gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Biežāk uzdotie jautājumi par pabalstiem

  • Ja jaunietis pēc profesionāli tehniskas skolas beigšanās nestrādā, vai viņam nepienākas kāda kompensācija vai pabalsts no valsts? Darba stāža bezdarbnieku pabalsta piešķiršanai nav un ienākumu nav.
Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 5.panta pirmo daļu, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
Līdz ar to, bezdarbnieka pabalsts ir sociālās apdrošināšanas pakalpojums, kura piešķiršanai nepieciešams noteiktais kvalifikācijas periods, t.i. apdrošināšanas stāžs - viens gads un veiktas (reģistrētas) iemaksas ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā.
Informējam, ka saskaņā Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto aktīvo nodarbinātības pasākumu „Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība", ir ieviesta darba praktizēšana, kuru īstenotāji ir pašvaldības. Darba praktizēšanā iesaista aģentūrā reģistrētos bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt un uzturēt praktiskās zināšanas darba veikšanā un tajā laika periodā nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu „Par apdrošināšu bezdarba gadījumam". Viena bezdarbnieka nodarbināšanas ilgums, veicot darba praktizēšanu 40 stundas nedēļā (ja bezdarbnieks ir jaunāks par 18 gadiem, tad 35 stundas nedēļā), nav mazāks par divām nedēļām un nepārsniedz sešus mēnešus viena gada laikā. Darba praktizēšanā iesaistītiem bezdarbniekiem izmaksā stipendiju 100 Ls apmērā par viena mēneša darba praktizēšanas dienām. Par darba praktizēšanas iespējām jāinteresējas Nodarbinātības valsts aģentūrā un pašvaldībā atbilstoši savai deklarētai dzīvesvietai.
Vienlaikus darām zināmu, ka nozīmīga loma iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanā ir arī pašvaldību sniegtajai sociālajai palīdzībai. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamatdzīvesvietu, ir pienākums izvērtēt personas vajadzības un nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Ja ģimene vai persona ir atzīta par trūcīgu, viņa var saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu. Tie ir galvenie pašvaldības materiālā atbalsta veidi iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem vai bez ienākumiem. GMI pabalsta mērķis ir nodrošināt materiālo atbalstu pašiem trūcīgākajiem pašvaldības iedzīvotājiem. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp GMI līmeni un ģimenes (cilvēka) kopējiem ienākumiem. No 2009.gada 1.oktobra noteikts atšķirīgs garantētais minimālo ienākumu līmenis dažādām sociālajām grupām. Pilngadīgām personām tie ir 40 lati mēnesī, bet bērniem - 45 lati mēnesī. Bet pašvaldības ir tiesīgas noteikt augstāku GMI.
Dzīvokļa pabalsts tiek piešķirts izdevumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas īres maksu, maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai, kā arī nodrošināšanai ar malku.
Lai saņemtu GMI un dzīvokļa pabalstu, cilvēkam jāvēršas savas dzīvesvietas pašvaldībā, kur jāiesniedz iesniegums un noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarācija. Dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.
  • Kādos gadījumos aprēķinot bezdarbnieka pabalstu mātei, kura izejot no dekrēta ir atlaista (līdz bērnam ir pusotrs gads) vidējo algu aprēķina paredzot atkāpju 32 mēnešus atpakaļ līdz pirmajai algai?
Likuma par „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 8.panta sestā daļa nosaka, ka bezdarbniekam, bet noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā (t.i. 12 kalendāra mēnešu periods, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu) ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā un darba ņēmēja un darba devēja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par 12 mēnešu periodu pirms augstāk minētā 12 mēnešu perioda no apdrošināšanas iemaksu algas par pēdējiem mēnešiem, kuros iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par 54 Ls mēnesī.
Augstāk minētā likuma norma ir piemērojama gadījumā, ja noteiktajā 12 mēnešu periodā, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss, personai nav reģistrēta (nebija jābūt) apdrošināšanas iemaksu alga ne pie viena darba devēja nevienā kalendāra mēnesī, visu šo 12 mēnešu periodu persona ir atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu. Līdz ar to, lai Jums aprēķinātu un noteiktu bezdarbnieka pabalsta apmēru, pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 8.panta sesto daļu, galvenie nosacījumi ir šādi:
  • apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un par personu veiktas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas;
  • iepriekšējo 12 mēnešu periodā, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss, personai nav reģistrēta darba devēja iemaksu alga nevienā kalendāra mēnesī, un visu šo 12 mēnešu periodu viņa bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēma vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu.