Labklājības ministrija turpina tradīcijas un jau sesto gadu organizē Vasaras skolas sociālajiem darbiniekiem. Pasākuma mērķis ir  veicināt sociālo darbinieku profesionalitāti un sociālā darba profesijas pārstāvju personības attīstību un izaugsmi trīs dienu garumā intensīvi apgūstot jaunas metodes un tehnikas, ko vēlāk izmantot savā ikdienas darbā.

Otro gadu pēc kārtas tiek organizētas divas Vasaras skolas – jūlija sākumā jau notika pirmā Vasaras skola sociālajiem darbiniekiem darbam ar ģimenēm ar bērniem, bet  no 16. līdz 18.jūlijam notiks šogad otrā Vasaras skola, kurā piedalīsies sociālie darbinieki, kuri strādā ar pieaugušām personām. Vasaras skolu norises vieta ir Lubānas novadā, Latvijas Valsts mežu atpūtas un tūrisma centrā “Ezernieki”.

“Manuprāt, šādām vasaras skolām ir augsta pievienotā vērtība, “atzīst labklājības ministre Ramona Petraviča. “Pirmkārt, sociālo darbinieku pieredze darbā ar tik dažādām mērķa grupām rada ļoti atšķirīgu pieredzi, kas lieliski var noderēt pilnīgi negaidītās situācijās, no kādām  nav pasargāts neviens sociālā darba veicējs. Otrkārt, iziet ārpus ierastās darba vides – tā jau daļēji ir atpūta. Ja vēl pildīta ar lietderīgām prasmēm un  zināšanām – tad kopā pavadītais laiks ir patiešām zelta vērts, “.

Tāpat kā iepriekš piedalīties aicināti pašvaldību sociālo dienestu, ieslodzījuma vietu, slimnīcu, nevalstisko organizāciju u.c. institūciju sociālie darbinieki.

Arī otrās Vasaras skolas  tēma plānota par un ap  attiecībām un komunikāciju gan ar klientiem, gan arī ar kolēģiem. Būt spējīgam izveidot attiecības, tās uzturēt un reflektēt ir sociālā darbinieka galvenā pamatprasme. Komunikācija ir attiecību veidošanas stūrakmens.

Vasaras skolā triju dienu laikā dalībnieki iepazīsies ar daudzveidīgajiem attiecību un komunikācijas aspektiem sociālā darbā ar pieaugušām personām, kā arī tiks piedāvātas praktiskas darbnīcas, kurās būs iespēja apgūt vai atkārtot metodes, ko sociālais darbinieks pielieto savā ikdienas darbā ar pieaugušām personām.

Sociālo darbinieku Vasaras skolas tiek organizētas par valsts budžeta līdzekļiem.

Pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, reģistrēts ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita samazinājums. Salīdzinot ar 2017.gadu,  pērn šādu bērnu skaits bija samazinājies par 231 cilvēkiem.

Šādi dati minēti informatīvajā ziņojumā „Pārskats par bērnu stāvokli Latvijā 2018.gadā”, kas otrdien, 9. jūlijā, izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē.

Ziņojumā arī konstatēts, ka samazinājies bērnu skaits, kuriem vecāki, reģistrējot bērnu dzimšanu, izvēlējušies Latvijas nepilsoņa statusu. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, 2019.gada 1.janvārī bija 4 383 bērni nepilsoņi, kamēr gadu 2018.gada sākumā bija 5260 šādu bērnu.

Samazinājies noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu kopskaits. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem datiem 2018.gadā par noziedzīgos nodarījumos cietušiem atzīti 525 bērni  (salīdzinot ar 2017.gadu, samazinājums par 7 bērniem). No tiem 259 bija mazgadīgas personas, kas ir par 45 personām mazāk salīdzinājumā ar 2017.gadu.

Samazinājies bērnu skaits, kuri cietuši ceļu satiksmes negadījumos, 2018.gadā ceļu satiksmes negadījumos bija cietuši 705 bērni, kas ir par 38 gadījumiem mazāk, salīdzinot ar 2017. gadu.  Neviens bērns nav cietis nelaimes gadījumā uz dzelzceļa.

Informatīvais ziņojums par bērnu stāvokli Latvijā ir sagatavots atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā dotajam uzdevumam, kas Labklājības ministrijai paredz nodrošināt ikgadēju pārskatu par bērnu stāvokli valstī iesniegt to Saeimai un Ministru kabinetam.

Nākamgad – 2020. gadā – 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu 21. jūniju un svētku dienu 23. jūniju no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir pārcelta uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to Jāņos valstī būs piecas brīvdienas.

Rīkojuma projekts „Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā” otrdien, 9. jūlijā, pieņemts valdības sēdē.  

Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

Saskaņā ar likumu ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau daudzus gadus un kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi. Pārceļot darba dienu, tiek nodrošināta nedēļas darba laika nepārtrauktība tajā nedēļā, no kuras tā tiek pārcelta, savukārt iedzīvotājiem ir nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas, kuras tie varēs izmantot pēc sava ieskata. Turklāt kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.

2020. gada 22. jūnijs ir vienīgā darba diena, kura tiks pārcelta nākamajā gadā.

Labklājības ministrija (LM) projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros turpina tematisko diskusiju ciklu veltītu dažādiem aspektiem, kam ir būtiska ietekme uz sociālo dienestu darba efektivitāti un sociālā darba speciālistu profesionalitāti. Cikla ietvaros jau notikušas sešas tematiskās diskusijas – par ētiku sociālajā darbā, sociālā darba izglītības izaicinājumiem, sociāla darba specifiku lauku vidē, sociālo darbinieku slodzi, kā arī par atbalsta sistēmu pusaudzim un viņa ģimenei Latvijā.

Cikla septītā diskusija “Dažādība sociālajā darbā” notiks piektdien, 5. jūlijā, plkst. 11.00, RB Cafe, Bruņinieku ielā 63, Rīgā.  Diskusija ir veltīta dažādības tēmai sociālajā darbā un sabiedrībā kopumā.

Šodienas sociālo darbinieku ikdienā darbs ar diskriminācijas riskam pakļautām sociālajām grupām rada izaicinājumus, kam sociālie darbinieki ne vienmēr ir gatavi savu baiļu, nezināšanas vai dažādību noraidošās attieksmes dēļ. Sociālajiem darbiniekiem ir nepieciešams izprast dažādību, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un cilvēktiesībās balstītu attieksmi pret ikvienu klientu, sniedzot profesionālu sociālā darba pakalpojumu.

Sarunu festivālā “Lampa” divas dienas Labklājības un Veselības ministrijas rosināja diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem par līdzcilvēku iekļaušanu sabiedrības dzīvē. “Iesaistes telti” abas dienas kopā apmeklēja vairāk kā 3700 interesentu, septiņās diskusijās kopā ar ekspertiem veidojot vērtīgas un aktīvas sarunas. Tās apliecina sabiedrības vēlmi runāt un gūt skaidrojumu tēmās, kas ilgi ignorētas kā nepatīkamas vai aizspriedumu pilnas.  

Arī turpmāk jāturpina runāt par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušana sabiedrībā. Kopumā ir jārada izpratne, ka ikvienam ir tiesības uz līdzvērtīgu dzīvi un jārod iespēja to nodrošināt. Tāpat nevaram ignorēt ņirgāšanos skolā – tā ir vardarbība, kas atstāj negatīvu ietekmi uz psihi visa mūža garumā.  

“Ļoti vērtīgi ir rosināt sarunas par iecietību, cilvēku iekļaušanu sabiedrībā un vardarbības nepieļaušanu – jau sākot ar bērnību un skolas laiku, kad bieži ir novērojama vienaudžu apcelšana. Tiešām svarīgi saprast, ka tā nav ignorējama parādība, kas ir nepatīkama, bet ar laiku pāriet. Tā ir vardarbība. Pieaugušajiem ir jābūt vērīgiem un attiecīgi jārīkojas,” uzsvēra Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists, Pusaudžu resursa centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.

Vienaudžu vardarbība, apsmiešana un fiziska ietekmēšana skolā nodara kaitējumu gan pāri darītāja, gan upura psihei, atstājot paliekošas sekas – ne tikai psihiskās veselības ziņā, bet arī prasmēs veidot attiecības ar citiem un būt iecietīgiem. Savukārt, iecietība sabiedrībā ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīves kvalitāti cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Tieši garīga rakstura traucējumu gadījumā ir lielākas grūtības panākt līdzcilvēku izpratni un iekļaušanu sabiedrībā, jo dažkārt nopietni psihiski traucējumi tiek uztverti kā rakstura vājums, gribasspēka trūkums vai gluži vienkārši slinkums. Diskusijā par to, kā mēs - sabiedrība varam sniegt atbalstu un  palīdzēt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, viesojās arī Čehijas un Dānijas eksperti.

“Man ir patiess prieks viesoties Latvijā un šajā festivālā, kur interesantās un iejūtīgās diskusijās ar sabiedrību mēģinām saprast, kā iekļaut cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem – kā panākt, ka viņi jūtas pēc iespējas patstāvīgi un piederīgi sabiedrībai. Šādām diskusijām būtu jānotiek it visur reģionos, lai sabiedrībā veidotos sapratne un deinstitucionalizācijas process būtu veiksmīgs,” atzina ārsts-psihiatrs, garīgās veselības aprūpes reformas un deinstitucionalizācijas atbalstītājs Čehijā un Eiropā Dr. Jans Pfeifers (Jan Pfeiffer).

No 1. jūlija par 100 eiro tiek palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.  Tagad tas būs 313,34 eiro mēnesī.

“Ģimenes, kurās aug bērni ar īpaši smagu invaliditāti un kuriem ir vajadzīga īpaša kopšana, ikdienā saskaras ar situāciju, ka bērni nevar dzīvot bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības. Un nekas jau nemainās, kad šie bērni sasniedz pieaugušā vecumu. Tāpēc ir skaidrs, ka šīm ģimenēm rodas papildu izdevumi bērnu aprūpei un veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai esošajā līmenī. Valsts noteiktā kopšanas pabalsta apmēra palielināšana bērniem un pieaugušajiem ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības, kā arī viņu ģimenes locekļiem var sniegt papildu finansiālu atbalstu šo cilvēku labāko interešu nodrošināšanai,” uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča.

Šogad īpašās kopšanas pabalsta apmēra palielinājumam valsts budžetā paredzēti papildu 2,7 miljoni eiro, 2020. un 2021.gados – vairāk nekā 5,5 miljoni eiro

2018. gadā īpašas kopšanas pabalstu ik mēnesī saņēma vidēji 2072 personas par bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un 2316 personas ar I invaliditātes grupu no bērnības. 

Par tradīciju sociālā darba jomā kļuvušas Labklājības ministrija (LM) organizētās Vasaras skolu sociālajiem darbiniekiem, kas šogad notiks jau sesto reizi. Pasākuma mērķis ir  veicināt sociālo darbinieku profesionalitāti un sociālā darba profesijas pārstāvju personības attīstību un izaugsmi trīs dienu garumā intensīvi apgūstot jaunas metodes un tehnikas, ko vēlāk izmantot savā ikdienas darbā. 

Otro gadu pēc kārtas notiks divas Vasaras skolas - sociālajiem darbiniekiem darbam ar ģimenēm ar bērniem -  no 2. līdz 4. jūlijam, savukārt sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar pieaugušām personām, - no 16. līdz 18. jūlijam. Pasākumi notiks Lubānas novadā, Latvijas Valsts mežu atpūtas un tūrisma centrā “Ezernieki”. 

Tāpat kā iepriekš piedalīties aicināti pašvaldību sociālo dienestu, ieslodzījuma vietu, slimnīcu, nevalstisko organizāciju u.c. institūciju sociālie darbinieki. Ņemot vērā darba specifiku ar dažādām klientu grupām, katrai Vasaras skolai plānota atšķirīga ievirze, taču  tēma plānota vienāda – attiecības un komunikācija. 

Kā uzskata viena no Vasaras skolas lektorēm sociālā darbiniece un Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” krīzes centra “Burtnieks” vadītāja Ieva Antonsone, “ar būšanu attiecībās, pretstatā darīšanai, sociālajiem darbiniekiem ne vienmēr iet viegli, jo klientu attiecību sistēmas lielākoties ir destruktīvas, disfunkcionālas, saplūdušas vai pat atklāti agresīvas. Neskatoties uz grūtībām, attiecību nozīmi sociālā darbā ar ģimenēm un bērniem ir grūti pārvērtēt. Praktiski visas sociālā darba pieejas uzsver attiecību nozīmi sociālajā darbā. Būt spējīgam izveidot attiecības, tās uzturēt un reflektēt ir sociālā darbinieka galvenā pamatprasme.”

Vasaras skolās tuvāk tiks iepazīti daudzveidīgie attiecību aspekti sociālajā darbā, dažādi attiecību mijiedarbību līmeņi: apzinātie un neapzinātie, transferences un kontratransferences attiecības, to ietekmējošie faktori saistībā ar attiecību veidošanās etapiem sociālajā darbā ar gadījumu. Tāpat tiks piedāvātas praktiskas darbnīcas, kurās būs iespēja apgūt vai atkārtot metodes, ko sociālais darbinieks pielieto savā ikdienas darbā. 

Abas sociālo darbinieku Vasaras skolas tiek organizētas par valsts budžeta līdzekļiem.