gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  
  • Par tiesisko regulējumu un praksi audžuģimenes jautājumos

Līdz šim audžuģimenes statusu, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, audžuģimenes finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā, regulēja Ministru kabineta 2004. gada 25.marta noteikumi Nr.174 "Audžuģimeņu noteikumi", kas bija izdoti saskaņā ar likuma „Par bāriņtiesām un pagasttiesām" 13.panta ceturto daļu.

2007.gada 1.janvārī ir stājies spēkā Bāriņtiesu likums (turpmāk tekstā - likums) un savu spēku ir zaudējis likums „Par bāriņtiesām un pagasttiesām". Likuma 25.panta trešā daļa paredz, ka audžuģimenes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimenes finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei vai izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets. 

Ievērojot minēto, 2007.gada 1.janvārī ir stājušies spēkā Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1036 „Audžuģimenes noteikumi" (turpmāk tekstā - noteikumi). Tādējādi turpmākajā darbā bāriņtiesām ir jāpiemēro noteikumos ietvertās tiesību normas.

Izstrādājot patlaban spēkā esošos noteikumus, par pamatu ir ņemts Ministru kabineta 2004. gada 25.marta noteikumos Nr.174 "Audžuģimeņu noteikumi" paredzētais tiesiskais regulējums, paredzot atsevišķas tiesību normas, kas vērstas uz audžuģimenes sniegtā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu. Tādējādi arī turpmākajā bāriņtiesas darbā ir ņemami vērā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (turpmāk tekstā - ministrija) izstrādātie metodiskie ieteikumi par audžuģimenēm (nosūtīti 2005.gada 27.decembrī), ja tie nav pretrunā ar noteikumiem un Bāriņtiesu likumu.

Ņemot vērā minēto, turpmāk tiks aplūkotas būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo audžuģimeņu darbības tiesisko regulējumu, kā arī tiks pievērsta uzmanība bāriņtiesu līdz šim pieļautajām būtiskākajām kļūdām, piemērojot tiesību aktus.

Audžuģimenes statusa piešķiršana un atņemšana

Noteikumu 11.punkts paredz, ka izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas nav vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Šādā gadījumā ir obligāti nepieciešams psihologa atzinums par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

Diemžēl praksē ir konstatēti gadījumi, ka audžuģimenes statuss ir piešķirts laulātajiem (personai), kas nav minētajā vecumā un par kurām bāriņtiesa nav saņēmusi psihologa atzinumu par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai, kas ir rupjš tiesību normu pārkāpums. Gadījumā, ja bāriņtiesa ir konstatējusi, ka lēmums par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai) ir pieņemts bez psihologa atzinuma saņemšanas, bāriņtiesai ir nepieciešams audžuģimeni nekavējoties nosūtīt pie psihologa atzinuma saņemšanai. 

Informāciju par Valsts programmas bērnu un ģimeņu stāvokļa uzlabošanai 2007.gadam ietvaros apmaksāto psihologu pakalpojuma saņemšanu ir iespējams iegūt ministrijas mājas lapā: www.bm.gov.lv (sadaļas „Informācija" apakšsadaļā „Psihologa konsultācijas") vai, zvanot uz ministriju, pa tālruni 7356497.

Ja saņemtais atzinums norāda, ka laulātie (persona) nav piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, bāriņtiesai, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 3.punktam, ir jālemj par adresātam labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanu, jo administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses (bērna tiesības un intereses saņemt kvalitatīvu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu audžuģimenē).

Vienlaikus ir precizēts, kādos gadījumos nevar piešķirt audžuģimenes statusu. Noteikumu 12.punkts paredz, ka audžuģimenes statusu nepiešķir, ja vienam no laulātajiem (personai) atņemtas bērna aprūpes tiesības vai bērna aizgādības tiesības vai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu. Uz audžuģimenes statusu aizliegts arī pretendēt, ja kāds no laulātajiem (persona):

1) pārkāpis bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;

2) amorāli uzvedies darbā vai ārpus darba un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

4) sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas.

Ņemot vērā minēto, aicinām bāriņtiesu darbā nepieciešamo informāciju, nosūtot pieprasījuma pamatojuma vēstuli, iegūt attiecīgi no Iedzīvotāju reģistra (informācija par bērna aprūpes tiesību un bērna aizgādības tiesību atņemšanu) un Sodu reģistra. 

Atbilstoši noteikumu 17.punktam, bāriņtiesa, piesaistot speciālistus, mēneša laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu laulāto (personas) gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu (minēto var noformēt kā sarunu protokolu), un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai) vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu. Tādējādi aicinām bāriņtiesas savā darbā ievērot un nepārkāpt noteikumos noteikto viena mēneša termiņu, jo līdz šim ir nācies konstatēt, ka ne visas bāriņtiesas to ievēro.

Bāriņtiesas likuma 25.panta otrā daļa paredz, ka bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm vai atsakās no audžuģimenes pienākumu pildīšanas. Noteikumu 21. un 22.punkts paredz, ka lēmumu par audžuģimenes statusa atņemšanu pieņem bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu. Lēmuma norakstu bāriņtiesa trīs darbdienu laikā izsniedz laulātajiem (personai) un nosūta ministrijai.

Vienlaikus noteikumu 23.punkts paredz, ja audžuģimene pamatotu iemeslu dēļ nevar uzņemt bērnu, par to rakstiski informē bāriņtiesu, norādot datumu, pēc kura audžuģimene ir gatava veikt savus pienākumus. Bāriņtiesa par saņemto iesniegumu nekavējoties informē ministriju.

Tādējādi ir precizēts līdzšinējais tiesiskais regulējums, paredzot iespēju arī audžuģimenei savlaicīgi informēt bāriņtiesu par to, ka tā noteiktu laiku nevarēs uzņemt aprūpē bērnu. Ņemot vērā minēto, lūdzam ievērot noteikto un attiecīgi informēt ministriju.

Tāpat tas piešķir tiesības arī bāriņtiesai pieņemt lēmumu par audžuģimenes statusa atņemšanu, ja audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm vai nepamatoti atsakās no audžuģimenes pienākumu pildīšanas (atsakās uzņemt bērnu audžuģimenē vai arī pēc bērna uzņemšanas nepamatoti atsakās no tālākās bērna aprūpes). Ņemot vērā minēto, aicinām bāriņtiesu rūpīgu un atbildīgi izvērtēt katru gadījumu, lai kopējiem spēkiem nodrošinātu kvalitatīva bērna ārpusģimenes aprūpes audžuģimenē pakalpojuma sniegšanu. Vienlaikus akcentējam, ka rupjš tiesību pārkāpums ir aicinājums citām bāriņtiesām neievietot audžuģimenē bērnu, jo audžuģimene vispār tam nav piemērota un nespēs bērnu aprūpēt, tai pat laikā nelemjot jautājumu par audžuģimenes statusa atņemšanu. 

Tāpat arī noteikumu 4.punkts uzliek pienākumu bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu un pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus, lai pārliecinātos, vai tie nav mainījušies, liedzot iespēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumu.

Bērna nodošana audžuģimenes aprūpē

Noteikumu 2.punkts paredz, ka bērnu var nodot audžuģimenes aprūpē, ja laulātajiem (personai) ar bāriņtiesas lēmumu piešķirts audžuģimenes statuss un noslēgts līgums ar pašvaldību par bērna ievietošanu audžuģimenē.

Noteikumu 24.punkts paredz, ka pamats bērna nodošanai audžuģimenei ir bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē un līgums, ko noslēgusi pašvaldība, kuras izveidotā bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un viens no laulātajiem (persona), kas ieguvuši audžuģimenes statusu. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu, ja līgumā nav noteikts citādi.

Ņemot vērā minēto, lai bērnu varētu nodot audžuģimenes aprūpē, ir jābūt izpildītiem šādiem priekšnosacījumiem:

1) bērnu var nodot tikai tādu laulāto (personas) aprūpē, kuriem ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts audžuģimenes statuss;

2) bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē;

3)  pašvaldība, kuras izveidotā bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, ar vienu no laulātajiem (personu) ir noslēgusi līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē.

Noteikumu 29.punkts paredz, ka, ievietojot bērnu audžuģimenē, bāriņtiesa audžuģimenei sniedz rakstisku informāciju par

1) bērna emocionālo un veselības stāvokli;

2) apstākļiem, kādos bērns atradies pirms ievietošanas audžuģimenē;

3) apstākļiem, kas jāņem vērā, lai audžuģimene varētu pienācīgi bērnu aprūpēt;

4) par saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem, māsām un citiem radiniekiem vai bērnam tuvām personām.

Vienlaikus bāriņtiesa audžuģimenei izsniedz šādus bērna dokumentus (ja tādi ir):

1) dzimšanas apliecību;

2) izziņu par deklarēto dzīvesvietu;

3) medicīniskos dokumentus;

4) bērna izglītības dokumentus;

5) bērna personisko mantu (ja tādas ir) sarakstu divos eksemplāros (vienu eksemplāru glabā bāriņtiesa, otru - audžuģimene).

Līdz šim praksē ne reti ir gadījumi, kad bērns tiek atvests uz audžuģimeni un atstāts tur, nesniedzot audžuģimenei par viņu nekādu informāciju, kā arī neizsniedzot bērna dokumentus. Bieži vien arī līgums ar pašvaldību nav noslēgts, uzskatot, ka to var izdarīt vēlāk, parakstot to ar atpakaļejošu datumu.  

Vēlamies vērst bāriņtiesu uzmanību uz to, ka saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 2.pantu bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības iestāde, kas atbilstoši šī likuma 17.panta 1.apakšpunktam aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības.

Savukārt noteikumu 40.punkts paredz, ka bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžu­ģimenē, vai, ja to paredz šo noteikumu 6.punktā noteiktais sadarbības līgums, audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 18. un 21.pantu.

Tādējādi ir jāņem vērā, ka bērna, kurš kļuvis par bāreni vai palicis bez vecāku gādības un tiek nodots audžuģimenes aprūpē, personiskās un mantiskās intereses un tiesības aizstāv bāriņtiesa.

Savukārt audžuģimenes pamatpienākums, atbilstoši noteikumu 33.punktam, ir nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību). Ņemot vērā minēto, ir ļoti svarīgi, lai bāriņtiesa audžuģimenei brīdī, kad bērns tiek nodots audžuģimenes aprūpē vai pirms tam sniegtu visu tās rīcībā esošos dokumentus un informāciju par apstākļiem, kas audžuģimenei būtu jāzina, lai varētu kvalitatīvi pildīt savu pamatpienākumu.

Vienlaikus vēlamies akcentēt noteikumu 37.punktu, kas paredz, ka audžuģimene saskaņo ar bāriņtiesu jautājumus, kas saistīti ar bērna izglītību, saskarsmi ar vecākiem, radiniekiem un citām bērnam tuvām personām, uzturēšanās kārtību pie vecākiem svētku dienās un brīvdienās, ja vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības, kā arī citus būtiskus jautājumus, kas skar bērna intereses. Bāriņtiesa visos gadījumos noskaidro bērna viedokli.

Ņemot vērā, ka praksē audžuģimenes bieži vien pārkāpj šo tiesību normu un bez saskaņojuma ar bāriņtiesu, piemēram, ļauj bērniem ciemoties pie vecākiem vai maina bērna izglītības iestādi (ievieto bērnus internātskolā), lūdzam bāriņtiesas, nododot bērnu audžuģimenes aprūpē, informēt audžuģimeni par tās pienākumu 37.punktā minētos jautājumus saskaņot ar bāriņtiesu.

Vienlaikus aicinām pievērst uzmanību un turpmākajā darbā pildīt Bāriņtiesu likuma 39.pantā minētos bāriņtiesas pienākumus bērna ārpusģimenes aprūpes laikā: pēc lēmuma par bērna ārpusģimenes aprūpi, nekavējoties informēt par to bērna vecāku dzīvesvietas sociālo dienestu un lūgt sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem, sekot līdzi, vai audžuģimene veicina bērna un vecāka saskarsmi, lemt par aizliegumu bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem, ja tas kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus audžuģimenei vai citiem bērniem, kā arī sadarbībā ar audžuģimeni izvērtēt bērna tālākās izglītības iespējas pēc tam, kad bērns ieguvis vispārējo pamatizglītību.

Tāpat arī svarīgi ir informēt audžuģimenes par noteikumu 8.punktā paredzēto pienākumu audžuģimenei, ja tā maina dzīvesvietu, informēt bāriņtiesu, kas pieņēmusi lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu, par jauno deklarēto dzīvesvietu.

Jāakcentē, ka noteikumu 3.punkts paredz īpašu uzmanību pievērst bērna viedoklim, paredzot, ka bāriņtiesa, ievietojot bērnu audžuģimenē, noskaidro bērna viedokli un ievēro bērna intereses, kā arī izvērtē, vai audžuģimene spēs nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Bez tam noteikumu 7.punkts paredz ierobežojumu tam, cik bērni vienlaicīgi var atrasties audžuģimenes aprūpē, paredzot, ka audžuģimenē vienlaikus drīkst ievietot ne vairāk par trim bērniem, izņemot gadījumu, ja audžuģimenē ievieto brāļus un māsas. Kopējais bērnu skaits, kas atrodas audžuģimenes ikdienas aprūpē, nedrīkst būt lielāks par 10 (tai skaitā aizbildnībā esošie, adoptētie vai savi bērni).

Aicinām bāriņtiesas šim aspektam pievērst īpašu vērību un neizmantot ļaunprātīgi minēto tiesību normu, ievietojot, piemēram, audžuģimenē, kura mitinās nelielā divistabu dzīvoklī un kuras ikdienas aprūpē jau atrodas 8 bērni vēl 2 bez vecāku gādības palikušus bērnus. Bāriņtiesai ir jāvērtē, vai šādā gadījumā audžuģimene spēs ievietojamiem bērniem nodrošināt atbilstošus sadzīves apstākļus un vai bērnu interesēm atbildīs uzturēšanās saspiestībā, kur viņiem būs jācīnās par uzmanības pievēršanu, īpaši ņemot vērā, ka visbiežāk bērni, kas tiek ievietoti audžuģimenēs, ir cietuši no dažāda veida vardarbības un uzmanības trūkuma bioloģiskajā ģimenē.

Tāpat vēlamies informēt, ka, atbilstoši noteikumu 20.punktam, lai koordinētu audžuģimeņu darbību, ministrija veic audžuģimeņu uzskaiti. Tādējādi gadījumos, kad bērnu ir nepieciešams ievietot audžuģimenē, aicinām sazināties ar ministrijas Audžuģimeņu un aizbildņu nodaļu (tālrunis: 7356497, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.), lai saņemtu informāciju par brīvajām audžuģimenēm, kurā būtu iespējams ievietot bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu. Savukārt, lai ministrijas rīcībā pēc iespējas ātrāk nonāktu informācija par visām Latvijas audžuģimenēm, vēlamies vērst bāriņtiesu uzmanību uz noteikumu 18.punktu, kas paredz, ka lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu (oriģinālu) glabā audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa. Lēmuma norakstu bāriņtiesa trīs darbdienu laikā izsniedz audžuģimenei un nosūta ministrijai.

Vienlaikus jāatgādina, ka, saskaņā ar noteikumu 27.punktu, lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē bāriņtiesa piecu darbdienu laikā nosūta ministrijai un audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai. Diemžēl praksē bieži vien šo lēmumu bāriņtiesas aizmirst nosūtīt gan ministrijai, gan arī audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai.

Tāpat praksē bieži vien pašvaldības neievēro Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumu Nr.1021 „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu" 14.punktā paredzēto pienākumu vienas darbdienas laikā paziņot ministrijai, ja bērna uzturēšanās audžuģimenē ir izbeigta pirms līgumā noteiktā termiņa pēc bāriņtiesas un audžuģimenes vienošanās vai pašvaldībai vienpusēji laužot līgumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam bāriņtiesai ievērot noteikto termiņu un uzlikto pienākumu. Pretējā gadījumā audžuģimenes ir nepatīkami pārsteigtas, jo, savlaicīgas informācijas nesaņemšanas dēļ, nepamatoti saņemtā atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu vēlāk ir jāatmaksā ministrijai, kas rada papildus izdevumus un sarežģījumus audžuģimenēm.

Laiks, uz kādu bērnu ievieto audžuģimenē

Noteikumu 25.punkts paredz, ka bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai. Pieņemot lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, bāriņtiesa norāda laiku, uz kādu bērns ievietojams audžuģimenē. Bāriņtiesa bērna interesēs var pagarināt bērna aprūpes laiku audžuģimenē, pieņemot jaunu lēmumu.

Minētā tiesību norma paredz divas iespējas, nosakot, uz kādu laiku bērns tiek ievietots audžuģimenē:

1) uz konkrētu laiku (piem., 1 mēnesis, 1 gads utt.), kuru nepieciešamības gadījumā var pagarināt, pieņemot jaunu lēmumu;

2) uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai.

Līdz šim praksē visbiežāk ir vērojams, ka bāriņtiesas gandrīz visos gadījumos pieņem lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē uz konkrētu laiku.

Vēlamies vērst bāriņtiesu uzmanību, ka katrā gadījumā ir jāvērtē, cik ilgu laiku bērnam būs nepieciešams uzturēties audžuģimenē un vai to vienmēr ir iespējams precīzi noteikt jau ievietošanas brīdī. Noteikt lēmumā bērna konkrētu uzturēšanās laiku audžuģimenē, būtu vēlams gadījumos, kad jau iepriekš ir zināms tā ilgums. Piemēram, bērnu audžuģimenē ievieto, jo bērna vecākam ir nepieciešams veikt operāciju un pēc tās plānojams, ka viņš slimnīcā pavadīs mēnesi. Šajā gadījumā būtu vēlams pieņemt lēmumu, kurā ir noteikts, ka bērns audžuģimenē tiek ievietots līdz... (norādot konkrētu datumu). Ja minētajā gadījumā rodas sarežģījumi un vecākam ir nepieciešams ilgāk uzturēties slimnīcā, bāriņtiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru bērna aprūpe audžuģimenē tiek pagarināta līdz ... (norādot konkrētu datumu).

Savukārt, ja audžuģimenē tiek ievietots bārenis vai bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai kura vecākiem ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, vēlamāk kā laiku, uz kuru ievietot bērnu audžuģimenē, būtu noteikt laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai. Bez tam, arī pašvaldībai ir iespējams šādu pat aprūpes un audzināšanas termiņu noteikt līgumā par bērna ievietošanu audžuģimenē (noteikumu 3.pielikums). Minētajā gadījumā bāriņtiesai un pašvaldībai nav lieki jātērē administratīvie resursi ik pēc noteikta laika pieņemot lēmumu, ar kuru bērna aprūpes audžuģimenē tiek pagarināta, attiecīgi pagarinot arī līguma par bērna ievietošanu audžuģimenē darbības termiņu. Tas dod stabilitātes sajūtu arī audžuģimenē ievietotajam bērnam un pašai audžuģimenei.

Vienlaikus tas ļauj arī izvairīties no praksē bieži pieļautas kļūdas, kad bērns vēl joprojām atrodas audžuģimenē, kaut bāriņtiesas lēmuma un pašvaldības līgumā noteiktais termiņš jau ir beidzies. Tādēļ aicinām bāriņtiesas rūpīgi sekot līdzi tam, lai īsi pirms lēmumā par bērna ievietošanu audžuģimenē noteiktā termiņa beigām, tiktu pieņemts lēmums, ar kuru bērna aprūpe audžuģimenē tiek pagarināta, kā arī nodrošināt, lai arī pašvaldība atbilstoši bāriņtiesas nolemtajam pagarinātu līguma darbības termiņu.

Tāpat audžuģimenēs nebūtu vēlams ievietot bērnus tikai uz laiku, kamēr mācību iestādē ir brīvlaiks. Praksē ne reti ir gadījumi, kad bērnus, kas ir ievietoti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pa vasaras mēnešiem ievieto audžuģimenēs ar nosacījumu, ka rudenī bērns atkal atgriezīsies institūcijā. Vēlamies vērst bāriņtiesu uzmanību, ka, saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 35.panta pirmo daļu, bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

Tādējādi absolūti nepieņemama ir iespēja, ka bērnam, kuram pastāv iespēja nodrošināt aprūpi audžuģimenē, būtu jāatgriežas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Bērna dzīves apstākļu pārbaudes izdevumu segšana

Noteikumu 6.punkts paredz, ka, ja bērnu ievieto audžuģimenē, kuras deklarētā dzīvesvieta neatrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa var noslēgt sadarbības līgumu, nosakot abu bāriņtiesu pienākumus jautājumos, kas attiecas uz audžuģimenes un bērna dzīves apstākļu pārbaudes, audžuģimenes uzraudzības un bērna personisko un mantisko interešu aizstāvības un audžuģimenes un bērna dzīves apstākļu pārbaudes izdevumu segšanu.

Kā redzams, atšķirībā no līdz 2006.gada 31.decembrim spēkā esošā tiesiskā regulējuma, bāriņtiesas var savstarpēji vienoties arī par bērna dzīves apstākļu pārbaudes izdevumu segšanu. Minētais regulējums ir paredzēts, ņemot vērā, ka daudzas pašvaldības un to iedzīvotāji ir bijuši atsaucīgi aicinājumam nodrošināt bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ģimenes videi pietuvinātu ārpusģimenes aprūpi audžuģimenēs. Tādējādi to teritorijās ir ievērojams skaits audžuģimeņu, kurās visbiežāk tiek ievietoti citu pašvaldības teritoriju bērni, savukārt bāriņtiesas, kuras ir pieņēmušas lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, ir vienojušās ar audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesu, ka pēdējā apsekos bērna dzīves apstākļus audžuģimenē.

Tā kā audžuģimeņu dzīvesvietas bāriņtiesām tādēļ pieaug izdevumi, kas saistīti ar biežu audžuģimeņu apsekošanu, tad noteikumi paredz, ka bāriņtiesām ir iespējams savstarpēji vienoties par izdevumu, kas radušies apsekošanas rezultātā (piem., transporta izdevumi) apmēru un segšanas kārtību. Ministrija vēlas vērst uzmanību, ka minētais tiesiskais regulējums paredz, ka vienoties var par reāli radušos izdevumu segšanu, nevis par noteiktu un nemainīgu pakalpojuma samaksu, kā rezultātā audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa varētu gūt peļņu, tādēļ aicinām bāriņtiesas neizmantot šo tiesību normu ļaunprātīgi. Bez tam, minētā tiesību norma neizslēdz iespēju bāriņtiesai, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, pašai veikt bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

Īpaši vēlamies akcentēt noteikumu 5.punktu, kas paredz, ka bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, vai audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa (pamatojoties uz sadarbības līgumu) ne retāk kā reizi divos mēnešos pārbauda audžuģimenes dzīves apstākļus un izvērtē audžuģimenē ievietotā bērna aprūpi un viņa tiesību ievērošanu. Praksē bieži vien ir jākonstatē, ka minēto pienākumu bāriņtiesa nepilda, tādējādi rupji pārkāpjot bērna tiesības. Vienlaikus ir jāatgādina, ka, apmeklējot audžuģimeni, ir jānoskaidro arī bērna viedoklis par to, kā viņi jūtas audžuģimenē, kādas ir savstarpējās attiecības ar audžuģimeni, viņu bērniem, kādas ir attiecības ar vecākiem u.c.

Audžuģimenes kļūšana par adoptētājiem vai aizbildņiem

Noteikumu 26.pants paredz, ka laulātajiem (personai), kas veikuši audžuģimenes pienākumus, ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem vai aizbildņiem, ja bāriņtiesa atbilstoši Civillikuma 235.pantam par piemērotu nav atzinusi kādu no bērna tuvākajiem radiniekiem.

Praksē diemžēl ir bijuši gadījumi, kad audžuģimenes ar nekorektām metodēm tiek pamudinātas adoptēt vai ņemt aizbildnībā audžuģimenē ievietoto bērnu. Vēlamies vērst bāriņtiesu uzmanību uz to, ka audžuģimenei nav pienākums ņemt aizbildnībā vai adoptēt audžuģimenē ievietoto bērnu, tās ir laulāto (personas) tiesības un nav pieļaujams, ka amatpersonas ietekmē audžuģimeni, piedraudot ar iespēju bērnu ievietot ārpusģimenes aprūpes iestādē.

Ņemot vērā minēto, vēlamies informēt, ka bāriņtiesai ir nepieciešams noskaidrot audžuģimenes viedokli par iespēju ņemt bērnu aizbildnībā vai adoptēt (ja tas ir iespējams), izskaidrojot aizbildnības un adopcijas tiesiskās sekas, kā arī to, ka gadījumā, ja pati audžuģimene nevēlas bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, turpmāk tiks meklētas iespējas atrast bērnam adoptētājus vai aizbildni.

Vienlaikus bāriņtiesai ir vēlams katrā gadījumā izvērtēt, vai adoptējama bērna interesēm atbilst aizbildnības nodibināšana. Tādēļ aicinām katrā gadījumā, kad lemjat par aizbildņa iecelšanu adoptējamam bērnam, sazināties ar ministrijas Ārpusģimenes aprūpes departamenta Adopcijas nodaļu (tālrunis: 7356497, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.), kas var sniegt informāciju par adopcijas tendencēm Latvijā, vai arī sekot līdzi informācijai ministrijas mājas lapā www.bm.gov.lv, sadaļas „Adopcija" apakšsadaļā „Statistika".

Uzskaites lapas aizpildīšana par adoptējamu bērnu

Līdz šim praksē bieži ir nācies saskarties ar bāriņtiesu nepietiekamu informētību par pienākumu par katru audžuģimenē ievietotu bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu, kuru ir iespējams adoptēt (bērns ir atradenis, vecāki ir devuši piekrišanu bērna adopcijai, vecākiem atņemtas bērna aizgādības tiesības), nekavējoties informēt ministriju.

Ņemot vērā minēto, vēršam bāriņtiesu uzmanību, ka tiklīdz audžuģimenē ievietotais bērns ir kļuvis adoptējams, bāriņtiesai, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, ir pienākums nekavējoties informēt ministriju, nosūtot bērna uzskaites lapu, kas ir pieejama ministrijas mājas lapā www.bm.gov.lv, sadaļas „Adopcija" apakšsadaļā „Veidlapas".

Minēto uzskaites lapu ieteicams aizpildīt sadarbībā ar audžuģimeni, kurā bērns ievietots, jo tā var palīdzēt aizpildīt sadaļas par bērna rakstura īpašībām un citas ziņas, kā arī var vērsties pie audžuģimenē ievietotā bērna ģimenes ārsta, kurš aizpilda uzskaites lapas 4.lapā ietvertos medicīniskos datus un apliecina tos ar parakstu. Vienlaikus audžuģimene var sagatavot arī adoptējamā bērna fotogrāfiju, kuru ir vēlams pievienot uzskaites lapai un nosūtīt ministrijai.

Pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas no audžuģimenes bāriņtiesai ir nepieciešams aizpildīt atlikušo informāciju, bāriņtiesas priekšsēdētājam uzskaites lapu parakstīt, apzīmogot un nosūtīt ministrijai. Vienlaikus aicinām bāriņtiesu arī lemt par adoptējamā bērna šķiršanu no brāļiem/māsām (ja tādi ir), atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 165.pantam, kā arī, atbilstoši minētā likuma 169.panta sestajai daļai un Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtība" 40.punktam, lemt par bērna adopciju uz ārvalstīm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.

Vienlaikus ministrija vēlas informēt, ka gadījumā, ja audžuģimenē ievietotais bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē, saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 11.marta noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtība" 28.punktu, adoptētājam izmaksā audžuģimenei piešķirto pabalstu uzturam, atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē. Tādējādi pabalstu uzturam saņem adoptētājs, taču, lai to varētu izdarīt, pašvaldībai, kas noslēgusi līgumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, jānoslēdz trīspusēja vienošanās starp pašvaldību, audžuģimeni un adoptētāju par kārtību, kādā pabalsts bērna uzturam par attiecīgu laika periodu tiek izmaksāts adoptētājam.

Tāpat vēlamies akcentēt, ka audžuģimenē ievietotā bērna adopcijas gadījumā pašvaldība vienpusēji atkāpties no līguma un bāriņtiesa lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē pirms noteiktā termiņa var pieņemt tikai tad, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.

Iesakām turpmāk savā darbā izmantot ministrijas ieteikumus par tiesisko regulējumu un praksi audžuģimenes jautājumos, tādējādi prioritāri nodrošinot bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Vienlaikus aicinām nepieciešamības gadījumā sazināties ar ministrijas Audžuģimeņu un aizbildņu nodaļas vadītāju Margitu Kalniņu - Laksu (tālrunis: 7356483, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.), nodaļas vecāko referentu Jāni Flaksi (tālrunis: 7356478, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.), kā arī ministrijas Audžuģimeņu un aizbildņu nodaļas konsultantiem reģionos:

  • Kurzemes reģions - Ligita Bergmane (tālrunis: 3323733; adrese: Pilsētas laukums 6, Kuldīga, LV- 3301; e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.);
  • Vidzemes reģions- Līga Mergina (tālrunis: 4233587; adrese: Meža iela 7, Valmiera, LV-4201; e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.);
  • Latgales reģions - Inese Upe (tālrunis: 4623389; adrese: 18.Novembra iela 16 - 210.kabinets, Rēzeknē, LV-4601; e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.);
  • Rīgas un Zemgales reģions - Indra Viktorova (tālrunis: 7356483; adrese: Basteja bulvāris 14, Rīgā, LV-1050; e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.).