gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

Latvijas atbildes par

publisko apspriešanos par individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu nodarbinātības potenciāla izmantošanu

 

1)  Kāds ir Jūsu viedoklis par veidiem, kā uzlabot nodarbinātības līmeņa novērtēšanu un uzraudzību individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu jomā, ņemot vērā krīzes ietekmi, pirktspējas samazināšanos, atstumtību no darba tirgus un potenciālo pozitīvo ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos vai izaugsmi?

Latvija uzskata, ka ne visas dalībvalstis būs gatavas ieviest finanšu ziņā ietilpīgus instrumentus situācijas uzlabošanai individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu nozarē, līdz ar to pastiprināta uzmanība būtu jāvelta arī alternatīvo instrumentu radīšanai, kas finanšu ziņā nav tik ietilpīgi, bet arī ir spējīgi atstāt būtisku iespaidu uz situācijas izmaiņām nozarē:

-   sadarbības uzlabošana starp dažādām kontrolējošām institūcijām,

-   valsts pārvaldes institūcijās izmantoto datu bāžu savietošana un modernizēšana,

-   uzraudzības mehānismu pilnveidošana un jaunu uzraudzības mehānismu izstrāde,

-   dažādu komercdarbības veidu pieejamības nodrošināšana (mikrouzņēmumi u.c.), lai cilvēki varētu atgriezties deklarētajā nodarbinātībā,

-   vienkāršas un saprotamas informācijas par iespējām reģistrēt saimniecisko darbību un uzsākt uzņēmējdarbību vai nodarbinātību mājsaimniecības pakalpojumos pieejamība.

 

2)  Kāds ir Jūsu viedoklis par pieredzes apmaiņas attīstīšanas lietderību, jo īpaši attiecībā uz izmantotajiem vai plānotajiem, lai atbalstītu individuālos un mājsaimniecības pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot izmaksu efektivitātei un nedeklarēta darba samazināšanai?

Latvija uzskata, ka gan esošais paziņojums, gan labākās pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm atstās būtisku ietekmi uz nedeklarētās nodarbinātības samazināšanu un darba vietu pieaugumu individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu nozarē.

 

3)  Kāds ir Jūsu viedoklis par veidiem, kā nodrošināt pakalpojumu un darbavietu kvalitāti (nepieciešamās prasmes, darba apstākļi), iespējams, izstrādājot kvalitātes standartus?

Ņemot vērā individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu nozares specifiku un dažādību (gan sociālie pakalpojumi, gan bērnu aprūpes, gan individuālie mājsaimniecībām sniegtie pakalpojumi), Latvija uzskata, ka būtu grūti formulēt vienotu pieeju visu pakalpojumu nodrošināšanai nozarē (arī šo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, vienlaicīgi pievēršoties nedeklarētās nodarbinātības jautājumu risināšanai). Ir jāņem vērā, ka ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, atsevišķās jomās, piemēram, bērnu aprūpes pakalpojumu un citu aprūpes pakalpojumu jomā jau ir izstrādāti gan kvalitātes standarti, gan prasības šo pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpēc uzskatām, ka ir jāņem vērā dalībvalstu specifiskie apstākļi un ES līmenī nebūtu nepieciešami vienoti kvalitātes standarti individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu nozarē. Tomēr Latvija uzskata, ka labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm šajā jomā būtu veicināma.

Komisijas uzsāktā publiskā apspriešanās sasaucas ar 2011.gada 16.jūnijā Starptautiskās darba organizācijas pieņemto Konvenciju par mājsaimniecībā nodarbinātajiem darbiniekiem (Nr.189), kurā tiek noteiktas mājsaimniecībā nodarbināto darbinieku tiesības un nodarbinātības nosacījumi. Lai arī šobrīd Konvenciju vēl nav ratificējusi neviena valsts, uzskatām, ka šā jautājuma turpmākajā attīstībā ES līmenī, īpaši attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem iespēju robežās būtu jāņem vērā Konvencijā noteiktās normas. Latvija piekrīt, ka būtu jāizvērtē iespēja noteikt minimālās prasības individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu nozarē, vienlaikus respektējot arī individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu sniedzēju īpašo situāciju, kā arī to, ka darba devējs ir fiziska persona.

  

4)  Kāds ir Jūsu viedoklis par citiem veidiem, kā nodrošināt profesionālāku darbavietu individuālo un mājsaimniecības pakalpojumu jomā izveidi?

Latvija uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta tieši nedeklarētās nodarbinātības mazināšanai nozarē. Nedeklarētās nodarbinātības mazināšanā būtiska loma jāatvēl arī netiešiem instrumentiem. Pirmkārt, jāveicina ekonomiskā atveseļošanās un uzņēmējdarbības attīstība, ar ko iedzīvotāji saprot jaunu, ilgtspējīgu uzņēmumu veidošanu pretēji pašreizējai situācijai.

Otrs virziens ir sociālā politika - sociālo pabalstu un pensiju sistēmas pilnveidošana tā, lai šīs sociālās garantijas būtu samērīgas ar veiktajām iemaksām sociālajā budžetā.

Latvija uzskata, ka būtisks faktors, sniedzot individuālos un mājsaimniecības pakalpojumus, ir tas, ka personas var izvēlēties reģistrēties arī kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, kas paredz vienkāršāku nodokļa aprēķinu un zemāku nodokļa likmi.

Vienlaikus būtu nepieciešams izvērtēt nacionālo regulējumu, ņemot vērā citu valstu pieredzi, lai pēc iespējas veicinātu individuāli un mājsaimniecībā nodarbināto apvienošanos arodbiedrībās, kā arī mājsaimniecībā individuāli nodarbināto reģistrēto nodarbinātību. (Papildu skat. arī atbildi uz 1.jautājumu).