gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Biežāk uzdotie jautājumi

 
Vai pie darba līguma izbeigšanas, ņemot vērā Darba likuma un Civilprocesa likuma noteikumus par uzturlīdzekļu piedziņu no darba samaksas nepilngadīgo bērnu uzturēšanai, darba devējs, pildot tiesu izpildītāja rīkojumu, var izdarīt ieturējumu no darbiniekam pienākošās kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu?

Tieslietu ministrija ir sniegusi skaidrojumu par šo jautājumu, atzīstot, ka  var izdarīt ieturējumu no darbiniekam pienākošās „atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu”.
 
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 596.panta 2.punktu piedziņu nevar vērst uz kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības. Tā, piemēram, kompensējošs raksturs ir Darba likuma 76.panta pirmajā daļa norādītājiem darbinieka izdevumiem. Minēta tiesību norma paredz, ka „Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas: 1) ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu; 2) darbiniekam radušies, pārceļoties uz citu dzīvesvietu pēc darba devēja iniciatīvas; 3) darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos (amortizāciju).” Tādejādi uz šiem izdevumiem piedziņu var vērst, jo tiem ir kompensējošs raksturs.
 
Atbilstoši Darba likuma 149.panta piektajai daļai ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Tomēr aktuāls ir jautājums par  Darba likuma 149.pantā minētās „atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu” juridisko darbu. Augstākās tiesas Senāts vairākās lietās ir atzinis, ka tiesību uz atpūtu aizskārumu nevar novērst, izmaksājot attiecīgu naudu ekvivalentu .
 
Minētais apstiprina viedokli, ka atlīdzībai par neizmantoto atvaļinājumu nevar piedēvēt kompensējošo raksturu. Atlīdzība par neizmantoto  atvaļinājumu ir tā naudas summa, kas darbiniekam tiktu izmaksāta kā darba alga par laika posmu, kurā viņš neveic darba pienākumus, jo atrodas ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā.  Tādejādi izmaksājamā atlīdzība  par  neizmantoto atvaļinājumu ir vērtējama kā darba samaksas daļa un uz to piedziņu var vērst.