personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai nodrošinātu iespējas apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas;

-   profesionālās piemērotības noteikšanas sistēmas ieviešana, lai atbilstoši katras personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidam un smaguma pakāpei izvērtētu atbilstību izvēlētajai profesijai;

-   pakalpojumu gados vecākiem cilvēkiem attīstīšana, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un sabiedrības novecošanu.

Par darbinieku norīkošanu pakalpojumu sniegšanai

Latvija atbalsta pašlaik spēkā esošo Direktīvu 96/71/EK, uzsverot, ka tās prasību efektīvā īstenošanā ir būtiska cieša sadarbība starp dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, jo īpaši starp darba inspekcijām, lai novērstu direktīvā noteiktā regulējuma ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus šīs direktīvas kontekstā Latvija iestājas par pakalpojumu sniegšanas brīvību un vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm.

Latvijas nacionālā pozīcija par Eiropas Komisijas jaunajiem priekšlikumiem darbinieku norīkošanas pakalpojumu sniegšanai jomā pašlaik ir izstrādes procesā. Taču pēc sākotnējā izvērtējuma redzami vairāki precizējami jautājumi, lai nodrošinātu līdzsvarotu regulējumu, neradot iespējas pretrunīgai interpretācijai un piemērošanai.

Vienlaikus Latvija atzinīgi novērtē to, ka Eiropas Komisija ir centusies risināt ekspertu diskusijās akcentētos problemātiskos jautājumus (piemēram, administratīvā sadarbība, informācijas apmaiņa, administratīvo sodu atzīšana u.c.), nepārskatot Direktīvu 96/71/EK.

 



 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā piemērošanai un Priekšlikums Padomes regulai par tiesību uz kolektīvo rīcību izmantošanu saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību.