gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta
tikšanās ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību pārstāvjiem

Protokols Nr.12

Vieta: Rīgā, Skolas ielā 28, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) telpās

Laiks: 2009.gada 25.septembrī plkst. 10.00

Dalībnieki:

S.Baltiņa - LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore
I.Vanovska
- LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja
J.Strebkovs
- LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākais referents
L.Kauliņa-Bandere
- LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente
I.Vilcāne
- LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente
I.Lipskis
- LM Darba departamenta direktors
I.Zvidriņa
- LM Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja
E.Grabovska
- LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas vadītāja
I.Martinsone
- LM Sociālo pakalpojumu un palīdzības departamenta Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļas vecākā referente
S.Rozentāle
- LM Sociālo pakalpojumu un palīdzības departamenta vecākā referente
L.Zvereva
- LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
G.Ignats
- Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojuma departamenta direktora vietnieks
E.Vidžups
- Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojuma departamenta Attīstības nodaļas projektu vadītājs
E.Sieka
- Liepājas pārstāvniecības Rīgā vadītāja pienākumu izpildītāja
A.Pavlins
- Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents
I.Leimane-Veldmeijere
- resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem „Zelda" direktore
P.Locāns
- Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja vietnieks
B.Čunčiņa
- Latvijas Neredzīgo biedrības Rīgas pilsētas organizācijas priekšsēdētāja
I.Balodis
- Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS" prezidents
A.Bolis
- Invalīdu un viņu draugu apvienības "APEIRONS" pārstāvis
I.Šatkovska
- invalīdu biedrības „Jūnijs" valdes priekšsēdētāja
G.Mačukāns
- invalīdu biedrības „Možums" valdes priekšsēdētājs
I.Brauķe
- invalīdu biedrības „Možums" pārstāve

Darba kārtība:

Nr.

Tēma

Ziņotājs

1.

Iecerētās izmaiņas ESF līdzfinansētajā aktīvajā nodarbinātības pasākumā "Kompleksie atbalsta pasākumi".

Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors I. Lipskis un Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja I.Zvidriņa,  Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis

2.

ESF līdzfinansētā aktīvā nodarbinātības pasākuma "Darba praktizēšana ar stipendiju" darba prakses vietas "Palīgstrādnieks sociālās aprūpes jomā" izveidošanas instrukcijas projekts.

 

Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors I. Lipskis un Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja I.Zvidriņa, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta pārstāvis

3.

Diskusija par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās" jautājumā par noteikumu papildināšanu ar nodaļu par suņiem-pavadoņiem, suņiem-asistentiem un dzirdes suņiem

 

I.Vilcāne - Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

 

4.

Informācija par Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta izstrādes procesā esošo normatīvo aktu virzību

(grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi", plāna projekts „Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pasākumu plāns 2010.-2012.gadam", likumprojekts „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām", likumprojekts „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām fakultatīvo protokolu", informatīvais ziņojums „Par Invaliditātes likumprojekta finansiālo ietekmi",  Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" 12.panta īstenošanas problēmas).

 

I.Vilcāne - Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

L.Kauliņa-Bandere - Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

5.

Citi jautājumi

 

 

S.Baltiņa: Iepazīstina sanāksmes dalībniekus ar sanāksmes darba kārtību. Informē, ka darba kārtībā ir aktuāli jautājumi saistībā ar personu ar invaliditāti nodarbinātības iespējām, par kuriem informēs LM Darba departamenta pārstāvji. Norāda, ka LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju „Sustento" ir izstrādājis grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr. 959 „Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās". Grozījumi izstrādāti, lai veicinātu personu ar invaliditāti neatkarīgāku dzīvi, lielāku pārvietošanās brīvību un integrāciju sabiedrībā ar suņu pavadoņu palīdzību. Informē, ka, izstrādājot grozījumus, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta pārstāvji apzinājuši arī starptautisko praksi.

Informē biedrību pārstāvjus, ka plkst. 11.00 tiks noslēgti sadarbības līgumi starp Labklājības ministriju un biedrībām. Informācija par iespēju slēgt šādus līgumus vairākus mēnešus bija pieejama Labklājības ministrijas mājas lapā: www.lm.gov.lv. Norāda, ka tām biedrībām, kuras vēlas nākotnē noslēgt sadarbības līgumus ar LM, nepieciešams vērsties pie LM Komunikācijas nodaļas vadītājas I.Jurševskas.

 Iecerētās izmaiņas ESF līdzfinansētajā aktīvajā nodarbinātības pasākumā „Kompleksie atbalsta pasākumi".

I.Zvīdriņa: Informē par LM plānotajiem pasākumiem personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā. Norāda, ka līdz 2009.gada 1.oktobrim LM Darba departamentam ir jāizstrādā programma kompleksajiem atbalsta pasākumiem.  

I.Lipskis: Informē, ka bezdarbniekiem ar invaliditāti ir iespējams iesaistīties kompleksajos atbalsta pasākumos, kas veicinātu personu ar invaliditāti integrēšanos darba tirgū un iekļaušanos sabiedrībā.

Pasākuma laikā tiks nodrošināts bezdarbnieka ar invaliditāti  darba vietas pielāgošana gadījumos, kad tas nepieciešams pēc ergoterapeita atzinuma (slēdzot vienošanos ar darba devēju par bezdarbnieka - invalīda darba vietas pielāgošanu), kā arī normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaužu veikšanu.

I.Balodis: Norāda, ka  biedrībām nav skaidrības par nodarbinātības programmu projektu saturu, biedrības netiek pietiekami informētas un iesaistītas šo projektu izstrādē. Nepieciešams nodrošināt, lai biedrības tiktu informētas par to, kādi pasākumi veicami, lai biedrība varētu pieteikties un īstenot nodarbinātības pasākumus. Nepieciešams biedrībām izskaidrot projekta būtību „soli pa solim".

 Norāda, ka attiecībā uz apmācībām personām, kuras varētu sniegt asistenta pakalpojumus, apmācību optimālais ilgums būtu no vienas līdz divām dienām. Norāda, ka invalīdu un viņu draugu apvienībai „Apeirons" ir bijusi pieredze projekta īstenošanā, kura ietvaros tika apmācītas aukles-asistentes 40 bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, apmācības ilgušas trīs dienas.

I.Lipskis: Piekrīt, ka apmācību kursam jābūt īsam. LM Darba departaments nosūtīs projektus biedrībām priekšlikumu sniegšanai.

I.Šatkovska: Norāda, ka attiecībā uz asistenta pakalpojuma sniegšanu, svarīgākais, lai personai būtu motivācija strādāt, piekrīt, ka nepieciešams tikai minimāls apmācību kurss. Uzskata, ka nevar pastāvēt vecuma ierobežojums asistenta pakalpojuma sniedzējiem. Lūdz, lai LM Darba departaments elektroniski nosūta biedrībai „Jūnijs" izstrādātos nodarbinātības pasākumu projektus.

S.Baltiņa: Vaicā, vai Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles veikušas attiecīgus informēšanas pasākumus reģionos, lai nodrošinātu biedrību pārstāvjus reģionos ar pietiekošu informāciju par LM plānotajiem nodarbinātības pasākumiem.

I.Lipskis: Norāda, ka tā kā biedrības aktīvi interesējas par šiem pasākumiem, līdz ar to secināms, ka biedrības par plānotajiem nodarbinātības pasākumiem ir informētas.

Piekrīt, ka nepieciešams aktīvāk veikt biedrību informēšanu, kā arī skaidrot par plānoto pasākumu būtību. Jau izstrādātos nodarbinātības pasākumu projektus ir iespējams papildināt. Uzskata, ka, sadarbojoties ar biedrībām, ir jāstrādā pie projektu izstrādes. Norāda, ka projekti tiks elektroniski nosūtīti biedrībām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses. Papildu informāciju par kompleksiem atbalsta pasākumiem var iegūt bezdarbniekam tuvākajā Nodarbinātības valsts aģentūras  filiālē, kā arī minētās iestādes mājas lapā: www.nva.gov.lv.

S.Baltiņa:  Nepieciešams aktīvāk informēt biedrību pārstāvjus Latvijas reģionos. Informē biedrību pārstāvjus, ka kontaktpersona attiecībā uz minēto projektu izstrādi ir LM Darba departamenta direktors I.Lipskis.

A.Pavlins: Izsaka priekšlikumu, ka subsidētās nodarbinātības ilgumu nepieciešams pagarināt līdz 3 gadiem, lai nodrošinātu to, ka par personu ar invaliditāti 36 mēnešus pēc kārtas tiktu veiktas sociālās apdrošināšanas  iemaksas, jo tās ietekmē invaliditātes pensijas piešķiršanu.

Uzskata, ka sociālais nodoklis par darba ņēmēju gadījumos, kad to nodarbina biedrība, varētu tikt segts no Eiropas Savienības  fondu līdzekļiem.

I.Šatkovska: Piekrīt A.Pavlinam, uzskata, ka nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas reglamentē subsidētās nodarbinātības jautājumus, jo pretējā gadījumā persona ar invaliditāti, strādājot subsidētajā darba vietā, nevar iegūt 36 mēnešu nepārtrauktu darba stāžu.

I.Lipskis: Norāda, ka pašreiz netiek plānoti grozījumi attiecībā uz subsidētās nodarbinātības ilguma pagarināšanu.

I.Balodis:  Piekrīt, ka nepieciešams termiņu subsidētajai nodarbinātībai pagarināt līdz 3 gadiem.

I.Šatkovska: Ierosina, ka biedrības varētu sagatavot vēstuli adresētu Ministru kabinetam ar lūgumu pagarināt termiņu subsidētajai nodarbinātībai.

I.Rulle: Norāda, ka statistika liecina, ka darba devēji, kuri subsidētās nodarbinātības ietvaros nodarbina personas ar invaliditāti, pārsvarā gadījumu pēc termiņa beigām turpina darba tiesiskās attiecības ar darba ņēmēju - personu ar invaliditāti.

S.Baltiņa:  Norāda, ka, lai objektīvi pamatotu nepieciešamību pagarināt termiņu subsidētai nodarbinātībai, nepieciešami statistikas dati par to, cik liels skaits darba tiesisko attiecību tiek pārtrauktas, beidzoties subsidētās nodarbinātības termiņam.

Eiropas sociālā fonda  līdzfinansētā aktīvā nodarbinātības pasākuma „Darba praktizēšana ar stipendiju" darba prakses vietas "Palīgstrādnieks sociālās aprūpes jomā"

izveidošanas instrukcijas projekts.

I.Zvīdriņa:  Informē par plānotajiem jaunajiem nodarbinātības pasākumiem 2009.-2010.gadā,  kas tiks īstenoti, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Paredzēti tādi pasākumi kā darba praktizēšana ar stipendiju, atbalsts potenciālajiem bezdarbniekiem, pieaugušo izglītības programmu nodrošināšana pieaugušo iesaistei mūžizglītībā.

 Informē, ka LM Darba departaments ir sagatavojis instrukcijas projektu no jauna izveidojamajām darba praktizēšanas vietām sociālās aprūpes jomā. Minētā pasākuma ietvaros pašvaldībām būs iespējams veidot darba praktizēšanas vietas sociālās aprūpes jomā. Darba prakses vietas sociālās aprūpes jomā varēs tikt veidotas gan ar pašvaldību sociālo dienestu starpniecību, gan ar biedrību (vai citu sadarbības partneru - juridisku personu) starpniecību, kas var slēgt sadarbības līgumus ar pašvaldībām darba prakšu vietu organizēšanai. Instrukcijas projektā paredzēts, ka pasākumā tiks iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki rindas kārtībā un darba praksei būs jābūt astoņām stundām dienā. Norāda, ka instrukcijas projekts paredz, ka nedrīkst tikt veidoti atbalsta veidi, kas būtu analoģiski valsts vai pašvaldības sociālās aprūpes pabalstiem un pakalpojumiem personām ar invaliditāti vai ģimenēm, kurās dzīvo persona ar invaliditāti, lai neradītu neattiecināmas pasākuma īstenošanas izmaksas. Paredzēts arī, ka bezdarbniekiem, kurš veiks praksi prakses vietā „Palīgstrādnieks sociālās aprūpes jomā", ir nepieciešams veikt veselības pārbaudi.

E.Sieka: Kas apmaksās sociālo nodokli par darbinieku, kurš sniegs asistenta pakalpojumus?

I.Lipskis: Darba devējam būs pienākums nomaksāt nodokļus par darba ņēmēju.

I.Šatkovska:  Norāda, ka uzskata, ka arī ģimenes loceklis varētu pieteikties minētajā pasākumā, tad nevajadzētu medicīniskās pārbaudes un apmācību.

I.Zvīdriņa: Norāda, ka pašreiz tāda iespēja nav paredzēta, jo šādā gadījumā Eiropas Komisija to varētu interpretēt kā pabalstu personai ar invaliditāti un tādejādi rastos neattiecināmas projekta izmaksas.

E.Sieka:  Lūdz LM Darba departamenta pārstāvjiem arī reģionu pārstāvjiem nosūtīt informāciju par plānotajiem nodarbinātības pasākumiem, jo nav skaidri procedūru jautājumi saistībā ar iespēju pieteikties dalībai projektā.

I.Balodis:  Norāda, ka nepieciešams vienkāršot atskaišu sistēmu, jo pretējā gadījumā biedrībām ir apgrūtinoši noformēt nepieciešamās atskaites.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās".

I.Vilcāne: Informē, ka LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments ir sagatavojis grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.959 „Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās" (turpmāk -noteikumu projekts).

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu prasības suņa izmantošanai darbā atbalsta sniegšanai personām ar kustību traucējumiem un kā asistenta izmantošanai personām ar dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Suns tiks speciāli apmācīts šim darbam un viņa atbilstību veicamajam darbam apliecinās attiecīgs sertifikāts. Noteikumu projekts nosaka tiesības personai, kuru pavada suns pavadonis vai suns asistents uzturēties ar suni publiskās ēkās un būvēs, publiskās telpās un pasākumos, kā arī pārvadāt suni sabiedriskajā transportā bez maksas.

Informē, ka noteikumu projekts nosūtīts priekšlikumu sniegšanai biedrībām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses.

Informē, ka LM un Latvijas Neredzīgo biedrības īstenotā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētā projekta „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā" ietvaros no 2010. līdz 2013.gadam ir paredzēts sagatavot 9 suņus pavadoņus personām ar redzes invaliditāti.

G.Mačukāns:  Uzskata, ka noteikumu projekta mērķgrupa varētu būt tikai  personas ar redzes invaliditāti.

I.Vilcāne: Skaidro, ka sākotnēji bija plānots, ka grozījumi attieksies tikai uz personām ar redzes invaliditāti. Taču biedrība „Sustento" sniedza priekšlikumu, ka nepieciešami suņi-asistenti personām ar kustību traucējumiem un garīgās attīstības traucējumiem. Norāda, ka vēlas dzirdēt pārējo biedrību viedokli par šāda veida suņu asistentu lietderību. Ņemot vērā starptautisko pieredzi, ierosina noteikt statusu arī suņiem-asistentiem personām ar dzirdes traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem.

I.Rulle: Informē, ka personām ar garīgās attīstības traucējumiem suņi varētu tikt izmantoti kā terapijas suņi. Norāda, ka praksē ir sastapusies ar šādiem terapijas suņiem, kas attiecīgi apmācīti, līdz ar to nereaģē uz apkārtējās vides kairinājumiem.

A.Pavlins: Uzskata, ka personām ar dzirdes invaliditāti pašreiz nav nepieciešami dzirdes suņi (hearing dogs).

I.Vilcāne: Jautā Latvijas Neredzīgo biedrībai, cik cilvēku faktiski varētu izmantot  suņus-pavadoņus?

P.Locāns:  Norāda, ka šobrīd sešas personas ar redzes invaliditāti ir izteikušas vēlmi ikdienā izmantot suņu pavadoņu palīdzību. Igaunijā apmēram 20-30 cilvēku ikdienā izmanto suņus pavadoņus.

S.Rozentāle: Informē, ka tiek veikti precizējumi projektā. Norāda, ka nepieciešams suņus apdrošināt. Suņi tiek apdrošināti no sešu mēnešu vecuma līdz pat desmit gadu vecumam. Vācijā ir izdevīgi nosacījumi suņu apdrošināšanai. Latvijas apdrošināšanas kompānijas izvirza dažādus nepraktiskus un finansiāli neizdevīgus nosacījumus dzīvnieku apdrošināšanas gadījumiem, piemēram, apdrošināt dzīvnieku kopā ar nekustamo īpašumu.

Vienojas: Iekļaut noteikumu projektā divu veidu suņus, kas sniedz atbalstu personām ar funkcionālajiem traucējumiem:

  • suns asistents - personām ar kustību, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem;
  • suns pavadonis - personām ar redzes invaliditāti.

 

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi"

I.Vilcāne: Informē, ka LM ir atbalstījusi Latvijas Neredzīgo biedrības priekšlikumu par iespēju invalīdu stāvvietas izmantot arī personām ar I grupas redzes invaliditāti. Priekšlikumu atbalstījušas arī citas biedrības. Minētais jautājums izskatīts arī Invalīdu lietu nacionālajā padomē un pieņemts atbalstošs lēmums.

Šobrīd invalīdu stāvvietas ir tiesīgas izmantot personas ar invaliditāti, kurām ir pārvietošanās traucējumi (personas ar invaliditāti, kurām ir tiesības uz valsts sociālo pabalstu - pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās) un kuras vada automobili, un automobiļu pasažieri, kuri ir personas ar invaliditāti, kurām ir pārvietošanās traucējumi. Noteikumu projekts izstrādāts, lai invalīdu stāvvietas turpmāk varētu izmantot arī personas ar I grupas redzes invaliditāti. Tādejādi minētajām personu lokam būs iespēja piekļūt  tuvāk nepieciešamajam objektam, kas atvieglos viņu integrāciju sabiedrībā.

Plāna projekts „Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pasākumu plāns 2010.-2012.gadam", likumprojekts „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām", likumprojekts „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām fakultatīvo protokolu".

L.Kauliņa-Bandere: Informē, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar darba grupas dalībniekiem (nozaru ministriju, sociālo valsts un pašvaldību iestāžu, sociālo partneru un personu ar invaliditāti pārstāvošo biedrību pārstāvji, kopā 40 dalībnieki) izstrādāja plāna projektu „Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti īstenošanas plāns 2010.-2012.gadam" (turpmāk - Plāns).

Plāns  ir īstermiņa attīstības plānošanas dokuments personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanai un pasākumu veikšanai, kas vērsti uz Konvencijā nosprausto mērķu pakāpenisku īstenošanu. Plāna mērķis ir uzsākt Konvencijas īstenošanu ar pašreiz pieejamajiem resursiem, veicot uzlabojumus un pilnveidojumus 2010.-2012.gadā, kas veicinātu Konvencijā nosprausto mērķu sasniegšanu.

Plāns paredz pasākumus tādās jomās, kā vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums, izpratnes veidošana, pieejamība, tiesības uz dzīvību, vienlīdzīgas tiesībspējas atzīšana, tiesas pieejamība, patstāvīgs dzīvesveids un iekļaušana sabiedrībā, vārda un uzskatu brīvība, izglītība, veselība un rehabilitācija, darbs un nodarbinātība, pienācīgs dzīves līmenis, sociālā aizsardzība u.c. Plāns paredz tuvākajā laikā uzsākt arī pamatnostādņu Konvencijas īstenošanai 2013.gadam - 2019.gadam izstrādi.

 Plāns 2009.gada 2.aprīlī tika izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē (protokols Nr.13, 23§) un pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām plāna projekts 2009.gada 30.aprīlī iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Taču 2009.gada 2.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē tika nolemts, ka plāns tiks izskatīts pēc informatīvā ziņojuma par Invaliditātes likumprojekta finansiālo ietekmi izskatīšanas Ministru kabinetā.

Labklājības ministrija sadarbībā ar darba grupu izstrādājusi arī likumprojektu „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām", kas 2009.gada 7.maijā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Minētais likumprojekts paredz ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju „Par personu ar invaliditāti tiesībām" (turpmāk - Konvencija)  un nosaka to, ka Konvencijas ieviešanu koordinēs Labklājības ministrija, taču Konvencijas īstenošanu pārraudzīs Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs. Likumprojekts 2009.gada 12.augustā tika iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lai efektīvāk ieviestu Konvencijas nosacījumus, uzlabotu esošos aizsardzības pasākumus personām ar invaliditāti, veicinātu sabiedrības izpratni par pasākumiem, kādi jāveic, lai aizsargātu un veicinātu personu ar invaliditāti tiesības, Labklājības ministrija izstrādāja arī likumprojektu „Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām fakultatīvo protokolu". Minētais likumprojekts 2009.gada 27.augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (protokols Nr.33 26§) un pašreiz notiek saskaņošanas process ar iesaistītajām institūcijām.

Informē, ka 2008.gada otrajā pusē, veicot Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstības analīzi Konvencijas nosacījumiem, tika konstatēts, ka Konvencijas 12.panta „Vienlīdzīga tiesībspējas atzīšana" principu pilnīgai ievērošanai, būtu nepieciešami grozījumi Tieslietu ministrijas pārziņā esošajā Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Lai risinātu minēto problēmjautājumu, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta pārstāvis un biedrības resursu centra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem „Zelda" pārstāvis ir pieteikuši savu dalību Tieslietu ministrijas veidotajā darba grupas sanāksmē 2009.gada 8.oktobrī un 16.oktobrī, kurā plāno sniegt pamatojumu par nepieciešamību grozīt Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas reglamentē rīcībspējas institūta un aizgādnības institūta jautājumus.

I.Rulle: Norāda, ka sakarā ar Konvencijas 12.pantu notiek semināri Ungārijā, jo ir grozītas Ungārijas civiltiesību reglamentējošās tiesību normas un paredzēts, ka ar 2010.gadu stāsies spēkā grozījumi, kas mainīs rīcībspējas institūtu valstī.

Informatīvais ziņojums „Par Invaliditātes likumprojekta finansiālo ietekmi".

J.Strebkovs: Informē, ka Ministru kabineta komitejas 2009.gada 13.jūlija sēdē (protokolos Nr.24 1§) tika izskatīts informatīvais ziņojums „Par Invaliditātes likuma finansiālo ietekmi" (turpmāk - informatīvais ziņojums). LM tika uzdots informatīvo ziņojumu saskaņot ar Finanšu ministriju. Precizētais informatīvais ziņojums 2009.gada 15.septembrī tika iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Plānots, ka informatīvais ziņojums tiks skatīts Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra sēdē kopā ar plāna projektu „Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti īstenošanas plāns 2010.-2012.gadam", kā arī ar likumprojektu „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām".

Atkārtoti informē, ka Invaliditātes likumprojekts 2009.gada 11.jūnijā pieņemts Saeimā 2.lasījumā un līdz 2009.gada 18.augustam bija iespējams iesniegt Saeimā priekšlikumus Invaliditātes likumprojektam.

Aktualitātes tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtībā.

I.Martinsone:  Informē, ka tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu kopš 2009.gada 23.septembra nodrošina Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrs (turpmāk - VTPC). Ārpus Rīgas ir VTPC nodaļas Kuldīgā un Rēzeknē. Kopš 2009.gada gada 1.septembra  VTPC pieņem iedzīvotāju iesniegumus par tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Pacientu apkalpošana VTPC notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 12.maija noteikumiem Nr.424 Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi.

Dara zināmu, ka līgumi, kurus noslēdzis Tehnisko palīglīdzekļu centrs, netiks pārtraukti. Protēzes, ortozes, dzirdes aparātus, ortopēdiskos apavus var saņemt VTPC līgumorganizācijās. Līgumorganizāciju saraksts pieejams Labklājības ministrijas mājas lapā www.lm.gov.lv. Plašāka informācija par tehniskajiem palīglīdzekļiem un to saņemšanas kārtību pieejama VTPC mājas lapā, mājas lapas adrese: www.nrc.lv.

A.Bolis:  Norāda, ka nepieciešams nodrošināt, lai tiktu iepirkti tikai kvalitatīvi tehniskie palīglīdzekļi, jo izmaksu ziņā lētākie palīglīdzekļi nav funkcionāli un biežāk bojājas.  Uzskata, ka, izstrādājot tehnisko palīglīdzekļu iepirkuma specifikāciju, nepieciešams pieaicināt attiecīgās mērķgrupas pārstāvjus. Norāda, ka attiecībā par tehnisko palīglīdzekļu jautājumiem, nepieciešams organizēt sanāksmi ar LM Sociālo pakalpojumu un palīdzības departamenta pārstāvjiem.

Norāda, ka nepieciešams pievērst lielāku uzmanību arī rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātei, jo rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk - SIVA) nav pietiekoši kvalitatīvi. Turklāt SIVA netiek nodrošināta pieejama vide personām ar funkcionālajiem traucējumiem, arī personāla attieksme pret klientiem ir neapmierinoša un nevērīga.

I.Balodis: Uzskata, ka nepieciešams izvērtēt, cik lielā mērā rehabilitācijas iestādes atbilst vides pieejamības prasībām. Būtu vēlams pašus rehabilitācijas centra klientus iesaistīt kvalitātes novērtēšanā, jāveido attiecīga vērtēšanas sistēma. Svarīgi arī, lai rehabilitācijas centra personālam būtu pozitīva attieksme pret veicamajiem darba pienākumiem un klientu. Uzskata, ka no SIVA netiek saņemta atgriezeniskā saikne par veikto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti. Nepieciešams izstrādāt vērtēšanas kritērijus, kas sniegtu objektīvu informāciju par SIVA sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Norāda, ka biedrība „Apeirons" varētu izvērtēt vides pieejamības faktorus SIVA, veikt klientu aptauju.

I.Leimane-Veldmeijere: Piekrīt I.Baloža viedoklim, ka nepieciešams pašus klientus iesaistīt rehabilitācijas centra kvalitātes izvērtējumā. Norāda, ka arī Konvencija aicina personas ar invaliditāti aktīvi iesaistīt mērķgrupai sniegto pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanā.

I.Vanovska:  Izsaka priekšlikumu, ka varētu tikt izstrādāta attiecīga rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju aptaujas anketa, kura tiktu aizpildīta anonīmi. Anketā paustie viedokļi tiktu apkopoti un LM varētu tos izvērtēt un izdarīt attiecīgus secinājumus

G.Mačukāns: Uzskata, ka klientiem jānodrošina iespēja izvēlēties iestādi, kurā tiktu saņemts rehabilitācijas pakalpojums.

A.Bolis:  Piekrīt, ka attiecībā uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem būtu nepieciešams attiecināt principu „nauda seko klientam", tādejādi klients varētu izvēlēties sev atbilstošāko rehabilitācijas iestādi pakalpojumu saņemšanai.

Vienojas: LM nepieciešams risināt jautājumu par iespējamajiem pasākumiem rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

 

Sanāksmi vadīja:                                                          S.Baltiņa

Protokolēja:                                                                  L.Kauliņa-Bandere