gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Dzimumu līdztiesības padomes 1.sēdes protokols 2002.gada 20.jūnijā
Sēde sākas plkst. 11:10

Padomes sēdi vada: 

V.Jaksons - Dzimumu līdztiesības padomes priekšsēdētājs, Labklājības ministrs

Padomes sēdē piedalās:

Padomes locekļi:

J.Bertrands - Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents

O.Brūveris - Valsts cilvēktiesību biroja direktors

I.Gaugers - Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieks

I.Goldberga - Latgales reģiona attīstības aģentūra

E.Kalniņa - Latvijas dzimumu līdztiesības apvienības valdes priekšsēdētāja (skatīt 1.pielikumu)

I.Novikova - Latvijas Universitātes Dzimtes studiju centra direktore

S.Šimfa - Latvijas Pašvaldību savienības padomniece

R.Zilvere - Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietniece

Uzaicinātie pārstāvji:

A.Antonovs - Finansu ministrijas Strukturālo instrumentu departamenta vecākais referents

G.Robežniece - Labklājības ministrijas Sociālās politikas attīstības departamenta direktore

T.Lāce - Labklājības ministrijas Sociālās politikas attīstības departamenta direktores vietniece

Padomes sekretāre - A.Gaile, Sociālās politikas attīstības departamenta vecākā referente

V.Jaksons aicina akceptēt piedāvāto sēdes darba kārtību.

1.      Padomes loma un uzdevumi dzimumu līdztiesības politikas veidošanā

(ziņo V.Jaksons):

Lai uzsāktu dzimumu līdztiesības jautājumu kompleksu un koordinētu risināšanu valstiskā līmenī, Ministru kabinets 2001.gada 16.oktobrī akceptēja Koncepciju dzimumu līdztiesības īstenošanai. Koncepcijas stratēģiskie mērķi ir veicināt dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu. Lai uzstādītos mērķus veiksmīgi realizētu, bija nepieciešams izveidot spēcīgu institucionālo mehānismu. Tādēļ tika izveidota Dzimumu līdztiesības padome, kas nodrošinātu dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu augstākajā līmenī. Padomi vada labklājības ministrs un tās sastāvs ir apstiprināts uz 3 gadiem. Padomes uzdevums ir nodrošināt koncepcijas īstenošanu un veicināt vienotas dzimumu līdztiesības politikas izstrādi. (Padomes funkcijas un tiesības skatīt "Dzimumu līdztiesības padomes nolikumā")

2.      Padomes priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas

E.Kalniņa ierosina par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēt Irinu Novikovu, Latvijas Universitātes Dzimtes studiju centra direktori, pamatojot, kāpēc tieši viņa būtu vispiemērotākā šim amatam.

Padomes locekļi:

Vienbalsīgi par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē I.Novikovu.

V.Jaksons atstāj sēdi un to turpina vadīt priekšsēdētāja vietniece I.Novikova.

R.Zilvere ierosina mainīt sēdes darba kārtību un piedāvā to turpināt ar Finansu ministrijas pārstāvja A.Antonova uzstāšanos par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībā ES Strukturālo fondu programmās un projektos.

3. Integrētā pieeja dzimumu līdztiesībā ES Strukturālo fondu programmās un projektos

Finansu ministrijas pārstāvis A.Antonovs informē par strukturālo fondu programmām, projektiem un to izmantošanas iespējām un nepieciešamajiem instrumentiem (skatīt pielikumu Nr.1 ).

R.Zilvere izsaka savu viedokli, ka arī padomei būtu jāpiedalās atsevišķu lielāku investīciju projektu izskatīšanā, kuros ir svarīgs dzimumu līdztiesības aspekts.

I.Gaugers uzskata, ka Finansu ministrija ir atbildīga par kopējo projektu, bet viskompetentākā šajos jautājumos ir Labklājības ministrija.

Padomes locekļi interesējas, cik lielā mērā valsts institūcijas ir gatavas strādāt ar šiem jautājumiem un, vai visi ar dzimumu līdztiesību saprot vienu un to pašu. Kā arī par to, cik gatavi ir ierēdņi strādāt ar dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Vairāki klātesošie pauž viedokli, ka trūkst informācijas par to, kas kopumā notiek valstī dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā. Jo, lai pārraudzītu šos procesus un arī ietekmētu, ir nepieciešams zināt, kas notiek dažādās jomās.

Padomes locekļi atzīmē, ka būtiska ir Izglītības un zinātnes ministrijas loma, un ir jāinformē sabiedrība par šiem jautājumiem.

4. Paveiktais dzimumu līdztiesības politikas attīstībā Latvijā (ziņo G.Robežniece un T.Lāce,  skatīt pielikumu Nr.2)

Padomes locekļi pauž viedokli, ka vairāk būtu jāinformē arodbiedrības, darba devējus, kā arī pašvaldības par dažādiem dzimumu līdztiesības jautājumu aspektiem, papildus uzsverot, ka visos ES projektos kā viena no prasībām ir izvērtēt, kā konkrētais projekts ietekmēs vienu vai otru dzimumu.

E.Kalniņa interesējas par to, vai dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai ir paredzēti līdzekļi valsts budžetā.

R.Zilvere izsaka savu viedokli, ka, ja iziet no integrētās pieejas, tad šeit nav nepieciešams papildus finansējums. Taču nenoliedz, ka varētu būt kāda speciāla budžeta finansu līnija.

Padomes locekļi uzdod jautājumu par institūciju, kas varētu nodarboties ar sabiedrības informēšanu dzimumu līdztiesības jautājumos. Labklājības ministrija piedāvāja izveidot šādu institūciju, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Lai institūcija tiktu izveidota spiedienam ir jānāk arī no sabiedrības. Tuvākajā laikā Labklājības ministrija neuzstās, lai Ministru kabinets dzimumu līdztiesības jautājumus pasludinātu par prioritāti.

I.Novikova uzsver, ka Latvijas Universitātes Dzimtes studiju centrs būtu gatavs iesaistīties dažādās aktivitātēs, kā arī darboties un strādāt, lai veicinātu informācijas izplatīšanu.

5. Citi jautājumi

R.Zilvere izsaka vairākus priekšlikumus par padomes darba organizēšanu un risināmajiem  jautājumiem:

  • Nodot koordinācijas darba grupai dzimumu līdztiesības jautājumos atsevišķus jautājumus ekspertīzei,
  • Izskatīt informatīvos ziņojumus par dažādām sfērām,
  • Gatavot priekšlikumus lēmumiem dažādās jomās un darīt tos zināmus Ministru kabinetam izskatīšanai,
  • Izteikt viedokli par kādas institūcijas neizdarībām vai tieši pretēji -uzslavēt par panākto dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā,
  • Vizualizēt padomes darbu un informēt plašāku sabiedrību par padomi, par izskatītajiem un plānotajiem jautājumiem, kā arī panāktajiem risinājumiem,
  • Sēdi organizēt, kad ir izskatāms kāds jautājums

Pārējo padomes locekļu priekšlikumi par padomes darba organizēšanu uz izskatāmajiem jautājumiem:

  • Ja koordinācijas darba grupai rodas kādi jauni secinājumi vai pētījumi par dzimumu līdztiesības jautājumu dažādajiem aspektiem, padomes locekļi būtu ieinteresēti šos materiālus saņemt un izvērtēt.
  • Tikties ar Centrālās statistikas pārvaldes darbiniekiem, lai pārrunātu tendences, izmaiņas utt., piemēram, par statistikas rādītājiem darba tirgū.
  • Organizēt teorētiskus priekšlasījumus, uzaicinot speciālistus no atsevišķām jomām, lai informētu par aktualitātēm, problēmām, pozitīviem risinājumiem konkrētajā jomā tieši no dzimumu līdztiesības aspekta.
  • Organizēt tematiskās padomes sēdes, piemēram, nākošajā sēdē uzaicināt pārstāvjus no Izglītības sfēras (Izglītības un zinātnes ministrijas, Augstākās izglītības sistēmas, pašvaldību mācību centra).
  • Mainīt padomes sēžu norises vietu, piemēram, Valsts cilvēktiesību birojā, organizēt izbraukuma sēdes dažādos Latvijas reģionu centros.
  • Ja ir steidzami jāizskata kāds jautājums, kam nav nepieciešams organizēt atsevišķu padomes tikšanos, organizēt informācijas apmaiņu elektroniski.

Padomes locekļi interesējas par to, vai padome strādās arī pie likumdošanas jautājumiem. Tiek izteikts priekšlikums, ka par likumdošanu kopumā, kas skar dzimumu līdztiesības jautājumus, kādā no nākamajām sēdēm varētu ziņot Valsts cilvēktiesību birojs.

Runājot par atsevišķa likuma izstrādi, R.Zilvere izsaka savu viedokli, ka, izejot no integrētās pieejas, atsevišķs likums nav nepieciešams, un Labklājības ministrija šādu likumu neplāno izstrādāt. Taču pie šī jautājuma nākotnē varētu atgriezties.

Padomes locekļi vienojas:

  • Padomes priekšsēdētājs, ņemot vērā padomes priekšsēdētāja vietnieka priekšlikumus un to, cik ātri ir iespējams sagatavot jautājumus un informāciju, izlemj par iespējamo nākamās sēdes laiku.
  • Līdz nākamajai sēdei Labklājības ministrija sagatavos un visiem padomes dalībniekiem izsūtīs īsu kopsavilkumu par Koncepciju dzimumu līdztiesības īstenošanai.

Sēde beidzas plkst. 12:40

Padomes priekšsēdētājs                                                    V.Jaksons

Padomes priekšsēdētāja vietniece                                   I.Novikova

Sēdi protokolēja                                                                     A.Gaile