6. decembrī Saldū viesojās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vēstniece Latvijā Hanan Khalfan Al Aleeli, ar kungu un Labklājības ministre Ramona Petraviča.

Saldus novada pašvaldībā viesi tikās ar domes priekšsēdētāju Māri Zustu, izpilddirektoru Kristapu Osi, SIA “Cannelle Backery” vadītāju Ivaru Skrebeli un pašvaldības speciālistiem. Tikšanās laikā tika pārrunātas sadarbības iespējas kopīgu projektu realizēšanā, investoru piesaistē un eksporta attīstībā. 

Vizītes laikā AAE vēstniece uzsvēra, ka Latvijas cilvēki ir ļoti talantīgi – katrs pieprot kaut ko lielisku – dzied vai dejo, ada vai šuj. 

AAE  vēstniece Latvijā Hanan Khalfan Al Aleeli ir pedagogs pēc izglītības, tādēļ jo īpaši viņu iepriecināja tikšanās ar bērniem pirmsskolas izglītības iestādē un pamatskolā. Vēstnieces kundze saredz dažādas iespējas abu valstu sadarbībai gan skolnieku apmaiņas programmas veidošanā, lai savestu kopā Latvijas un AAE bērnus, tā veicinot nacionālo toleranci un atvērtu durvis ekonomiskai sadarbībai ilgtermiņā. 

Labklājības ministre Ramona Petraviča izteica gandarījumu, ka spēj piesaistīt AAE vēstniecības interesi un vēlmi veidot kopīgus projektus nākotnē Saldus skolu jaunatnes attīstīšanai un izglītošanai. 

Vizītes laikā vēstniece un ministre apmeklēja Saldus pamatskolu,  PII “Cerībiņa”, kur  tikās ar bērniem, iestādes vadītājiem un darbiniekiem. Kopīgi tika apskatītas izglītības iestāžu telpas, baudītas svētku koncertprogrammas un pārrunātas sadarbības iespējas.
 

Labklājības ministre Ramona Petraviča norāda, ka pansionāts “Lauciene” jau agrāk nokļuvis Labklājības ministrijas redzeslokā un nākamnedēļ plānota atkārtota ministrijas darbinieku vizīte situācijas kopumā izvērtēšanai. Saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem ministre sagaida arī pašvaldības aktīvāku rīcību to novēršanā.

“Ja pašvaldības sociālās aprūpes iestāde tiek vainota klientu nāves gadījumos,  tas vērtējams kā  smagākais pārmetums un prasa rūpīgu apstākļu izvērtēšanu un patiesības noskaidrošanu, iesaistoties arī tiesībsargājošajām iestādēm. Vienlaikus aicinu pašvaldību nekavējoties rīkoties, lai kopumā novērstu pārkāpumus šajā iestādē un būtiski uzlabotu pakalpojumu kvalitāti,” atzīst R. Petraviča pēc saņemtās informācijas par diviem nāves gadījumiem šajā pansionātā.

Talsu novada pašvaldības iestāde pansionāts “Lauciene” Labklājības ministrijas redzeslokā ir jau kopš 2012. gada. Pēc kārtējās pārbaudes šī gada maijā ministrijas darbinieki atkārtoti konstatējuši virkni nepilnību, kas liecinājuši par zemu pakalpojuma kvalitāti. Saņemot jaunu informāciju par nāves gadījumiem, kuri iespējams iestājušies darbinieku nolaidības dēļ, ministrija uzdevusi Talsu novada Sociālajam dienestam līdz šī gada 16. decembrim sniegt paskaidrojumus. 

“Diemžēl šis gadījums liecina, ka pašvaldības ne vienmēr izprot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normas, kas nosaka pašvaldību sociālo dienesta atbildību par pakalpojuma kvalitāti un labas pārvaldības principu ievērošanu iestādēs, kuru uzturēšanai tiek tērēti pašvaldības līdzekļi, “ ir pārliecināta R. Petraviča. 

Ministre plāno atkārtoti vērsties pie visu pašvaldību vadītājiem, lai atgādinātu par pašvaldību atbildību ne vien sniegto pakalpojumu nodrošināšanā, bet arī to nevainojamā kvalitātē.
 

Starptautisko brīvprātīgo dienā, kas tiek atzīmēta 5. decembrī, Labklājības ministrija aicina pieteikties cilvēkus, kas vēlas darboties valsts sociālās aprūpes centros. Brīvprātīgais darbs tiek veikts filiālēs, kuras nodrošina aprūpi bērniem - VSAC "Latgale" filiāle "Kalkūni", VSAC "Kurzeme" filiāle "Liepāja" un VSAC "Rīga" filiālēs "Rīga", "Teika", "Pļavnieki" un filiālē, kura nodrošina aprūpi pilngadīgām neredzīgām personām - VSAC "Rīga" filiālē "Jugla" un filiālē, kura nodrošina aprūpi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem - VSAC "Rīga" filiāle "Kalnciems".

Kopš 2017.gada nogales par brīvprātīgā darba iespējām ir interesējušies un iesniegumus brīvprātīgā darba veikšanai iesniegušas 349 personas, no kurām 253 personas ir noslēgušas līgumus. 2019.gadā 89 cilvēki ir iesniegušas pieteikumus brīvprātīgā darba veikšanai, ar 51 ir noslēgti brīvprātīgā darba līgumi. Līdz decembrim 44 cilvēki veic brīvprātīgo darbu regulāri, nostrādājot VSAC 1727 brīvprātīgā darba stundas.

Brīvprātīgie galvenokārt tiek nodarbināti saturīga brīvā laika pavadīšanā – kopīgā dziedāšana vai grāmatu lasīšana, kustību nodarbības, pastaigās ārā un ekskursijas, radošo darbnīcu organizēšana, un dažādu pasākumu organizēšanas darbos un bērnu pieskatīšanā pasākumos. Brīvprātīgie pavada bērnus arī uz dievkalpojumiem baznīcā, Svētdienas skolu un asistē izglītības iestādēs.  VSAC "Rīga" filiāles “Rīga” brīvprātīgie kopš 2018.gadā nodrošina arī klātbūtni bērnam ārstēšanas procesā slimnīcā. 

VSAC darbinieki atzīst, ka brīvprātīgo palīdzība ir nozīmīgs pagrieziens sabiedrības informēšanā un līdzatbildībā par cilvēkiem, kuri uzturas aprūpes centros, t.sk. par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Šie cilvēki strādā sava sirds aicinājuma un entuziasma dēļ, tāpēc bieži vien ir sirsnīgāki un motivētāki veikt savus pienākumus, viņiem veidojas individuāls kontakts, kas  stabilizē aprūpes centros esošo cilvēku psiholoģisko stāvokli, kā arī veicina bērnu attīstību.

Par brīvprātīgā darba veicēju var kļūt jebkura pilngadīga persona, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem un konfesionālās piederības. 
Tiem, kas vēlas iesaistītes brīvprātīgā darba kustībā, iesakām sazināties:
•    par brīvprātīgo darbu VSAC "Zemgale" ar Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāju Inetu Niedru, tel.63963990, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 
•    par brīvprātīgo darbu VSAC "Vidzeme" ar vecāko eksperti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jautājumos Ingūnu Prauliņu, tel. 64220833, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
•    par brīvprātīgo darbu VSAC "Latgale" ar brīvprātīgā darba koordinatori Lindu Biķernieci, tel.65175244, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.  
•    par brīvprātīgo darbu VSAC "Kurzeme" ar brīvprātīgā darba koordinatori Antru Osi, tel. 63491793, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 
•    par brīvprātīgo darbu VSAC "Rīga" ar brīvprātīgā darba koordinatori Sanitu Jaunzemi, tel.67436871; e-pasts:Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
•    par brīvprātīgo darbu VSAC ar Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecāko eksperti Sigitu Rozentāli, tel.67021663, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 
 

Labklājības ministrija (LM) projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros turpina tematisko diskusiju ciklu veltītu dažādiem aspektiem, kam ir būtiska ietekme uz sociālo dienestu darba efektivitāti un sociālā darba speciālistu profesionalitāti. Cikla ietvaros jau notikušas septiņas tematiskās diskusijas – par ētiku sociālajā darbā, sociālā darba izglītības izaicinājumiem, sociāla darba specifiku lauku vidē, sociālo darbinieku slodzi, atbalsta sistēmu pusaudzim un viņa ģimenei Latvijā, kā arī par dažādību sociālajā darbā.

Cikla astotā diskusija “Sociālais darbinieks ārstniecības iestādē” notiks trešdien, 11. decembrī, plkst. 13.00, Kaņepes Kultūras centrā, Skolas ielā 15, Rīgā. 

Šobrīd lielajās Latvijas valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs kopā strādā no 30 līdz 50 sociālā darba speciālistu. Sociālā darbinieka klients ārstniecības iestādē ir persona ar vairākām sociālām problēmām, no kurām vismaz viena ir saistīta ar nopietniem veselības traucējumiem vai to radītajām sekām, bet citas ar sarežģītām attiecībām ģimenē, mājokļa un ienākumu trūkumu, vardarbību ģimenē, atkarību problēmām u.c., līdz ar to, lai palīdzētu klientam, sociālajam darbiniekam ārstniecības iestādē ir jābūt plašām zināšanām. . Šīs zināšanas ir ne tikai par sociālās palīdzības, aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem, juridiskiem jautājumiem, bet arī par veselības aprūpes un rehabilitācijas sistēmu, par slimību specifiku un to izraisītām sekām gan klientam, gan ģimenei kopumā. 

Lai arī sociālais darbs ārstniecības iestādē pastāv vairākus gadu desmitus, joprojām vairumā gadījumu sociālā darbinieka loma ir neskaidra un nenoteikta. Sociālā darbinieka darba uzdevumi un pienākumi dažādās ārstniecības iestādēs var atšķirties atkarībā no darba devēja izpratnes par sociālā darba specifiku. Tāpat nav izveidota normatīvā bāze sociālā darba pakalpojuma saņemšanai ārstniecības iestādēs, kas sekmētu vienotu izpratni par sociālā darbinieka vietu, lomu un uzdevumiem ārstniecības iestādē, sadarbību ar citiem ārstniecības iestādes speciālistiem un starpnozaru profesionāļiem. 

Diskusijas laikā tiks runāts par sociālā darbinieka vietu ārstniecības iestādē, par profesionālās kompetences robežām, profesionālo identitāti, par sadarbību ar citiem profesionāļiem gan ārstniecības iestādes ietvaros, gan ārpus tās, kā arī par nepieciešamību pēc medicīniskā sociālā darba specializācijas un normatīvā bāzes, kas nostiprinātu sociālā darba statusu ārstniecības iestādē.

Diskusijā piedalīsies ārstniecības iestāžu darbinieki - sociālie darbinieki un citi profesionāļi, Labklājības un Veselības ministrijas pārstāvji, eksperti sociālā darba izglītības jomā, pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Diskusiju vadīs psihoterapeite un sertificēta supervizore Diāna Indzere. 
Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2023. gada decembrim.
 

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir gandarīta, ka ar pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem beidzot izdevies iekustināt minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveidošanas plānu, kas ir svarīgi, lai mazinātu nabadzības riskus Latvijā. 

Pavisam valstī 73 000 iedzīvotāju saņems palielinātu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā 20 000 cilvēku - minimālo vecuma pensiju. Ministre norāda, ka viņas plāns ir turpināt darbu pie minimālā ienākuma līmeņa celšanas, veidojot arī nākamo gadu valsts budžetus.

Šonedēļ valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta „Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra Latvijā minimālo vecuma pensiju noteiks, ņemot vērā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi 80 eiro apmērā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības  – 122,69 eiro apmērā. 

Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim, arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu koeficentu. 

Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.

Noteikumu paredz, ka, piemērojot minimālās vecuma pensijas noteikšanas nosacījumus, minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka vecuma pensijas piešķiršanas un pārrēķināšanas dienā, kā arī tad, kad tiek pārskatīta minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze.
 

Projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros tiek turpināts darbs pie nepieciešamo resursu apzināšanas, lai uzlabotu sadarbību un informācijas apriti starp pašvaldību sociālajiem dienestiem un to tuvākajiem sadarbības partneriem. Par to Labklājības ministrija ceturtdien, 5. decembrī, rīko ikgadējo metodiski - informatīvo sanāksmi Latgales plānošanas reģionā.

Nereti profesionāļi savas funkcijas un iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus skata vienas jomas vai iestādes robežās, bet personas vajadzības ietver atbalsta nepieciešamību, kas ir vairāku iestāžu un speciālistu sadarbības rezultāts. Sadarbības mērķis ir iespējami vienoti skatīties uz personai vajadzīgo atbalstu, pamanot informācijas aprites un resursu nepietiekamību vai pārklāšanos, lai personas interesēs savlaicīgi reaģētu un iespējami ātri iesaistītos, nepieļaujot problēmsituāciju attīstību. 

Šī gada metodiskajās sanāksmēs tiek uzsākts dialogs ar ārstniecības iestādēm/personām vardarbības pret bērniem kontekstā, īpaši akcentējot prevences nozīmi. Sanāksmēs tiks apskatīti vai identificēti tie gadījumi un pazīmes, kuras pamanot un par kurām informējot kolēģus, var novērst daudz nopietnāku problēmsituāciju izveidošanos attiecībā uz vardarbību pret bērnu, t.sk. bērna novārtā pamešanu. Informācija, kas iegūta no profesionāļu dialoga, tiks izmantota resursu apzināšanai un atbalsta sistēmas stiprināšanai, lai atvieglotu gan sociālo dienestu darbinieku, gan ārstniecības personu ikdienas darbu, kā arī dotu ieguldījumu uz personas vajadzībām vērstas sistēmas attīstībā.
 
Dialogu starp sociālā dienesta un ārstniecības iestāžu darbiniekiem vadīs sociālantropoloģe Aivita Putniņa, kuras pētniecisko interešu lokā jau ilgus gadus ir arī vardarbības tematika.

Savukārt pasākumu informatīvajā daļā to dalībnieki tiks iepazīstināti ar Labklājības ministrijas pārraudzībā esošo politiku aktualitātēm, un jaunumiem projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" aktivitātēs. Baltijas HIV asociācija sniegs informāciju par HIV izplatību Latvijā un pieejamiem resursiem efektīva atbalsta sniegšanai personām, kuras dzīvo ar HIV.

Metodiskā sanāksme notiks 5. decembrī, viesnīcā “Park Hotel Latgola”, Ģimnāzijas ielā 46. 
Sanāksmes tiek organizētas Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2023. gada decembrim.
 

Labklājības ministre Ramona Petraviča norāda, ka pieņemtie MK noteikumi par iespēju piešķirt invaliditāti uz mūžu novērsīs gadu desmitiem praktizēto netaisnību pret cilvēkiem ar smagu invaliditāti, kurām tā regulāri bija jāpierāda ārstu komisijai. Ministre atzīst, ka šī ir bijusi viena no prioritātēm, ko viņa izvirzījusi, stājoties amatā.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) būs tiesības jau pirmajā invaliditātes ekspertīzē noteikt invaliditāti bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu) personām jebkurā vecumā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, kurām ir iestājušies slimības vai traumas radīti stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kas būtu par pamatu invaliditātei visa mūža garumā. 

Šādu kārtību paredz otrdien, 3. decembrī, valdības sēdē pieņemtie noteikumi "Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību"".

Tas nozīmē, ka, ja VDEĀVK, veicot invaliditātes ekspertīzi (pirmreizēju vai atkārtotu), pēc iesniegtajos dokumentos esošās informācijas varēs pamatoti izsecināt, ka minētie funkcionēšanas ierobežojumi cilvēkam saglabāsies visas dzīves laikā, VDEĀVK būs tiesīga noteikt personai invaliditāti bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa jeb uz mūžu. Tas dos iespēju cilvēkiem ar stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem saņemt sociālās garantijas visa mūža garumā bez atkārtotas dokumentu iesniegšanas VDEĀVK.