gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Reģistrētā bezdarba statistikā 2018. gads ir noslēdzies ar Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētiem 59 tūkstošiem bezdarbnieku un reģistrēto bezdarba līmeni 6,4%. Savukārt, 2017. gada beigās bezdarbnieku skaits bija 63 tūkstoši un reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,8%, bet 2016. gada beigās attiecīgi bija 78 tūkstoši bezdarbnieku un bezdarba līmenis - 8,4%. Pirmskrīzes zemākais bezdarba līmenis tika fiksēts 2008.gada maijā - 4,8%, kad bezdarbnieku skaits bija 52 tūkstoši. Savukārt krīzes laikā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis 2010.gada martā sasniedza 17,3%, un bija reģistrēti 194 tūkstoši bezdarbnieku.

Sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija kopumā uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.

Eiropas Komisijas prognozes[1] bezdarba līmenim (CSP Darbaspēka apsekojumā iegūstamie dati) Latvijai 2019. gadam ir 6,7% (par pilno 2018. gadu datu vēl nav, bet prognoze 2018. gadam ir 7,3%. 2017. gadā bezdarba līmenis bija 8,7%). Savukārt Ekonomikas ministrija prognozē[2], ka bezdarba līmenis (CSP Darbaspēka apsekojumā iegūstamie dati) 2019. gadā varētu samazināties līdz 6,8% vidēji gadā un darba meklētāju skaits  samazināties par gandrīz 7000 - līdz aptuveni 67 000 vidēji gadā. EM ieskatā 2019. gadā būtisks stimuls bezdarba kritumam joprojām būs pieprasījuma faktori. Savukārt pēc 2019. gada arvien vairāk bezdarba tendences ietekmēs darbaspēka piedāvājuma samazinājums. Vienlaikus Eiropas Komisija prognozē, ka kopumā saglabāsies neliels nodarbinātības pieaugums, jo 2018. gadam EK prognoze nodarbinātības līmeņa pieaugumam bija 1,5 procentpunkti, bet 2019. gadam prognoze ir tikai 0,3 procentpunkti.

Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis (saskaņā ar NVA datiem) 2019. gadā tiek prognozēts 5,9% apmērā. Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā.  Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.

 

2018. gada laikā darbā uz nenoteiktu vai noteiktu laiku vai par pašnodarbinātajiem bija iekārtojušies 63 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku. Daļa bezdarbnieku uzsāka darbu no jauna radītās darba vietās, jo kopumā nodarbināto skaits saskaņā ar CSP Darbaspēka apsekojuma datiem 2018. gadā varētu būt pieaudzis par aptuveni 20 tūkstošiem. 2018. gada laikā NVA tika pieteiktas pavisam 88 tūkstoši brīvās darba vietas (2017.gadā pieteikto brīvo darba vietu skaits bija 71 tūkstotis). Paredzams, ka arī 2019. gadā būs vērojama tendence pieaugt aktuālo brīvo darba vietu skaitam. 2018. gada septembra beigās aktuālo brīvo darba vietu skaits sasniedza augstāko rādītāju (24 181 vakances) kopš 2007. gada.

Vienlaikus daudziem darba devējiem izteikta darbaspēka pieprasījuma un vakanču apstākļos 2019. gadā būs jādomā arī par uzņēmumu darbības efektivizēšanu un  produktivitātes celšanu, ieviešot automatizācijas un citus risinājumus. Tāpat konkurences cīņā par darbaspēku jāapzinās, ka aizvien aktuālāki kļūs ieguldījumi savu darbinieku izglītībā un motivācijā, kā arī drošas, veselīgas un motivējošas darba vides uzturēšanā, lai noturētu un piesaistītu darbiniekus.

Savukārt migrācijas (darbaspēka piesaistes no ārvalstīm) diskusiju kontekstā svarīgi būs ņemt vērā, ka migrācijas politikas lēmumus ietekmē arī ES līmeņa regulējums un diskusijas, kā arī šiem lēmumiem var būt ļoti nozīmīga ietekme ne tikai uz vietējo darbinieku algu līmeni, bet arī uz kopējo tautsaimniecības produktivitātes attīstību un sociālekonomisko situāciju ilgtermiņā.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2018. gada nogalē bija Rīgā (3,9%) un Rīgas reģionā (4,2%), bet lielākais Latgalē (14,7%). Tā kā jau šobrīd ir zems bezdarba līmenis Rīgā un aptuveni trīs ceturtdaļas vakanču tiek reģistrētas Rīgas reģionā, tad izteiktāka darbaspēka nepietiekamība būs vērojama Rīgā un Pierīgā, kas piesaistīs darba meklētājus arī no citiem reģioniem. 2018. gadā reģionālās mobilitātes atbalsts tika attiecināts arī dodoties uz darbu Rīgā, kā arī sākot ar 2019. gadu tiek palielināts pats mobilitātes finanšu apmērs. Tomēr šis atbalsts tikai daļēji var risināt darbaspēka nokļūšanas problēmu uz vietām, kur ir darbs, jo mobilitātes iespējas joprojām apgrūtina nepietiekams atbilstošu īres mājokļu piedāvājums, sabiedriskā transporta un ceļu infrastruktūra.

Salīdzinājumā ar Igaunijas, Lietuvas un Skandināvijas valstu nodarbinātības līmeni, Latvijā tas ir zemāks, tas savukārt nozīmē, ka vēl ir potenciāls piesaistīt darba tirgum ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus. Nodarbinātības valsts aģentūra arī 2019. gadā turpinās attīstīt sadarbību ar darba devējiem, lai atbilstoši pieprasījumam pēc darbiniekiem konkrētās profesijās sniegtu nepieciešamo atbalstu potenciālo darbinieku atlasē, nodrošinātu bezdarbniekiem un darba meklētājiem pārkvalifikāciju un papildus prasmju apguvi darba devēju pieteiktajās vakancēs, kā arī aicinās intensīvāk izmantot praktiskās apmācības iespējas pašos uzņēmumos uz vietas. Tāpat NVA 2019. gadā darba devēju uzmanību vērsīs tādu grupu integrācijai darba tirgū, kas ir neizmantots potenciāls un ir gatavs iekļauties nodarbinātībā – personas ar invaliditāti, pirms-pensijas vecuma iedzīvotāji, ilgstoši bez darba esošie iedzīvotāji, personas bez darba pieredzes un ar zemu kvalifikāciju.