gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

 Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta

 un nevalstisko organizāciju pārstāvju sanāksme 

Protokols Nr.2

Vieta: Rīgā, Skolas ielā 28, Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) telpās

Laiks: 2008.gada 29.februārī plkst. 10.00 

Dalībnieki:

S.Baltiņa - LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore

J.Strebkovs - LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja vietnieks

L.Kauliņa-Bandere - LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

M.Dzelzskalns - LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vecākais referents, ILNP sekretārs

Ilze Svikliņa - LM Komunikācijas departamenta sabiedriski attiecību speciāliste

E. Zariņš   - Latvijas Neredzīgo biedrība

A.Pavlins - Latvijas Nedzirdīgo savienība

L.Laube - Latvijas Invalīdu biedrība

G.Mačukāns - invalīdu biedrība „Možums"

I.Šatkovska - invalīdu apvienība „Jūnijs"

I.Parhomenko - invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons"

I.Šķestere - Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija „Sustento"

B.Grāve - Rīgas pilsētas bērnu- invalīdu organizācija „Rūpju bērns"

Darba kārtība: 

1.     Sanāksmes atklāšana.

2.     Darba kārtības apstiprināšana.

3.     Invaliditātes likuma projekts - asistenta pakalpojums (mērķa grupa, pakalpojuma saņemšanas veids).

4.     Autostāvvietu karšu lietotāju loka iespējamā paplašināšana.

5.     Diskusija par invalīda kopšanas pabalstu - saņēmēju loks, piešķiršanas kritēriji u.c. problēmas.

6.     Citi jautājumi.

S.Baltiņa: Iepazīstina sanāksmes dalībniekus ar darba kārtības jautājumiem un apstiprina darba kārtību. Aicina sanāksmes dalībniekus izteikt viedokli un sniegt priekšlikums par darba kārtības jautājumiem, t.sk., par Invaliditātes likuma projekta 11.panta otro daļu, kas paredz nodrošināt personas ar invaliditāti vai prognozējumu invaliditāti saņemt asistenta pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem. Atgādina, ka katra mēneša pēdējā piektdienā plkst. 10.00 LM organizē tikšanos ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai apspriestu un risinātu aktuālos problēmjautājumus. Informē, ka ar LM 2008.gada 7.marta rīkojumu Nr.32  ir izveidota darba grupa „Par darba grupas izveidi Ministru kabineta noteikumu par kārtību, kādā persona ar invaliditāti, kurai konstatēta smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe, saņem asistenta pakalpojumu, projekta izstrādi", lai izstrādātu priekšlikumus likumprojekta Invalīda likuma 11.panta otrās daļas redakcijai, konkretizējot personu ar funkcionālajiem traucējumiem loku, kurām būs tiesības saņemt asistenta pakalpojumu, pakalpojuma apjomu, intensitāti un piešķiršanas un finansēšanas kārtību. Informē, ka pirmā darba grupas sēde paredzēta š.g. 12.martā LM telpās.

J.Strebkovs: Informē, ka LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments atbalsta asistenta pakalpojuma, nevis pabalsta ieviešanu. Informē par LM izstrādātajiem priekšlikumiem asistenta pakalpojuma mērķgrupas noteikšanai un saņemšanas un finasēšanas kārtībai.  Skaidro, ka persona ar invaliditāti, tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis būs tiesīgs iesniegt pašvaldības sociālajā dienestā (pēc personas deklarētās dzīvesvietas) iesniegumu ar lūgumu piešķirt asistenta pakalpojumu. Turklāt personai būs tiesības norādīt konkrētu personu, kura varētu sniegt asistenta pakalpojumu. Asistenta pakalpojuma nepieciešamību varētu izvērtēt pēc personas veicamajām aktivitātēm, proti, strādā, mācās, apmeklē dienas aprūpes centru, aktīvi nodarbojas ar sportu vai strādā NVO valdē. Pašvaldības sociālā dienesta uzdevums būtu izvērtēt iesniegtos dokumentus un pieņemt lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, kā arī noteikt stundu skaitu.

S.Baltiņa: Norāda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija š.g. 16.janvāra sēdē uzdeva LM noteikt mērķgrupu, kurai būs tiesības saņemt asistenta pakalpojumu. Informē, ka LM SIPD pārstāvji plāno tikšanos ar Rīgas pilsētas 7. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas pārstāvjiem, lai iegūtu informāciju par nepieciešamajām asistenta funkcijām un intensitāti, sniedzot atbalstu, personām ar garīgiem traucējumiem un psihiskām saslimšanām.

I.Šatkovska: Mērķgrupa varētu būt arī personas ar klaustrofobiju, jo šīs personas baidās vienas iziet sabiedrībā.

G.Mačukāns: Arī personām, kurām ir epilepsija, ir vajadzīgs asistenta atbalsts, jo minētajām personām ir grūtības patstāvīgi iekļauties sabiedrībā.

S.Baltiņa: Informē, ka pēc 2011.gada invaliditātes statuss tiks noteikts, piemērojot Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikatorā noteiktos principus. Atbilstoši tiem tiks izvērtēts ne tikai personas veselības stāvoklis, personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe, bet arī izvērtētas personas pašaprūpes, pārvietošanās, apmācības, orientācijas, komunikācijas spējas, spējas kontrolēt savu uzvedību u.c. Turklāt invaliditātes ekspertīzē piedalīsies ne tikai ārsti - eksperti, bet arī  rehabilitologi, sociālie darbinieki un psihologi, izglītības darbinieki, nodarbinātības un citu nozaru speciālisti, kas ļaus pilnvērtīgāk un vispusīgāk izvērtēt personas funkcionēšanas spēju pakāpi un to, kāds atbalsta veids un intensitāte katrai personai ir nepieciešama.

A.Pavlins: Mērķgrupā jāiekļauj arī personas ar dzirdes invaliditāti, jo, nedzirdīgajiem cilvēkiem, lai integrētos sabiedriskajā dzīvē, kā arī darba tirgū, nepieciešams asistenta atbalsts. Šajā gadījumā būtu jādiskutē par atbalsta intensitāti. Turklāt nepieciešami asistenti, kas sniegtu atbalstu specifiskos jautājumos, tādēļ tiem jābūt attiecīgi izglītotiem. Piemēram, Vācijā ir darba un komunikāciju asistenti. Asistentu pakalpojums jāparedz tieši tām personām ar invaliditāti, kurām tas ir nepieciešams, invaliditātes grupai un veidam nav nozīmes.

S.Baltiņa: Attiecībā uz personām ar dzirdes traucējumiem, jārisina jautājums par surdotulkiem, par iespēju personām ar dzirdes traucējumiem vajadzības gadījumā saņemt kvalificēta surdotulka pakalpojumu.

I.Šatkovska: Uzskata, ka nepieciešamas pabalsts, nevis pakalpojums.. Uzskata, ka personai ar invaliditāti jāparedz izvēles iespējas - saņemt vai nu pabalstu vai pakalpojumu. Tā kā laukos ir problēmas ar sabiedrisko transportu, tad būs grūti nodrošināt asistenta pakalpojuma saņemšanu.

G.Mačukāns:. Uzskata, ka pabalsts ir lietderīgāks, tad cilvēks varēs samaksāt par palīdzību kādam konkrētam cilvēkam, piemēram, kaimiņam. Turklāt ir liels skaits pašvaldību, kuru sociālajos dienestos nav kompetenti un atsaucīgi sociālie darbinieki. Informē, ka ir personas, kas dzīvo sociālajās mājās, taču nav iesniegušas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā iesniegumu par kopšanas pabalsta saņemšanu, jo, ja persona saņems kopšanas pabalstu, tad pašvaldība atteiks nodrošināt personu ar aprūpi mājās.

S.Baltiņa: Ir dots uzdevums LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamentam veikt grozījumus Sociālo pakalpoju un sociālās palīdzības likumā, lai personām, kuras saņem kopšanas pabalstu, netiktu liegtas tiesības saņemt aprūpi mājās.

L.Laube: Uzskata, ka asistents ir persona, kura palīdz personai integrēties sabiedrībā, proti, pavada personu ar invaliditāti no dzīvesvietas uz vietu, kur attiecīgā persona vēlas nokļūt. Atbalsts tiek sniegts visās dzīves jomās.

B.Baltiņa: Norāda, ka asistenta uzdevums nav kopā ar atbalstāmo personu piedalīties mācību procesā, jo pretējā gadījumā arī asistents iegūs izglītību. Asistenta uzdevums mācību procesā būtu pavadīt personu no mācību telpas uz attiecīgo objektu, sniegt palīdzību pārvietojoties, nevis pierakstot lekcijas.

I.Šatkovska: Nepieciešams atbalsts arī mācību procesa laikā, piemēram, darbojoties ar ieraksta ierīci

J.Strebkovs: Ministru kabineta 2003.gada 21.oktiobra noteikumi Nr.579 „Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām" nosaka, kādam nodrošinājumam jābūt pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, lai integrētu tajās izglītojamos ar speciālām vajadzībām, t.sk., paredzēts nodrošinājums ar surdotulkiem, speciālajiem pedagogiem, palīgskolotājiem, tiflopedagogiem.

E.Zariņš: Informē, ka darba grupā „Par darba grupas izveidi Ministru kabineta noteikumu par kārtību, kādā persona ar invaliditāti, kurai konstatēta smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe, saņem asistenta pakalpojumu, projekta izstrādi"  būs pārstāvis no Neredzīgo biedrības, kuram izglītošanās jomā ir liela pieredze. Neredzīgajiem ir liela vēlme mācīties, bet ir problēma ar nokļūšanu uz izglītības iestādi, jo pastāvīgi nokļūt nav iespējams. Redzes traucējumu dēļ lielas grūtības iekļauties darba tirgū.  Precedents - personai ar redzes traucējumiem tika piedāvāts darbs, taču, lai nokļūtu darba vietā, personai ar redzes traucējumiem bija nepieciešams izmantot divus transporta līdzekļus, taču patstāvīgi minētā persona no dzīvesvietas līdz darba vietai nokļūt nespēj.

 B.Grāve: Personām ar garīgiem traucējumiem arī vajag pavadoņa funkcijas, viņi baidās no sabiedrības un ir grūtība patstāvīgi kaut kur nokļūt. Šim personu lokam nav tiesību saņemt arī kopšanas pabalsta, jo pārsvarā gadījumu viņiem piešķirta II invaliditātes grupa.

S.Baltiņa: Kam dot tiesības izvērtēt nepieciešamību personai ar invaliditāti saņemt asistenta pakalpojumu - pašvaldības sociālajam dienestam vai veselības un darbspēju ekspertīzes komisijai (turpmāk - VDEĀK)?

I.Šatkovska: Pašvaldības sociālajos dienestos darbiniekiem nav attiecīgas kompetences, lai varētu izvērtēt asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

G.Mačukāns: Nepiekrīt tam, ka pašvaldības sociālajiem darbiniekiem tiktu noteiktas tiesības izvērtēt asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

I.Šķestere: Uzskata, ka atbalsta formai jābūt pakalpojuma veidā, nevis pabalsta. Asistents būtu kā palīdzīgs ikdienas gaitās, aktivitātēs, piemēram, darba vietā, palīdzot paēst vai veikt personīgo higiēnu.

I.Šatkovska: Šādām funkcijā paredzēts kopšanas pabalsts vai aprūpe mājās.

I.Šķestere: Darba vieta ir cita vide, nepieciešams atbalsts darbā. Cilvēki ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ir spējīgi strādāt, bet ir nepieciešams attiecīgs atbalsts.

B.Grāve: Ir situācijas, kad tie bērni, kuri pastāvīgi dzīvo grupu mājās un kuriem ir tiesības saņemt kopšanas pabalstu, faktiski pabalstu nesaņem, jo to izlieto bērnu vecāki, tas pats attiecas uz transporta pabalstu.

B.Baltiņa: Šis problēmjautājums noteikti jārisina.

I.Šatkovska: Uzskata, ka bez pavadoņa funkcijām, asistenta uzdevums būtu sniegt arī atbalstu ikdienas lēmumu pieņemšanā, piemēram, izdarot izvēli dažādās dzīves situācijās, kas nav saistītas ar juridisku lēmumu pieņemšanu. Asistenta galvenās funkcijas varētu būt: pavadīt personu uz/no darbu/mācībām, palīdzība mācību/darba procesā, kultūras un brīvā laika pavadīšana dažādu institūciju un iestāžu apmeklēšana u.c. aktivitātes ārpus mājas. Norāda, ka projekta ietvaros, puisim ar garīga rakstura traucējumiem, tiek sniegts asistenta pakalpojums. Par asistentu strādā ergoterapijas students. Daži no darba pienākumiem ir šādi: sniegt atbalstu ēst gatavošanā, interneta izmantošanā u.c. Jebkuram cilvēkam ir tiesības piedalīties viņa vecumam atbilstošās aktivitātēs.

A.Pavlins: Katram invaliditātes veidam ir sava specifika. Uzskata, ka asistents nav tikai pavadonis, asistenta funkcijām ir jābūt daudz plašākām, turklāt asistentam ir jābūt arī attiecīgi izglītotam, lai tas varētu sniegt atbalstu..

I.Šķestere: Norāda, ka asistenta profesijā varētu strādāt studenti un pirmspensijas vecuma cilvēki.

I.Parhomenko:  Arī ārvalstīs par asistentiem strādā pārsvarā studenti, jo atalgojums nav liels. Jāzina katra personas ar invaliditāti vajadzības, aktivitātes, lai varētu lemt par asistenta funkcijām un pakalpojuma intensitāti. Izlemt par tiesībām saņemt asistenta pakalpojumu vajadzētu VDEĀK, nevis sociālajiem darbiniekiem, jo viņiem nav attiecīgas kvalifikācijas un ir pavirša attieksme pret klientu.

S.Baltiņa: Kādus kritērijus pakalpojuma saņemšanai būtu nepieciešams noteikt? Kādai institūcijai būs tiesības noteikt, cik lielā apjomā personai ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu?

A.Pavlins: Visām personām ar invaliditāti ir jāsniedz atbalsts, bet atkarībā no invaliditātes smaguma pakāpes, varētu izvērtēt sniegtā pakalpojuma intensitāti.

I.Šatkovska: Iesaka pie Invaliditātes likuma projekta risināt jautājumu arī par surdotulkiem.

A.Pavlins: Šis jautājums ir ļoti specifisks, normatīvā bāze jau tagad ir, taču praksē atbalsts cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem saņemt surdotulka pakalpojumu netiek sniegts.

I.Šatkovska: Uzskata, ka Darba likumā nav tiesību normas, kas liegtu diskriminēt personas ar invaliditāti.

M.Dzelzskalns: Norāda, ka Darba likuma 7.panta trešā daļa attiecībā uz personām ar invaliditāti nosaka vienlīdzīgu tiesību principu darba tiesiskajās attiecībās.

J.Strebkovs: Jautā, vai sanāksmes dalībnieki piekrīt tam, ka pašvaldības sociālajama darbiniekam tiktu paredzētas tiesības novērtēt, cik lielai jābūt asistenta sniegtā pakalpojuma intensitātei?

I.Šatkovska: Norāda, ka nepiekrīt.

G.Mačukāns: Norāda, ka nepiekrīt.

A.Pavlins: Piekrīt, ka pašvaldības sociālie darbinieki varētu izvērtēt atbalsta intensitāti.

S.Baltiņa: Lūdz sanāksmes dalībniekus sniegt priekšlikumus, kura no institūcijām varētu noteikt pakalpojuma apjoma intensitāti?

E.Zariņš: Cilvēku ar redzes invaliditāti gadījumā rehabilitācijas centra darbinieki varētu noteikt, cik lielai jābūt pakalpojuma intensitātei.

A.Pavlins: Asistenta pakalpojuma apjomu varētu noteikt pašvaldības sociālie dienesti.

S.Baltiņa: Jautā, vai sanāksmes dalībnieki var konkretizēt mērķgrupu asistenta pakalpojuma saņemšanai.

I.Šķestere: Mērķgrupa varētu būt cilvēki ar vidēji smagiem un smagiem funkcionālajiem traucējumiem. Norāda, ka jāparedz iespēja arī mājāssaņemt asistenta pakalpojumu.

S.Baltiņa: Uzskata, ka nav iespējams mājās nepārtraukti nodrošināt asistenta pakalpojumu. Turklāt pašvaldības sociālajam dienestam pēc vajadzības ir jānodrošina pakalpojums „aprūpe mājās".

S.Baltiņa: Norāda, ka liela daļa no klātesošajām personām piedalīsies darba grupā, kurā tiks izstrādāti priekšlikumi Ministru kabineta noteikumu projektam „Par kārtību, kādā persona ar invaliditāti, kurai konstatēta smaga funkcionālo spēju ierobežojuma pakāpe, saņem asistenta pakalpojumu". Ierosina diskusiju par dienas kārtības ceturto jautājumu - autostāvvietu karšu lietotāju loka iespējamā paplašināšana.

Izsaka lūgumu J.Strebkovam un M.Dzelzskalnam turpmāk informēt NVO par SIPD paveikto.

M.Dzelzskalns: Informē, ka nosūtīta vēstule Rīgas domei ar lūgumu palielināt personu ar invaliditāti stāvvietu skaitu, līdzšinējo 2% vietā, nosakot lielāku procentuālo daudzumu, proti, no 5% līdz 10%. Latvijas valsts ceļiem sagatavota un nosūtīta vēstule par zīmju, kas apzīmē invalīdu stāvvietas, kontroli un uzturēšanu. Atbildes vēstules pagaidām nav saņemtas.

I.Šķestere: Atbalsta priekšlikumu paplašināt personu loku un paredzēt tiesības arī personām ar redzes invalīdiem izmantot invalīdiem paredzētās stāvvietas.

G.Mačukāns: Atbalsta priekšlikumu.

I.Parhomenko: Nav komentāru.

I.Šatkovska: Nav iebildumu, ja personu loks tiktu paplašināts un arī personām ar redzes invaliditāti tiktu piešķirtas invalīdu stāvvietu izmantošanas karte, taču uzskata, ka jārisina jautājums par stāvvietu skaita palielināšanu un attiecīgas zīmes personām ar redzes invaliditāte uzstādīšanu.

M.Dzelzskalns: Uzskata, ka, paplašinot personu loku invalīdu stāvvietu izmantošanai, Ministru kabineta 2004.gada 1.jūlija noteikumos Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi" nepieciešams veikt grozījumus, paredzot, ka stāvvietām, kuras izmantos personas ar redzes invaliditāti, tiks uzstādīta attiecīga zīme, tādejādi šīs stāvvietas varētu būt šaurākas, nekā stāvvietas, kuras paredzētas invalīdiem ar kustību traucējumiem.

L.Laube: Piekrīt autostāvvietu karšu lietotāju loka paplašināšanai.

B.Grāve: Piekrīt autostāvvietu karšu lietotāju loka paplašināšanai.

S.Baltiņa: Uzdod M.Dzelzskalnam sazvanīties ar pārstāvi no Ceļu satiksmes drošības direkcijas un noskaidrot vai un kad Administratīvā procesa kodeksā paredzēts izdarīt grozījumus, palielinot soda naudu par neatļautu automašīnas novietošanu invalīdiem paredzētajās autostāvvietās.

I.Šatkovska: Informē, ka š.g. 12.martā Rīgas domē plānota tikšanās, kurā viens no izskatāmajiem jautājumiem būs invalīdu autostāvvietas. Vēršas pie E.Zariņa ar lūgumu, lai Neredzīgo biedrība sagatavo motivētu vēstuli ar lūgumu palielināt invalīdu stāvvietu skaitu Rīgas pilsētā.

S.Baltiņa: Dara zināmu sanāksmes dalībniekiem par no nozaru ministrijām saņemtajām atbildes vēstulēm attiecībā uz NVO iesaistīšanu normatīvo aktu projektu sagatavošanā. Piemēram, Zemkopības ministrija atbildes vēstulē norādījusi, kādus dokumentu projektus plānots izstrādāt, arī Bērnu un ģimenes lietu ministrija norādījusi dokumentu projektus un informējusi par to, ka dokumentu projektu izstrādē iesaistīs NVO, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses. Norāda, ka tiks pārskatīts Invalīdu lietu nacionālās padomes sastāvs, lai tiktu nodrošināts tas, ka padomē būtu organizācijas, kas pārstāv cilvēku ar dažāda veida invaliditāti intereses.

Uzdod M.Dzelzskalnam apkopot un nosūtīt NVO nozaru ministriju sniegtos viedokļus. Informē, ka G.Anča ieteikusi ministrei noslēgt sadarbības memorandu un lūdz sanāksmes dalībniekus izteikt viedokli.

I.Šatkovska: Neatbalsta sadarbības memoranda noslēgšanu, jo normatīvajos aktos nav noteikts, kas ir memorands. Uzskata, ka memorands sarežģīs sadarbību.

 

S.Baltiņa: Uzskata, ka tas veicinātu un stiprinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp NVO un LM. Informē NVO, ka ministrei paredzēta tikšanās ar Veselības ministri, līdz ar to lūdz NVO līdz š.g. 3.martam uz e-pastu atsūtīt problēmjautājumus veselības nozares jomā. Informē, ka LM valsts sekretārs R.Beinarovičs izteicis vēlmi tikties ar NVO, lai pārrunātu aktuālos problēmjautājumus.

Ierosina uzsākt diskusiju par dienas kārtības piekto jautājumu - par invalīda kopšanas pabalstu, saņēmēju loku, piešķiršanas kritērijiem u.c. problēmām. Viens no problēmjautājumiem tāds, ka ir pašvaldības sociālie dienesti, kuri atteikuši sniegt pakalpojumu „aprūpe mājās", pamatojoties uz to, ka persona saņem kopšanas pabalstu. N

I.Šatkovska: Pašvaldības sociālie dienesti ir nepieejami, jo vairums no tiem atrodas ēku augšējos stāvos, kur personām ar pārvietošanās traucējumiem, nav iespējams nokļūt.

S.Baltiņa: Lūdz par problēmām attiecībā uz kopšanas pabalsta saņemšanu līdz š.g. 4.martam informēt un sniegt attiecīgus priekšlikumus. Norāda, ka nepieciešams turpmāk LM sanāksmēs ar NVO pieaicināt atbalsta grupas pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un to piederīgajiem „Gaismas stars" pārstāvi. Lūdz informēt par citām aktuālām problēmām.

E.Zariņš: Norāda, ka piedalās darba grupā, kas izstrādā priekšlikumus 2007.gada 20.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.790 Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi saraksta papildināšanai. Uzskata, ka vienreizējā iemaksa, saņemot tehnisko palīglīdzekli, 5 Ls ir pārāk liela. Uzskata, ka būtu jāparedz iespēja vienreizējo iemaksu maksāt Tehnisko palīglīdzekļu centra filiālē, saņemot palīglīdzekli, nevis kredītiestādē, jo lauku cilvēkiem kredītiestādēs nokļūt un veikt pārskaitījumu uz kontu ir apgrūtinoši. Informē, ka no 2012. gada cilvēkiem ar redzes invaliditāti, kā tehniskais palīglīdzeklis paredzēti datori paredzēti datori, taču programmatūras iekļautas sarakstā jau tagad, lūgums rast iespēju datorus saņemt tagad, bet programmatūras vēlāk. Studējošajiem ar redzes invaliditāti datora izmantošana atvieglotu mācību procesu.

G.Mačukāns: Norāda, ka LM Eiropas Savienības struktūrfondu departaments rīkoja kursus, taču minētie kursi cilvēkiem ar pārvietošanās traucējumiem nav pieejami, jo tie tika rīkoti ēkas 4.stāvā.

I.Šatkovska: Norāda, ka 2007.gada 20.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.790 Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi nepieciešams paredzēt kā tehnisko palīgierīci arī elektronisko parakstu, kā arī pielāgotu datortehniku personām ar kustību traucējumiem. Turklāt nav izprotama un praksē nedarbojas noteikumu 4.2.2 apakšpunkta tiesību norma, kas paredz personām ar pārvietošanās traucējumiem un bērniem steidzamības kārtā saņemt palīglīdzekli, jo ir bijuši gadījumi, kad, lai saņemtu atbilstošu tehnisko palīglīdzekli,  ir jāgaida samērā ilgs laiks.

S.Baltiņa: Norāda, ka uz nākamo sanāksmi tiks pieaicināts arī LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta pārstāvis. Atgādina, ka nākamā tikšanās plānota marta pēdējā piektdienā plkst. 10.00 LM telpās.

Sanāksmi vadīja:                                                          S.Baltiņa

Protokolēja:                                                                  L.Kauliņa-Bandere