gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

 Uzruna Latvijas Pensionāru federācijas 7.kongresā

Cienījamās dāmas un augsti godātie kungi!

Man ir liels prieks šodien sveikt jūs tik kuplā skaitā Latvijas Pensionāru federācijas 7. kongresā. Šodien stāties jūsu priekšā ar uzrunu man ir ne tikai liels gods, bet arī liela atbildība, jo labklājības ministrs ir pirmais cilvēks, pie kura var vērsties pensionāri, lai aicinātu valsts līmenī kopā ar Labklājības ministriju aizstāvēt savas tiesības. Kā ministre tiekos ar jums pirmo reizi, tāpēc vēlos jūs aicināt uz konstruktīvu sadarbību nākotnē.

Jautājumi, kas saistīti ar pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanu, vienmēr ir bijuši un būs Labklājības ministrijas prioritāšu lokā. Neslēpšu gandarījumu, ka Latvijas Pensionāru federācija jau ilgus gadus ir partneris politikas veidošanas procesā. Tieši jūs paši vislabāk zināt, kādi ir aktuālākie jautājumi, kuru risināšanu un atrisinājumu dienaskārtībā pensionāri vēlētos redzēt pirmkārt.

Sociālās aizsardzības un palīdzības sistēmas pilnveidošanā liela loma ir ne tikai federācijas pārstāvjiem, bet arī pensionāriem visā Latvijā - mūsu speciālisti rūpīgi analizē pensionāru ierosinājumus un priekšlikumus, masu medijos paustos viedokļus, kā arī tiekas ar cilvēkiem visā Latvijā. Arī es pati esmu nolēmusi turpināt iepriekšējās ministres Dagnijas Staķes laikā aizsākto praksi - doties regulārās reģionālajās vizītēs, lai uzklausītu pensionāru problēmas un viedokli.  Tikai tiekoties ar cilvēkiem uz vietas tur, kur viņi dzīvo, vislabāk iespējams saprast, kas un kā būtu darāms nākotnē, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni.

Tieši pēc diskusijām ar pensionāriem dažādās Latvijas pilsētās un pagastos ir radīta lielākā daļa uzlabojumu un grozījumu likumā „Par valsts pensijām", kas stājušies spēkā pēdējo gadu laikā. Viena no galvenajām prioritātēm šajos grozījumos bija mazo pensiju palielināšana, īpašu vērību pievēršot cilvēkiem ar lielu darbu stāžu. Tādēļ valsts budžetā tika paredzēti 30 miljoni latu, lai straujāk uzlabotu vairāk kā 380 tūkstošu mazo pensiju saņēmēju dzīves kvalitāti, piešķirot viņiem ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas vidēji gandrīz 7 latu apmērā.

Ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju valstī, kas negatīvi ietekmē ikvienu iedzīvotāju, arī 2008.gada budžeta veidošanas procesā esam cīnījušies par pensionāru situācijas uzlabošanu. Lai gan galvenā Labklājības ministrijas prioritāte nākamajā gadā ir finansiāla atbalsta sniegšana bērniem invalīdiem, kā arī tiem ļoti smagi slimajiem invalīdiem, kuriem arī vēlāk nepieciešama īpaša kopšana, mēs tomēr budžeta veidošanas procesā radām risinājumu, lai sniegtu papildus atbalstu pensionāriem. Tādējādi ar 2008. gada 1. jūniju tiks dubultots piemaksu apmērs, kas vidēji paaugstināsies par 7,20 latiem.

Tāpat pensionāru materiālā nodrošinājuma uzlabošanā svarīga loma ir regulārai pensiju indeksācijai, kas pasargā pensijas no inflācijas negatīvās ietekmes un ļauj saglabāt pensionāriem līdzšinējo pirktspēju. Šogad valsts pensiju indeksācijai vien bija nepieciešami vairāk kā 43 miljoni latu, kā rezultātā tieši nelielās pensijas palielinājās vidēji par 19 latiem.

Pievēršoties nākotnes plāniem vēlos uzsvērt, ka šobrīd mēs Labklājības ministrijā domājam par 2009. gada uzdevumiem. Runājot par pensionāru situācijas uzlabošanu, ir plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā rezultātā ne tikai palielināsies minimālās pensijas, bet arī indeksācijai pakļauto pensiju apmēri.

Lai gan pēdējos gados prioritāte ir bijusi straujāk indeksēt tieši zemās pensijas, tādējādi atbalstot cilvēkus, kuriem ir vismazākā finansiālā rocība, nākotnē mēs esam domājuši uzsākt diskusiju arī par visu pensiju indeksāciju. Šis būs jautājums, kurā man būs ļoti nozīmīgs arī visu jūsu viedoklis un atbalsts, jo šī mērķa īstenošanai nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.

Kā speciālists, kura iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomu, es uzskatu, ka, domājot par pensionāru dzīves situācijas uzlabošanu, vēl aktīvāk ir jāveicina sadarbība ar pašvaldībām. Tieši pašvaldību sociālie dienesti visvairāk pārzina savā teritorijā dzīvojošo cilvēku stāvokli un redz, kuram papildus nepieciešams pabalsts dzīvokļa īrei vai medicīnisko pakalpojumu samaksai. Tāpat ir virkne sociālo pakalpojumu, kurus jau šobrīd valsts nodrošina arī pensionāriem un cilvēkiem pirmspensijas vecumā - tie ir gan sociālās, gan profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, gan arī iespēja saņemt tehniskos palīglīdzekļus.

Noslēgumā, runājot par Labklājības ministrijas darbu pensionāru situācijas uzlabošanā, vēlos teikt, ka paveikts jau ir daudz. Tomēr tikpat daudz vēl ir darāmā. Kā labklājības ministre apsolu, ka sadarbībā ar citām ministrijām, pašvaldībām un ikvienu no jums darīšu visu iespējamo, lai valsts sniegtu pēc iespējas lielāku atbalstu Latvijas pensionāru situācijas uzlabošanai. Un ceru, ka jūs arī turpmāk būsiet mūsu ministrijas uzticamie sadarbības partneri, jo kopīgiem spēkiem mēs varēsim rast visiem pieņemamākos risinājumus.

Paldies par uzmanību!