gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Jautājumi un atbildes par pensijām
  • Vai pastāv iespēja, ka pensiju izmaksas ierobežojumu atcels ātrāk par 2012.gadu?

Likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" pārejas noteikumos ir paredzēts, ka Ministru kabinets divas reizes gadā izvērtē turpmāku šajā likumā noteikto valsts pensiju un pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību un iesniedz Saeimai ziņojumu par ierobežojumu saglabāšanu, un, ja nepieciešams, iesniedz likumprojektu par ierobežojumu daļēju vai pilnīgu atcelšanu. Tas nozīmē, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī un palielinoties speciālā budžeta ieņēmumiem, tiks izskatīti šobrīd esošie pakalpojumu izmaksu ierobežojumi.

  • Ja man 60 gadi palika 2009.gada 1.februārī, bet priekšlaicīgo pensiju nepieprasīju līdz 2009.gada 30.jūnijam, vai man tagad ir vēl tiesības pieprasīt priekšlaicīgo vecuma pensiju un saņemt to līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai 70% apmērā (nevis 50%) no aprēķinātās pensijas.

No š.g. 1.jūlija stājās spēkā grozījumi likumā „Par valsts pensijām", kas nosaka, ka, ja priekšlaicīgā pensija tiek piešķirta no 2009.gada 1.jūlija, tad to izmaksā 50% apmērā no piešķirtās vecuma pensijas līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai (t.i. 62 gadiem). Tomēr tā kā pensiju piešķir personai ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma (un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas), pastāv gadījumi, kad persona pieprasa pensiju ar atpakaļejošu datumu. Ja persona pieprasa priekšlaicīgo pensiju piešķirt līdz 2009.gada 30.jūnijam, tad līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai personai izmaksā 80% apmērā no piešķirtās vecuma pensijas (piemērojot no 2009.gada 1.jūlija arī priekšlaicīgai pensijai 10% izmaksas ierobežojumu).

Tātad, ja Jums 60 gadi palika 2009.gada 1.februārī, un tagad nolemjat pieprasīt priekšlaicīgo pensiju, Jums ir tiesības pieprasīt to no 2009.gada 1.februāra, šinī gadījumā Jums priekšlaicīgo pensiju izmaksās 80% apmērā par periodu līdz 2009.gada 30.jūnijam, savukārt no 1.jūlija saņemsiet priekšlaicīgo pensiju 70% apmērā (80% - 10% = 70%).

  • Kāda ir atšķirība - priekšlaicīgai vecuma pensijai un vecuma pensijai uz atvieglotiem noteikumiem?

Pensiju var pieprasīt jebkurā laikā bez termiņa ierobežojuma, tiklīdz radušās tiesības uz to. Cilvēkam pašam ir jāizdara izvēle, kad pieprasīt vecuma pensiju. Pensiju piešķir, pamatojoties uz pieprasījuma pamata, no datuma, kas norādīts pieprasījumā.

Atšķirībā no priekšlaicīgi piešķirtās vecuma pensijas, kuru līdz vispārējā pensijas vecuma sasniegšanai izmaksā ierobežotā apmērā (līdz 01.07.2009. - 80% apmērā no piešķirtās pensijas) un, ja pensijas saņēmējs strādā, tad šīs pensijas izmaksu pārtrauc, vecuma pensiju, kas piešķirta pēc atvieglotiem noteikumiem, izmaksā tāpat kā vecuma pensiju, kas piešķirta vispārējā pensijas vecumā. 

 Viens no faktoriem, kas ietekmē vecuma pensijas apmēru ir arī pensionēšanās vecums. Pensijas apmērs, pensionējoties no agrāka vecuma, ir mazāks nekā tad, ja pensiju pieprasa valstī noteiktajā pensionēšanās vecumā vai vēlāk, jo vecuma pensijai „uzkrātais kapitāls" tiek dalīts ar plānoto pensijas izmaksas laiku G (vidējo mūža ilgumu pēc aiziešanas pensijā). Sasniedzot vispārējo pensijas vecumu, ne priekšlaicīgi piešķirtā vecuma pensija, ne vecuma pensija, kas piešķirta pēc atvieglotiem noteikumiem, netiek piešķirta no jauna (arī tajā gadījumā, ja cilvēks pēc pensijas piešķiršanas ir turpinājis darbu).

  • Vai iespējams pārrēķināt pensiju, sākot no īstā pensijas vecuma?

Piešķirto vecuma pensiju, pamatojoties uz cilvēka pieprasījumu, ir iespējams pārrēķināt šādos gadījumos:

 1) ja tiek papildināts līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātais apdrošināšanas stāžs;

 2) ja laikposmā pēc vecuma pensijas piešķiršanas cilvēks ir strādājis un par viņu ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.

 Lai veiktu pensijas pārrēķināšanu sakarā ar apdrošināšanas stāža papildināšanu par periodu līdz 1996.gada 1.janvārim (t.i., līdz apdrošināšanas iemaksu personificētas uzskaites ieviešanai), cilvēkam jebkurā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām jāiesniedz apdrošināšanas stāžu apliecinošs dokuments. Savukārt pensijas pārrēķins par apdrošināšanas periodu pēc minētā datuma tiek veikts, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta informāciju par periodiem, kuros cilvēks reģistrēts kā sociāli apdrošinātā persona. 

 Atbilstoši likumam „Par valsts pensijām" pensiju pārrēķina ar tā mēneša pirmo datumu, kurā cilvēks pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja iesniegums un nepieciešamie dokumenti tiek iesniegti līdz 15.datumam (ieskaitot), un ar nākamā mēneša pirmo datumu, ja iesniegums un nepieciešamie dokumenti tiek iesniegti pēc 15.datuma. Pensijas pārrēķinu veic ne biežāk kā reizi gadā.

  • Vai vīra nāves gadījumā sievai bez vīra divām pensijām pienākas arī vēl vienreizējs pabalsts (divu pensiju apmērā) kā pensionārei? Vai pabalsts tiešām atkarīgs no tā, kur vīrs strādāja? Iekšlietu ministrijā saņēmām skaidrojumu, ka bijušo darbinieku sievām pensionārēm pabalsts it kā nepienākas.

Likums „Par valsts pensijām" paredz, ka pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu izmaksā apbedīšanas pabalstu mirušās personas divu pensiju apmērā.

Bez minētā pabalsta pārdzīvojušajam laulātajam, kurš arī saņem šajā likumā noteikto valsts pensiju, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā.

Jāatzīmē, ka pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam nav atkarīgs no tā, kur laulātais bija strādājis, bet gan no tā, kādu pensiju viņš saņēma. Piemēram, ja mirušais laulātais saņēma saskaņā ar likumu „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" piešķirto izdienas pensiju,  tad viņa nāves gadījumā viņa sievai nav tiesības uz šo pabalstu. 

  • Latvijā bija likums, ka invalīds, sasniedzot pensijas vecumu, varēja brīvi izvēlēties kādu pensiju saņemt - invaliditātes vai vecuma pensiju. Pirms kāda laika atteicos no invaliditātes pensijas un sāku saņemt vecuma pensiju. Tagad gribētu atkal saņemt invaliditātes pensiju. Jo to nesamazina par 10 procentiem. Vai tā var?

Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām" invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuri vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasnieguši līdz minētā likuma spēkā stāšanās dienai (līdz 1996.gada 1.janvārim), ir tiesības izvēlēties, saglabāt invaliditātes pensiju vai arī pieprasīt vecuma pensiju, atsakoties no invaliditātes pensijas. Jūs izdarījāt savu izvēli par pāriešanu no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju, līdz ar to Jums tika piešķirta vecuma pensija.

LM izprot situāciju, tomēr likums „Par valsts pensijām" neparedz iespēju atteikties no vecuma pensijas un saņemt iepriekš piešķirto invaliditātes pensiju.

Vienlaikus LM informē, ka 2009.gada 3.septembrī Saeima 1.lasījumā izskatīja un pieņēma grozījumus likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam", kas paredz, ka ar šā gada 1.oktobri tiks atcelti pensiju izmaksas ierobežojumi personām, kurām ir noteikta invaliditāte uz mūžu.

  • Kāpēc ir skolotāji, kas saņem izdienas pensiju, un ir, kas nesaņem?

Šī jautājuma sakarā ir nepieciešams atskats pagātnē. Tā saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1959.gada 17.decembra lēmumu Nr.1397 izdienas pensijas izglītības darbiniekiem piešķīra skolotājiem un citiem izglītības darbiniekiem neatkarīgi no vecuma un darbspēju stāvokļa ar darba stāžu pēc specialitātes, ne mazāku par 25 gadiem.

1990.gada 29.novembra Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums „Par Latvijas Republikas likuma „Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību" noteica, ka Latvijas Republikas teritorijā piemērojami agrāk pieņemtie normatīvie akti, kas nosaka tiesības uz izdienas pensiju līdz laikam kamēr tiks apstiprināts nolikums par izdienas pensiju piešķiršanas kārtību.

1992.gada 26.martā Ministru Padome ar lēmumu Nr. 104 „Par izdienas pensijām" apstiprināja nolikumu „Par izdienas pensijām", kurā nebija ietverta norma, kas nosaka izdienas pensijas piešķiršanas iespēju izglītības darbiniekiem. Tādēļ viņiem izdienas pensiju turpināja piešķirt saskaņā ar agrāk pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt 1993.gada 12.jūlijā Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr. 373 „Par izdienas pensiju piešķiršanas pārtraukšanu darbiniekiem, kuru profesijas nav iekļautas Nolikumā par izdienas pensijām" un kuriem pensiju piešķīra  saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 1990.gada 31.janvārim. Tas attiecās arī uz izglītības darbiniekiem. Šajā lēmumā ir arī punkts saskaņā ar kuru noteikta iespēja turpināt agrāk piešķirtās izdienas pensijas izmaksāšanu līdz laikam, kad tiek iegūtas tiesības uz valsts pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par valsts pensijām".

Līdz ar to šobrīd vēl ir iespējama situācija, kad ir izglītības darbinieki, kuri līdz pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai saņem izdienas pensiju.

Jāatzīmē, ka arī saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" (spēkā no 1996.gada 1.janvāra) pārejas noteikumu 12.punktu ar 1999.gada 1.janvāri ir pārtraukta apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" (apstiprināts ar LR Ministru Padomes 1992.gada 26.marta lēmumu Nr.104), nosakot izdienas pensijas piešķiršanas iespēju par agrāk nostrādāto laiku. Kā jau iepriekš minēts nolikumā "Par izdienas pensijām"  nav iekļauti izglītības darbinieki. 

  • Cik liels ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdam kopš bērnības?

Ar 2009.gada 1.janvāri valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs invalīdiem kopš bērnības ir Ls 75.

  • Kad no pensionāriem beigs iekasēt nodokļus! Tā jau mazas pensijas, bet kā pāri 167 latiem, jāmaksā nodoklis.

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā. Bet personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra - iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir 1980 latu gadā (vai 165 lati mēnesī).

LM ierosināja paaugstināt šo neapliekamo minimumu, taču šis priekšlikums atbalstu neguva.

Saskaņā ar valstī noteikto nodokļu politiku - iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas jautājums (tai skaitā no pensijām) ir Finanšu ministrijas kompetencē.

  • Vai tikai cilvēki ar augstāko izglītību ir pelnījuši normālu pensiju?

Pensijas apmērs netiek aprēķināts vadoties no cilvēka izglītības līmeņa. Vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs gan no apdrošinātās personas pierādītā apdrošināšanas stāža, gan no uzkrātā pensijas kapitāla laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas pieprasīšanas mēnesim, ko veido šīs personas kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī no personas vecuma pensijas piešķiršanas brīdī.

  • 90 Ls sociālo nodokli strādājošs pensionārs maksā, bet pie pensijas tikai 2 Ls. Kāpēc lielo pensiju saņēmējiem nav arī lielāki nodokļi?

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme strādājošiem pensionāriem 2009.gadā- 28,30%, no tās 7,70% darba ņēmējam.  20% no kopējām sociālās apdrošināšanas iemaksām (no 28,30%) veido personas pensijas kapitālu, kuru ņem vērā piešķirot vai pārrēķinot vecuma pensiju. Līdz ar to, jo lielāki bijuši darba ienākumi, no kuriem maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo lielāks ir pensijas pielikums pārrēķina rezultātā.

Pensijas pārrēķinu var veikt ne biežāk kā reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita. 

  • Vai invalīdiem arī maksā par periodu līdz invaliditātei?

Ja invaliditātes pensijas saņēmējs ir strādājis līdz 1996.gadam, tad par katru nostrādāto gadu ar 2009.gada 1.janvāri tika noteikta piemaksa ne mazāk kā 70 santīmi par katru gadu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam.

  • Kad varēs saņemt procentus no aizgājušo līdzbiedru pensijas?

Jautājumā par mirušā dzīvesbiedra pensijas saņemšanas iespēju, paskaidrojam, ka pensijas apmērs ir atkarīgs no katras personas izdarīto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra un, iestājoties attiecīgajam sociālajam riskam (invaliditāte, bezdarbs, vecums u.c.), tas garantē daļēju ienākumu atvietojumu. Lai noteiktu katras apdrošinātās personas ieguldījumu, ir ieviesta veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu individualizētā uzskaite. Piešķirt  pārdzīvojušajam laulātajam mirušā laulātā pensiju vai tās daļu nav iespējams, jo tas būtu pretrunā likumā „Par valsts pensijām" ietvertajai ideoloģijai un pamatprincipiem.

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam izmaksā vienreizēju pabalstu. Tiesības uz šo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais arī ir likumā „Par valsts pensijām" noteiktās pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2007.gada 1.janvāra. Vienreizējais pabalsts tiek noteikts mirušā laulātā divu pensiju apmērā.

  • Vai pensiju piemaksa par stāžu ietilpst pensijā? 55 darba stāžs.

Piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam, nav pensijas sastāvdaļa.

  • Vai taisnība, ka, ja persona nav nostrādājusi 10 gadus, tad nepiešķir vecuma pensiju?

Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām" tiesības uz vecuma pensiju ir vīriešiem un sievietēm, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu, un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem. Tātad jābūt vismaz 10 gadiem apdrošināšanas stāžam, lai piešķirtu vecuma pensiju. Jāatzīmē, ka, ņemot vērā to, ka 10 gadi nav nemaz tik liels laika posms priekš cilvēka nostrādātā darba perioda, valsts garantē minimālo vecuma pensiju. Personām, kurām nav tiesību uz valsts pensiju, t. i., apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 10 gadiem, izmaksā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (45 lati mēnesī).

  • Kas notiek ar pensiju 2. līmeņa kapitālu, ja persona mirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas?
Ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks mirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, viņa fondētās pensijas kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā (t.i. 1.pensiju līmeņa budžetā). Šis kapitāls tiek ņemts vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā 2.pensiju līmeņa dalībnieka apgādībā bijušajām personām saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām". Šo kapitālu nevar mantot mirušā 2.līmeņa dalībnieka mantinieki.
  • Kas uzrauga pensiju 2. līmeņa darbību un cik droši mana pensija tiek ieguldīta?
Uzraudzības pamatā ir dubultas drošības mehānisms. No valsts puses shēmas līdzekļu ieguldīšanas uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Līdzekļu pārvaldītāju uzrauga uzkrātās naudas turētājbanka, jo 2. līmeņa naudas pārvaldīšana notiek šķirti no tās glabāšanas (turēšanas). Tas nozīmē, ka naudas pārvaldīšanu veic licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, bet paši shēmas līdzekļi glabājas turētājbankā, un darījumus ar līdzekļiem pārvaldītājs veic ar turētājbankas starpniecību. Netiešā veidā līdzekļu pārvaldītājus uzrauga paši shēmas dalībnieki. Pārvaldītāja pienākums ir regulāri sniegt informāciju VSAA, lai tā varētu pensijas sistēmas 2. līmeņa dalībniekiem sniegt ziņas par līdzekļu pārvaldītāja darbību un ieguldījumu plāna rezultātiem.
Valsts izdod fondēto pensiju shēmas darbību reglamentējošus noteikumus un nodrošina to ievērošanas uzraudzību, kā arī garantē līdzekļu pārvaldītāju un turētājbanku uzraudzību, apstiprina ieguldīšanas noteikumus, izsniedz licences un nodrošina citas likumā noteiktās darbības, kas paredz stingru līdzekļu pārvaldītāju darba kontroli. Turētājbankas 2. līmeņa līdzekļus glabā atsevišķi no saviem aktīviem. Tātad 2. līmenī ieguldītā nauda nevar pazust, pat ja bankrotē turētājbanka vai līdzekļu pārvaldītājs.
  • Cik lielam jābūt darba stāžam, lai varētu cerēt uz samērīgu pensijas naudu?

Tiesības uz vecuma pensiju ir, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem, bet pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no apdrošinātās personas pierādītā apdrošināšanas stāža, bet arī  no uzkrātā pensijas kapitāla laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz pensijas pieprasīšanas mēnesim, ko veido šīs personas kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, un no personas vecuma pensijas piešķiršanas brīdī.

  • Invaliditātes pensijas ir zemākas par iztikas minimumu, turklāt aprēķināto nevis reālo.

Pensijas apmēra noteikšana un izmaksa nav piesaistīta iztikas minimuma patēriņa grozam. Iztikas minimums jeb pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozs ir patēriņa preču un pakalpojumu apjoms, kas nosaka cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Savukārt darba algas, pensijas, pabalsti ir personas ienākumi. Veidojot sociālo politiku, Labklājības ministrija pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojuma grozu nepielieto. Šobrīd pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojuma groza naudas izteiksmi katru mēnesi aprēķina Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošā Centrālā statistikas pārvalde.

I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs:

  • no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ko nosaka par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas;
  • no personas individuālā apdrošināšanas stāža;
  • no maksimāli iespējamā apdrošināšanas stāža, kuru nosaka no 15 gadu vecuma līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai.

III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensiju piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā - 45 lati, invalīdam kopš bērnības - 75 lati.

Invaliditātes pensija minimālā apmērā tiek piešķirta, ja cilvēks piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijis pakļauts invaliditātes apdrošināšanai.

  • I grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir vienāds ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,6 (72 lati, invalīdam kopš bērnības - 120 lati),
  • II grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir vienāds ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,4 (63 lati, invalīdam kopš bērnības 105 lati).
  • Vai invalīds var vienlaicīgi gan strādāt, gan saņemt invaliditātes pensiju?

Invaliditātes pensijas saņēmējs var gan strādāt, gan vienlaikus saņemt invaliditātes pensiju. Tā kā strādājot tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad cilvēks var reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita veikt pensijas pārrēķinu. Invaliditātes pensijas pārrēķinā tiek ņemts vērā papildinātais apdrošināšanas stāžs.

  • Kopš 1975.gada esmu 3.grupas invalīds. Strādāju visu šo laiku. Vai varu veikt tagad savas pensijas pārrēķinu?

Šobrīd saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" ir iespēja I vai II grupas invaliditātes pensiju pārrēķināt, ja par periodu pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. III invaliditātes grupa (atšķirībā no I un II invaliditātes grupas, kas ir smaga invaliditāte), ir mēreni izteiktā invaliditāte,  līdz ar to III grupas invalīdi ir darba spējīgāki nekā I vai II grupas invalīdi. Likums „Par valsts pensijām", kas stājās spēkā no 1996.gada 1.janvāra, neparedz III invaliditātes grupas pensijas pārrēķināšanu. Invaliditātes pensija III grupas invaliditātes gadījumā ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī.

Sasniedzot likumā noteikto pensionēšanās vecumu, invaliditātes pensijas saņēmējam invaliditātes pensijas vietā tiek piešķirta vecuma pensija, kuras aprēķināšanā tiek ņemtas vērā obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Tad arī ir tiesības pārrēķināt pensiju ne biežāk kā reizi gadā.

  • Kādu koeficentu piemēro politiski represētajai personai pie pensijas aprēķināšanas?

Politiski represētās personas Latvijas Republikā veido īpaši aizsargātu sociālo grupu, kurai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir noteikti vairāki atvieglojumi. Likumā „Par valsts pensijām" ir noteikti, ka politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā, tajā skaitā PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes nr.907 pārzinātajos darbos, un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām pavadītais laiks valsts pensiju piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā ieskaitāms trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos - pieckāršā apmērā. Nekāds atsevišķs koeficients pensijas aprēķināšanā politiski represētajām personām piemērots netiek. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, - 1,1;

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, - 1,3;

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, - 1,5;

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, - 1,7.

  • Ko nozīmē nosacītā pensija un kāpēc to nevar pārrēķināt?

 

Ja persona saņem vienu valsts pensiju, un tās vietā tiek piešķirta cita valsts pensija, bet mazākā apmērā par iepriekš saņemto pensiju, tad likumdošanā ir atrunāti atsevišķi gadījumi, kad piešķirtais pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par iepriekš saņemto pensijas apmēru, t.i., veidojas nosacītā jeb saglabātā pensija. Šādā situācijā tiek pārrēķināts aprēķinātais pensijas apmērs nevis saglabātais pensijas apmērs.

Piemēram:

Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām" invalīdiem, sasniedzot vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, tiek piešķirta vecuma pensija, bet ar nosacījumu, ka invaliditātes laikā tā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim. Ja personai pārejot no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju, aprēķinātais vecuma pensijas apmērs izrādās mazāks par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju, valsts personai garantē pensijas apmēru, kas nav mazāks par iepriekš saņemto apmēru, tādējādi veidojas nosacītā pensija. Tiek pārrēķināts aprēķinātais vecuma pensijas apmērs, nevis saglabātais invaliditātes pensijas apmērs.

  • Cilvēks jau 30 gadus strādā par metinātāju, vecums 54 gadi. Vai viņam ir tiesības uz izdienas pensiju?

Saskaņā ar nolikumu „Par izdienas pensijām"  tiesības uz izdienas pensiju ir aviācijas darbiniekiem, dzelzceļa darbiniekiem, jūras, upju un zivju rūpniecības flotes darbiniekiem, sabiedriskā transporta darbiniekiem un teātra, cirka un citu māksliniecisko kolektīvu darbiniekiem.

Vienlaikus darām zināmu, ka tiesību uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā noteikšanai tiek piemēroti saraksti,  kas līdz likuma „Par valsts pensijām" spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem (saraksti nr.1 un nr.2, kas apstiprināti ar 1956.gada 22.augusta PSRS Ministru Padomes lēmumu nr.1173). Šajos sarakstos ir uzskaitītas ne tikai profesijas, bet arī norādītas darba vietas, kā arī dots šo darba vietu raksturojums u.c. nosacījumi, kas nepieciešami, lai noteiktu attiecīgajā profesijā strādājošā veiktā darba atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

Informāciju par to, vai veiktais darbs dod tiesības uz pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem, varat iegūt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Rīga, Lāčplēša ielā 70A.

  • 1999. gadā man aprēķināja pensiju no jauna, bet tagad jau desmit gadus jāmaksā parāds. Bija runa, ka to visiem dzēsīs. Sākumā mana pensija bija 58 lati, tad piešķīra 106. Esmu skolotāja ar 48 gadu darba stāžu.

Īsu brīdi (no 1999.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 7.decembrim) pastāvēja ekonomiski nepamatota tiesību norma, kas noteica iespēju pensijas piešķiršanai no jauna. Arī tajā laikā, tāpat kā tagad pastāvēja tiesību norma, kas noteica iespēju pensijas pārrēķināšanai. Tā bija personas iniciatīva, izvēloties pensijas piešķiršanu no jauna, nevis tās pārrēķināšanu. Persona rēķinājās ar to, ja no jauna piešķirtā pensija pārsniegs 100 latus, tad tiks veikti ieturējumi

Lai izmaksātās pensijas atmaksāšana saudzīgāk skartu pensionārus, noteikts, ka saņemtā pensija atmaksājama nevis konkrētā laika periodā, bet visa plānotā pensijas izmaksas laika posma garumā. Bez tam Satversmes tiesa 2006.gada 8.novembra spriedumā „Par likuma „Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109.pantam" atzina šo normu par atbilstošu LR Satversmei.

Nav plānots šos ieturējumus atcelt.

  • Kad jāatrēķina nodoklis no pensijas, kas lielāka par 165 latiem, tad piemaksu par darba stāžu skaita klāt. Kad jāsaņem apbedīšanas pabalsts, tad gan šo piemaksu atskaita nost. Kāpēc tāda netaisnība?

Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām"  pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņemas apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā. Saskaņā ar minēto likumu piemaksa pie pensijas nav tās sastāvdaļa.

Pensijas (ieskaitot piemaksu) neatkarīgi no to izmaksas avota, kā arī citi pabalsti tiek pieskaitīti pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Detalizētāku skaidrojumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli Jums varētu sniegt Finanšu ministrija

  • Esmu arodslimniece, uzņēmums jau divus mēnešus man nemaksā atlīdzību par darbā gūto traumu. Pasaka - neesot naudas. Ko darīt?

Ja uzņēmums tiktu atzīts par maksātnespējīgu, un darba devējs pārskaitītu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) atlīdzības summu par turpmākajiem trim gadiem, tālāko atlīdzības izmaksu veiktu VSAA.