gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  
Aktulitātes pirmālapa Pilns arhīvs
| 12.11.2018

Bērna intereses iespējams aizstāvēt visefektīvāk, ja visi atbildīgie speciālisti un dienesti ir ieinteresēti sadarbībā un tā notiek profesionāli un intensīvi. Lai pārrunātu šīs sadarbības metodes, dalītos ar labo pieredzi un praksi un diskutētu par nepieciešamajiem uzlabojumiem starpinstitūciju sadarbības uzlabošanā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 13. novembrī rīko konferenci “Sadarbība – bērna nākotnei”.

Konferences gaitā tās dalībniekiem būs iespēja uzzināt par aktualitātēm pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu sadarbībā un par starpinstitucionālās sadarbības uzlabošanas aspektiem kopumā. Konferencē tiks skarta arī bāriņtiesu un Valsts robežsardzes sadarbība un runāts par bāriņtiesu un sociālo dienestu sadarbības izaicinājumiem un labo praksi. Daļa konferences tiks veltīta bērnu problēmraisošai uzvedībai, seksuālajai vardarbībai pret bērnu un atbalsta sistēmas nozīmei bērna uzvedības grūtību mazināšanā. Konferences noslēgumā notiks paneļdiskusija par aktuālajiem jautājumiem.

Konferences būtiskākā auditorija ir bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošie speciālisti no bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem, izglītības iestādēm utt.

Konference notiks Nacionālajā bibliotēkā, tās sākums plkst. 11:00.

Konferences TIEŠRAIDE skatāma ŠEIT

| 15.10.2018

Kas ir deinstitucionalizācija?

Deinstitucionalizācijas (DI) process paredz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā un iesaisti darba tirgū, tādējādi veicinot viņu neatkarību un patstāvību. Tostarp tiek radīts plašs pakalpojumu klāsts, lai arī bērni, kas dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. 

Kas to īsteno Latvijā?

DI ir Labklājības ministrijas virzīts iekļaujošas sabiedrības veidošanas process, mainot attieksmi un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu visā valstī - grupu mājas, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus, sociālo mentoru pakalpojumus, atbalsta grupas, u.c. Tas tiek īstenots kopā ar 115 pašvaldībām visā Latvijā. Šī brīža sistēmas maiņa un pilnveide nodrošinās nepieciešamo atbalstu cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, lai viņi varētu dzīvot mājās, ģimeniskā vidē, saņemot nepieciešamo atbalstu parastā mājoklī vai grupu mājā. Tas novērsīs situāciju, ka šādiem cilvēkiem ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, jo viņiem nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā.

Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir viena no tām Eiropas valstīm, kur šāda sistēma vēl nav pilnībā ieviesta.

Kas ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem?

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir psihiska saslimšana vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā. Pie GRT tiek pieskaitīts, piemēram, autisms un Dauna sindroms, kā arī tādas psihiska rakstura saslimšanas kā, piemēram, šizofrēnija, depresija, veģetatīvā distonija, anoreksija un citas.

Pārmaiņas ir vērstas uz cilvēku ar psihiskās veselības vai intelektuālās attīstības traucējumiem, kuriem ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, iekļaušanu sabiedrībā:

  • ja cilvēks ar GRT dzīvo sabiedrībā (nesaņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā);
  • ja cilvēks dzīvo ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā, un vēlas uzsākt neatkarīgu dzīvi.

Iesaistīšanās DI projektu aktivitātēs ir brīvprātīga. Papildus cilvēkiem ar GRT DI aktivitātes ir vērstas arī uz ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas dzīvo ģimenēs.

Kas tieši mainīsies un kā būs pēc DI projektu pabeigšanas?

Patlaban Latvijā 21 992 pilngadīgiem iedzīvotājiem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte garīga rakstura traucējumu dēļ. No tiem 4 496 šobrīd saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, kur viņiem ir ļoti ierobežotas pašnoteikšanas iespējas pār savu dzīvi. Projekta ietvaros paredzēts paplašināt šiem cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamību gan ģeogrāfiski, gan saturiski. Tādējādi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu īpatsvars tiks būtiski palielināts, bet aprūpe institūcijās – samazināta.  Ja, projektus uzsākot, šī attiecība bija 20:80 (no visiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas saņēma sociālos pakalpojums, 20% saņēma sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, bet 80% - pakalpojumus institūcijā), līdz 2023. gadam šim īpatsvaram jāmainās uz 45:55.

Tāpat cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs paplašinājušās izglītības iespējas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā – piecās dažādās tālākizglītības programmās, kā arī 35 prasmju apmācības programmās, kas palīdzēs iekļauties darba tirgū.

Sniedzot darba iespējas cilvēkiem ar GRT, uzņēmējiem ir iespēja būt ne tikai sociāli atbildīgiem, bet arī saņemt dažāda veida valsts atbalstu nodarbinātības veicināšanai. Piemēram, viens no atpazīstamākajiem Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumiem cilvēkiem ar invaliditāti ir subsidētas darba vietas. Tas ļauj darba devējam, kas nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, saņemt finansiālu atbalstu darbinieka un darba vadītāja ikmēneša darba algai, darba vietas pielāgošanai, kā arī ergoterapeita, surdotulka un atbalsta personu pakalpojumiem, ja nepieciešams.

Kādēļ šis process ir nepieciešams?

Process veicina veselīgas, mūsdienīgas sabiedrības veidošanos, kas aicina uz ikvienu cilvēku raudzīties līdzvērtīgi, neierobežojot indivīda tiesības uz pašnoteikšanos. Lielākajā daļā attīstīto valstu līdzīgas sistēmas jau izveidotas un darbojas efektīvi. Latvijā vēl arvien sabiedrības attieksmi raksturo seni mītos balstīti aizspriedumi un aplami stereotipi par šo personu spējām sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē un darba tirgū.

Kādi ir jaunā procesa ieviešanas termiņi?

Deinstitucionalizācijas process tika uzsākts 2015. gadā un DI projektus paredzēts noslēgt 2023. gadā.

Kur tiek ņemts finansējums šim projektam?

Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi. DI projektam kopumā atvēlēts finansējums aptuveni 91 miljona eiro apmērā. Pašvaldības, kas projektos nepiedalās, nesaņems ES finansējumu, tādējādi sociālo pakalpojumu attīstībai izmantos tikai pašvaldības vai citus pieejamos resursus.

Plašāk par projektu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv

| 14.10.2018

Latvijā šobrīd ir gandrīz 22 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kam noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu dēļ šo personu socializēšanās iespējas nereti ir ļoti ierobežotas. Lai skaidrotu šo cilvēku iekļaušanas sabiedrībā nozīmību un iespējas, Labklājības ministrija (deinstitucionalizācijas atbalstam) uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze!”. 

“10. oktobrī atzīmējam Pasaules garīgās veselības dienu. Taču, vai mēs īsti izprotam, kas ir garīgā veselība? Sabiedrības garīgo veselību raksturo ne tikai statistikas dati par to, cik daudz mūsu valstī ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās garīgās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja tajā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts garīgā veselība ir pilnveidojama. Ceru, ka ar šo kampaņu mums izdosies mazināt stereotipu sienu, kas patiesībā ir sava veida aizsardzība pret citādajiem, un ka tā mudinās uz veselīgu atvērtību, kurā mēs cits no cita varam daudz iegūt, saskatot primāri cilvēka personību, nevis diagnozi,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir dažādi garīga rakstura traucējumi un pakāpes, aicina atturēties no pāragru secinājumu izdarīšanas, jo šiem cilvēkiem komunikācija ir tikpat nozīmīga, kā ikvienam sabiedrības loceklim. Tādēļ pasperts pirmais solis, uzsākot sarunu, sniegs viņiem iespēju parādīt savas personības pārākumu pār diagnozi.

“Aizspriedumi pret cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem ir dziļi iesakņojušies mūsu sabiedrības apziņā. Cilvēki ar psihiskās veselības problēmām šķiet agresīvi, draudīgi, neprognozējami. Bet tāds reizēm var būt ikviens. Kā atzīmē Pasaules Veselības organizācija, cilvēki ar psihiskās veselības problēmām nav bīstamāki par citiem. Taču cilvēka dabā ir baidīties no visa svešā, nezināmā, tādējādi pašiem radot sev ienaidniekus. Ja sabiedrība pārkāptu šiem aizspriedumiem, uzticētos, ieklausītos, tad cilvēks ar psihiskās veselības problēmām ikvienam varētu būt labs kaimiņš, kolēģis vai draugs. Ar gandarījumu varu teikt, ka savā profesionālajā pieredzē redzu, ka lēnām, taču pamazām šī attieksmes maiņa jau notiek.  Ir cilvēki, kuri palīdz savam kaimiņam ar psihiskās veselības problēmām bez kādas atlīdzības. Ir darba kolēģi, kuri cilvēkam grūtībās palīdz nokļūt pie ārsta. Ir draugi, kuri nepamet, un darba devēji, kuri uzticas un to nebūt nenožēlo,” skaidro Taube.

Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere akcentē: “Sabiedrību veido dažādi cilvēki – cilvēki ar dažādiem uzskatiem, dažādu izskatu un dažādu spēju līmeni. Tai skaitā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Viņos ne vienmēr jāmeklē kāds īpašais talants, ko izcelt, vienkārši ir jādod iespēja cilvēkam būt pašam. Mūsu dienas centrā Mārtiņš ir iemācījies atpogāt pogas, Kārlim izdodas izgatavot lieliskas sveces, bet Baiba spēj noslaucīt putekļus. Vai tie ir sīkumi vai kas nozīmīgs, tas atkarīgs no mūsu katra mērauklas.”


Junior Achievement Latvia līderu projekta ietvaros izveidotās sociālās kampaņas Mēs mainīsim pasauli autors Kārlis Krišjānis Rusmanis, iepazīstinot sabiedrību ar savu īpašo brāli, ir izdarījis līdzīgus secinājumus: "Cilvēkiem vienkārši ir bail no nesaprotamā, neiepazītā. Tomēr ir jāmācās pieņemt atšķirīgais, lai kļūtu par labākiem cilvēkiem. Mani draugi tagad ir arī mana brāļa draugi. Viņi viņu ir iepazinuši, pieņēmuši, ka viņš komunicē citādi, taču viņi saprotas un viņiem ir interesanti. Ja arī pārējā sabiedrība būs atvērtāka un mācīsies saprast cilvēkus, piemēram, ar autismu vai Dauna sindromu, pasaule būs labāka vieta, kur dzīvot ikvienam."


“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts aplūkot tādas garīga rakstura traucējumu diagnozes kā autisms, Dauna sindroms, depresija, šizofrēnija un veģetatīvā distonija. Tiks skaidrots, kā izpaužas katra no diagnozēm, kas tām raksturīgs un ko ir būtiski atcerēties komunikācijā ar cilvēkiem, kuriem ir kāda no šīm diagnozēm.

Kampaņas materiāli: https://we.tl/t-ahza0Mo0iB 

Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/

 
| 04.01.2018

Brīvprātīgais darbinieks ir sirsnīgs, palīdzēt gribošs cilvēks, kurš strādā bez finansiālas atlīdzības, pretī saņemot bērnu mīlestību un VSAC darbinieku pateicību, iegūstot pieredzi un zināšanas profesionālu pasniedzēju vadībā. 

Par brīvprātīgo var kļūt jebkura pilngadīga persona, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem un konfesionālās piederības. Katram, kas to vēlas, ir iespēja kļūt par brīvprātīgo darbinieku centrā, ziedojot tam pāris stundas dienā, nedēļā vai mēnesī atkarībā no vēlmēm un iespējām. 

Latvijā ir sešas VSAC filiāles, kurās brīvprātīgie darbinieki var palīdzēt bērnu audzināšanā un aprūpēšanā: 

1.VSAC "Rīga" filiāle "Rīga", kas atrodas Kapseļu ielā 31/18, Rīgā. Papildus informācija:

2.VSAC "Rīga" filiāle "Pļavnieki", kas atrodas Zebiekstes ielā 3, Rīgā. Papildus informācija:

3.VSAC "Rīga" filiāle "Teika", kas atrodas Stāmerienas 4, Rīgā.  Papildus informācija:

4.VSAC "Rīga" filiāle "Baldone", kas atrodas Mežvidu ielā 17, Baldone, Baldones novadā. Papildus informācija:

5.VSAC "Latgale" filiāle "Kalkūni", kas atrodas Komunālā iela 104, Kalkūnos, Daugavpils novadā. Papildus informācija:

6.VSAC "Kurzeme" filiāle "Liepāja", kas atrodas Apšu ielā 3, Liepājā. Papildus informācija:

Šīs filiāles ar prieku sagaidītu un uzņemtu trīs vai četrus brīvprātīgos dienā, kuri līdz trim stundām varētu palīdzēt piepildīt bērnu ikdienu ar uzmanību un rūpēm - auklēt, pabarot, spēlēties, lasīt, dziedāt, organizēt radošās un spēļu nodarbības, ritmikas nodarbības, pastaigāties un darīt citas lietas, kas tik ļoti svarīgas labai bērnībai. Konkrētais uzdevums tiktu precizēts filiālē atbilstoši nepieciešamībai un situācijai konkrētajā dienā.

Lai kļūtu par brīvprātīgo darbinieku:

1. jāiepazīstas ar informāciju par VSAC filiālēm un to atrašanās vietu, kā arī informāciju par katras konkrētās filiāles vajadzībām pēc brīvprātīgo darbinieku atbalsta bērnu aprūpes procesa nodrošināšanā;

2. jāizvēlas konkrētā VSAC filiāle, kurā vēlaties veikt brīvprātīgo darbu;

3. jāaizpilda pieteikums brīvprātīgajam darbam, t.sk. norādot izvēlēto VSAC filiāli;

4. jānogādā pieteikums Labklājības ministrijā, Skolas ielā 28, Rīgā (ar norādi "Brīvprātīgā darba pieteikums" nododot apsargam) vai Jums tuvākajā/ērtāk sasniedzamajā VSAC filiālē.

Ja nav iespējas izdrukāt pieteikumu, tad gan Labklājības ministrijā, gan VSAC filiālēs ir pieejamas jau izdrukātas pieteikuma veidlapas un tās var aizpildīt uz vietas.

Tiklīdz VSAC būs izvērtējusi pieteikumu un personas datu pārbaude apliecinās, ka nepastāv šķēršļi brīvprātīgā darba veikšanai, VSAC tiks noslēgts līgums par brīvprātīgā darba veikšanu konkrētā filiālē.

Ko brīvprātīgajiem darbiniekiem piedāvā VSAC?

1. nodarbošanos atbilstoši interesēm un iespējām,

2. atbalstu, profesionāļu vadītu apmācību un supervīziju,

3. kopīgus pasākumus,

4. kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar brīvprātīgā darba veikšanu (obligātā veselības pārbaude, nokļūšana).

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā, lūdzu sazinieties:

• par brīvprātīgo darbu VSAC "Rīga" filiālē "Rīga", "Pļavnieki", "Teika" un "Baldone" ar brīvprātīgā darba koordinatori Kristīni Jarmakoviču, kontakti: tel.67436870; e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

• par brīvprātīgo darbu VSAC "Latgale" filiālē "Kalkūni" ar brīvprātīgā darba koordinatori Lindu Biķernieci, tel.65175244, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

• par brīvprātīgo darbu VSAC "Kurzeme" filiālē "Liepāja" ar brīvprātīgā darba koordinatori Antru Osi, tel. 63491793, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ';document.getElementById('cloak43f04d705dacfca1ebf64b3ff6f6c140').innerHTML += ''+addy_text43f04d705dacfca1ebf64b3ff6f6c140+'<\/a>';

• par brīvprātīgo darbu VSAC ar Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecāko eksperti Sigitu Rozentāli, tel.67021663, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

| 02.08.2018 "2018.gada 21.jūnijā tika izdarīti grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredz, ka 2018. gada 24. septembris, Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā diena, tiek noteikts par svētku dienu.
Gan Darba likuma 75.3pantā, gan Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta 11.daļā ir ietverts identisks stundas algas likmes aprēķins: "Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī."

Ņemot vērā to, ka šādi grozījumi ietekmē kalendārā gada vidējo darba stundu skaitu, kā arī to, ka grozījumi ir pieņemti gada vidū, sākot ar 2018.gada 12.jūliju, veicot aprēķinus, ir jāpiemēro precizētais darba stundu skaits. Tas nozīmē, ka stundu algu likme, kas tika aprēķināta no 2018.gada sākuma ir spēkā līdz 11.jūlijam ieskaitot, bet savukārt no 12.jūlija stundu likme tiek pārrēķināta un tā tiek saglabāta līdz gada beigām. "

| 28.06.2018 Labklājības ministrija (LM) uztur aktuālu ideju par to, ka pensionāru izmaksājamajai pensijai jāpiešķir piemaksa - viens procentpunkts no viņu bērnu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām savu pensiju apdrošināšanai.

Tas uzsvērts informatīvajā ziņojumā „Par senioru dzīves kvalitātes uzlabošanu", ko ceturtdien, 28. jūnijā, izskatīja un pieņēma zināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Par to tagad tiks gaidīti atzinumi no ministrijām, pēc kā jautājums tiks skatīts valdības sēdē. Ja Ministru kabinetā to atbalstīs, tad grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiks iekļauti 2019. gada budžeta likumprojektu paketē.

"Šāda sistēma gan veicinās nodokļu maksāšanu Latvijā, gan paaudžu solidaritāti. Mums ir būtiski vēlreiz parādīt, ka tie, kas godprātīgi vispārējā režīmā maksā nodokļus, ir ieguvēji. Šoreiz tiešā veidā sniedzot atbalstu saviem vecākiem - pensionāriem. Turklāt šādi netiks palielināts nodokļu slogs," uzskata labklājības ministrs Jānis Reirs.

Ja LM ideja īstenosies, šādu atbalstu saviem vecākiem sniegs tikai tie nodokļu maksātāji, kuri tos maksā vispārējā režīmā ar likmi 35,09%. Turklāt, jo vairāk būs bērnu, kas maksā nodokļus Latvijā, jo lielāku pensijas piemaksu saņems vecāki. Piemēram, ja algas apmērs ir 500 eiro mēnesī, tad vecākiem novirzītais viens procentpunkts veidos gada piemaksu 60 eiro apmērā. Ja šo piemaksu saņems abi vecāki, tad summa tiks sadalīta uz pusēm.

Arhīvs Pilns arhīvs