gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

  • Par lietu piektritību

METODISKIE IETEIKUMI
BĀRIŅTIESĀM UN PAGASTTIESĀM
PAR LIETU PIEKRITĪBU

Bāriņtiesas un pagasttiesas izskata iesniegumus un pieņem lēmumus lietās, ievērojot lietu piekritību.

Lietu piekritību nosaka:

1) likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 2.panta pirmā daļa, 16.panta trešā daļa un 25.pants;

2) Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.panta otrā daļa.

1. Aprūpes tiesību atņemšana un lietu par aizgādības tiesību atņemšanas ierosināšana tiesā

Lēmumus par aprūpes tiesību atņemšanu un lietas par aizgādības tiesību atņemšanas ierosināšanu tiesā pieņem bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa vai pagasttiesa (turpmāk tekstā-bāriņtiesa).

Dzīves vieta ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties (Civillikuma 7.pants).

Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmā daļa).

2003.gada 1.jūlijā ir stājies spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums un minētā likuma Pārejas noteikumu 3.punktā noteikts, ka ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras nekur nav pierakstītas un kurām nav tiesiska pamata deklarēt savu dzīvesvietu, reģistrē atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem, t.i., personas dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

Dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā deklarēt dzīvesvietu jaunajā dzīvesvietā, ja viņa to nav izdarījusi, bāriņtiesas, kā pašvaldības institūcijas, pienākums ir informēt dzīvesvietas reģistrācijas iestādi par personām, kuras faktiski dzīvo attiecīgās bāriņtiesas administratīvajā teritorijā un bāriņtiesai nepieciešams pieņemt attiecīgu lēmumu, bet personas nav deklarējušas savu dzīvesvietu, vai arī tām dzīvesvieta ir deklarēta citā administratīvajā teritorijā.

Ja vecāku dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, lēmumi par aprūpes tiesību atņemšanu vai aizgādības tiesību atņemšanas ierosināšanu tiesā attiecīgi jāpieņem divām bāriņtiesām. Vēlams, lai bāriņtiesas ne tikai telefoniski, bet arī rakstiski savstarpēji sazinātos par izskatāmo lietu būtību.

Savstarpēja sadarbība īpaši nepieciešama prasības celšanai tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, ja vecāku dzīvesvietas atrodas dažādās vietās. Civilprocesa likuma 28.panta septītā daļa paredz, ka prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas. Tas nozīmē, ka prasības pieteikumam jāpievieno abu bāriņtiesu pieņemtie lēmumi un citi dokumenti.

Prasību pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas (Civilprocesa likuma 27.pants).

2. Aprūpes un aizgādības tiesību atjaunošana

Ja aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšanas iemesli ir atkrituši, pamatojoties uz likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 16.panta trešo daļu, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa lemj par aprūpes tiesību atjaunošanu vai lietas ierosināšanu tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu.

Ja persona, kurai ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības ir pārcēlusies dzīvot  un deklarējusi savu dzīvesvietu citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, tad lēmumu par aprūpes tiesību atjaunošanu vai lietas ierosināšanu tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu pieņem tā bāriņtiesa, kuras teritorijā uz dzīvi apmetusies un deklarējusi savu dzīvesvietu šī persona .

Ja persona, pārceļoties uz dzīvi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, nav deklarējusi savu dzīvesvietu jaunajā dzīvesvietā, tad lēmumus pieņem tā bāriņtiesa, kuras administratīvajā teritorijā personai deklarēta dzīvesvieta. Bāriņtiesai ir tiesības informēt dzīvesvietas deklarēšanas iestādi par personas faktisko dzīvesvietu un tad attiecīgi tās administratīvās teritorijas bāriņtiesa, kur persona deklarējusi savu jauno dzīvesvietu, pieņem attiecīgu lēmumu.

3. Aizbildnība

Civillikuma 222. paredz, ka bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta trešajā daļā noteikts, ka nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.

Tas, ka vecāki bērna dzīvesvietu ir deklarējuši atsevišķi no savas dzīvesvietas, nenozīmē, ka aizbildnības lieta izskatāma pēc bērna deklarētās dzīvesvietas. Dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir panākt personas sasniedzamību tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, bet vecāki bērna aizgādību realizē arī dzīvojot ģeogrāfiski dažādās dzīvesvietās. Ja vecāki aizgādību nerealizē, tad vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa lemj par aizbildnības nodibināšanu.

Ja bez vecāku gādības palikušais bērns un viņa vecāki deklarējuši savu dzīvesvietu un dzīvo vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, aizbildnību nodibina attiecīgā bāriņtiesa.

Ja bērna vecāki dzīvo un deklarējuši dzīvesvietas dažādās administratīvajās  teritorijās, tad aizbildnību dibina tā bāriņtiesa, kuras pašvaldības teritorijā ir bērna mātes dzīvesvieta, jo Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta un, ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas spriedumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies.

Ja bērna mātes dzīvesvieta nav deklarēta, bet bērna dzīvesvieta deklarēta kopā ar tēvu, tad lēmumu par aizbildnības nodibināšanu pieņem tēva dzīvesvietas bāriņtiesa.

Likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 25.panta pirmajā daļā noteiktais, ka aizbildnības lietu piekritību bāriņtiesai vai pagasttiesai nosaka pēc tās personas pastāvīgās dzīvesvietas, kurai vajadzīga tiesību aizsardzība, piemērojams gadījumos, kad bērns ir palicis bez vecāku gādības un bērna vecāku atrašanās vieta nav zināma.

Ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, ir vērsusies savas pašvaldības bāriņtiesā ar lūgumu atzīt viņu par piemērotu aizbildņa pienākumu pildīšanai, lai varētu kļūt par aizbildni citā pašvaldībā dzīvojošam bērnam, bāriņtiesai, pamatojoties uz Civillikuma 240.pantu (visos tajos gadījumos, kad aizbildņa apstiprināšana vai iecelšana ir atkarīga no bāriņtiesas, tai jāraugās, lai apstiprināmajai vai ieceļamajai personai būtu šā pienākuma izpildīšanai vajadzīgās spējas un īpašības) un likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām 19.panta 2.punktu (izdarīt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, kā arī veikt iedzīvotāju dzīves apstākļu apsekošanu, lai iegūtu aizbildnības un aizgādnības jautājumu izlemšanai nepieciešamās ziņas) un 20.panta 3.punktu (izsniedz ieinteresētajām personām, iestādēm un organizācijām uzziņas un dod atzinumus aizbildnības un aizgādnības jautājumos) ir jāpieņem lēmums par personas atbilstību aizbildņa amatam.

Lēmumu par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpes iestādē.

4. Bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

Gadījumos, ja nav iespējams nodrošināt bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa, bērnu var ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Lēmumu par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē pieņem tā bāriņtiesa, kuras administratīvajā teritorijā dzīvo bērna vecāki. Ja bērna vecāki dzīvo dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas spriedumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies.

Ja bērns ir pamests dzemdību namā vai atrasts atstāts bez vecāku aprūpes un bērna vecāku atrašanās vieta nav zināma, lēmumu pieņem bāriņtiesa, kuras teritorijā bērns ir pamests vai atrasts.

Bāriņtiesa nepieņem lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādē sociālo apstākļu dēļ. Šādu lēmumu pieņem pašvaldības sociālais dienests. Kārtību, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, nosaka Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumi Nr. 278 „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība".

5. Mantisko lietu piekritība

Bāriņtiesa aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām un rūpējoties par nepilngadīga bērna (rīcībnespējīgas personas) interešu nodrošināšanu, bāriņtiesa:

1) dod atļauju nepilngadīgā bērna (rīcībnespējīgās personas) vārdā pieņemt mantojumu;

2) dod atļauju mantojuma dalīšanai, bērna (rīcībnespējīgas personas) mantas atsavināšanai, ieķīlāšanai, apgrūtināšanai ar lietu tiesībām, dāvinājuma pieņemšanai u.c.

Lietas par nepilngadīgas personas mantiskajiem jautājumiem izskatāmas bāriņtiesā pēc nepilngadīgās personas vecāku  dzīvesvietas.

Lietas par aizbildnībā esošo bērnu un rīcībnespējīgu personu mantiskajiem jautājumiem izskatāmas bāriņtiesā, kura uzrauga aizbildnības vai aizgādnības lietu.

Ja aizbildnības lieta pārsūtīta pārraudzībai citas administratīvās teritorijas bāriņtiesai, lēmumus mantiskajos jautājumos pieņem tā bāriņtiesa, kuras pārraudzībā atrodas aizbildnības lieta un par pieņemtajiem lēmumiem informē bāriņtiesu, kura nodibinājusi aizbildnību.

6. Kopsavilkums

1. Lēmumus par bērna aprūpes tiesību atņemšanu, lietas par aizgādības tiesību atņemšanas ierosināšanu tiesā, kā arī par aprūpes tiesību atjaunošanu un lietas par aizgādības tiesību atjaunošanu ierosināšanu tiesā pieņem vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa.

2. Lēmumus par aizbildnības nodibināšanu bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam pieņem bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa, ja bērna vecāku atrašanās vieta nav zināma, lēmumu pieņem bērna dzīvesvietas bāriņtiesa.

3. Lēmumus par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē pieņem vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa, ja bērna vecāku atrašanās vieta nav zināma, lēmumu pieņem bērna dzīvesvietas bāriņtiesa.

4. Lēmumus mantiskajos jautājumos pieņem vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa, aizbildnībā un aizgādnībā esošo personu lietās mantiskajos jautājumus lēmumus pieņem tā bāriņtiesa, kura uzrauga aizbildnības vai aizgādnības lietu.

Pieņemot lēmumus, visos gadījumos ievērojams Bērnu tiesību aizsardzības likuma 67.panta otrajā un trešajā daļā noteiktais, ka par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku dzīvesvieta un, ja bērna vecāki dzīvo un deklarējuši dzīvesvietu dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma mātes dzīvesvieta, ja vien ar tiesas spriedumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecāki par to nav savstarpēji vienojušies.