gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  
Aktulitātes pirmālapa Pilns arhīvs
| 11.06.2019

Brīvprātīgā darba veicējs ir sirsnīgs, palīdzēt gribošs cilvēks, kurš strādā bez finansiālas atlīdzības, pretī saņemot gandarījumu un pateicību, iegūstot pieredzi un zināšanas profesionālu pasniedzēju vadībā. 

Par brīvprātīgā darba veicēju var kļūt jebkura pilngadīga persona, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem un konfesionālās piederības. Katram, kas to vēlas, ir iespēja kļūt par brīvprātīgā darba veicēju valsts sociālās aprūpes centrā, ziedojot tam pāris stundas dienā, nedēļā vai mēnesī atkarībā no vēlmēm un iespējām!

Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri, tiem kopā ir 27 filiāles dažādos Latvijas reģionos. Brīvprātīgie darbinieki filiālēs var palīdzēt gan bērnu audzināšanā un aprūpēšanā, gan atbalsta un saturīga brīvā laika aktivitāšu organizēšanā neredzīgām personām un personām ar garīga rakstura traucējumiem. 

VSAC filiāles ar prieku sagaidītu un uzņemtu divus vai trīs brīvprātīgos dienā, kuri līdz trim stundām varētu palīdzēt piepildīt kā bērnu ikdienu ar uzmanību un rūpēm (piem. auklēt, pabarot, spēlēties, lasīt, dziedāt, organizēt radošās un spēļu nodarbības, ritmikas nodarbības, pastaigāties un darīt citas lietas, kas tik ļoti svarīgas labai bērnībai), tā neredzīgu personu un personu ar garīga rakstura traucējumiem ikdienu (piem. lasīt priekšā, organizēt radošās un dzīves prasmju apguves nodarbības). Konkrētais brīvprātīgā darba uzdevums tiktu precizēts filiālē atbilstoši nepieciešamībai un situācijai konkrētajā dienā.

Lai kļūtu par brīvprātīgā darba veicēju:


1.    jāiepazīstas ar informāciju par VSAC filiālēm un to atrašanās vietu, kā arī informāciju par katras konkrētās filiāles vajadzībām pēc brīvprātīgā darba veicēju atbalsta sociālās aprūpes procesa nodrošināšanā: VSAC “Kurzeme”, VSAC “Latgale”, VSAC “Rīga”, VSAC “Vidzeme” un VSAC “Zemgale”

2.    jāizvēlas konkrētā VSAC filiāle, kurā vēlaties veikt brīvprātīgo darbu;
3.    jāaizpilda pieteikums brīvprātīgajam darbam, t.sk. norādot izvēlēto VSAC filiāli;
4.    jānogādā pieteikums Labklājības ministrijā, Skolas ielā 28, Rīgā (ar norādi "Brīvprātīgā darba pieteikums" nododot apsargam) vai Jums tuvākajā/ērtāk sasniedzamajā VSAC filiālē.

Ja nav iespējas izdrukāt pieteikumu, tad gan Labklājības ministrijā, gan VSAC filiālēs ir pieejamas jau izdrukātas pieteikuma veidlapas un tās var aizpildīt uz vietas.

Tiklīdz VSAC būs izvērtējusi pieteikumu un personas datu pārbaude apliecinās, ka nepastāv šķēršļi brīvprātīgā darba veikšanai, VSAC tiks noslēgts līgums par brīvprātīgā darba veikšanu konkrētā filiālē.

Ko brīvprātīgā darba veicējiem piedāvā VSAC filiāles?


1. nodarbošanos atbilstoši interesēm un iespējām,
2. atbalstu, profesionāļu vadītu apmācību un supervīziju,
3. kopīgus pasākumus,
4. kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar brīvprātīgā darba veikšanu (obligātā veselības pārbaude, nokļūšana).

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā, lūdzu sazinieties:

| 12.04.2019

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) rīcībā nonākusi informācija par vairākiem gadījumiem, kad pie kādas ģimenes Saldus novadā ieradušās personas, kas, uzdodoties par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbiniekiem, vēlējušās veikt ģimenes dzīves apstākļu pārbaudi. 

Tā kā ģimenei radušās aizdomas par šo personu rīcības motīviem, tā sazinājusies ar bāriņtiesu apstākļu noskaidrošanai. Pēc tam, kad bāriņtiesā apstiprināts, ka ģimeni apmeklējušās personas nevar būt VBTAI pārstāvji, ģimene vērsusies policijā.

Vēršam uzmanību, ka VBTAI var veikt tikai audžuģimeņu dzīves apstākļu pārbaudes, līdz ar to var pieņemt, ka minētās personas ir viltvārži, kas, izmantojot cilvēku uzticēšanos, cenšas iekļūt viņu dzīvesvietās mantkārīgos nolūkos.

Aicinām ikvienu, pirms ielaist savā mājoklī cilvēkus, kas uzdodas par valsts iestāžu pārstāvjiem:
1.    prasīt uzrādīt dienesta apliecību;
2.    piefiksēt minēto personu vārdu, uzvārdu. 

Aizdomu gadījumā lūdzam fiksēt arī automašīnas valsts numura zīmi (ja personas ieradušās ar transportlīdzekli), personu izskatu, un bez kavēšanās par to ziņot Valsts policijai.

VBTAI atgādina, ka pirms gada atklātībā nonāca informācija par līdzīgu gadījumu, tikai tad viltvārži uzdevās par bāriņtiesas, sociālā dienesta un policijas pārstāvjiem.

| 02.04.2019

Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros kopš pērnā gada septembra īsteno individuālā budžeta modeļa izmēģinājuma projektu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem. Tas tiek īstenots 10 pašvaldībās, kopā iesaistot 100 bērnus un viņu vecākus.

Izmēģinājuma projektā iesaistītie vecāki un sociālie darbinieki sasniegtos rezultātus vērtē pozitīvi. Tas ir uzlabojis dzīves kvalitāti katram bērnam individuāli, gan arī ģimenei kopumā. Vajadzību izvērtēšanā piedalījās SIA “Rīgas veselības centrs” multiprofesionāla novērtēšanas ekspertu – rehabilitācijas speciālistu komanda, kuras darbu vadīja fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un attiecīgās pašvaldības sociālais darbinieks.

Ar saviem novērojumiem dalās stāsta “Rīgas veselības centra” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas jomas galvenā speciāliste Lolita Cibule, kas vadīja izvērtēšanas ekspertu komandas darbu vairākās pašvaldībās un piedalījās bērnu izvērtēšanā gan, uzsākot projektu, gan, veicot atkārtotu izvērtēšanu, šogad februārī:  

“Uzlabojumus varēja uzreiz redzēt gadījumos, kad bērns sāka saņemt viņa vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus. Piemēram, bērns un ģimene strādāja kopā ar speciālistu pēc vienotas Piemērotās Uzvedības Analīzes metodikas (Adapted behaviour assessment). Bērna attīstību novēroja funkcionēšanu veicinošā vidē. Vairākas ģimenes projekta ietvaros sadarbojas ar speciālistiem, lai uzlabotu vides pieejamību bērnam mājas vidē, kā arī skolā.  Novērtēšanas ekspertu komanda kopā ar sociālo darbinieku centās norādīt uz rehabilitācijas pakalpojumu resursiem valstī un pēc iespējas iekļaut plānā bērnam vajadzīgos sabiedrībā balstītus pieejamos sociālos pakalpojumus, nepieciešamības gadījumā nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību. 

Īpaši jāuzsver projektā iesaistīto vecāku loma. Svarīgi, ka ģimenes, iesaistoties šajā izmēģinājuma projektā, piekrita aktīvai vecāku līdzdalībai gan individuālā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu plāna sastādīšanā ģimenei, gan šī plāna īstenošanā. Tāpēc, šoreiz ir iespēja pateikties vecākiem par sadarbību, ieteikumiem un izpratni! Vecāki ļoti cenšas un pilda speciālistu norādījumus. Plānos iekļautie atbalsta pakalpojumi tika īstenoti dažādos veidos – gan kā atsevišķas mērķtiecīgas konsultācijas, gan kā regulāras nodarbības bērnam vai vecākiem, vai visiem kopā pie speciālistiem, gan kā pakalpojumu kurss.  Šī projekta finansējums deva iespēju realizēt uz ģimeni vērstus pakalpojumus, tai skaitā nodrošināt atbalstu bērna vecākiem. Vecāki uzņēmās atbildību vadīt plāna īstenošanu. Viņi paši rūpīgi seko līdzi bērna veselības stāvoklim, noslodzei bērnam un ģimenei un, ja rodas grūtības, informē sociālo darbinieku pašvaldībā. 

Nepieciešamības gadījumā sociālais darbinieks un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts pārskata plānu un veic izmaiņas atbilstoši aktuālai ģimenes vajadzībai. Jāsaka, ka dažas ģimenes arī secināja, ka bērna un ģimenes resursi ir nepietiekami, lai īstenotu visas plāna aktivitātes. Tas tikai rāda, ka problēmas plāna īstenošanas laikā ir jārisina neatliekami, iesaistoties gan ģimenei, gan pakalpojumu organizatoriem un sniedzējiem.

Protams, visas iesaistītās puses, tai skaitā novērtēšanas ekspertu komanda, saskārās ar izaicinājumiem. Daudziem projektā iesaistītajiem pašvaldību sociālajiem dienestiem bija jāpapildina piedāvāto sociālo pakalpojumu grozs ar ekspertu ierosinātajiem atbalsta pakalpojumiem. Savukārt vecākiem bija iespēja izzināt vairāk par pieejamajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem izglītības iestādēs un ārstniecības iestādēs.  Pateicoties teicamai projekta aktivitāšu koordinācijai, ieguvēji ir visi tajā iesaistītie.  Tāpēc domāju, ka tā ir laba prakse, kuru vajadzētu turpināt!”

| 28.03.2019

Pirms gada, 1. aprīlī, stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tā izstrāde un pieņemšana bija loģisks turpinājums sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidei. Latvijā jau darbojās vairāki desmiti sociālās uzņēmējdarbības veicēju, gan kā komersanti, gan kā nevalstiskās organizācijas. Tāpat darbojās tādas sadarbības platformas kā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, kā arī tika uzsākta Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” īstenošana, lai paplašinātu atbalstu tieši sociālajiem uzņēmumiem.

Vai likums sanāca ideāls? Droši vien, ka nē. Tomēr Sociālā uzņēmuma likums skaidri definē spēles noteikumus. Ja ne uz visu laiku, tad vismaz tuvākajiem gadiem, kuru laikā jāļauj likuma normām iestrādāties, pēc kāda laika jāveic izvērtējums un jānonāk līdz nepieciešamajiem pilnveidojumiem. Likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi.

Par sociālajiem uzņēmumiem var reģistrēties tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tātad komersanti, nevis biedrības vai nodibinājumi. Tāpat likums nosaka, ka sociālajam uzņēmumam jāveic labvēlīgu sociālo ietekmi radoša saimnieciska darbība, jānodarbina algoti darbinieki, statūtiem jāatbilst likuma mērķim, peļņa jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Izveidotais juridiskais ietvars nosaka ne tikai sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kārtību, atbalsta instrumentus, sociālā uzņēmuma pienākumus un tiesības, bet arī paver iespējas risināt ikvienam no mums interesējošus un svarīgus jautājumus. Tostarp – uzsākt sabiedrībai nozīmīgus projektus. Citviet pasaulē pārbaudītā prakse ar Sociālā uzņēmuma likumu ienāca arī Latvijā. Ienāca ar cerību, ka sociālā uzņēmējdarbība ļaus risināt sociālās problēmas ar biznesa instrumentiem, tas ir, sociālais uzņēmums ražos preces vai sniegs pakalpojumus kā tradicionālajā uzņēmējdarbībā, tikai ar mērķi risināt sociālo problēmu, nevis ar mērķi gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem.

Un tagad par skaitļiem. Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā, gada laikā sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 49 uzņēmumiem. Iespējams, varēja būt vairāk, bet nevar arī teikt, ka tas ir maz. Interese no potenciālajiem sociālajiem uzņēmējiem ir samērā liela un tendences liecina, ka tuvākajos trīs četros gados sociālo uzņēmumu skaits varētu sasniegt pat 200. Šā brīža tiesiskais regulējums ir labs pamats turpmākai šīs jomas attīstībai. Likums nosaka, ka potenciālo sociālo uzņēmumu pieteikumi tiek izskatīti Sociālo uzņēmumu komisijā. Pozitīvi ir tas, ka komisijā sadarbojas kā valsts institūciju, tā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tajā tad arī, kopīgi diskutējot, tiek lemts, kam dot zaļo gaismu, un kam varbūt vēl nav pienācis īstais brīdis.

Kas ir pirmie oficiālie sociālie uzņēmēji, kas izturējuši kritēriju pārbaudi un plāno ar biznesa metodēm īstenot sociālos mērķus un veikt sabiedrībai sociāli nozīmīgus darbus? Vispopulārākā ir darba integrācijas joma, jo 41 procents uzņēmumu jau darbojas vai plāno darboties tieši šajā sfērā. Ar darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem saprotam tādus uzņēmumus, kuri dod iespēju strādāt, nopelnīt iztiku, iekļauties darba tirgū un sabiedrībā cilvēkiem no sociālās atstumtības riska grupām – cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbniekiem, bijušajiem ieslodzītajiem, trūcīgajām personām un citiem. Neapšaubāmi, darba integrācija dod vistiešāko sociālo ietekmi un mēs varam redzēt tūlītējus rezultātus – cilvēki ir nodarbināti, viņiem tiek izmaksāts atalgojums, viņi bauda sociālās garantijas, socializējas un iziet sabiedrībā. Tāpēc sociālie uzņēmumi, kas iet darba integrācijas virzienā, vienlaikus veic arī ļoti būtisku sabiedrības iekļaušanas funkciju.

Otrā populārākā joma ir izglītība ar 19 procentu īpatsvaru, tālāk seko dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana – 10 procenti. Savukārt ar iekļaujošu pilsonisko sabiedrības un kultūras daudzveidību, veselības veicināšanu un sportu, vides un dzīvnieku aizsardzību nodarbojas astoņi procenti uzņēmumu katrā no sfērām, bet ar atbalsta sniegšanu trūcīgajiem un mazaizsargātajiem darbojas seši procenti uzņēmēju.

Sociālā uzņēmuma likums nosaka vairākus praktiskus atbalsta instrumentus. Piemēram, pašvaldību tiesības piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, publiskas personas tiesības nodot tai piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā, piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus utt. Jāatzīst, ka pagaidām šie atbalsta mehānismi vēl nav kļuvuši populāri un sociālie uzņēmēji ne vienmēr tos saņem.

Tomēr viens atbalsta instruments gan šajā laikā ir kļuvis populārs un pieprasīts. Tas ir finanšu institūcijā ALTUM pieejamais grantu atbalsts līdz 200 tūkstošiem eiro. Tiklīdz ir labvēlīgs Sociālo uzņēmumu komisijas atzinums un sociālā uzņēmuma statuss ir saņemts, uz to ir iespējams pretendēt. Šobrīd ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem ir noslēgti astoņi līgumi par vidējo summu 50 tūkstoši eiro. Kā jau biznesā, arī sociālajā biznesā, ir jāsagatavo dzīvotspējīgs biznesa plāns, lai labajiem nodomiem un mērķiem būtu ne tikai īslaicīgs uzplaiksnījums, bet arī ilgtspēja.  Vienlaikus gan jāatzīst – lai arī šis ir bizness ar “sociālo seju”, tomēr ne katrs uzņēmējs var automātiski kļūt par sociālo uzņēmēju. Tāpat kā ne visi, kas darbojas sociālajā sfērā vai nodarbojas ar labdarību, var būt uzņēmēji. Pirms iesaistīties šajā jomā, katram pašam kritiski jāizvērtē iespējas, jāattīsta skaidrs redzējums par pašu biznesa ideju un sociālo problēmu, kura tiks risināta ar biznesa metodēm.

Un vēl. Neviens potenciālais sociālais uzņēmējs nevar zināt pilnīgi visu par šo tēmu. Tāpēc aicinām izmantot tās iespējas, ko sniedz likums, kā arī konsultēties pie speciālistiem, apmeklēt pieejamās mācības un arī iedvesmoties no sociālajiem uzņēmējiem. Viņi jau var pastāstīt gan par veiksmīgo pieredzi, gan arī par grūtībām, kas norūda ceļā uz sociālo mērķu sasniegšanu.

 

Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs

 

| 19.03.2019

Marts pasaulē tiek atzīmēts kā sociālā darba mēnesis, savukārt marta trešajā otrdienā tiek svinēta starptautiskā sociālā darba diena. 

Kāda pasaule būtu bez sociālajiem darbiniekiem? 

Tūkstošiem jauno ģimeņu nesatiktos ar bērniem, kurus tās varētu adoptēt. Cilvēki ar garīgām vai nopietnām cita veida saslimšanām, kā arī seniori būtu izolētāki, daudz vairāk bērnu būtu pakļauti nolaidībai no vecāku puses, vardarbībai ģimenē vai skolā. Ja nebūtu sociālo darbinieku, daudz vairāk cilvēku pasaulē ciestu badu. Cilvēki ar atkarībām grimtu dziļāk savās problēmās, iespējams, pat nespējot no tām izkļūt, Vārdu sakot, cilvēki, nonākot sarežģītās dzīves situācijās, kuras paši saviem spēkiem nespēj atrisināt, apdraudētu savu veselību un emocionālo funkcionēšanu. Tā visa rezultātā cilvēki nevarētu saņemt atbilstošus pakalpojumus, atbalstu un resursus, kuri viņiem ir tik ļoti vajadzīgi. 

Sociālā darba pamatvērtība ir cilvēks, kurš pelnījis cieņpilnu attieksmi. Tieši sociālā taisnīguma principi neatkarīgi no tautības, sociālā statusa, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības vai citiem aspektiem, pasaulē tiek izmantoti par pamatu arī normatīvo aktu, pakalpojumu un atbalsta sistēmu veidošanai. 

Lai gan sociālais darbs Latvijā ir salīdzinoši jauna profesija, kas pērn atzīmēja 25 gadu pastāvēšanu, katru dienu vairāk nekā 2000 sociālo darbinieku visā Latvijā strādā, lai uzlabotu sabiedrības dzīvi. Te jāuzsver, ka vairumā gadījumu runa ir par darbu ar pašiem neaizsargātākajiem un atstumtākajiem. Lielākā daļa sociālo darbinieku strādā pašvaldību sociālajos dienestos. Pārējie nodrošina atbalstu cilvēkiem krīžu centros, ieslodzījuma vietās, slimnīcās, kā arī sniedz dažādus sociālos pakalpojumus vardarbībā cietušām personām, cilvēktirdzniecības upuriem, tiem, kuri nonākuši atkarībās, un daudziem citiem. 

Kāda ir sociālā darba profesijas nākotne? 

Futurologu prognozes par nākotnes profesijām digitalizācijas laikmetā turpmākajos gados arī atzīst sociālā darba nozīmīgo lomu. Neskatoties uz tehnoloģiju straujo ienākšanu mūsu dzīvēs, cilvēks visos laikos paliks cilvēks, ar savām iespējām, pienākumiem, atbildību, attiecībām un arī sarežģījumiem katrā no šiem aspektiem. Sociālās problēmas prasa individuālu pieeju, komunikāciju, ieklausīšanos un sadzirdēšanu, ko mākslīgais intelekts atrisināt nevarēs. Turklāt saistībā ar dažādiem globāliem procesiem, piemēram, sabiedrības novecošanos, sociālā darba nozīmība nākotnē tikai pieaugs.

Pašlaik sociālais darbs globāli tiek novērtēts kā viena no straujāk augošajām profesijām. Starptautiskā sociālo darbinieku asociācija (NASW) prognozē, ka tuvākajos 10 gados pasaulē papildus būs nepieciešams pat miljons sociālo darbinieku. Miljons!  Šobrīd sociālie darbinieki ir pieprasīti jebkurā valstī - ne tikai publiskajā un nevalstiskajā sektorā, bet arī iesaistoties tādu globālu problēmu risināšanā kā migrācija, sociālā nevienlīdzība, klimata izmaiņas, karadarbības un dabas katastrofu seku likvidēšana. 

Tomēr, neskatoties uz lielo pieprasījumu pēc sociālā darba profesionāļiem, Latvijā trūkst sociālo darbinieku. Darbs ir grūts un nemitīgiem izaicinājumiem piesātināts. Nepietiekamā darbinieku skaita dēļ veidojas pārslodze, tamdēļ paši sociālie darbinieki ir bieži pakļauti profesionālai izdegšanai un pat nomāktībai. 

Sociālais darbs Latvijā šobrīd diemžēl nav pienācīgi  atalgota profesija, tāpēc gribas ticēt, ka pašvaldības kā darba devēji arvien vairāk apzināsies šīs profesijas nozīmīgumu. Sociālo darbinieku atalgojums būtu jātuvina valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajai profesijas maksimālajai vērtībai. Turklāt ir lietas, kuras var izdarīt jau tagad - nodrošināt pienācīgu, atbilstošu darba vidi un infrastruktūru un citu papildus atbalstu, kā, piemēram, veselības apdrošināšanu. 

Sociālais darbs ir profesija, kuras priekšplānā ir sociālo pārmaiņu radīšana - cilvēka, kopienas un pat pasaules līmenī! Tā ir profesija, kas padara pasauli labāku un arī mums kā sabiedrībai ir aktīvāk jādomā par atbalstu sociālā darba profesionāļu centieniem. To varam sākt ar pārdomām par iespējām, ko ikkatrs no mums var darīt citu labā, kā arī par sociālā darba jau minētajām pamatvērtībām - cieņa pret cilvēku, vienlīdzība, pašnoteikšanās atbalstīšana un taisnīgums. 

Ilze Kurme, 
Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” vadītāja

 

 

 

 

| 14.03.2019

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsludinājusi septītās Finanšu pratības nedēļas kampaņu, kas notiks no 25. līdz 31. martam. 
Labklājības ministrija ir viena no FKTK partneriem Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas īstenošanā (2014.g. - 2020.g.).
Aktualizējot finanšu pratības nozīmību, aicinām iepazīties ar animācijas filmu par pensiju sistēmu un sociālajām apdrošināšanas iemaksām.
Plašāka informācija par kampaņu šeit.
 

| 12.03.2019

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izsludina konkursu skolēniem “Ko es vēlētos pateikt saviem vecākiem”. Konkursa gaitā skolēniem un profesionālo skolu audzēkņiem tiek piedāvāta iespēja formulēt un izteikt savas domas, idejas un pārdomas, ko viņi vēlētos paust saviem vecākiem, taču dažādu iemeslu dēļ tas nav izdevies vai nav iespējams.

Konkursā var piedalīties ikviens vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes skolēns vai audzēknis, sākot no 7. klases. Konkursa darbi tiks vērtēti trīs kategorijās: 7. līdz 9. klašu, 10. līdz 12. klašu un profesionālo izglītības iestāžu kategorijās.

Konkursa darbus var iesniegt līdz 30. aprīlim, bet konkursa uzvarētājus apbalvos maijā.
Detalizētāka informācija par konkursu atrodama VBTAI mājaslapā www.bti.gov.lv sadaļās „Aktualitātes” un „Konkursi”.

Arhīvs Pilns arhīvs