Labklājības ministrija informē, ka 2020 gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro.
Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.
Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.
Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,0380.
Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt.
Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, – 60%, ja no 40 līdz 44 gadiem – 70%, bet 45 gadi un vairāk – 80%.
Tā cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0380; ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – piemēros indeksu 1,0446; ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – indekss būs 1,0512 Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu – piemēros indeksu 1,0578.
Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 350 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no š.g. oktobra pensijas apmērs būs 363,30 eiro (par 13,30 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – pensijas apmērs būs 365,61 eiro (par 15,61 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – pensijas apmērs būs 367,92 eiro (par 17,92 eiro lielāks). Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz 370,23 eiro (par 20,23 eiro lielāks).
Indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Indeksējot piemaksu, 2020. gada 1. oktobrī attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,07 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 1,61 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.
Tas nozīmē, ka esošais piemaksas apmērs, kas šobrīd ir 1,07 eiro un 1,61 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0380. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,07 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,11 eiro, bet tie, kas saņēma 1,61 eiro – turpmāk saņems 1,67 eiro.
Piemēram, pensionārs, kurš saņem vecuma pensiju 400 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikto piemaksu 26,75 eiro (par 25 darba gadiem (no 45 gadiem) līdz 1995. gada beigām), no š.g. oktobra saņems vecuma pensiju 423,12 eiro un piemaksu pie pensijas 27,75 eiro.
Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu.
Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2020. gada 30. septembrim.
Pensionāriem pašiem nekas nav jādara – pensiju indeksāciju nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski. Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā (http://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija).
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) jaunais vadītājs Jānis Ābele amata pienākumus sāks pildīt no ceturtdienas, 13. augusta. Plānots, ka darba gaitās viņu ievadīs labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kura Ābeli iepazīstinās ar VBTAI kolektīvu un palīdzēs viņam iejusties jaunajā amatā.
Pasākums notiks 13. augustā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas telpās, Rīgā, Ventspils ielā 53, plkst. 9.15.
Pasākumā aicināti piedalīties plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Atgādinām, ka par VBTAI jauno vadītāju Jāni Ābeli izraudzījās Valsts kancelejas rīkotā konkursā. Atbalstu viņa kandidatūrai labklājības ministre pauda jau jūlija otrajā pusē, bet valdība viņa apstiprināšanu amatā atbalstīja 11. augustā. Labklājības ministre Ramona Petraviča uz jauno VBTAI vadītāju liek lielas cerības un sagaida reformu īstenošanu - tostarp iestādes funkciju un uzdevumu pārskatīšanu, cilvēkresursu kapacitātes, darba organizācijas un budžeta izvērtēšanu. Tāpat no viņa tiek sagaidīta sadarbības pilnveidošana ar sadarbības partneriem (Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, NVO), kā arī atbalsta nodrošināšana Labklājības ministrijai bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides aktivitātēs, tostarp iesaiste bāriņtiesu reformas īstenošanā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver: “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai ļoti nepieciešamas pārmaiņas, tostarp, lai turpinātu sākto bāriņtiesu reformu. Jānis Ābele ir cilvēks ar stratēģisku redzējumu, mērķtiecīgs, ar pārmaiņu vadības domāšanu, viņam ir daudz ideju un iniciatīvu. Ceru, ka viņš iestādē ienesīs būtiskas pārmaiņas un spēs īstenot reformas, kuras jau sen bija nepieciešamas.”
Šodien, 11. augustā, valdības pieņemtie noteikumi "Kārtība, kādā no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgas personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus" nosaka, ka turpmāk valsts finansētais sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgajiem un bērniem, kuri atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem, būs pieejams ne tikai institūcijā, bet arī dzīvesvietā.
Rehabilitācija pieejama tiem, kuri ir atkarīgi ne tikai no apreibinošām vielām, piemēram, alkohola, narkotikām, bet arī no atkarību izraisošiem procesiem, piemēram, mobilā telefona, datorspēlēm, azartspēlēm. Tātad turpmāk valsts finansēti pakalpojumi nodrošināmi divos veidos – institūcijā un dzīvesvietā, bet atšķiras to apjoms: institūcijā pakalpojumu iespējams saņemt uz laiku līdz 12 mēnešiem, bet dzīvesvietā – līdz 6 mēnešiem.
Lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu, atteikumu piešķirt pakalpojumu vai uzņemšanu pakalpojumu saņēmēju rindā institūcijā gan bērniem, gan pilngadīgām personām trīs dienu laikā pieņem Sociālās integrācijas valsts aģentūra, ņemot vērā to, ka atkarīgie ir viegli ievainojami, iespaidojami un motivācija var ātri zust.
Pakalpojumu institūcijā 2020. gadā sniedz VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” Jelgavā (www.gintermuiza.lv), bet dzīvesvietā – bērniem nodibinājums “Bērnu slimnīcas fonds” savā struktūrvienībā “Pusaudžu resursu centrs” (www.pusaudzim.lv).
Pakalpojumu dzīvesvietā ir iespējams pieprasīt gan klātienē pie pakalpojumu sniedzēja, gan neklātienē: pa telefonu, e-pastā, izmantojot WhatsApp. Pamatā gan pakalpojums tiek sniegts klātienē, un tikai izņēmuma gadījumos arī neklātienē, piemēram, bērnam dodoties brīvdienās un par tālāku pakalpojuma saņemšanu tiešsaistē vienojoties ar pakalpojuma sniedzēju vai ārkārtas situācijas laikā.
No apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām, pakalpojumu sniedzēji nodrošina uz klientu orientētus, pierādījumos balstītus, vecumposma un vajadzību orientētus pakalpojumus, kuru ietvaros personām tiek nodrošinātas psihologa, sociālā darbinieka, mentora, narkologa, psihiatra konsultācijas atkarībā personas vajadzībām.
Šodien, 11. augustā, Ministru kabineta sēdē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka amatā apstiprināts Jānis Ābele.
Jānis Ābele stājas amatā laikā, kad paredzēts nopietns darbs saistībā ar bērnu tiesību aizsardzības sistēmas institucionālā modeļa izmaiņām. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai kā vienai no vadošajām iestādēm bērnu tiesību aizsardzībā ir uzticēta īpaša loma, jo tās misija ir profesionāli nodrošināt bērnu un aizgādnībā esošo tiesību un interešu kvalitatīvu uzraudzību un aizsardzību. Jānis Ābele ir sniedzis visaptverošu vīziju par iestādes turpmāko darbību, stratēģiju un misiju. Viņš ir izteicis skaidru redzējumu par iestādes pāreju no kontroles vadības uz metodiskā atbalsta iestādi, gatavs aktīvi sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un citiem sadarbības partneriem.
Labklājības ministre Ramona Petraviča atzīmē: “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai ļoti nepieciešamas pārmaiņas, tostarp, lai turpinātu sākto bāriņtiesu reformu. Jānis Ābele ir cilvēks ar stratēģisku redzējumu, mērķtiecīgs, ar pārmaiņu vadības domāšanu, viņam ir daudz ideju un iniciatīvu. Ceru, ka viņš iestādē ienesīs būtiskas pārmaiņas un spēs īstenot reformas, kuras jau sen bija nepieciešamas.”
Jānis Ābele Rīgas Stradiņa Universitātē guvis profesionālo maģistra grādu vadībzinātnē. Viņš bijis administrācijas vadītājs Ekonomikas ministrijā, strādājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Finanšu ministrijā. No 2016. gada līdz 2019. gada jūnijam strādājis Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā, kur vadījis Infrastruktūras attīstības departamenta Satiksmes infrastruktūras projektu nodaļu, pēc tam – darbs Vides un Energoefektivitātes departamentā, savukārt 2019. gadā J. Ābele kļuvis par šīs iestādes direktora vietnieku ES fondu ieviešanas jautājumos.
Valdības 11. augusta sēdē apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka vecuma pensijas noteikšanas kārtību gadījumos, kad cilvēks izvēlējies par uzkrāto fondētās pensijas (pensiju 2. līmeņa) kapitālu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrības iegādāties mūža pensijas polisi.
Līdz ar to gadījumos, kad cilvēkam, piešķirot vecuma pensiju, tā jānosaka minimālajā apmērā vai ja vecuma pensijas apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas vai invaliditātes pensiju, tad, paaugstinot pensiju līdz minimālajam apmēram vai saglabājot ienākumu līmeni tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai, ņems vērā arī mūža pensijas mēneša apmēru. Minētie grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu”. Šīs likumprojektu normas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Jāatzīmē, ka gan valsts nefondētajā pensiju shēmā (pensiju 1. līmenis), gan valsts fondētajā pensiju shēmā (pensiju 2. līmenis) uzkrātie pensijas kapitāli veido personas vecuma pensiju.
Labklājības ministrija gatavo normatīvo aktu grozījumu paketi Satversmes tiesas spriedumu īstenošanai, ieviešot minimālo ienākumu līmeņu noteikšanas metodoloģiju, kā rezultātā atsevišķām iedzīvotāju grupām būtiski palielināsies ikmēneša ienākumi.
Metode paredz to, ka ienākumu sliekšņi tiek noteikti procentuālā izteiksmē pret Latvijas mājsaimniecību ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju (544,41 eiro), kur pirmā persona mājsaimniecībā ir ar svaru 1, nākamās pieaugušās personas un bērni - 0.7 no pirmās personas.
Minimālo ienākumu sliekšņi attiecas uz personām ar invaliditāti, senioriem, personām (mājsaimniecībām) ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Minimālo ienākumu atbalsts tiek sniegts individuālai personai minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta veidā, bet mājsaimniecībai ar vairākiem cilvēkiem caur pašvaldību sociālo palīdzību.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pieņēmusi lēmumu skatīšanai valdībā virzīt priekšlikumu, kur tiek noteikti augstāki apmēri valsts pusē nodrošinātajiem sliekšņiem – t.i., vecuma un invaliditātes pensijai - 163 eiro jeb 30% no ienākumu mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 191 eiro jeb 35% no mediānas. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, strādājošām personām ar invaliditāti un nestrādājošām personām ar invaliditāti, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tiks piedāvāti atšķirīgi minimālo ienākumu sliekšņi.
Savukārt attiecībā uz sociālo palīdzību saglabāt jau izskanējušo piedāvājumu – 109 eiro jeb 20% no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā, bet otrajai un nākamajām piemērojot koeficientu 0.7 no pirmās personas.
Tāpat paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeņa un maznodrošinātas personas ienākumu līmeņa, kas līdz šim varēja būt atšķirīgs katrā pašvaldībā, vietā noteikt vienotu trūcīgas personas ienākumu slieksni – 272 eiro jeb 50% no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā.
Labklājības ministrijas piedāvājuma realizēšana 2021. gadā valsts budžetam varētu izmaksāt aptuveni 150 miljonus eiro, bet pašvaldībām – 25 miljonus. Labklājības ministre Ramona Petraviča gan prognozē, ka, ceļot minimālo ienākumu sliekšņus valsts pusē, ir sagaidāms, ka samazināsies cilvēku skaits, kas spiesti griezties pašvaldībā un lūgt GMI:
“Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, minimālo vecuma un invaliditātes pensiju sliekšņu celšanu sagaidām, ka ievērojami saruks garantētā minimālā ienākuma pabalsta pieprasītāju skaits, bet pašvaldībām lielāks finansējums būs nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvokļa pabalstu un to saņemtu cilvēks neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā viņš dzīvo. Mājokļa pabalsta noteikšanā būtu jāaptver visas izmaksas, kas saistītas ar mājokli – īre, apkure, apsaimniekošana, maksa par komunālajiem pakalpojumiem un elektrība.”
Atgādinām, ka kopumā ir bijuši trīs Satversmes tiesas spriedumi, kuros pēc tiesībsarga pieteikuma par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu atzīsta kāda sociālā nodrošinājuma norma – GMI līmenis, trūcīgas personas ienākumu līmenis un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs. Vēl ir gaidāmi divi spriedumi - par minimālās vecuma un minimālās invaliditātes pensijas adekvātumu.
Eksperti uzskata, ka cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugums skaidrojams ar sabiedrības novecošanos kopumā, kā arī citiem savstarpēji saistītiem faktoriem. Piemēram, ar izmaiņām rīcībpolitikā un atbalsta pasākumos, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, pārmaiņām sociālekonomiskajā situācijā.
Cilvēkiem ar invaliditāti valsts ir noteikusi dažādus atvieglojumus. Pirmais, kas te nāk prātā, protams, ir invaliditātes pensija. Taču šiem cilvēkiem pienākas vēl dažādi atvieglojumi, par kuriem bieži vien pietrūkst informācijas.
Kādus atvieglojumus valsts nodrošina ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti?
Bērnam ar invaliditāti un bērna pavadošai personai, kas nav jaunāka par 13 gadiem, pienākas bezmaksas pilsētu un starppilsētu sabiedriskais transports. Nepieciešama bērna invaliditātes apliecība, bet pavadošai personai papildu dokumenti nav nepieciešami.
Ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti, valsts ir pilnībā atbrīvojusi no ģimenes īpašumā esošā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Pienākas arī elektroenerģijas maksas atvieglojums - samazināts elektroenerģijas tarifs par pirmajām patērētajām 100 kW/h mēnesī.
Noteikts arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumi par apgādībā esošu bērnu (neatkarīgi no invaliditātes fakta) līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24gadu vecuma, ja bērns mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Ienākumu nodokļa papildu atvieglojums noteikts arī par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Atvieglojuma apmērs ir 3000 eiro gadā jeb 250 eiro mēnesī.
Kādus atvieglojumus valsts nodrošina pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti?
Ir noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojums strādājošām personām ar I un II invaliditātes grupu – 1848 eiro gadā, ar III invaliditātes grupu 1440 eiro gadā. Ir noteikts neapliekamais minimums pensijai (t.sk. invaliditātes pensijai). 2020. gadā tas ir 300 eiro mēnesī.
Pienākas arī atbrīvojums no pacienta līdzmaksājuma un bezmaksas ģimenes ārsta mājas vizīte pie personas ar I invaliditātes grupu. No 2021.gada šie atvieglojumi būs pieejami arī personām ar II invaliditātes grupu.
Cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu un personai, kas pavada cilvēku ar I invaliditātes grupu, pilsētu un starppilsētu sabiedriskais transports ir bez maksas. Nepieciešama personas invaliditātes apliecība, pavadošai personai papildu dokumenti nav nepieciešami. Ja cilvēkam ar invaliditāti īpašumā ir transporta līdzeklis, tad viņš ir pilnībā atbrīvots no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Samazināta arī obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas maksa par 40% personām ar I un II invaliditātes grupu un personai ar III invaliditātes grupu, ja ir izsniegts VDEĀVK atzinums par medicīniskām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai. Pienākas arī atbrīvojums no dažiem CSDD maksas pakalpojumiem.
Cilvēkiem ar I invaliditātes grupu par patērētajām pirmajām 100 kw/h ir noteikti elektroenerģijas maksas atvieglojums. Valsts dzēš arī studiju un studējošā kredītu, ja cilvēks kļuvusi par personu ar I vai II invaliditātes grupu.
Noteikti arī patentmaksas atvieglojumi – samazināts patentmaksas atvieglojums personām ar I un II invaliditātes grupu (17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā). Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību.
Cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu noteikti dažādi valsts nodevu atvieglojumi. Piemēram, valsts nodevas samazinājums par personas apliecinoša dokumenta izsniegšanu; samazināta valsts nodeva par valsts arhīva izziņas sagatavošanu; atbrīvojums no valsts nodevas par civilstāvokļa reģistrēšanu.
Visi atvieglojumi personām ar invaliditāti pieejami: http://www.lm.gov.lv/lv/personam-ar-invalidati/atvieglojumi-personam-ar-invaliditati
