gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS

Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības

Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu

ministru padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē izskatāmajos jautājumos

 

I Sanāksmes darba kārtība

2012.gada 4.oktobrī Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darbinieku pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (XX atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē);

2) Priekšlikumi Padomes lēmumiem par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Stabilizācijas un/vai asociācijas padomē / Sadarbības komitejā, kura izveidota ar attiecīgu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Turciju, Melnkalni, Albāniju un Sanmarīno Republiku attiecībā uz noteikumiem par sociālās drošības sistēmu koordināciju;

3) „Eiropa 2020" stratēģija un jaunā pārvaldība:

a) otrā Eiropas semestra un tematiskās uzraudzības nodarbinātības un sociālajā politikā izvērtējums,

b) labi darbojošos darba tirgu principi,

c) sociālās aizsardzības darbības monitorings;

4) Padomes secinājumu projekts „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām un sniedzot Eiropas jauniešiem labākas iespējas";

5) Padomes secinājumu projekts „Novēršot un cīnoties pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību un veicinot bērnu labklājību";

6)      Gatavošanās Trīspusējam sociālajam samitam.

 

II Latvijas nacionālā pozīcija

1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darbinieku pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (XX atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punkta nozīmē)

2011.gada 14.jūnijā publicētā priekšlikuma mērķis ir aizstāt Direktīvu 2004/40/EK un noteikt jaunas robežvērtības elektriskajiem, magnētiskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem (0 līdz 300 GHz frekvencē). 2006.gadā medicīnas iestādes informēja par Direktīvas 2004/40/EK ietekmi uz magnētiskās rezonanses iekārtu pielietošanu un attīstību, jo, ievērojot Direktīvā 2004/40/EK noteiktās elektromagnētisko lauku robežvērtības, var tikt ierobežota magnētiskās rezonanses iekārtu izmantošana, kas ir būtiska dažādu slimību diagnozē un ārstēšanā. Tāpēc Direktīva 2004/40/EK joprojām nav stājusies spēkā.

Priekšlikumā ir noteiktas jaunas robežvērtības (zemākas nekā Direktīvā 2004/40/EK noteiktās) un atsevišķi izņēmumi attiecināti uz darbu ar magnētiskās rezonanses iekārtām. Vienlaikus priekšlikumā ir ieviestas vairākas jaunas normas:

-   noteiktas skaidrākas definīcijas, īpaši attiecībā uz kaitīgo ietekmi uz veselību;

-   pārskatīta ekspozīcijas robežvērtību un darbības vērtību sistēma;

-   sniegti nosacījumi mērījumu un aprēķinu veikšanas atvieglošanai;

-   ierosināti ieteikumi vienkāršākai, bet efektīvākai darba vides risku novērtēšanai;

-   noteikts izņēmums attiecībā uz magnētiskās rezonanses iekārtām, paredzot, ka ar to izmantošanu saistītām aktivitātēm noteiktās robežvērtības var tikt pārsniegtas, ja ir veikti visi iespējamie pasākumi darbinieku aizsardzībai;

-   paredzēta iespēja dalībvalstīm noteikt izņēmumus attiecībā uz atsevišķām nozarēm vai atsevišķām aktivitātēm, kuras veicot, īslaicīgi būs pieļaujams pārsniegt noteiktās robežvērtības;

-   noteikta prasība Eiropas Komisijai (turpmāk - Komisija) izstrādāt praktiskās vadlīnijas direktīvas prasību ieviešanai, kurās tiks skaidrotas elektromagnētisko lauku radītā riska novērtēšanas un aprēķinu metodes, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, riska samazināšanas pasākumi, aizsardzības pasākumi darbiniekiem, kas strādā ar magnētiskās rezonanses iekārtām;

-   sakarā ar izmaiņām komitoloģijas procedūrā veikti precizējumi, kā Komisija var pieņemt tehniskos labojumus direktīvas projekta pielikumos u.c.

Padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē plānots panākt vienošanos (vispārēju pieeju) par priekšlikumu.

Latvijas nostāja:

Latvija kopumā atbalsta vienošanos (vispārēju pieeju) par priekšlikumu, jo tas veicinās darbinieku aizsardzību pret elektromagnētisko lauku radīto risku. Latvija atbalsta to, ka Direktīva 2004/40/EK tiek atcelta un tās vietā pieņemta jauna direktīva, kurā, balstoties uz pētījumu rezultātiem, noteiktas jaunas pārskatītas ekspozīcijas robežvērtības, kas nodrošinās darbinieku aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību un vienlaikus neradīs nesamērīgu slogu darba devējiem.

Par priekšlikumu izstrādāta nacionālā pozīcija, kas saskaņota ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju.

2) Priekšlikumi Padomes lēmumiem par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem Stabilizācijas un/vai asociācijas padomē / Sadarbības komitejā, kura izveidota ar attiecīgu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Turciju, Melnkalni, Albāniju un Sanmarīno Republiku attiecībā uz noteikumiem par sociālās drošības sistēmu koordināciju

            Priekšlikumos ir ietverti sociālās drošības koordinācijas nosacījumi, kas atbilst sociālās drošības koordinācijas pamatprincipiem, kas noteikti Regulā Nr.883/2004. Ja ES dalībvalsts vai attiecīgās trešās valsts valstpiederīgais ir vai ir bijis legāli nodarbināts vienā vai vairākās valstīs, tad viņam būs tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem. Nosacījumi attiecas arī uz šo personu ģimenes locekļiem. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem sociālās drošības sistēmu koordinācijas ietvaros tiks īstenota apdrošināšanas periodu summēšana, lai noteiktu tiesības uz pakalpojumiem (vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju), un nodrošināts pensiju (vecuma pensijas, apgādnieka zaudējuma pensijas, pensijas, ko saņem par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un invaliditātes pensijas) eksports.

Padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē plānots panākt politisku vienošanos par priekšlikumiem.

Latvijas nostāja:

            Latvija atbalsta politisku vienošanos par priekšlikumiem, kas paredz sociālās drošības sistēmu koordinācijas noteikumu spēkā stāšanos saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp ES un Turciju, Melnkalni, Albāniju un Sanmarīno Republiku, tādejādi nodrošinot sociālās drošības tiesību saglabāšanu, personām pārvietojoties starp ES dalībvalstīm un attiecīgajām trešajām valstīm.

 Par priekšlikumu izstrādāta nacionālā pozīcija, kas saskaņota ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju un Veselības ministriju.

3) „Eiropa 2020" stratēģija un jaunā pārvaldība

Padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē plānota viedokļu apmaiņa par turpmāko Eiropas semestra procesu, balstoties uz Kipras prezidentūras sagatavotajiem jautājumiem un Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas izstrādātajiem dokumentiem.

a) otrā Eiropas semestra un tematiskās uzraudzības nodarbinātības un sociālajā politikā izvērtējums

            Izvērtējot Eiropas semestra procesu 2012.gadā, Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja ir sagatavojušas savus viedokļus, ietverot vairākus priekšlikumus šā procesa pilnveidošanai. Kā būtiskākos jautājumus, kuros būtu iespējams panākt uzlabojumus, Nodarbinātības komiteja min:

-   skaidrāku dažādu Padomes formātu un to komiteju kompetenču sadalījumu, kā arī kopīgā darba uzlabošanu,

-   ciešāku sadarbību ar Prezidentūru, starp nozares komitejām un dažādiem Padomes formātiem,

-   laika grafika uzlabošanu,

-   atvērtu un iekļaujošu procesu, kas ietver sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm,

-   Padomes rekomendācijās dalībvalstīm būtu jāietver politikas izvēles iespējas.

            Savukārt Sociālās aizsardzības komiteja savā viedoklī norāda, ka Padomes rekomendācijas ir būtiskas, lai īstenotu strukturālas reformas dalībvalstīs, tāpēc ir svarīgi, lai esošie izaicinājumi tajās tiktu atbilstoši atspoguļoti. Sociālās aizsardzības komiteja arī uzsver atvērtās koordinācijas metodes pilnīgu izmantošanu. Vienlaikus viedoklī norādīts, ka, lai nodrošinātu savlaicīgu un vienkāršu rekomendāciju pieņemšanu, būtisks ir sagatavošanas darba komitejās, kā arī komiteju savstarpējā mijiedarbība.

Padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja sniegs savu viedokli par otrā Eiropas semestra un tematiskās uzraudzības nodarbinātības un sociālajā politikā izvērtējumu.

Latvijas nostāja:

            Latvija pieņem zināšanai Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas viedokli par otrā Eiropas semestra un tematiskās uzraudzības nodarbinātības un sociālajā politikā izvērtējumu.

 

b) labi darbojošos darba tirgu principi

            Lai sekmētu nodarbinātības politiku koordinācijas procesa rezultātu kvalitāti, pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību ilgtermiņā un atbilstību dalībvalstu specifiskajai situācijai, Nodarbinātības komiteja pēc dalībvalstu iniciatīvas ir sagatavojusi labi funkcionējošu darba tirgu galvenos principus. Principi ir universāli, paredz augstu iedzīvotāju dalības līmeni darba tirgū, ir iekļaujoši, paredz efektīvu pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, veicina nodarbinātības pieaugumam labvēlīgus apstākļus un sekmē mobilitāti, it īpaši profesionālo mobilitāti. Paredzēts, ka šie principi tiks regulāri pārskatīti un aktualizēti.

Padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē Nodarbinātības komiteja sniegs informāciju par labi darbojošos darba tirgu principiem.

Latvijas nostāja:

            Latvija pieņem zināšanai Nodarbinātības komitejas izstrādātos labi darbojošos darba tirgu principus.

c) sociālās aizsardzības darbības monitorings

            Sociālās aizsardzības komiteja sadarbībā ar Komisijas dienestiem izstrādā sociālās aizsardzības darbības monitoringu, kas sniegs padziļinātu izpratni par sociālo politiku attīstību ES, kā arī palīdzēs identificēt sociālās tendences dalībvalstīs. Sociālās aizsardzības darbības monitorings ietver 2 pamatelementus:

-   pārskatu ar galvenajiem sociālajiem indikatoriem, lai atvērtās koordinācijas metodes ietvaros novērtētu esošās tendences,

-   valstu profilus, kuros detalizēti izvērtēti galvenie sociālie izaicinājumi.

Plānots, ka sociālās aizsardzības darbības monitorings būs daļa no ikgadējā Sociālās aizsardzības komitejas ziņojuma par „Eiropa 2020" stratēģijas sociālo dimensiju, kā arī tas noteiks tās jomas, kurās Sociālās aizsardzības komiteja veiks tematisko uzraudzību.

Padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē Sociālās aizsardzības komiteja sniegs informāciju par ievadziņojumu saistībā ar sociālās aizsardzības darbības monitoringu.

Latvijas nostāja:

            Latvija pieņem zināšanai Sociālās aizsardzības komitejas sniegto informāciju par ievadziņojumu saistībā ar sociālās aizsardzības darbības monitoringu.

4) Padomes secinājumu projekts „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām un sniedzot Eiropas jauniešiem labākas iespējas"

            Kipras prezidentūras sagatavotajā secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka Eiropa šobrīd saskaras ar krīzes ietekmi, tās radītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām, kā arī pieaugošu bezdarbu (tostarp jauniešu vidū). Paredzamas būtiskas strukturālas pārmaiņas, kas ir saistītas ar pāreju uz zaļu, zema oglekļa satura un resursu efektīvu ekonomiku, kā arī sabiedrības novecošanu un tehnoloģiju attīstību. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas turpināt darbu, lai veicinātu jaunu darba vietu radīšanu, palielinot darbaspēka pieprasījumu, pārskatot nodokļu sistēmu, radot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi u.c. Secinājumu projektā uzmanība tiek pievērsta arī jauniešu, personu ar invaliditāti u.c. grupu nodarbinātības jautājumiem. Vienlaikus dalībvalstis tiek aicinātas izmantot darba vietu radīšanas potenciālu tādās nozarēs kā informāciju tehnoloģijas, veselības aprūpe un zaļā ekonomika, ieguldīt izglītībā un prasmēs, kā arī iesaistīt gan sociālos partnerus, gan privāto sektoru nodarbinātības veicināšanā u.c.

            Savukārt dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas veicināt darbaspēka mobilitāti, piemēram, turpinot darbu pie Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas direktīvas, pilnībā izmantot pieejamos finanšu līdzekļus un turpināt „Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanu.

Padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas nostāja:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Pozitīvi vērtējams, ka secinājumos tiek uzsvērti galvenie labi funkcionējoša darba tirgus jautājumi (t.sk. efektīva darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošana, nodarbinātību veicinoši apstākļi, mobilitāte u.c.), kā arī nepieciešamība radīt nodarbinātības pieaugumam labvēlīgus apstākļus, vienlaikus risinot darba tirgus vājāko dalībnieku vai grupu problēmas.

5) Padomes secinājumu projekts „Novēršot un cīnoties pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību un veicinot bērnu labklājību"

            Kipras prezidentūras sagatavotajā secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka aptuveni 27% cilvēku vecumā līdz 18 gadiem ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Nabadzības mazināšanā būtisku ieguldījumu sniedz arī „Eiropa 2020" stratēģijā noteiktie mērķi, tāpēc secinājumu projektā tiek aicināts cīņu pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību un bērnu labklājības veicināšanu izvirzīt kā vienu no „Eiropa 2020" stratēģijas sociālās dimensijas pamata jautājumiem.

            Komisija tiek aicināta veicināt ES līmeņa statistikas datu pieejamību, lai sadarbībā ar Sociālās aizsardzības komiteju sekmētu indikatoru izstrādi, kā arī veicināt sinerģiju starp sociālās iekļaušanas un citām politikas jomām (piemēram, izglītību, veselības aprūpi, mājokļa politiku u.c.). Savukārt dalībvalstis secinājumu projektā tiek aicinātas nodrošināt atbilstošus un ilgtspējīgus ieguldījumus bērnu un ģimenes atbalstā, izmantot ES pieejamo finansējumu, un veicināt reģionālo, vietējo un nevalstisko organizāciju iesaisti bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu risināšanā.

Padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas nostāja:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Ir būtiski, ka bērnu nabadzības problēmas risināšana tiek skatīta kopsakarā ar tādiem jautājumiem kā veselība, izglītība, bērnu tiesību nostiprināšana u.c. Pozitīvi ir vērtējams aicinājums dalībvalstīm veidot ilgtspējīgu politiku, kas veicinātu ģimeņu ar bērniem drošību par savu nākotni. Arī Latvijas Nacionālajā reformu programmā „Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai nabadzības līmeņa mazināšanas pasākumi ietver atbalstu ģimenēm ar bērniem.

6) Gatavošanās Trīspusējam sociālajam samitam

2002.gadā Komisija ierosināja izveidot Trīspusējo sociālo samitu, lai veicinātu sociālo partneru līdzdalību. Tādejādi sociālie partneri tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanas procedūrā, katru gadu pirms Eiropadomes sanāksmes rīkojot Trīspusējo sociālo samitu. Trīspusējā sociālajā samitā ir pārstāvēti sociālie partneri, pašreizējās, kā arī divu turpmāko Prezidentūru valdību vadītāji un Komisijas pārstāvji.

Padomes 2012.gada 4.oktobra sanāksmē Prezidentūra sniegs informāciju par Trīspusējo sociālo samitu.

Latvijas nostāja:

Latvija pieņem zināšanai Prezidentūras sniegto informāciju.