gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Publiskā apspriešanās par dzimumu nelīdzsvaroto

pārstāvību uzņēmumu valdēs ES.

 

LATVIJA

 

1.    Cik efektīvi jautājumu par dzimumu nevienlīdzīgu pārstāvību uzņēmumu valdēs ES uzņēmumi risina pašregulējuma ceļā?

Latvijā  sieviešu pārstāvība uzņēmumu valdēs ir salīdzinoši augstāka nekā vidēji ES - 26.[1] Kā liecina informācija no Uzņēmuma reģistra par 2011.gadu, Latvijā sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā ir 36,56% no uzņēmēju skaita, savukārt vadošus amatus ieņem 35,35% sieviešu - amatpersonu, kas ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus situācijā, kad sieviešu nodarbinātības līmenis ir salīdzinoši augsts, kā arī sieviešu pārsvars augstākās izglītības ieguvēju vidū jau vairākus gadus saglabājas stabils (apmēram 70%), varētu vēlēties arī līdzīgu situāciju sieviešu lielākai pārstāvībai lēmumu pieņemšanas procesos, t.sk., uzņēmumu valdēs. Lielākajā daļā Latvijas uzņēmumu netiek īstenoti mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs. Līdz ar to Latvijas salīdzinoši labos rādītājus varētu uzskatīt par kultūras vai vēsturiski izveidojušos fenomenu, kas sasniegts pašregulējuma ceļā.

 

2.    Kādas papildu darbības (pašregulējošas / reglamentējošas) būtu jāveic, lai risinātu jautājumu par dzimumu nevienlīdzīgu pārstāvību uzņēmumu valdēs ES?

Viens no iemesliem, kas ietekmē to, ka sievietes ir mazāk pārstāvētas uzņēmumu valdēs, ir sabiedrības stereotipi par sievieti kā sliktāku vadītāju un lēmumu pieņēmēju. Tāpat kā iemesls ir jāmin grūtības saskaņot darba un ģimenes dzīvi (pārrāvumi karjerā saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu, lielāka atbildība par bērnu audzināšanu, bieža slimības prombūtne bērnu slimošanas laikā, rūpes par mājsaimniecību u.c.). Līdz ar to būtu nepieciešams īstenot pasākumus, kas veicinātu stereotipu par sievietes lomu, prasmēm un spējām izskaušanu sabiedrībā, un to darīt pēc iespējas agrākā vecumā, kā arī jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu iespējas veiksmīgi saskaņot darba un ģimenes dzīvi. Tāpat svarīgs ir gan finansiālais atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan atbalsts zināšanu un prasmju pilnveidošanai, kuras būtu jāattīsta un jāpilnveido visos izglītības līmeņos, ietverot arī pedagogu sagatavošanas un profesionālās pilnveides programmas, lai uzņēmums būtu ilgtspējīgs.

 

3.    Vai lielāka sieviešu pārstāvība uzņēmumu valdēs sniegtu ekonomiskus ieguvumus, ja tā, tad kādus?

Latvijā nav veikti regulāri pētījumi un analizēta uzņēmumu situācija, vai uzņēmumu valdes sastāvs ietekmē uzņēmuma ekonomisko situāciju. Līdz ar to nav iespējams pateikt, vai, pasliktinoties pašreizējiem biržā kotēto uzņēmumu rādītājiem attiecībā uz sieviešu pārstāvniecību valdēs, būtu redzamas izmaiņas arī uzņēmumu ekonomiskajos ieguvumos. Papildus jāņem vērā tas, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz kapitālsabiedrību, kurās ir viens valdes loceklis (28% no visiem SIA, pēc Uzņēmuma reģistra sniegtajiem datiem), līdz ar to būtu  diezgan sarežģīti regulēt noteikta dzimuma pārstāvību.

 

4.    Kādi mērķi (piemēram, 20%, 30%, 40%, 60%) būtu jānosaka mazāk pārstāvētā dzimuma pārstāvju daļai uzņēmumu valdēs, un cik ilgā laikā noteiktie mērķis būtu jāsasniedz? Vai šiem mērķiem vajadzētu būt obligātiem vai ieteikuma rakstura? Kāpēc?

Latvija neuzskata, ka situācijas uzlabošanai būtu nepieciešams regulējums ES tiesību aktos, kas noteiktu obligātas kvotas attiecībā uz sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs, bet tas varētu būt ar ieteikuma raksturu. Tādā veidā uzņēmumiem tiktu nodrošināta elastība attiecībā uz jautājumu par abu dzimumu līdzsvarotu pārstāvniecību uzņēmumā risināšanu, kas varētu tikt balstīts uz labās prakses piemēriem, kā arī personas kvalifikāciju, prasmēm un zināšanām. Ņemot vērā pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz uzņēmumiem, kvotu noteikšanu attiecībā uz viena dzimuma pārstāvību valdē ir varētu vērtēt kā īpašuma tiesību ierobežojumu. Tādējādi būtu jāizvērtē, vai ierobežojumi ir attaisnojami un atbilst samērīguma principam.

 

5.    Uz kuriem uzņēmumiem (piemēram, biržā kotētie uzņēmumi, vai noteikta lieluma uzņēmumiem) būtu jāattiecina šāda iniciatīva?

Latvija uzskata, ka nebūtu jānosaka obligātas kvotas attiecībā uz sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs, tomēr, ja iniciatīva ir ar ieteikumu raksturu, tad ierobežojumi nebūtu nosakāmi, jo labās prakses principus un piemērus var izmantot visplašākajā uzņēmējdarbības spektrā. Vienlaikus būtu jāņem vērā arī mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu īpašā situācija (skatīt atbildi uz 3.jautājumu). Ieteikuma rakstura iniciatīva būtu attiecināma ne tikai uz privāto sektoru un atbilstoši uzņēmuma struktūrai augstākajiem lēmumu pieņemšanas formātiem (valdēm / padomēm), bet arī publisko pārvaldi (vidēja un augsta līmeņa vadību publiskās pārvaldes institūcijās), t.sk. valsts uzņēmumiem.

 

6.    Uz kurām valdēm/valdes locekļiem (ar/bez izpildvarām) būtu jāattiecina šāda iniciatīva?

Skatīt atbildi uz 5.jautājumu.

 

7.    Vai uzņēmumiem, kuri nesasniedz noteikto īpatsvaru, būtu jāpiemēro sankcijas? Vai būtu jāparedz izņēmumi, kad šis īpatsvars nav jāsasniedz?

Latvija nepiekrīt jebkādu sankciju piemērošanai. Latvijā obligātas dzimumu kvotas nevar attiecināt uz tādiem komersantiem kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, īpaši mikro uzņēmumu, personālsabiedrībām, kā arī akciju sabiedrībām, kuru akcijas nav publiskā apgrozībā un kurā ir salīdzinoši mazs skaitliskais valdes sastāvs. Tāpat svarīgi uzsvērt, ka kvotu noteikšana ir saistīta ar nesamērīgi lielu kontroles mehānismu ieviešanu no valsts puses, jo komercreģistra iestādei (Uzņēmumu reģistram) vai citai valsts iestādei būs pienākums kontrolēt kvotu ievērošanu, ne tikai dibināšanas gadījumā, bet arī reorganizācijas, valdes un dalībnieku skaitliskā sastāvā izmaiņu gadījumā, kas vismaz tuvākajā nākotnē nav iespējams.



[1] Women in economic decision-making in the EU: Progress report. European Commission