gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

 Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta
tikšanās ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību pārstāvjiem

Protokols Nr.6

Vieta: Rīgā, Skolas ielā 28, Labklājības ministrija (turpmāk - LM), sētas māja, 11.kabinets

Laiks: 2008.gada 29.augustā no plkst. 14.30 līdz 17.00

Dalībnieki:

S.Baltiņa - LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore
M.Brencis -
LM Darba departamenta direktors
A.Dūdiņš
- LM Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks
E.Dorožkina -
LM Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu departamenta Sociālās aprūpes nodaļas vadītāja
I.Vanovska -
LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja
J.Strebkovs
- LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja vietnieks
L.Emule -
LM Darba departamenta darba tirgus attīstības nodaļas vadītāja p.i.
A.Mercalova
- valsts aģentūras „Tehnisko palīglīdzekļu centrs" direktore
E.Kisele
- Sociālo pakalpojumu pārvaldes Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles daļas vadītāja
E. Zariņš
   - Latvijas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs
G.Anča -
Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento" priekšsēdētāja
I.Šķestere
- Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento" pārstāve
I.Leimane-Veldmeijere
- resursu centra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem „Zelda" direktore
I.Šatkovska
- Fonda „Jūnijs" valdes priekšsēdētāja
M.Grāvis
- Biedrības „Rīgas pilsētas rūpju bērns" pārstāvis

Darba kārtība:

Nr.

Tēma

Ziņotājs

1.

Personu ar invaliditāti interešu pārstāvošo NVO aktivitātes ES un ANO

Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento" valdes priekšsēdētāja G.Anča

2.

Informācija par invalīdu nodarbinātības atbalsta formām un pasākumiem invalīdu nodarbinātībai.

LM Darba departamenta direktors M.Brencis

3.

Par tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtības pilnveidošanu.

Fonda„Jūnijs"valdes priekšsēdētāja I.Šatkovska;   V/A„TPC"direktore A.Mercalova; LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktora vietnieks A.Dūdiņš

4.

Sociālo pakalpojumu apmaksas kārtība.

Biedrības „Rīgas pilsētas rūpju bērns" pārstāvis M.Grāvis LM SPSPD Sociālās aprūpes nodaļas vadītāja E.Dorožkina; Sociālo pakalpojumu pārvaldes pārstāvis

5.

Citi jautājumi

 

S.Baltiņa iepazīstina sanāksmes dalībniekus ar darba kārtības jautājumiem un uzaicinātajiem pārstāvjiem. Lūdz G.Anču informēt par personu ar invaliditāti interešu pārstāvošo NVO, tai skaitā viņas, kā LV pārstāves aktivitātēm ES un ANO.

1. Personu ar invaliditāti interešu pārstāvošo NVO aktivitātes ES un ANO.

G.Anča prezentē Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbību, izskatot Eiropas Komisijas iesniegtos jauno dokumentu projektus un atzinumu sniegšanas kārtību. Informē par sēžu norises gaitu un skatītiem jautājumiem, kā piemēram regula par gaisa satiksmi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, dzelzceļa satiksmes regulas un direktīvas, e-lietu un datoru pieejamība u.c. Darbs tiek organizēts uz brīvprātības principa 3 grupās: darba devēji; darba ņēmēji (arodbiedrības) un trešā grupa: dažādi pārstāvji lauksaimnieki, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti u.c. Komitejas mērķi ir konsultēt Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju, prezentēt pilsonisku sabiedrību. Ir tiesības iniciēt Eiropas Savienības likumus. Tiek sniegti atzinumi par visiem politikas dokumentiem.

E.Zariņš jautā vai regulā, kas saistīta ar gaisa satiksmes pieejamību un stājas spēkā no 26. jūlija ir iekļauti arī cilvēki ar redzes invaliditāti.

G.Anča apstiprina, ka regulā iekļauti cilvēki ar pārvietošanās traucējumiem un cilvēki ar redzes invaliditāti tai skaitā.

S.Baltiņa aicina G.Anču arī turpmāk šajās sanāksmēs informēt par aktivitātēm Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kā arī izmantot šīs sanāksmes, lai konsultētos ar citām nevalstiskām organizācijām šajā jomā.

2. Informācija par invalīdu nodarbinātības atbalsta formām un pasākumiem invalīdu nodarbinātībai.

S.Baltiņa iepazīstina ar LM Darba departamenta direktoru Mārtiņu Brenci.

M.Brencis informē par jaunām personu ar invaliditāti nodarbinātības formām: darba izmēģinājumi un pagaidu darbi, kas tiek organizēti uz trim mēnešiem līdz pastāvīgas darba vietas nodrošināšanai. Informāciju dalībniekiem iespējams nosūtīt elektroniski. Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk NVA) uzskaitē bezdarbnieku skaits pieaug, tai skaitā 6,4% no bezdarbniekiem  ir personas ar invaliditāti. Likumā ir noteikts, ka personas ar invaliditāti ir īpašā mērķa grupa. Ir veikti grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, ieviešot jaunas atbalsta formas, kompleksos pasākumus. Tiek sastādīti individuāli darba meklēšanas plāni, sniegta palīdzība pie personas veselības uzlabošanas, lai nodrošinātu iespēju strādāt un darba terapija, veidojot prakses darba vietas. Finansējums piešķirts no struktūrfondiem. Darba devēju atlasi veic komisijas, kuru sastāvā ietilpst personas ar invaliditāti. Informē par subsidētās nodarbinātības pasākumiem. Informē par noslēgto sadarbības līgumu starp NVA un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju „Sustento". Aicina sanāksmes dalībniekus izteikt priekšlikumus kādi vēl būtu ieviešami atbalsta pasākumi personu ar invaliditāti nodarbinātībai.

A.Mercalova interesējas kāds ir personu ar invaliditāti bezdarbnieku skaits ilgstošā periodā un kāds ir darbā iekārtošanās procents? Vai ieviešot jaunus pasākumus šie rādītāji varētu pozitīvi mainīties? Ierosina sadarboties ar valsts iestādēm veidojot jaunas darba vietas personām ar invaliditāti.

M.Brencis informē, ka no 2003.gada šis skaits ir aptuveni nemainīgs aptuveni 3000 personas un darbā iekārtojušos skaits arī ir aptuveni nemainīgs. Pozitīva situācija ir subsidētajā nodarbinātībā, kur darbā iekārtošanas procents sasniedz 60-70%. Galvenās problēmas, kāpēc minētās personas atstāj darbu, ir veselība, nespēja izturēt darba ritmu un slodzi, kā arī citi gadījumi.

I.Šatkovska vērš uzmanību uz to, ka NVA neatbild uz iesūtītajiem CV no personām ar invaliditāti. Cilvēki, kuri pārvietojas ratiņkrēslos nevar iekļūt NVA un nevar apmeklēt tās organizētos kursus, jo tie notiek ēku augšējos stāvos, kur nav liftu. Veidojot subsidētās darba vietas, nav individuālas pieejas kā arī datu par personu invaliditāti: vai tā ir spināla invaliditāte, vai tā ir neredzīga persona. Pārsvarā tiek nodarbinātas personas ar vieglu 3.grupas invaliditāti. Personām ar invaliditāti trūkst asistentu un līdzekļu transportam, lai nokļūtu līdz NVA. Darba likumā nav paredzēti aizsardzības pasākumi personām ar invaliditāti. Lai ieinteresētu ņemt darbā invalīdus ir jāievieš nodokļu atlaides uzņēmējiem. Pārsvarā invalīdiem tiek piedāvātas darba vietas ar minimālo atalgojumu, strādājot to pašu darbu, kur citi saņem lielāku atalgojumu. Jāveic grozījumi darba likumā, lai nevarētu atlaist invalīdu pie štatu samazināšanas un jāizstrādā individuāli darba laika un slodzes grafiki.

M.Brencis informē, ka kompleksajos atbalsta pasākumos uz trim mēnešiem tiks iekļauti asistenti un transporta izmaksas. Par nodokļu atvieglojumiem jāvēršas Finanšu ministrijā. Dokumentāli mācību norises vietas atbilst prasībām, kas iespējams praktiski pilnībā neatbilst. Pieejamības problēmu risināšanai ierosina LM mājas lapā ievietot aptauju par LM un tās institūciju pieejamības jautājumiem.

 E.Zariņš vērš uzmanību uz to, ka ir diskriminācijas gadījumi attiecībā pret redzes invalīdiem, pieņemot viņus darbā. Vairāk kā 20 Eiropas Savienības valstīs ir ieviesta kvotu sistēma personu ar invaliditāti nodarbinātībai. Arī Latvijā būtu lietderīgi ieviest kvotu sistēmu vismaz valsts un pašvaldību iestādēs 3% apjomā no kopējo nodarbināto skaita.

M.Grāvis pauž viedokli, ka NVA ir pārāk plaša institūcija, kas negatīvi ietekmē darba produktivitāti un rezultātus. Atbalsta programmas nav vērstas uz cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, jo tieši šai grupai ir īpaši daudz nepieciešami darbā asistenti un darba vadītāji. NVA darbinieki, kuri strādā ar šo mērķa grupu neizprot tās vajadzības. Priekšlikums aktualizēt izsludināt valsts un pašvaldību iestādēs priviliģētos konkursus uzņēmumiem, kuri nodarbina vairāk kā 50%  no darbinieku skaita personas ar invaliditāti, lai rosinātu veidot šādus uzņēmumus.

M.Dzelzskalns vērš uzmanību uz to, ka priekšlikumi pasākumiem personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai ir atrodami Koncepcijā „Vienādas iespējas visiem", kas akceptēta Ministru kabinetā 1998.gadā. Jau kopš 2004.gada koncepcijas „Vienādas iespējas visiem" atskaites ziņojumos sadaļā nodarbinātība ir tukšas ailes pie tādiem plānotiem pasākumiem kā: izstrādāt mehānismu, kā ieinteresēt darba devēju nodrošināt invalīdiem atbilstošus darba apstākļus (darba vietu pielāgošana, darba/atpūtas režīma nodrošināšana u.c.); izveidot nodarbinātības centrus-speciālas darbnīcas gan atsevišķi, gan parastajos uzņēmumos, invalīdiem, kuri nekad nebūs spējīgi strādāt vispārējās darba vietās vai parastos darba apstākļos un citos pasākumos, kas liecina, ka šajos pasākumu plānos netiek nekas veikts vai plānots. Dažādos gados tiek veikti dažādi pasākumi, bet citi netiek turpināti, kas liecina, ka tiem nav plānotas pēctecības.

Jautā vai tiek paredzēts izstrādāt jaunu darba likumu personām ar invaliditāti atbilstoši kā tas ir paredzēts „Rīcības plānā invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai 2005.-2015.gadam".

M.Brencis informē, ka pagaidām nav paredzēts izstrādāt jaunu likumu, jo atbalsta pasākumi personām ar invaliditāti viņu nodarbinātības veicināšanai tiek paredzēti grozījumos darba likumā, gan citos normatīvos aktos.

S.Baltiņa lūdz I.Vanovskai izskatīt paredzētos grozījumus Darba likumā. Lūdz NVO sniegt priekšlikumus kādos, tai skaitā citu ministriju likumos, nepieciešami grozījumi, kurus LM varētu iniciēt saistībā ar nodarbinātības veicināšanu (darba laiks, kvotas, nodokļi, darba aizsardzība, iepirkumi u.c.). Nākamā sanāksmē tiks izvērtēti secinājumi.

M.Brencis papildina, ka būtiski ir strādāt pie pasākumiem jau esošajos likumos un svarīgi ir arī nodokļu atlaides, jautājums par kvotu sistēmas ieviešanu ir diskutējams.

I.Leimane-Veldmeijere pauž atbalstu kvotu sistēmas ieviešanai, kā pamatojumu min ANO ECOSAC atzinumu, kur paustas bažas, ka Latvijā nav šādas kvotu sistēmas un nākošajā ziņojumā Latvijai būs jāatskaitās, kas šajā jomā ir paveikts.

3.Par tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtības pilnveidošanu.

I.Šatkovska informē, ka nepieciešams mainīt Tehnisko palīglīdzekļu centra (turpmāk - TPC) darba laiku vismaz 2 dienas nedēļā līdz 19.00, lai strādājoša pilnvarota persona var apmeklēt TPC ārpus darba laika. Valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu pozitīvajā sarakstā nepieciešams iekļaut jaunus palīglīdzekļus: pacēlājus, kas atvieglo invalīda pārcelšanu no gultas uz ratiem; elektroniskā paraksta iespējas kustību invalīdiem, kuriem grūti izkļūt no mājokļa; spinālās gultas; līdztekas, kas varētu aizstāt vertikalizācijas krēslu nepieciešamību; velotrenažierus asinsrites uzlabošanai un kontraktūru profilaksei; izsniedzot ratiņkrēslu jāizsniedz arī rezerves riepa un kamera, jo veloveikalos nav iespēja šādu izmēru iegādāties; tualetes podu rokturus, kas stiprināmi pie tualetes poda nevis pie sienas; īpašus individuāli izgatavojamus palīglīdzekļus bez konkursa, bet ar cenu aptauju. Veidojot rindu uz palīglīdzekļiem jau iepriekš TPC jāseko līdzi to derīguma termiņam un jāiepērk jau iepriekš, lai vēlāk neveidojas rinda. Ir palīglīdzekļi uz kuriem nav veikts iepirkums. Jānodrošina iespēja saņemt divus ratiņkrēslus dažādām vajadzībām, iekštelpu un ārējai lietošanai. Jādod iespēju personām ar invaliditāti testēt jaunus palīglīdzekļu veidus un ieviest tos. Jāveido sistēma tā, ja TPC nevar nodrošināt nepieciešamo palīglīdzekli, klientam ir jābūt iespējai pa valsts naudu to iegādāties citur vai piemaksāt starpību īpašam, dārgākam palīglīdzeklim. Vieglo automašīnu pielāgošanu nedrīkst monopolizēt un jādod iespēju šo pakalpojumu sniegt arī citiem uzņēmējiem, kas uzlabotu darbu kvalitāti un samazinātu izmaksas.

A.Dūdiņš paskaidro, ka attiecībā uz auto pielāgošanu - līdz 2007.gadam TPC organizēja auto pielāgošanu, tiesības šo pakalpojumu sniegšanai nosakot konkursa kārtībā, bet, atbilstoši 2007.gada Valsts kontroles revīzijas aktā noteiktajam, šis pakalpojums tika nodots valsts tiešās pārvaldes iestādei SIVA, kuras nolikums paredz veikt šo aktivitāti.

 A.Mercalova informē, ka tuvākajā laikā ir paredzēts mainīt TPC darba laiku, lai nodrošinātu piekļuvi arī pēc 17.00. pacēlājus neiepērk, jo tie nekompensē personas funkcionālos traucējumus, bet gan atvieglo asistenta pienākumus, kas neietilpst TPC kompetencē. Par to var diskutēt un plānot nākotnē. E- paraksta ieviešana nav TPC kompetencē, par to jāvēršas atbildīgajā ministrijā. Lūdz vērsties ar rakstiskiem priekšlikumiem izmaiņām par nepieciešamiem papildinājumiem palīglīdzekļu pozitīvajā sarakstā LM. Analogi palīglīdzekļi tiek izsniegti, ja tie nodrošina dažādu funkcionalitāti. Par gadījumiem, kad klienti ir neapmierināti lūdz vērsties ar rakstiskām sūdzībām. Izvērtējot kādus rokturus iepirkt piedalās ergoterapeiti un pārstāvji no NVO, ja ir pieprasījums turpmāk var izvērtēt šādu palīglīdzekļu iegādi.

I.Šķestere norāda, ka persona ar invaliditāti nevar pārzināt visu palīglīdzekļu funkcionalitāti  un tas jāizvērtē speciālistam.

A.Mercalova informē, ka rezerves daļas netika iepirktas centralizēti 2 gadus, šobrīd tiek sastādīts saraksts un veikts iepirkums piesaistot visu filiāļu tehniķus. Ir iepirkumu daļas kurās nav piedāvājumu, tiek sludināti papildus konkursi. Veicot regulārus remontdarbus, tiks pagarināti palīglīdzekļu lietošanas laiki. Tiek paredzēts izveidot pētniecības nodaļu kas nodarbosies ar jaunu palīglīdzekļu ieviešanu un testēšanu. Lai nediskriminētu cilvēkus, kuriem nav naudas, netiek ieviesta iespēja klientam piemaksāt pie bāzes cenas, lai iegādātos dārgāku palīglīdzekli.

A.Dūdiņš papildina, ka pacēlāji varētu būt pieskaitāmi pie aprūpes palīglīdzekļiem. Attiecībā uz tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu pauž viedokli par iespēju izveidot vaučeru sistēmu, kuru apmaksu veiktu TPC, bet klients izvēlētos kur iegādāties palīglīdzekli.

E.Zariņš pauž viedokli, ka personām ar redzes invaliditāti nepieciešamie palīglīdzekļi ir specifiski, tāpēc TPC ir problēmas ar tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu. Šo funkciju varētu veikt Latvijas Neredzīgo biedrība.

A.Mercalova papildina, ka jāvērtē un nākotnē būtu jādomā par sistēmu kopumā cik tā ir draudzīga vai nedraudzīga klientam un par iespējamām izmaiņām.

I.Šķestere uzsver, ka pacēlāji kompensē personas nespēju pārvietoties no ratiem gultā un tie kompensē funkcionālo nespēju, tātad jādomā par to iekļaušanu pozitīvajā sarakstā.

I.Vanovska atzinīgi novērtē I Šatkovskas priekšlikumus, piemēram e-paraksta un pacēlāju nodrošināšanas nepieciešamību un atgādina, ka vadošajām invalīdu biedrībām un citiem iesaistītajiem NVO tika izsūtītas tabulas par tiesību aktu atbilstību ANO konvencijai Par personu ar invaliditāti tiesībām izvērtēšanai, kā arī tabulas par priekšlikumiem vides pieejamības u.c. problēmu risināšanai, kas nepieciešams materiālu sagatavošanai ANO konvencijas ratifikācijas sagatavošanai, pie kā strādā ministrijas izveidotā darba grupa ANO konvencijas ratifikācijas nodrošināšanai. I.Šatkovska varētu šāda veida priekšlikumus iekļaut augstāk, piemēram, tabulā par nepieciešamajiem pasākumiem. I.Vanovska nekavējoties izsūtīs atkārtoti šos materiālus I.Šatkovskai.

4.Sociālo pakalpojumu apmaksas kārtība.

M.Grāvis informē, ka pašvaldībās trūkst pakalpojumu sniedzēju konkrētos pakalpojumos, jo traucē kārtība, kādā pakalpojums tiek apmaksāts. Būtiska atšķirība ir vai pērk pakalpojumu vai tiek finansēts pakalpojums. Pašvaldība pakalpojumu pērk, bet Pakalpojumu pārvalde finansē un iznāk, ka pašvaldība finansē pakalpojumu, kas norāda, ka finansējumu var saistīt tikai ar izmaksām kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu. Tas nozīmē, ka administratīvās izmaksas var nebūt par attiecināmām, bet bez tām pakalpojumu sniegt nav iespējams. Ierosina rast iespēju slēgt trīspusēju līgumu, kur valsts finansē, bet pašvaldība pērk pakalpojumu, nosakot apjomu.

Otra problēma ir, ka pakalpojumiem nav standarta izmaksu aprēķina tāmes. Nav definēts, kas iekļauts grupu māju pakalpojumā, kas iekļauts dienas centru pakalpojumā u.c.To nepieciešams konkrēti definēt.

E.Dorožkina paskaidro, ka slēdzot līgumu arī administratīvās izmaksas tiek attiecinātas uz pakalpojuma izmaksām. Jautājums ir par izmaksu samērīgumu starp ar pakalpojuma sniegšanu saistītajām izmaksām un administratīvajām izmaksām. Arī struktūrfondu finansējumos tiek ņemts vērā cik liela daļa tiek paredzēta administratīvajām izmaksām. Izskatot projekta pieteikumu ir jābūt norādītām šīm izmaksām.

A.Dūdiņš paskaidro, ka izmaksu formula ir zināma, bet problēma ir resursu trūkums, lai segtu pilnīgi visas izmaksas.

E.Dorožkina paskaidro, ka Prasības pakalpojumu sniedzējiem ir kā bāze uz kuras šīs izmaksas veidot.

E.Kisele norāda, ka MK noteikumos Nr.829 ir iekļauti pamata kritēriji. Katra pakalpojuma sniedzēja vēlmes ir atšķirīgas un ir grūti nodalīt prioritātes. Vieniem tās ir administratīvās izmaksas, bet citiem citas.

M.Grāvis kā piemēru min būvniecības tāmes sastādīšanas noteikumus, kur ir skaidrs kādas izmaksas var iekļaut un kādas nevar.

E.Dorožkina lūdz elektroniski sūtīt konkrētus priekšlikumus ar pamatojumu minēto noteikumu grozījumiem. Vienotas cenas noteikšana ierobežotu individuālos pakalpojumu sniedzējus. Pakalpojuma cenu ietekmē vairāki rādītāji, kā, piemēram, reģionālā piederība.

Citi jautājumi:

I.Vanovska  vēlreiz atgādina, ka LM gaida aizpildītās tabulas par ANO konvenciju.

Sanāksmē nolemts:

1.Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļai izskatīt paredzētos grozījumus Darba likumā. NVO mēneša laikā sniegt priekšlikumus kādos likumos būtu nepieciešams veikt grozījumus saistībā ar personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanu.

2. NVO iesūtīt priekšlikumus LM par nepieciešamām izmaiņām valsts kompensēto tehnisko palīglīdzekļu pozitīvajā sarakstā.

3. NVO elektroniski iesūtīt LM SPSPD konkrētus jautājumus un priekšlikumus ar pamatojumu grozījumiem tiesību aktos, kas saistīti ar pakalpojumu apmaksas kārtību.

Sanāksmi vadīja:                                                          S.Baltiņa

 

Protokolēja:                                                                  M.Dzelzskalns