gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  
  • Par lēmumu un sēdes protokolu iztrādi

Nozīmīgākie tiesību akti, kas ņemami vērā bāriņtiesas (pagasttiesas) (turpmāk tekstā - bāriņtiesa) lēmumu izstrādes procesā, ir:

  • Administratīvā procesa likums (turpmāk tekstā - APL);
  • Ministru kabineta 1996.gada 23.marta noteikumi Nr.80 „Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi";
  • Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumi Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi".

1. Lēmuma noformējums

Bāriņtiesas lēmumi, arī tie, kuri nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem, ir dokumenti Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" izpratnē un tādēļ, sagatavojot bāriņtiesas lēmumus, nepieciešams ievērot šo noteikumu prasības.

1.1. Lēmuma teksts un lapu numerācija

Lēmumu raksta skaidri salasāmā literārā valodā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas un terminoloģiju. Lēmuma izteiksmei jābūt vienkāršai, skaidrai, precīzai, konkrētai un nepārprotamai, jāizvairās no liekiem informācijas atkārtojumiem. Personas vārdu un uzvārdu ieteicams rakstīt nesaīsinot, tomēr pieļaujams, ka pirmo reizi raksta pilnu vārdu un uzvārdu, bet tālāk tekstā lieto vārda pirmo burtu un pilnu uzvārdu. Iestādes nosaukums, rakstot lēmumā pirmo reizi, jāraksta pilns, turpmāk tekstā to pieļaujams saīsināt (piemēram, Bērnu sociālās aprūpes centrs „Rīga" (turpmāk tekstā - BSAC „Rīga")).

Lēmumos, kurus noformē uz divām vai vairākām lapām (lappusēm), sākot ar otro lapu (lappusi), tās attiecīgi numurē ar arābu cipariem. Lapas (lappuses) numurs rakstāms katras lapas (lappuses) augšējās malas vidū bez jebkādām papildu zīmēm. Ja lēmums noformēts uz vairākām lapām, lapas nepieciešams cauršūt (caurauklot), apzīmogot, norādot cauršūto lapu skaitu.

1.2. Lēmuma atvasinājumi (kopijas un noraksti)

Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" ir reglamentēta dokumenta atvasinājumu izgatavošanas kārtība.

Lēmuma noraksts ir pilnībā pārrakstīts oriģinālā lēmuma teksts. Oriģinālā lēmumā esošo parakstu vietā norakstā ieraksta vārdu „(Paraksts)". Zīmoga nospieduma vietā raksta vārdu „(Zīmogs)". Vārdus „Paraksts" un „Zīmogs" var atveidot ar attiecīgu spiedogu.

Lēmuma kopiju iegūst nofotografējot, nokopējot vai citādā tehniskā veidā iegūstot oriģināla faksimilattēlu ar visām oriģināla grafiskajām un citām īpatnībām.

Noraksta vai kopijas pirmās lapas augšējā labajā stūrī jābūt attiecīgam uzrakstam ar lielajiem burtiem "NORAKSTS" vai "KOPIJA".

Lēmuma noraksts vai kopija iegūst juridisku spēku tikai tad, kad noraksta vai kopijas pareizība ir apliecināta. Lēmuma noraksta vai kopijas pareizību apliecina ar apliecinājuma uzrakstu, kurā jābūt:

1) ar lielajiem burtiem rakstītiem vārdiem "NORAKSTS PAREIZS" vai "KOPIJA PAREIZA";

2) noraksta vai kopijas apliecinātājas amatpersonas pilnam amata nosaukumam (ietverot organizācijas nosaukumu), pašrocīgam personiskajam parakstam un tā atšifrējumam;

3) apliecinājuma vietas nosaukumam;

4) apliecinājuma datumam;

5) zīmoga nospiedumam.

Dokumenta noraksta vai kopijas pareizību ar savu parakstu apliecina bāriņtiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkots tiesas loceklis. Pilnvarojumam apliecināt dokumenta noraksta pareizību jābūt dotam attiecīgā rīkojuma vai organizatoriskā dokumentā (piemēram, bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu pilnvaro bāriņtiesas lietvedi apliecināt dokumenta atvasinājumus). Ja dokumenta noraksts vai kopija ir uz vairākām lapām, to pareizību drīkst apliecināt tikai tad, ja visas lapas ir numurētas un cauršūtas (caurauklotas).

Oriģinālais lēmums ir tikai viens, kas glabājas bāriņtiesā lietā 1-6. Lietu dalībniekiem un citām fiziskām un juridiskām personām izsniedz lēmuma norakstus. Arī attiecīgajās lietās, kurās lēmums pieņemts (piemēram, aizbildnības lietā, lietā par bērna mantas pārvaldīšanu utt.) ievieto lēmuma norakstu.

2. Protokola rakstīšana

Par katru bāriņtiesas sēdē izskatāmo lietu rakstāms sēdes protokols. Sēdes protokolu raksta sekretārs (protokolētājs) par katru izskatāmo lietu atsevišķi. Protokols rakstāms sēdes laikā, un tajā fiksē sēdes gaitu. Nav pieļaujams, ka sēdes gaitu protokolē bāriņtiesas loceklis, kurš vienlaicīgi arī piedalās lēmuma pieņemšanā. Protokola tekstu raksta tagadnes formā, tiešās vai netiešās runas veidā.

Sēdes protokola pirmā lapa jānoformē uz veidlapas. Sākot ar otro lapu (lappusi), tās attiecīgi numurē ar arābu cipariem. Ja protokols noformēts uz vairākām lapām, lapas nepieciešams cauršūt (caurauklot) tāpat kā lēmumus, kas noformēti uz vairākām lapām.

Sēdes protokolā jānorāda:

1)    sēdes vieta un datums, sēdes sākums un beigas;

2)    bāriņtiesas priekšsēdētāja (bāriņtiesas priekšsēdētāja prombūtnes laikā - bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots tiesas loceklis) un tiesas locekļu, kā arī sekretāra vārds un uzvārds (vārda iniciālis un uzvārds);

3)    klātesošie lietas dalībnieki un lietas dalībnieki, kuriem par sēdi ir ziņots, bet kuri nav ieradušies uz to, lietas dalībnieku neierašanās iemesls, ja tas ir zināms;

Šajā daļā norāda arī fizisko personu un no citām iestādēm uzaicināto pārstāvju vārda iniciālis, uzvārds un iestāžu pārstāvjiem vēlams arī viņu amatu;

4)    izskatāmās lietas nosaukums;

5)    bāriņtiesas priekšsēdētāja sniegtā informācija par lietā esošajiem dokumentiem;

6)    kādi dokumenti iesniegti lietas izskatīšanas gaitā un kas tos iesniedzis;

7)    lēmumi par sēdes kārtības traucētāju izraidīšanu no sēdes telpas (ja tādi ir bijuši);

8)    lietas dalībnieku paskaidrojumi un lūgumi, uzaicināto personu paskaidrojumi;

9)    pieņemtais lēmums un tā spēkā stāšanās un pārsūdzēšanas kārtību (piem., bāriņtiesas priekšsēdētāja paziņo pieņemto lēmumu: atņemt Jānim Bērziņam dēla Kārļa Bērziņa aprūpes tiesības. Lēmums stājas spēkā un izpildāms nekavējoties un to mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā).

Ja sēdē mutiski tiek izteikti atsevišķi lūgumi vai sniegti paskaidrojumi, kas var ietekmēt lietas izskatīšanu, tie jāieraksta sēdes protokolā. Bāriņtiesas priekšsēdētājs var likt, lai lietas dalībnieks, kurš izteicis lūgumus vai sniedzis paskaidrojumus, sēdes protokolā tos paraksta.

Protokolu paraksta sēdes priekšsēdētājs un sekretārs (protokolētājs).

Protokolu oriģināli glabājas lietā saskaņā ar individuālo lietu nomenklatūru, kopija pievienojama personas lietai.

3. Lēmuma sastāvdaļas

Saskaņā ar APL 67.panta otro daļu rakstveidā izdots administratīvais akts satur šādas sastāvdaļas:

1) iestādes nosaukumu un adresi

Bāriņtiesas lēmumu raksta uz bāriņtiesas veidlapas, kura satur visas minētās sastāvdaļas un tajā ir jābūt norādītam bāriņtiesas nosaukumam un adresei, telefona numuram, pasta indeksam, kā arī faksa numuram un e-pasta adresei, ja tāda ir.

2) adresātu (fiziskajai personai - vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu)

Adresāts, atbilstoši APL 27.panta pirmajā daļā noteiktajam, ir privātpersona, attiecībā uz kuru izdots administratīvais akts vai veikta (tiks veikta) faktiskā rīcība. Papildus adresātam lēmumā norādāmi arī citi dalībnieki, ja tādi piedalās lietā (piemēram, iesniedzēja pārstāvis).

Bāriņtiesas lēmumā adresāts būs persona, kuras intereses pieņemtais lēmums skars, taču nav nepieciešams lēmumā īpaši norādīt, kas ir adresāts, tas izsecināms no katra konkrētā lēmuma (piemēram, lēmumā par aprūpes tiesību atņemšanu bērna mātei adresāts būs bērna māte, lēmumā par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā - bērns).

Ja kāds no lietas dalībniekiem, nepiedalās bāriņtiesas sēdē, iemesls, kādēļ lieta tiek izskatīta bez uzaicinātās personas, jāatrunā lēmumā, ievērojot Ministru kabineta 1996.gada 23.marta noteikumu Nr.80 „Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi" 41.punktā noteikto, ka lietu var izskatīt bez uzaicinātās personas klātbūtnes, ja ir ziņas par to, ka uzaicinātā persona zina par lietas izskatīšanu un nav ieradusies uz attiecīgo sēdi, kā arī nav paziņojusi neierašanās iemeslu, vai arī uzaicināmās personas atrašanās vieta nav zināma. Lai būtu pamats atsaukties uz šo normu, lietā jābūt pierādījumam, kas apliecina, ka persona zina par lietas izskatīšanu (dokuments, kas apliecina, ka personai savlaicīgi izsūtīts vai pret parakstu izsniegts uzaicinājums ierasties uz bāriņtiesas sēdi) vai, ka personas atrašanās vieta nav zināma (piemēram, policijas izziņa, ka personas atrašanās vieta nav zināma). Ja personai ir attaisnojoši iemesli (piemēram, darbs, slimība u.c.), un tā ir lūgusi izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes bāriņtiesas sēdē, bāriņtiesa var skatīt lietu arī bez šīs personas klātbūtnes, lēmumā to atrunājot.

Personas kodu lieto tikai tad, ja citādā veidā personu nav iespējams identificēt (piemēram, vienā dzīvoklī dzīvo divas personas ar vienādu vārdu un uzvārdu). Jāņem vērā, ka sensitīvo personas datu (personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi) izmantošana bāriņtiesas lēmumā pieļaujama tikai Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā. Lai identificētu personu, ir pilnīgi pietiekami norādīt personas dzimšanas datus (piemēram, Jānis Liepiņš, dzimis 1965.gada 12. decembrī). Personas kodu vēlams iekļaut tikai lēmuma nolēmuma daļā.

Savukārt personas (iesniedzēja un adresāta) dzīvesvietu nav vēlams norādīt lēmuma nolēmuma daļā un ir pietiekami, ka tā ir norādīta lēmuma sākumā-konstatējošā daļā.

3) ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, - iesniedzēja prasījumu

Saskaņā ar APL 55.pantu, administratīvo lietu bāriņtiesā ierosina:

1) uz iesnieguma pamata (piemēram, māte lūgusi atļauju bērna vārdā pieņemt mantojumu, citā gadījumā -bērna vecmāmiņa lūgusi viņu iecelt par aizbildni u.c.);

2) uz iestādes iniciatīvas pamata (piemēram, bērna dzīves apstākļu apsekošanā atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos un bāriņtiesas priekšsēdētājam saskaņā ar likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 21.panta trešo daļu nepieciešams pieņemt vienpersonisku lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu, citā gadījumā - bāriņtiesai saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtība" 40.punktu, nepieciešams izvērtēt, vai bērnu aprūpes iestādē esošam bērnam ir iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē Latvijā, vai bērna interesēs ir pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm u.c.);

3) uz citas institūcijas ziņojuma pamata (piemēram, pašvaldības sociālais dienests ziņo, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos, pirmsskolas izglītības iestāde ziņo, ka bērns uz iestādi tiek vests neregulāri, vecāki pēc bērna ieradušies reibuma stāvoklī u.c.).

Ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, administratīvajā aktā norāda iesniedzēja prasījumu. Norādei uz prasījumu jābūt īsai un kodolīgai, no tās jābūt redzamam iemeslam, kādēļ administratīvā lieta ierosināta. Iesniegums pilnībā nav jāpārraksta. Optimāls, bet ne vienmēr pietiekams ir viens teikums, piemēram: „Jānis Kalniņš iesniegumā lūdz iecelt viņu par nepilngadīgā Pētera Lejiņa aizbildni, jo bērns palicis bez vecāku gādības". Ja iesniedzējs savu prasījumu lietas izskatīšanas laikā, it sevišķi uzklausīšanas stadijā, ir precizējis, bāriņtiesas lēmumā norāda tikai pēdējo prasījumu. Ja vienā iesniegumā norādīti vairāki prasījumi, tos norāda tādā kārtībā, kādā tie aplūkoti iesniegumā. No iesniedzēja prasījuma vai citas lietas ierosināšanas pamata ieteicams atvasināt bāriņtiesas lēmuma nosaukumu. Piemēram: "Par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu Pēterim Lejiņam."

Administratīvās lietas ierosināšanas pamats jānorāda arī tad, ja lieta ierosināta pēc iestādes iniciatīvas, piemēram, „Lai ievērotu likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 16.panta otrajā daļā noteikto, ja ir faktiski šķēršļi, kas vienam no vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu, vai bērns vecāku vainas dēļ atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bāriņtiesa lemj par bērna aprūpes tiesību atņemšanu, bāriņtiesa ir ierosinājusi lietu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu Ingai Bērziņai."

Savukārt, ja lieta ierosināta uz citas institūcijas ziņojuma pamata, administratīvajā aktā norāda kāda iestāde un ko ir ziņojusi. Norādei uz ziņojumu arī jābūt īsai un kodolīgai, no tās jābūt redzamam iemeslam, kādēļ administratīvā lieta ierosināta.

Lēmuma konstatējošo daļu vēlams sākt ar iesniedzēja prasījumu, citas institūcijas ziņojuma saturu vai informāciju, kādēļ pēc bāriņtiesas iniciatīvas lieta tiek ierosināta.

4) administratīvā procesa dalībnieku viedokļus un argumentus, ja tādi ir izteikti

Bāriņtiesas lēmumā ir jāatspoguļo lietas dalībnieku izteiktie viedokļi un argumenti. Ja procesa gaitā lietas dalībnieks mainījis savu viedokli, norādāms ir tikai pēdējais. Lēmumā jānorāda tikai tie viedokļi un argumenti, kuriem ir nozīme lietā.

 Nepieciešams ievērot, ka bāriņtiesas lēmumā ir minami arī viedokļi un argumenti, kurus procesa dalībnieki izteikuši procesa gaitā un kuri nesaskan ar lēmuma rezolutīvajā daļā norādīto, pamatojot, kādēļ bāriņtiesa šos argumentus nav ņēmusi vērā. Piemēram, lietā par bērna aprūpes tiesību atņemšanu iesniedzējs kā argumentu bērna aprūpes tiesību atņemšanai min bērna mātes zemos ienākumus. Šajā gadījumā lēmumā bāriņtiesai, komentējot šo viedokli, būtu nepieciešams norādīt, ka personas zemie ienākumi, atbilstoši Civillikuma 203.panta pirmajā daļā noteiktajam, nevar būt par pamatu bērna aprūpes tiesību atņemšanai.

Lēmumā ir jāatspoguļo arī bāriņtiesas sēdes gaitā noskaidrotie viedokļi un argumenti, kas attiecas uz konkrēto lietu.

Atbilstoši APL 62.panta trešajai daļai, ja bāriņtiesas lēmumā procesa dalībnieku viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu, kādēļ tas nav izdarīts.u bus nav ņēmusi vērā (piem

5) faktu konstatējumu

APL 59.pantā ietvertais objektīvās izmeklēšanas princips prasa, lai tiktu noskaidroti visi lietas būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi. Faktu uzskaitījumam jābūt īsam, bet precīzam. Atsaukties var tikai uz pārbaudītiem faktiem (piemēram, norādot, ka „bērna māte ir mirusi", var atsaukties uz miršanas apliecību). Kā faktus var minēt arī iepriekš izdotos administratīvos aktus (piemēram, izskatot lietu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, kā faktu avots var būt bāriņtiesas pieņemtais lēmums par bērna aprūpes tiesību atņemšanu). Tāpat kā attiecībā uz viedokļiem un argumentiem, administratīvajā aktā jānorāda tikai tie fakti, kam ir nozīme lietas iznākumā. Ja kāds no dalībniekiem kādu no faktiem uzrādījis kā būtisku, bet iestāde to par būtisku neuzskata, to var minēt, bet pamatojuma daļā jāpaskaidro, kādēļ šis fakts par būtisku netiek uzskatīts. Jānorāda ne tikai tie fakti, kas ir būtiski adresātam, bet arī citiem procesa dalībniekiem.

6) administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus

Administratīvā akta pamatojums (plašākā nozīmē) ir nozīmīgākā bāriņtiesas lēmuma daļa, jo tajā norādāmi galvenie argumenti un faktu apkopojums, kāpēc bāriņtiesa ir pieņēmusi tieši šādu lēmumu, kas ļauj personai pārliecināties, ka bāriņtiesa nav rīkojusies patvaļīgi. Pamatojumā obligāti jābūt atsaucēm uz materiālo un/vai procesuālo tiesību normām, kuras dod bāriņtiesai tiesības pieņemt konkrētu lēmumu. Bāriņtiesas lēmuma pamatojums var kalpot arī bāriņtiesas paškontrolei.ņri.apstopdroskas vardarbs), piem.,

Atbilstoši APL 67.panta ceturtajai daļai, iestāde administratīvo aktu pamato ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem, starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības (Kopienu) normām, kā arī vispārējiem tiesību principiem. Pamatojumā norāda attiecīgā ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu. Piemēram, lēmumā par bērna aprūpes tiesību atņemšanu kā pamatojums minams Civillikuma 203.panta pirmās daļas 1. vai 2.punkts un likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 16.panta otrā daļa, jo minētās tiesību normas noteic, ka bāriņtiesa ir kompetenta lemt par bērna aprūpes tiesību atņemšanu konkrētajos gadījumos.

Cits piemērs - lēmumos par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā jāpamato, kādēļ bērns nav ievietots audžuģimenē vai nodots aizbildnībā, jo, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.panta ceturto daļu, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē - audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Nepieciešams ievērot, ka, atbilstoši APL 67.panta piektajai daļai, administratīvā akta pamatojumā iestāde var izmantot argumentus, kas izteikti publicētos tiesas spriedumos un juridiskajā literatūrā, kā arī citā speciālajā literatūrā.

Gadījumos, kad administratīvais akts tiek pārsūdzēts Administratīvajā tiesā, tiesas kontrole lielākoties aptver nevis nolēmuma daļu, bet gan administratīvā akta pamatojumu.

Vēršam uzmanību, ka, saskaņā ar APL 185.panta pirmo daļu, pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no pieteikuma iesniegšanas dienas. Lai novērstu situāciju, kad bāriņtiesas lēmuma pārsūdzēšana apturētu lēmuma darbību, tādējādi kaitējot bērna interesēm, bāriņtiesai lēmumā, ievērojot, APL 185.panta otrās daļas 3.punktu, jāpamato lēmuma izpildes steidzamība. Ja lēmumā būs pamatojums, kādēļ lēmums ir izpildāms nekavējoties, lēmuma pārsūdzēšana pati par sevi neapturēs lēmuma darbību. Piemēram, lēmumā par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu var atsaukties uz likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 28.panta pirmajā daļā noteikto, ka bāriņtiesas pienākums ir nekavējoties iecelt nepilngadīgajam aizbildni, tiklīdz atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības un nepilngadīgais ir palicis bez vecāku gādības.

Šajos gadījumos lēmuma darbība var tikt apturēta tikai ar īpašu tiesas nolēmumu.

7) atsevišķu piemēroto tiesību normu uzskaitījumu (norādot arī tiesību akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu)

Administratīvajam aktam ir jāsatur norāde uz procesā tieši vai netieši piemērotajām tiesību normām. Lai persona varētu vieglāk uztvert lēmumā minēto, vienlaikus pārliecinoties, ka bāriņtiesa lēmumu ir pieņēmusi, vadoties no konkrētām tiesību normām, ieteicams piemērotās tiesību normas citēt. Ja procesa dalībnieks norādījis uz kādu tiesību normu, bet iestāde to nav piemērojusi, iestādei jāpaskaidro, kādēļ šī norma nav piemērota vai nav piemērojama.

Saskaņā ar APL 74.panta pirmās daļas 3.punktu, administratīvais akts nav spēkā, ja rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma.

Bāriņtiesai nepieciešams regulāri sekot līdzi izmaiņām tiesību aktos, lai izslēgtu situāciju, ka bāriņtiesa atsaucas uz spēkā neesošu tiesību normu.

8) adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības

Ievērojot, ka lielākā daļa bāriņtiesas lēmumu ir individuāli tiesību akti, kas nodibina, groza, konstatē vai izbeidz tiesiskās attiecības, tad bāriņtiesas lēmumā ir jābūt norādei uz personai piešķirtajām tiesībām, uzliktajiem pienākumiem vai konstatētajiem faktiem. Pienākumiem un tiesībām ir jābūt formulētām konkrēti un saprotami (piemēram, „atņemt Ingai Kalniņai dēla Kristapa Kalniņa aprūpes tiesības"), tās nevar būt abstraktas. Nav pieļaujams lēmumā rakstīt, piemēram, šādi: „atņemt bērna mātei aprūpes tiesības". Adresātam uzliktais tiesiskais pienākums vai piešķirtās tiesības ir norādāmas lēmuma nolēmuma daļā. Ja lēmuma nolēmuma daļā iekļauti vairāki punkti, tos nepieciešams sakārtot loģiskā secībā (piemēram, „1. Nodibināt aizbildnību Andrim Pļaviņam. 2. Iecelt Līgu Krauju par Andra Pļaviņa aizbildni. 3. Uzdot Līgai Kraujai sastādīt Andra Pļaviņa mantas sarakstu un vienu eksemplāru mēneša laikā iesniegt bāriņtiesā.").

9) norādi, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var pārsūdzēt

Ņemot vērā to, ka tiesības pārsūdzēt iestādes lēmumu ir vienas no svarīgākajām personas tiesībām administratīvajā procesā, bāriņtiesas lēmumā noteikti nepieciešams norādīt lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus. Norādei par pārsūdzēšanu jāietver gan vieta (iestādes nosaukums un adrese), gan termiņš (APL 79.pants). Norādi uz lēmuma pārsūdzēšanas iespējām ieteicams formulēt šādi: „Lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā pieņemšanas brīža Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6" (jāņem vērā, ka ar laiku administratīvās tiesas būs vairākas, tad to atrašanās vietas būs dažādas). Gadījumos, kad bāriņtiesas lēmums nav pārsūdzams, bāriņtiesai ir jānorāda, ka lēmums nav pārsūdzams (piemēram, „Lēmums nav pārsūdzams") Par nepārsūdzamajiem bāriņtiesas lēmumiem skatīt metodisko ieteikumu 5.punktā „Bāriņtiesas lēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem".

Nepieciešams ievērot, ka arī likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 21.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemtais bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersoniskais lēmums par bērna aprūpes tiesību atņemšanu un bērna ievietošanu audžuģimenē, patversmē, slimnīcā vai citos drošos apstākļos ir administratīvais akts. Arī šādā lēmumā ir nepieciešama norāde uz lēmuma pārsūdzēšanas iespējām un personām, uz kurām tas attiecas, kā arī nepieciešams izskaidrot, ka 15 dienu laikā bāriņtiesa pieņems koleģiālu lēmumu šajā lietā par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu vai bērna ārpusģimenes aprūpi.

4. Bāriņtiesas lēmumu spēkā stāšanās un izpildi

Bāriņtiesas lēmumi, izņemot tos, kuriem nepieciešams rajona (pilsētas) tiesas apstiprinājums, stājas spēkā nekavējoties. Lēmumā ietveramo norādi par lēmuma spēkā stāšanos, gadījumā, kad lēmumam nav nepieciešams rajona (pilsētas) tiesas apstiprinājums, ieteicams formulēt sekojoši: „Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi un ir izpildāms nekavējoties". Nepieciešams ņemt vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.marta noteikumu Nr.80 „Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi" 65.punktu, bāriņtiesas lēmumi izpildāmi nekavējoties, izņemot tos lēmumus, kuru izpildi apturējusi administratīvā rajona tiesa, kā arī tos lēmumus, kuriem saskaņā ar likumiem ir nepieciešama apstiprināšana rajona (pilsētas) tiesā.

Bāriņtiesas sēdes noslēgumā ieteicams noskaidrot vai procesa dalībnieki lēmumu vēlas saņemt pa pastu vai personīgi ierasties bāriņtiesā. Ja dalībnieks izteicis vēlēšanos lēmumu saņemt pa pastu, tas jānosūta ierakstītā vēstulē kopā ar pavadvēstuli, jo šaubu gadījumā APL iestādei uzliek par pienākumu pierādīt, ka sūtījums nodots pastā. Nepieciešams saglabāt pasta izdotu apliecinošu dokumentu, ka sūtījums pastā pieņemts, ko pievieno attiecīgās lietas materiāliem. Atbilstoši APL 70.panta otrajai daļai, ja rakstveida administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms, ka administratīvais akts paziņots adresātam septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja adresāts un iesniedzējs nav viena un tā pati persona, administratīvo aktu paziņo arī iesniedzējam.

Īpaša uzmanība jāpievērš likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 21.panta trešās daļas noteiktajā kārtībā pieņemtā bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersoniskā lēmuma par bērna aprūpes tiesību atņemšanu un bērna ievietošanu audžuģimenē, patversmē, slimnīcā vai citos drošos apstākļos paziņošanai personai, kurai ar šo lēmumu atņemtas aprūpes tiesības. Veids, kādā lēmums šai personai tiek paziņots - rakstveidā, mutvārdos vai citādi, neietekmē tā stāšanos spēkā. Ja lēmuma pieņemšanas brīdī lēmumu personai nav iespējams paziņot (bērns atstāts bez uzraudzības veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, bet vecāku atrašanās vieta uzreiz nav noskaidrojama), bāriņtiesai pēc iespējas ātrāk ir jānoskaidro, kur atrodas šī persona un jāinformē par šāda lēmuma pieņemšanu.

5. Bāriņtiesas lēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem

Saskaņā ar likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 24.panta otro daļu, par administratīvajiem aktiem nav uzskatāmi bāriņtiesu lēmumi, kuri:

1) tiek pieņemti pēc tiesas pieprasījuma;

2) iesniedzami izšķiršanai tiesā;

3) tiek pieņemti saskaņā ar likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 22.panta otro daļu, proti, lēmumi, kas ir saistoši pēc to apstiprināšanas tiesā, tas ir, lēmumi par adopciju, par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kā arī par atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), kas pārsniedz 300 latus.

Par administratīvajiem aktiem nav uzskatāmi arī bāriņtiesas lēmumi, ar kuriem nolemts sniegt prasību tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vai atjaunošanu vecākiem, jo, atbilstoši APL 1.panta trešajai daļai, administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskas attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Lēmums par prasības sniegšanu tiesā pats par sevi nerada personai nekādas tiesiskas sekas.

Lēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem nenodibina, negroza, neizbeidz un nekonstatē konkrētas tiesiskas attiecības vai faktisko situāciju. sas piepraspiezskatpektoreLēmumi, kas nav uzskatāmi par administratīvajiem aktiem ir izstrādājami līdzīgi lēmumiem, kas ir administratīvie akti. Šie lēmumi nav pārsūdzami un lēmumā ir nepieciešams to norādīt (piemēram, „Lēmums nav pārsūdzams.").

5.1. Bāriņtiesas lēmumi, kuri tiek pieņemti pēc tiesas pieprasījumatro da

Likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 20.panta 2.punkts nosaka bāriņtiesas kompetenci piedalīties lietas izskatīšanā tiesā un dot savu atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst aizbildnības un aizgādnības iestāžu piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu.

Atzinumu no bāriņtiesas tiesa var prasīt, piemēram, laulības šķiršanas lietā, ja vecāki nespēj vienoties par bērna turpmāku aizgādību, strīda gadījumā, ja vecāki nespēj vienoties par saskarsmes tiesības ar bērnu izmantošanas kārtību, lietās par paternitātes noteikšanu vai paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, kā arī lietās, kur vecāki paši sniedz prasību tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu.

Atzinuma mērķis ir informēt tiesu par bāriņtiesas viedokli jautājumā, par ko ir prasīts atzinums. Bāriņtiesas atzinumu tiesa vērtēs kā vienu no pierādījumiem lietā, un tādējādi atzinums ir sagatavojams tā, lai tiesa, iepazīstoties ar to, gūtu skaidru un motivētu bāriņtiesas viedokli izskatāmajā lietā.

5.2. Bāriņtiesas lēmumi, kuri iesniedzami izšķiršanai tiesā

Atbilstoši likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 22.panta trešajai daļai, tiesā iesniedzami izšķiršanai lēmumi par atļauju aizbildnim (aizgādnim) atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām nekustamo īpašumu, kura vērtība pārsniedz 1000 latus.

Ievērojot to, ka personas pārsvarā bāriņtiesā vēršas ar lūgumu atļaut atsavināt nekustamo īpašumu, nezinot, ka gadījumos, kad tā vērtībā pārsniedz 1000 latus, bāriņtiesa tikai izvērtē to, vai pārdošana ir nepilngadīgās vai citas rīcībnespējīgās personas, mantojuma vai promesošas personas mantas interesēs, bāriņtiesas lēmumos nepieciešams atrunāt, ka, atbilstoši Civillikuma 280.panta otrajai daļai, bāriņtiesai pašai nav tiesību atļaut vai neatļaut pārdot nekustamo īpašumu, ja tā vērtība pārsniedz 1000 latus, un galīgo lēmumu pieņem tiesa. Ja aizbildnis (aizgādnis) lūdz atļauju aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas, mantojuma masā vai promesošas personas mantā ietilpstošo nekustamo mantu pārdot, sadalīt, apmainīt, ieķīlāt vai apgrūtināt, bāriņtiesa izvērtē, vai šāda rīcība ir likumīga un lietderīga un vai tā atbilst attiecīgās nepilngadīgās personas vai citas rīcības nespējīgās personas, mantojuma vai promesošas personas mantas interesēm.

Bāriņtiesas apsvērumi ir izklāstāmi lēmumā, no kura ir jābūt skaidri saprotamam, kādēļ mantas atsavināšana vai ieķīlāšana ir vai nav nepilngadīgās vai citas rīcībnespējīgās personas, mantojuma vai promesošas personas mantas interesēs.

Pēc izvērtēšanas bāriņtiesa sagatavo pieteikumu tiesai un lietu kopā ar lēmumu un lietas materiālu kopijām nosūta tiesai galīgā lēmuma pieņemšanai. Šādi bāriņtiesai jārīkojas arī gadījumos, kad tā ir pieņēmusi personai nelabvēlīgu lēmumu.

 5.3. Bāriņtiesas lēmumi, kuri apstiprināmi tiesā

Atbilstoši likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 22.panta otrajai daļai, tie ir lēmumi par:

  • adopciju (lēmums, ar kuru bāriņtiesa atzīst, ka adopcija ir bērna interesēs);
  • pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;
  • atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), kas pārsniedz 300 latus. Jāņem vērā, ka atlīdzība var tikt piešķirta aizbildņiem (aizgādņiem), kuri, pārvaldot bērna (citas rīcības nespējīgās personas, mantojuma vai promesošas personas) mantu ieguldījuši savus līdzekļus, par ko ir jābūt pamatotiem pierādījumiem.

Nepieciešams ievērot, ka šie lēmumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas tiesā, tādēļ norādi par lēmuma spēkā stāšanos ir ieteicams formulēt šādi: „Lēmums stājas spēkā pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru bāriņtiesas lēmums apstiprināts". Arī bāriņtiesas sēdes laikā ieteicams lietas dalībniekiem paskaidrot, ka lēmums stāsies spēkā un būs izpildāms tikai pēc tā apstiprināšanas tiesā un tikai gadījumā, ja tiesa to apstiprinās.

Nepieciešams ņemt vērā, ka negatīvi lēmumi par likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 22.panta otrajā daļā minētajiem jautājumiem (piemēram, lēmums, ar kuru tiek atteikts piešķirt pilngadību pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, lēmums, ar kuru atzīts, ka adopcija nav bērna interesēs) ir administratīvie akti un, līdz ar to, ir pārsūdzami.

6. Lēmuma atcelšana un kļūdu labošana tajā

Bāriņtiesa pēc savas iniciatīvas vai adresāta lūguma var atcelt administratīvo aktu, kas jau kļuvis neapstrīdams, tikai ievērojot Administratīvā procesa likuma 85. un 86.panta noteikumus. Administratīvo aktu atceļ ar jaunu administratīvo aktu, kuru izdodot jāievēro APL noteiktie vispārējie tiesību principi.

Bāriņtiesa, ievērojot APL 72.pantā noteikto, jebkurā laikā lēmuma tekstā var izlabot acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību. Bāriņtiesa izlabo minētās kļūdas arī pēc procesa dalībnieku lūguma. Par pārrakstīšanās vai matemātiskas aprēķina kļūdas izlabošanu bāriņtiesa pieņem atsevišķu lēmumu. Lēmums par kļūdas labojumu pievienojams lēmumam, kurā kļūdas labojums veikts.

Bāriņtiesas atteikums izlabot administratīvajā aktā esošās acīmredzamās pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas ir pārsūdzams.