gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta pārstāvju un personu ar invaliditāti NVO sanāksmes

Protokols Nr. 1

Sanāksme notiek: 2008. gada 7.februārī.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento" telpās

Nīcgales ielā 26

Sēde sākas: plkst. 14.00

Piedalās:

S.Baltiņa - LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Direktore
I.Vanovska -
LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja
J.Strebkovs -  LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītājas vietnieks
I. Balodis - Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons" prezidents
I.Laine - Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija" valdes priekšsēdētāja
I.Šatkovska - Fonda „Jūnijs" valdes priekšsēdētāja
I.Rulle - Latvijas asociācijas „Rūpju bērns" priekšsēdētāja
E.Zariņš -
Latvijas neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs
A.Pavļins -
Latvijas nedzirdīgo savienības prezidents
M.Dzelzskalns - Invalīdu lietu nacionālās padomes sekretārs
I.Neimane - Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" valdes priekšsēdētāja vietniece
G.Anča - Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas"SUSTENTO" valdes priekšsēdētāja
I.Šķestere -
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" projektu vadītāja

Protokolē:

         I.Vanovska - LM Sociālās iekļaušanas politikas Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja

Darba kārtībā:

Nr.

Tēma

1.      

ILNP darbības pilnveidošana

2.      

Turpmākā LM sadarbība ar NVO personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jautājumos 

3.      

Viedokļa izteikšana par mērķa grupu, kurai būtu tiesības saņemt asistenta pakalpojumus, šo pakalpojumu apjomu un finansējuma virzību

Sanāksmi vada: S.Baltiņa 

1.     ILNP darbības pilnveidošana

S.Baltiņa runā par nepilnībām ILNP darbībā - ministri nepietiekami regulāri apmeklē ILNP sanāksmes, lai gan oficiāli invaliditātes politika ir noteikta kā horizontālā prioritāte valstī. Jautājums - ko mainīt ILNP darbībā, lai tās atdeve būtu pilnvērtīgāka.

I.Balodis norāda, ka ILNP var piedalīties visi, bet būtisks ir jautājums par ILNP nozīmi. Tās lēmumi netiek ņemti vērā. Būtībā Latvijā nav vienotas invaliditātes politikas - trūkst kopskata ilgtermiņā, trūkst konsultatīva spēka, kas to virza. Padome varētu ieteikt labākos risinājumus un tie būtu jāīsteno dzīvē. Aprobežojoties ar ziņojumu noklausīšanos Padomes sēdē, tās darbs nav auglīgs, jo netiek piedāvāts risinājums. Padomes statuss jāstiprina. Invaliditātes likums Padomē arī nav pietiekami diskutēts - nav apspriests jautājums par tā sekām. Tāpat par ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām - Ministru prezidentam tika nosūtīta ILNP vēstule, bet nav nekādas reakcijas. Padomei nepieciešams vairāk vērsties pie tautas, vairāk komunicēt ar invalīdu biedrību pārstāvjiem, ar valsts pārvaldes iestādēm. Iespējams tam ir nepieciešams lielāks sekretariāts. Diskusijas notiek Padomes sēžu līmenī, bet parasti nav atgriezeniskās saites no ministrijām, kuru ministriem jāpiedalās Padomes sēdēs. Ministri parasti neierodas uz sanāksmēm.

M.Dzelzskalns piezīmē, ka problēma sākās ar ministru maiņu. Ekonomikas ministrija vienmēr ignorē sēdes. Ir arī pozitīvi lēmumi, bet, piemēram, attiecībā uz ANO Konvenciju, jautājums nevirzījās tālāk, kas arī skaidrojams ar ministra maiņu.

I.Balodis norāda, ka sadarbība ar Veselības ministriju ir laba.

I.Rulle atzīmē, ka visumā nepieciešams plašāk informēt sabiedrību par Padomes darbu. Piemēram Padome varētu atvērt mājas lapu. Ar tās palīdzību būtu iespējams sniegt daudz vairāk nepieciešamas informācijas.

E.Zariņš papildina, ka lietderīgi sēdēs noklausīties ziņojumus par stratēģiskajiem dokumentiem. Padomei būtu jāskata svarīgi tiesību akti. Iespējams Padomei būtu jādod gala slēdziens par projektu. Piemēram jautājums par invalīdu stāvvietām neredzīgiem netiek risināts gadiem. Tāpat attiecībā uz satiksmi - neredzīgie neredz zīmes, tās nepieciešams palielināt. Par to tika runāts, bet bez rezultātiem, jo Padomei nav noslēguma ietekmes - tai ir vienīgi konsultatīva loma.

S.Baltiņa atzīmē, ka par automašīnu stāvvietām invalīdiem  - tā ir smaga saruna, jo paplašinot šo tiesību izmantotāju loku, var nepietikt automašīnu stāvvietas personām ar pārvietošanās grūtībām. Bet piekrīt, ka saruna jāturpina.   

I.Balodis norāda, ka Padomes funkcijas atbilstoši nolikumam ir :

  • koordinēt un pilnveidot valsts, pašvaldību un citu institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju, juridisko un fizisko personu darbību invalīdu integrācijas veicināšanā;
  • veicināt sabiedrības iesaistīšanos un popularizēt invalīdu integrācijas politiku;
  • veicināt ar invalīdu integrācijas politiku saistītu jautājumu iekļaušanu ministriju darba (rīcības) plānos;
  • izstrādāt priekšlikumus veiksmīgākai invalīdu integrāciju veicinošo pasākumu īstenošanai, sagatavojot tiesību aktu projektus un politikas plānošanas dokumentus attiecīgajā jomā.

Bet no šīm funkcijām  maz kas tiek īstenots.

I.Šatkovska ierosina padomes darbā ministru vietā iesaistīt valsts sekretārus.

S.Baltiņa norāda, ka valsts sekretāra uzdevums ir administrēt ministrijas darbu, bet politiskus lēmumus pieņem ministrs. Dzimumu līdztiesības padomē ir panākts, ka jau ar 2003.gadu katrā ministrijā ir noteikts atbildīgais par dzimumu līdztiesības jomu un šī persona tagad piedalās kā atbildīgāis pārstāvis Padomes darbā.

A.Pavļins atzīmē, ka ILNP jābūt pietiekami reprezentatīvai, lai pārstāvētu invalīdu intereses. Tā tas nenotiek. Piemēram nedzirdīgo labā vispār Padomē nekad nekas nav sasniegts. Katra invalīdu organizācija ir kā „bastions" - trūkst sadarbības biedrību starpā, lai gan sadarbojoties komandā būtu iespējams daudz ko vairāk panākt. Pašreiz ILNP sēdes aprobežojas galvenokārt ar informācijas un domu apmaiņu.

S.Baltiņa piekrīt par invalīdu biedrību sašķeltību. To ir daudz, nevar spēt visas apzināt, ar visām izrunāt problēmas.

G.Anča atzīmē, ka, attiecībā uz invalīdu automašīnu stāvvietām  SUSTENTO atbalsta Neredzīgo biedrību, bet lai risinātu šo problēmu, ir jāpalielina stāvvietu skaits. Attiecībā uz Padomes darbu G. Anča norāda, ka „no malas" redzams vairāk. Nav skaidri Padomes mērķi. Padomes sēdes notiek pietiekami reti, lai ātri reaģētu uz problēmām. Padomes mērķi varētu būt kopēju stratēģiju izstrāde, darbs ar esošo likumdošanu. Nav iespējams sagaidīt, ka visi ministri ieradīsies sēdē, jo parasti katram ir kādi citi pasākumi. Piemēram Rīgas Domes izveidotā Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome aicina uz sēdi ministrus atbilstoši dienas kārtības jautājumam, ja tas attiecas uz attiecīgo ministriju. Tas ir konstruktīvi un arī ministram noderīgi. Attiecībā uz biedrību apvienošanos, G.Anča atzīmē, ka biedrības uz to visu laiku tiek aicinātas, bet process nenotiek.

S.Baltiņa uzsver, ka jautājums ar apvienošanos ir ļoti būtisks efektīvākai  ministriju un nevalstisko organizāciju sadarbībai.

I.Neimane norāda, ka ILNP sastāvā ir jāiekļauj cilvēks, kas pārstāv sieviešu ar invaliditāti intereses, vai vēl kādu nenosegtu jomu. Padomei jābūt plašākai. Arī balsošana ar balsu vairākumu nav rezultatīva. Ir jābūt „veto" tiesībām.

I.Balodis papildina, ka lēmumi Padomē tiek pieņemti, bet netiek realizēti. Invalīdu politika jānovērtē - vai ir kas panākts, vai nav. Padomei invalīdu intereses ir jāaizstāv visaugstākajā mērā un tas ir komunikācijas jautājums.

S.Baltiņa informē par jauno 2007.gada 18.decembra MK instrukciju Nr. 20 „Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība". Ir panākts, ka ministrijas, gatavojot anotāciju, sniedz tiesību akta projekta izvērtējumu arī no invaliditātes politikas aspekta (horizontālā prioritāte). Būtu jādomā, kā panākt, ka izstrādājot tiesību aktus, izstrādes procesā tiktu jau iesaistītas invalīdu NVO un tie vienmēr tiktu saskaņoti ar invalīdu NVO. Piemēram, pie Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ir Sociālās aizsardzības apakšpadome. Atgādina, ka NVO ir tiesības arī pieteikties uz tiesību aktu izskatīšanu Valsts sekretāru sanāksmē uzsauktajiem dokumentiem. No LM neiziet neviens dokuments, kamēr to nav izskatījusi šī padome.

I.Balodis norāda, ka var jau arī Padomes sēžu starplaikos sadarboties. Piemēram, Invaliditātes likums ir saskaņots vienīgi ar SUSTENTO. Vai kāds ir apmierināts ar likumu?

G.Anča uzsver, ka visa Invaliditātes likumprojekts tika izsūtīts visām reģionālajām organizācijām saskaņošanai un atgriezeniskā saite bija pozitīva, priekšlikumi LM tika ņemti vērā.

S.Baltiņa norāda, ka I.Baloža teiktais pārsteidz, jo likumprojekts tika skatīts arī Padomē.

I.Balodis norāda, ka Padomē netika pieņemts lēmums. Informācija tika pieņemta vienīgi zināšanai. Padomei vajadzētu komunicēt arī ar invalīdu organizācijām, lai redzētu ar ko cilvēki ir neapmierināti, kas notiek reģionos. Mājas lapā vajadzētu vietu diskusijām. Padomei jābūt savai ilgtermiņa politikas vīzijai un tās īstenošanas novērtēšanas metodikai. Padomei ir konsultatīvas funkcijas - tai jākonsultē ministrijas. Piemēram, NVA nav nepieciešams izdomāt jaunas nodarbinātības formas, bet jāuzklausa invalīdi. Piemēram, EQUAL projekts. Tā ietvaros Nedzirdīgo savienība izstrādāja priekšlikumus, bet tie netiek izmantoti.

S.Baltiņa informē, ka attiecībā uz EQUAL priekšlikumiem, LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments izsūtīs atgādinājumu visām iesaistītajām ministrijām, uz kurām attiecas EQUAL ietvaros radītie produkti, un turpmāk tiks sekots, lai ministrijas sniedz informāciju par EQUAL  projekta produktu ieviešanas gaitu (kādi pasākumi, kādi ieguldījumi).

I.Neimane uzsver, ka  Padomes sastāvs tomēr jāpaplašina. Jāiesaista SUSTENTO oficiāli. Katrs, kas ir Padomē, uzņemas atbildību.

S.Baltiņa norāda, ka par Padomes paplašināšanu būtu jārunā pirmajā sēdē ar Padomes locekļiem, jāinformē par šo tikšanos un invalīdu NVO priekšlikumiem Padomes darba uzlabošanai. 

2. Turpmākā LM sadarbība ar NVO personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jautājumos 

Notiek diskusija par to, cik bieži būtu jārīko līdzīgas sanāksmes ar SIPD un invalīdu NVO. 

3. Viedokļa izteikšana par mērķa grupu, kurai būtu tiesības saņemt asistenta pakalpojumus, šo pakalpojumu apjomu un finansējuma virzību

S.Baltiņa informē par jautājuma būtību un SIPD iestrādēm. Iespējams, ka pašvaldības varētu organizēt pakalpojumu. Tas gan nav aprūpes pakalpojums, bet personas ar invaliditāti integrēšanas pakalpojums sabiedrībā (pavadoņa pakalpojumi). Ļoti nopietni jāpārdomā šie jautājumi, it īpaši personu loks, kuri saņems šo pakalpojumu. Diskusija tika sākta jau 2006.gadā.

I.Šķestere ierosina iekļaut tādas cilvēku grupas kā cilvēki ar kustības, redzes un intelektuālās attīstības traucējumiem. Surdotulki nav asistenti. Par tiem būtu jādomā atsevišķi. Asistenta pakalpojums varētu būt mērķa maksājums, ko persona ar invaliditāti nesaņem naudā. Piemēram, Itālijā - tur invalīds algo pats asistentu, atkarībā no vienošanās, bet izdevumus sedz pašvaldība, kas seko arī tam, lai nenotiktu vardarbība pret klientu. Atsevišķi būtu iedalāmi cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

G.Anča papildina, ka, piemēram, ir valstis, kur invalīds pats apmāca asistentu un pats rīkojas ar naudu (kā darba devējs) - pats izvēlas kam un cik maksāt. Pašvaldībai  ir jābūt piedāvājumam, ja invalīds pats nevar sameklēt atbilstošu asistentu.

I Šatkovska norāda, ka pašvaldības parasti iepirkumos neiesaistās, jo nevar sameklēt cilvēkus. Servisi neattīstās, jo nepietiek finansējuma. Ir jābūt 2 variantiem - asistenta pabalsts vai mērķa finansējums.

I.Neimane iebilst, ka pabalsta formā nauda tiks vienkārši „apēsta".

G.Anča skaidro, ka mērķa maksājuma gadījumā nauda ir „iezīmēta" un to var tērēt tikai asistenta pakalpojumiem. Piemēram, invalīda sieva reģistrējas kā pašnodarbinātais, pašvaldība maksā naudu. Būtiski ir tas, ka iespējams izvēlēties, kuru cilvēku algot. Gadījumā, ja asistents saslimst, invalīds var pieprasīt pašvaldībai citu aizstājēju. Piemēram, LM nosūta naudu konkrētai personai ar invaliditāti uz konkrētu pašvaldību. Šī persona  slēdz līgumu pašvaldībā ar asistentu. Līgums ir kontroles mehānisms. Piemēram, var algot 2 asistentus.

I.Balodis norāda, ka pasaulē ir dažāda prakse. Ir skaidri jāsaprot, kas asistentam jādara, jānosaka viņa funkcijas. Attiecībā uz pabalstu - pret to I.Balodis ir kategoriski pret. Pašvaldībām vai nu jādara to pašām, vai jāpērk attiecīga biroja pakalpojumi. Ja algos pašvaldības - būs problēma ar personālu, it īpaši laukos. Tur jābūt iespējai samaksāt kaut vai kaimiņam.

I.Šatkovska piebilst, ka pašvaldības ir pašas par sevi un ar šo naudu mēģinās risināt savas problēmas. Daudzas pašvaldības ar kopšanas pabalstu vēlējās atrisināt savas finansiālās problēmas.

E.Zariņš norāda, ka neredzīgam cilvēkam nepieciešams specializēts pavadonis, kas prot aizpildīt dokumentus un viņu interesē, lai nauda būtu viņa  kontā, lai pats varētu algot. Ja netiek prasīta speciāla izglītība, tad varētu nodarbināt II un III grupas redzes invalīdus. Pabalsts ir akceptējams.

A.Zīverts norāda, ka šo pakalpojumu sarežģīti administrēt.

S.Baltiņa atzīmē, ka noteikti jābūt algotiem asistentiem, kuri attiecīgi maksā nodokļus. Ja nauda būs uz rokas, tas veicinās nelegālo nodarbinātību.

A.Zīverts piekrīt iepriekš ieteiktajām mērķa grupām. Personas, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, varētu visas pretendēt uz šo pakalpojumu, izņemot pilnībā gulošos. Jāvienojas par definīciju - kas ir asistents. Piemēram -  asistents, tas ir palīgs sabiedriskajā transportā. Bērnus ar īpašu kopšanu varētu dalīt 2 grupās - pirmsskolas un skolas vecuma bērni. Jāņem vērā arī tie bērni, kuri mācās mājās. Līdz skolas vecumam asistenti varētu būt kā „aukles" - mātes atslogošanai. 

Notiek diskusija par asistenta nepieciešamības izvērtēšanu. Kura institūcija to darīs - VDEĀVK vai pašvaldības.

I.Neimane norāda, ka šajā gadījumā ir nepieciešams cits vērtējums - jāņem vērā vide, motivācija, aktivitāte. Tā tomēr ir pašvaldības funkcija. Kad cilvēkam būs nauda, attīstīsies arī pakalpojumi.

S.Baltiņa skaidro, kāpēc likumprojekta anotācijā ir paredzēta tik maza summa asistentiem. Asistenta pakalpojuma piešķiršanu paredzēja „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.-2015.gadam". 2005.gada sākumā, kad minimālā alga valstī bija Ls 80 mēnesī, tika veikts indikatīvais aprēķins, saskaņā ar kuru bija paredzēts, ka ir nepieciešami Ls 2611200, kas ļautu nodrošināt pakalpojumu 2720 personām ar invaliditāti. Tāda pat summa tika norādīta Ministru kabineta apstiprinātajā „Rīcības plānā Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam". Tāpēc Labklājības ministrija nevarēja Invaliditātes likuma projektā paredzēt lielāku summu pakalpojuma nodrošināšanai. Līdz ar to rodas problēma ar finansējumu. Nepieciešams aktualizēt aprēķinus, vai arī sašaurināt pakalpojumu mērķa grupu.

I.Balodis vērš uzmanību uz to, ka visiem nauda var nepietikt. Ko tādā gadījumā darīt? Ne visi tie, kam nepieciešami asistenti, ir sociālās palīdzības klienti. Varbūt sākumā jāierobežo loks, pakāpeniski to paplašinot.

A.Zīverts ierosina iekļaut personas ar I grupu, no tās atlasīt personas, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu - tiem pienākas asistenti. Pašvaldībām (sociālajiem darbiniekiem) jāizvērtē asistenta nepieciešamība.

J.Strebkovs atzīmē, ka atbilstoši jaunajam Invaliditātes likumam ar 2011.gadu būs individuālie rehabilitācijas plāni un tur parādīsies konkrēti ieraksti. Līdz tam jārēķinās ar situāciju, kāda tā ir. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums definē, ka aprūpe mājās ir pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Tā ir pašvaldības funkcija. Savukārt jaunais īpašas kopšanas pabalsts ir domāts tieši īpašai kopšanai. Tāpēc personu, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, asistenta funkcija būtu palīdzēt nokļūt no mājokļa un atpakaļ, piemēram uz darbu vai uz mācību iestādi, nevis nodrošināt viņiem kopšanu mājās un ārpus mājas. 

I.Neimane norāda, ka būtu jārēķina gan slodzes, gan stundas. Piemēram, G.Ančai nepieciešamas 3 asistentu slodzes dienā, citam atkal, varbūt tikai pusslodzi.

G.Anča ierosina iezīmēt ideālo modeli un tad samazināt uz reālo.

S.Baltiņa ierosina SUSTENTO izstrādāt savus priekšlikumus, ņemot vērā šīs organizācijas plašo ārvalstu pieredzi un G.Ančas dalību EK,  un pēc nedēļas tikties ar LM SIPD pārstāvjiem, lai tos pārrunātu un 29.02. prezentētu invalīdu NVO pārstāvjiem. 

Sanāksmē nolemts

1)     Rīkot regulāras sanāksmes SIPD un invalīdu NVO katra mēneša pēdējā piektdienā plkst.10.00. LM telpās pie M.Dzelzskalna.

2)     Sanāksmes dalībnieki nedēļas laikā pirms sanāksmes atsūtīs priekšlikumus izskatāmajiem jautājumiem, SIPD tos izskatīs un apkopos un attiecīgi izsūtīs dienas kārtību.

3)     Februāra sanāksmē (29.02.) turpināt diskusiju par automašīnu stāvvietu problēmu neredzīgiem invalīdiem, lai varētu šo jautājumu tālāk virzīt un par asistentiem.

4)     SIPD Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas (IVIPN) vadītājai I.Vanovskai un tās vietniekam J.Strebkovam 15.februārī tikties ar SUSTENTO vadību, lai atkārtoti pārrunātu ES valstu pieredzi asistentu pakalpojumu nodrošināšanai.

5)     Nedēļā pēc tikšanās ar SUSTENTO IVIPN izsūtīt informāciju par priekšlikumiem visiem šīsdienas sanāksmes dalībniekiem.

6)     Nākamajā sanāksmē 29.februārī pārrunāt priekšlikumus par asistentu pakalpojumu nodrošināšanas shēmu un vienoties par gala variantu

Sēdi vadīja:                                                S.Baltiņa 

Protokolēja:                                                I.Vanovska