gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Uzruna konferencē "Jaunas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti" 

Cienījamie konferences dalībnieki!

„Darbs" un „invaliditāte". Vēl pirms piecpadsmit gadiem šie vārdi Latvijā nebija īsti savienojami. Taču laiki mainās, un strādājošs invalīds kļūst par dzīves realitāti gan uzņēmējiem, gan ģimenēm, gan visai sabiedrībai kopumā.

Mēs šodien atskatāmies uz trīs gadus ilgu laika posmu, kurā Sociālās integrācijas centrs kopā ar invalīdu nevalstiskajām organizācijām, Latvijas augstskolām, darba devēju pārstāvjiem un citiem partneriem ir meklējis jaunas iespējas, kā cilvēkiem ar invaliditāti pavērt ceļu uz darba tirgu.

Šodien mēs daudz runāsim par projektā paveikto, bet es gribētu uzsvērt trīs lietas, ko šis EQUAL programmas projekts devis valsts labklājības sistēmai.

Pirmkārt, agrīna invaliditātes diagnostika. Projekts izstrādājis jaunu sistēmu, kā palīdzēt cilvēkam nekļūt par invalīdu. Tas nozīmē - savlaicīgi saredzēt riskus un sniegt nepieciešamo rehabilitāciju - gan medicīnisko, gan sociālo, gan profesionālo, lai pēc iespējas novērstu  invaliditātes iestāšanos. Tas ir jauns pagrieziens invaliditātes politikā, kas atmaksāsies ar uzviju. Ja savlaicīgi sniegsim nepieciešamo palīdzību un novērsīsim invaliditātes iestāšanos, no tā iegūs gan pats cilvēks, gan darba tirgus. 

Otrkārt, profesionālās piemērotības noteikšana. Tas, kādā arodā var strādāt cilvēks ar invaliditāti, atkarīgs no trim lietām - paša interesēm, zināšanām un spējām, kā arī veselības stāvokļa. Izzināt šīs lietas katrā konkrētā gadījumā ir ļoti svarīgi, lai cilvēks neuzsāktu mācības profesijā, kas viņu patiesībā neinteresē, vai arī kurā viņš nevarēs strādāt veselības dēļ.

Zinu, ka šis projektam ir bijis veiksmīgs starptautiskās sadarbības piemērs, jo profesionālās piemērotības metodika izstrādāta, balstoties uz Vācijas kolēģu ilggadīgo pieredzi šajā jomā.

Arī šis ir vērtīgs ieguvums ne tikai pašiem invalīdiem, bet valstij kopumā. Valstij tā ir pārliecība, ka cilvēks patiesi mācās profesijā, kas viņam ir patiesi piemērota. Līdz ar to ir mazāk gadījumu, kad cilvēks neturpina mācības vai pēc mācībām nestrādā savā profesijā, vai arī kļūst par bezdarbnieku.

Domāju, ka šāda profesionālās piemērotības noteikšana būtu noderīga ne tikai invalīdu apmācībā. Ar šo labo praksi SIC varētu dalīties ar arodskolām, lai jaunieši ir pārliecināti, ka izvēlas savām vēlmēm un iespējām atbilstošu arodu.

Treškārt, šis EQUAL projekts ļāvis mums spert platu soli pretim cilvēka vajadzībām, jo ir būtiski uzlabojusies pieeja pakalpojumiem.

No vienas puses, tas skaidrojams ar invalīdu atbalsta punktiem Latvijas reģionos - tādi ir atvērti astoņi, katrā reģionā pa diviem. Tieši EQUAL projekts lika pamatu šo atbalsta punktu izveidei. Cilvēkam no Krāslavas vairs nav jābrauc uz Jūrmalu, lai uzzinātu par rehabilitācijas un mācību iespējām. Konsultācijas un pakalpojumi tagad ir pieejami arī Rēzeknē un Daugavpilī. Man ir prieks, ka šo atbalsta punktu darbinieki strādā proaktīvi - viņi negaida, kad Muhameds nāks pie kalna, bet paši apzina un meklē cilvēkus, kam atbalsta punktu pakalpojumi varētu būt noderīgi. 

No otras puses, projekts šo gadu laikā ir veicis plašu informatīvu kampaņu, skaidrojot invalīdu problēmas un vienlaikus stāstot par pēdējos gados plaši pieaugošajām  iespējām cilvēkiem ar invaliditāti. Tas, ka par šīm lietām daudz vairāk runā un skaidro mediji, ir būtiski, lai cilvēki ar invaliditāti sajustu sevi kā pilntiesīgus sabiedrības locekļus, kuru problēmas ir sadzirdētas un ir aktuālas valsts dienas kārtībā.

Šie bija tikai daži no projekta sasniegumiem, kas man kā labklājības ministrei šķiet nozīmīgi Latvijas sociālās sistēmas attīstībā. Par citiem diskutēsim konferences gaitā!

Noslēgumā vēlos pateikties visai projekta komandai un partneriem par izturību un ieguldīto darbu, un vēlu mums visiem ražīgu darba dienu!

Dagnija Staķe,
labklājības ministre