Šogad titula Labākais sociālais darbinieks Latvijā piešķiršanai pieteikti 108 pretendenti četrās nominācijās no visas Latvijas. Iedzīvotāji visvairāk pieteikuši sociālos darbiniekus no Rīgas reģiona (33) un Kurzemes (22). No Vidzemes reģiona saņemti 14 ieteikumi, savukārt no Latgales astoņi, bet Zemgales vien pieci. Darba devēji aktīvāki bijuši ne tikai Rīgas reģionā (10), bet arī Vidzemē (6), bet no Kurzemes un Latgales reģioniem tika saņemti četri pieteikumi no katra, savukārt no Zemgales reģiona – divi.
Pretendents ar augstāko punktu skaitu iegūst galveno balvu neatkarīgi no pieteiktās nominācijas. Jau otro gadu konkursa žūrijas komisija izvirza arī savu pretendentu nominācijai - žūrijas izvirzītais „Labākais sociālais darbinieks Latvijā – 2018”.
Izvirzītie nominanti ir no Rīgas, Jelgavas, Cēsīm, un Rēzeknes.
Konkurss notika jau sesto reizi, un tā mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē, sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā, popularizēt sociālā darbinieka profesiju Latvijā.
Gada balvas pasniegšanas pasākums notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, 2019. gada 22. martā, Ziedoņa zālē, plkst. 16:15 - 18:15. Visu konkursam pieteikto pretendentu saraksts tiks publicēta LM mājaslapā pēc balvas pasniegšana pasākuma.
Konkursu LM īsteno sadarbībā ar Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, kuru pārstāvji strādāja žūrijas komisijā. Komisija vērtēja iesniegtās anketas, papildus aprakstus par pretendentiem un noslēgumā pieņēma lēmumu par atbilstošu titulu piešķiršanu.
Labklājības ministrija aicina sociālā darba speciālistus piedalīties konferencē “Resursi sociālajā darbā”, kas notiks Rīgā 2019. gada 22. martā. Tā notiks piektdien, 22. martā, no 10.00 līdz 16.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Diskusijās tiks akcentēta dažādu resursu nozīme sociālā darbā praksē, īpaši uzsverot četrus resursu virzienus – klients, darbinieks, pieejas un metodes, kā arī pieejamie pakalpojumi. Šī gada konferencē papildus pamatprogrammai būs iespēja apmeklēt Resursu tirgu, kura ietvaros par saviem pakalpojumiem, idejām un pieredzi stāstīs vairāk nekā 20 valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora organizācijas, kā arī sociālie uzņēmumi.
Konferenci atklās labklājības ministre Ramona Petraviča. Konferences norise plānota divās plenārsēdēs. Pirmajā daļā tiks runāts par cilvēka vērtību, akcentējot klientu un darbinieku resursa nozīmību, kā arī pētniecības metožu izmantošanu jaunu atbalsta sistēmu un pakalpojumu izstrādē. Savukārt konferences otrajā daļā profesionāļi dalīsies pieredzē par dažādām pieejamām, metodēm un pakalpojumiem, kas izmantojami sociālā darba praksē. Konferences noslēgumā notiks “Gada labākais sociālais darbinieks Latvijā - 2018” balvas pasniegšanas ceremonija.
Pasākuma mērķa grupa ir valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju sociāla darba speciālisti, izglītības iestāžu mācībspēki un studenti, kā arī citi interesenti.
Konference tiek īstenota ESF projekta Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.
Pēc saņemtās informācijas par konstatētajām kļūdām 2018. gadā izmaksāto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju datu nodošanā Valsts ieņēmumu dienestam un tā ietekmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, labklājības ministre Ramona Petraviča pieprasījusi VSAA direktorei Inesei Šmitiņai nodrošināt kļūdu novēršanu un veikt atkārtotu datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā līdz š.g. 22. martam.
Tāpat tika pieprasīta informācija par kļūdas rašanās cēloņiem un operatīva krīzes komunikācija ar klientiem un sabiedrību. Līdz 25. martam ministre sagaida informāciju par to, vai līdzīga rakstura kļūdas varētu skart arī citus VSAA pakalpojumu saņēmējus.
“Pēc kļūdu novēršanas un situācijas normalizēšanas, lūdzu detalizētu ziņojumu par minēto jautājumu un redzējumu par rīcību, lai šādas situācijas neatkārtotos”, savā rezolūcijā uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.
Nedēļas sākumā tika konstatēts, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) kļūdainas datu apstrādes rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir nosūtījusi nepareizus datus par 6 098 pensiju saņēmējiem, uzrādot lielākus ienākumus. Šīm personām VID gada ienākumu deklarācijās kļūdaini uzrādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds.
Kļūda radusies tiem pensiju saņēmējiem, kuriem 2018. gadā tika pārrēķināts pensijas vai piemaksas pie pensijas apmērs, piemēram, veikti pensiju pārrēķini, kapitāla pārskatīšana vai paaugstināta piemaksa par stāžu, kā rezultātā ir pārrēķināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no 18. līdz 24. martam rīko informatīvo akciju “Es izvēlos runāt!”, lai sniegtu atbalstu cīņā pret jebkura veida neiecietību jeb mobingu un palīdzētu tās atpazīšanā un seku mazināšanā. Akcijas laikā zvanītājiem tiks sniegta psiholoģiskā palīdzība un atbalsts, kā arī nepieciešamā informācija.
Akcijas laikā tiek gaidīti zvani no bērniem, kas saskārušies ar neiecietību un mobingu vai bijuši klātesoši citu vienaudžu pazemošanā un izsmiešanā. Lai varētu labāk izprast savus bērnus, kuri saskārušies ar mobingu, un spētu palīdzēt viņiem, tiek aicināti zvanīt arī bērnu vecāki.
Par mobingu tiek dēvēts psiholoģiskā terora veids, kad viens vai vairāki cilvēki sistemātiski naidīgā un neētiskā veidā vēršas pret citu cilvēku. Nereti ar mobingu bērni saskaras tieši izglītības iestādēs. Vienaudžu neiecietība un mobings var raisīt bērnos dusmas, bezspēcību, skumjas, naidu, kā arī citas spēcīgas negatīvas emocijas. Bērni, kas ilgstoši ir mobinga upuri, var izjust izmisumu, jo apkārtējie neievēro bērna ciešanas un nepalīdz risināt radušos situāciju. Reizēm bērnus bailes un bezspēcība pārņem tik spēcīgā līmenī, ka rodas suicidālas domas.
Mobings var izpausties gan kā fiziska un emocionāla vardarbība, gan kā vienaudža ilgstoša ignorēšana un apzināta izstumšana no, piemēram, klases kolektīva. Nereti ilgstošas nesaskaņas sākas ar konfliktu, tādēļ pieaugušajiem īpaši būtiski sekot līdzi konflikta gaitai un nepieciešamības gadījumā palīdzēt bērniem tā risināšanā, neļaujot konfliktam ieilgt un kļūt par sākumu mobingam pret kādu bērnu. Prevencijai un pieaugušo iesaistei ir būtiska loma, lai izglītības iestādē nodrošinātu bērniem drošu un pieņemošu vidi, laicīgi ievērojot vienaudžu nesaskaņas un palīdzot tās risināt.
Akcijas laikā ikvienam ir iespēja zvanīt uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 un ziņot par vardarbības gadījumiem, saņemt profesionālas psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu, kā arī nepieciešamo informāciju.
Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, kas ir anonīma un darbojas visu diennakti.
Vides pieejamība sevī ietver daudz vairāk nekā tikai fizisku šķēršļu likvidēšanu – tā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem sniedz iespēju sazināties ar cilvēkiem, nodrošina pieeju ikdienai, darbam un arī dzīvībai nepieciešamiem pakalpojumiem. Jo pieejamāka vide, jo lielāka iespēja cilvēkam būt patstāvīgam, neatkarīgam un kvalitatīvi pavadīt laiku ārpus mājas.
Visaptveroša un pastāvīga situācijas analīze par vides pieejamību Latvijā netiek veikta, tomēr ir pieejami vairāki Tiesībsarga ziņojumi un pētījumi, kā arī citi informācijas avoti, kas pārliecinoši norāda, ka vides un informācijas nepieejamība Latvijā rada šķēršļus, kas ierobežo personu ar invaliditāti tiesības un brīvību.
Tāpēc Labklājības ministrijā sagatavots “Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019. - 2021. gadam”, kuru otrdien, 12. martā, pieņēma valdības sēdē. Tas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī. Plānā noteikti politikas mērķi, galvenie rīcības virzieni un rezultāti (labums, ko gūst sabiedrība), pasākumu rezultātā sasniedzamie rādītāji, kā arī par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas.
Plāns ir izstrādāts atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam un ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2017. gada rekomendācijām Latvijai pieejamības jomā. Dokuments vienkopus strukturēti parāda sabiedrībai valsts virzību uz pieejamas vides nodrošināšanu un apņemšanos īstenot starptautiski uzņemtās saistības.
Plāna mērķis ir palielināt sabiedrībai paredzēto elektronisko pakalpojumu un publisko ēku un teritoriju, kas ir veidotas atbilstoši universālā dizaina principiem un ir pieejamas visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti, skaitu. Plāna vīzija ir nodrošināt, ka līdz 2030. gadam valsts un pašvaldību iestādes un to sniegtie pakalpojumi, tostarp elektroniskie, ir pieejami personām ar invaliditāti un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem neatkarīgi no vecuma un sociālā stāvokļa. Tas nozīmē, ka šajā plānā uzsāktie pasākumi ir jāturpina arī pēc 2021. gada - līdz ir nodrošināta pieejamība.
Plānā paredzēto pasākumu izpildi koordinē LM. Taču, ņemot vērā, ka Plānā paredzētie pasākumi skar visas personu ar invaliditāti dzīves jomas, ikviena ministrija ir atbildīga par tās nozarē nepieciešamo pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti vajadzību ievērošanu un iekļaušanu dažādu nozaru ministriju īstenotajās politikās.
Svarīgākā plāna īstenošanas sastāvdaļa ir personu ar invaliditāti vērtējums, kādēļ attiecīgās interešu aizstāvības organizācijas uzskatāmas par galvenajiem sadarbības partneriem gan universālā dizaina attīstīšanā, gan tā kvalitātes kontrolē.
Ieviešot šo plānu, labuma guvēji būs ne tikai personas ar invaliditāti, bet arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš pārvietojas būvētajā vidē un izmanto publiskos pakalpojumus, tostarp vecāka gadagājuma cilvēki un ģimenes ar maziem bērniem.
Lai nodrošinātu klientiem labākus dzīves apstākļus un novērstu iespējamu klientu veselības stāvokļa saasināšanos, kā arī rūpējoties par atbilstošiem darba apstākļiem darbiniekiem, pieņemts lēmums ar 2019. gada 1. jūliju izbeigt valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Baldone” darbību. Minētās filiāles ēku tehniskais stāvoklis nav atbilstošs un rada risku filiālē dzīvojošo un strādājošo personu veselībai un dzīves kvalitātei. Lai nodrošinātu atbilstošus dzīves apstākļus, būtu jāveic būtiskas investīcijas ēku funkcionalitātes nodrošināšanai.
Jau 2017. gadā iezīmējas problēmas ar filiāles apkures un siltā ūdens padeves sistēmu. Novecojusi infrastruktūra regulāri rada neparedzētas situācijas ne tikai siltuma un ūdensapgādes nodrošināšanā, bet arī ēkas funkcionalitātes saglabāšanā. Ēkas kopējais tehniskais stāvoklis šobrīd ir apmierinošs, bet prasa vairākus uzlabojumus gan no vides pieejamības, gan no sanitāro normu nodrošināšanas viedokļa. Lai ēka, kurā atrodas filiāle “Baldone”, būtu droša klientiem un darbiniekiem, nepieciešamie ieguldījumi sasniedz gandrīz piecus miljonus eiro.
Filiālē “Baldone” šobrīd pakalpojumus saņem 95 cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, no kuriem četri ir bērni vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Visiem tur dzīvojošajiem cilvēkiem tiks nodrošināta iespēja valsts finansēto pakalpojumu saņemt citās VSAC “Rīga” filiālēs (vairumam filiālē “Teika” un “Ezerkrasti”) vai citos sociālās aprūpes centros atbilstoši brīvajām vietām un pašu klientu izvēlei – labākos apstākļos. Darbiniekiem, atbilstoši to kvalifikācijai un pieejamajām vakancēm, tiks piedāvāta iespēja pāriet darbā uz citām VSAC “Rīga” filiālēm, arī uz tām, uz kurām tiks pārcelti filiāles “Baldone” klienti. Katra konkrēta cilvēka iespējamās turpmākās darba vietas meklējumos tiks nodrošinātas Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistu atbalsts.
Kā jau katru gadu 8. marts tiek atzīmēts kā Starptautiskā sieviešu diena, kas tiek atzīmēta arī kā Sieviešu solidaritātes diena. Vēsturiski šī diena ir tikusi dažādi ideoloģiski interpretēta. Starptautisko Sieviešu dienu pirmoreiz svinēja 1911. gadā, bet Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) to atzina 1975. gadā.
Mūsdienās šī ir diena, kad mēs svinam sieviešu sasniegumus izglītībā, karjerā, savas lomas un personības apzināšanā, vienlīdz saprotot, cik daudz darba vēl jāiegulda dzimumu līdztiesības un vienlīdzības jomā.
Aicinām iepazīties ar būtiskiem statistikas un pētījumu datiem, kas ļauj novērtēt un salīdzināt, kāda ir sieviešu un vīriešu situācija Latvijā no vienlīdzīgu iespēju un tiesību aspekta, parādot gan pozitīvas izmaiņas un tendences, gan atklājot jaunus izaicinājumus, kas liek mērķtiecīgāk plānot un īstenot pasākumus, lai uzlabotu, īpaši, sieviešu situāciju, bet neaizmirstot arī par vīriešiem.
