gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Sēde sākas plkst. 15:05

Padomes sēdi vada:

V.Jaksons - Dzimumu līdztiesības padomes priekšsēdētājs, Labklājības ministrs

Padomes sēdē piedalās:

Padomes locekļi:

J.Bertrands - Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents

L.Bikseniece - Valsts cilvēktiesību biroja Analīzes daļas vadītāja (O.Brūvera vietā)

I.Goldberga -Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore

S.Šimfa - Latvijas Pašvaldību savienības padomniece

R.Zilvere - Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietniece

P.Krīgers - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks

I.Brazauska - Tieslietu ministrijas valsts sekretāra palīdze (A.Maldupa vietā)

E.Kalniņa - Latvijas dzimumu līdztiesības apvienības valdes priekšsēdētāja

E.Strazdiņa - Finansu ministrijas Juridiskā departamenta direktore (I.Gaugera vietā)

Uzaicinātie pārstāvji:

I.Ķīkule - Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības valdes locekle

D.Jāņkalne - Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības valdes locekle

E.Pičukāne - Latvijas Universitātes Dzimtes studiju centra pārstāve

G.Robežniece - Labklājības ministrijas Sociālas politikas attīstības departamenta direktore

Padomes sēdē nepiedalās:

O.Brūveris - Valsts cilvēktiesību biroja direktors

I.Gaugers - Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieks

A.Maldups - Tieslietu ministrijas valsts sekretārs

I.Novikova - LU Dzimtes studiju centra vadītāja

Padomes sekretāre

A.Gaile - Sociālās politikas attīstības departamenta Sabiedrības integrācijas un dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājas vietnieka p.i.

V.Jaksons aicina akceptēt sēdes darba kārtību.

1.Informatīvā daļa (informē D.Jāņkalne un I.Ķīkule, Latvijas Dzimumu līdztiesības

apvienības valdes locekles)

Kas ir integrētā pieeja dzimumu līdztiesībā? Pamatjēdzieni un termini dzimumu līdztiesības aspektā, dažādās jomās.

D.Jāņkalne un I.Ķīkule, minot dažādus piemērus, runā par to, kā sabiedrībā tiek uztverta un saprasta dzimumu līdztiesība.

Padomes locekļi nolemj:

Dzirdēto pieņemt zināšanai.

2. Likumdošanas analīze no dzimumu līdztiesības aspekta (ziņo LU Dzimtes studiju centra pārstāve E.Pičukāne)

E.Pičukāne informē, ka pilnīga likumdošanas analīze Latvijā vēl nav veikta, taču ir veikta atsevišķu likumdošanas normu analīze, kā piemēru minot :

1998.gadā veikto I.Aleho un M.Hoogstenas ziņojumu "Latvijas sociālās drošības likumu atbilstība ES likumdošanai par vienādas attieksmes principa ievērošanu attiecībā uz vīriešiem un sievietēm"

1999.gadā D.Kavases veikto ziņojumu "Latvijas likumdošanas analīze dzimtes jautājumu perspektīvā."

E.Pičukāne uzsver, ka šādas analīzes būtu jāveic sistemātiski un regulāri. Likumdošana būtu jāanalizē no tiešās diskriminācijas viedokļa, kā arī ņemot vērā iespējamās implikācijas. Tiek minēti atsevišķi piemēri no Civillikuma 15.panta, kā arī Krimināllikuma 159.panta un 160.panta 1.punkta. (pilnu informatīvo materiālu skatīt 1.pielikumā)

Padomes locekļi izsaka priekšlikumus par to, ka katrai ministrijai, izstrādājot likumus vai normatīvos aktus, būtu savas kompetences ietvaros jāizvērtē arī no dzimumu līdztiesības aspekta. E.Kalniņa izsaka priekšlikumu, par Padomes iespējām izstrādāt rekomendācijas dažādiem likumdošanas aktiem.

Padomes locekļi nolemj:

Dzirdēto ņemt vērā un izmantot strādājot savā pārstāvētajā kompetences jomā.

3. Informatīvā ziņojuma par sabiedrības izpratni un attieksmi pret dzimumu līdztiesības jautājumiem izskatīšana (informē G.Robežniece, LM Sociālās politikas attīstības departamenta direktore)

2001.gadā pēc LM pasūtījuma tika veikts pētījums par Sabiedrības izpratni un attieksmi pret dzimumu līdztiesības jautājumiem. Tā kā pētījuma rezultāti bija būtiski un interesanti, Pasākumu plānā Koncepcijas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2002.gadam tika iekļauta informatīvā ziņojuma par sabiedrības izpratni un attieksmi pret dzimumu līdztiesības jautājumiem sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā.

Padomes locekļi vienojas, ka tā kā šis ir pirmais dokuments, kas nonāks Ministru kabinetā caur Dzimumu līdztiesības padomi, ir lietderīgi iestrādāt Padomes locekļu viedokli.

Padomes locekļi nolemj:

Divu nedēļu laikā padomes locekļi iesūta priekšlikumus informatīvā ziņojuma projekta papildināšanai.

J.Bertrands un P.Krīgers atstāj padomes sēdi.

4. Informācija par dzimumu līdztiesības programmas 2003.-2007.gadam izstrādes gaitu (informē G.Robežniece)

G.Robežniece informē par programmas izstrādes gaitu, problēmām un koordinācijas darba grupas lomu šajā procesā.

Padomes locekļi izsaka dažādus viedokļus, pēc kādiem principiem veidot programmu un kādas aktivitātes būtu tajā iekļaujamas - sakārtojot tās pēc prioritātēm. Papildus, izstrādājot programmu ir jāņem vērā pamatdokumenta, t.i., koncepcijas Dzimumu līdztiesības īstenošanai norādītie virzieni, kā arī izceltās problēmu sfēras.

V.Jaksons izsaka priekšlikumu nākamo sēdi veltīt tikai programmas projekta apspriešanai. 

Padomes locekļi nolemj:

Nākamajā padomes sēdē padomes locekļiem tiks prezentēts programmas projekts, ar iestrādātiem starpministriju koordinācijas darba grupas priekšlikumiem.

Nākamo padomes sēdi ieplānot decembra sākumā.

V.Jaksons atstāj sēdi. Padomes sēdes vadību pārņem R.Zilvere, padomes locekle, LM valsts sekretāres vietniece.

Tā kā vairāk kā puse padomes locekļu nepiedalās sēdē, padome nav lemttiesīga.

5.Priekšlikumu par Padomes logo un veidlapas izveides apspriešana.

Lai nodrošinātu Padomes un ar tās darbību saistītās informācijas atpazīstamību, un Padomes tēla veidošanu sabiedrībā, radās doma par Padomes logo un veidlapas izveidi.

Padomes locekļiem tiek piedāvāti četri priekšlikumi Padomes logo (skatīt 2.pielikumu). Padome izskata priekšlikumu, ka izvēlēto variantu vēl nepieciešams papildināt. Galīgais lēmums par logo netiek pieņemts. Papildinātais logo variants tiks iesniegts nākošajā sēdē akceptēšanai.

6.Citi jautājumi (informē G.Robežniece)

Informācija par semināru "Managing Gender Equality: Policies, Tools and Best Practices in Europe" š.g. novembrī.

Informācija par Labklājības ministrijas sagatavoto projekta pieteikumu Eiropas Kopienas programmas "Eiropas Kopienas ietvara stratēģija dzimumu līdztiesībai" ietvaros.

Informācija par Ziemeļu-Baltijas valstu informatīvās kampaņas pret sieviešu tirdzniecību norisi un paredzētajām aktivitātēm, kā arī tieslietu un par dzimumu līdztiesības jautājumiem atbildīgo ministru neformālo tikšanos š.g.  28.novembrī Rīgā.

Informācija par Baltijas jūras sieviešu konferenci, kas notiks februārī Tallinā, Igaunijā.

Sēde beidzas plkst. 16:40

Padomes priekšsēdētājs                                             V.Jaksons

Sēdi protokolēja                                                         A.Gaile