gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Pensionēšanās vecums Latvijā 

Iedzīvotāju novecošanās un ar to saistīto valsts izdevumu pieaugums ir svarīgs izaicinājums visām ES dalībvalstīm, arī Latvijai. Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 65 gadiem.

No 2014. gada 1. janvāra pakāpeniski pensionēšanās vecums tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu - līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi.

no 2014. gada 1. janvāra 62 gadi trīs mēneši
no 2015. gada 1. janvāra 62 gadi seši mēneši
no 2016. gada 1. janvāra 62 gadi un deviņi mēneši
no 2017. gada 1. janvāra 63 gadi
no 2018. gada 1. janvāra 63 gadi un trīs mēneši
no 2019. gada 1. janvāra 63 gadi un seši mēneši
no 2020. gada 1. janvāra 63 gadi un deviņi mēneši
no 2021. gada 1. janvāra 64 gadi
no 2022. gada 1. janvāra 64 gadi un trīs mēneši
no 2023. gada 1. janvāra 64 gadi un seši mēneši
no 2024. gada 1. janvāra 64 gadi un deviņi mēneši
no 2025. gada 1. janvāra 65 gadi

Savukārt nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri palielinās no 10 uz 15 gadiem, bet no 2025. gada 1. janvāra - uz 20 gadiem. 

Paaugstinot pensionēšanās vecumu, tiek mazināta valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze ar pensionāriem, līdz ar to veicinot speciālā budžeta un pensiju sistēmas finanšu ilgtspēju.

Atgādinām, ka laiks, kad iet pensijā, ir katra cilvēka paša izvēle - nav obligāti jāiet pensijā, sasniedzot pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no apdrošināšanas stāža un tā laikā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet arī vecuma, kad cilvēks aiziet pensijā.