Labklājības ministrija projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros sākusi  mācības pašvaldību ģimenes asistentiem. Kopā 100 stundu mācībās iesaistīti topošie ģimenes asistenti no 37 Latvijas pašvaldībām, kas pēc mācību beigām divu gadu garumā, pilotprojekta ietvaros turpinās ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšanu. 

Ģimenes asistenta pakalpojums tiek sniegts personai vai ģimenei, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ ir apgrūtinātas. Pakalpojums ir nozīmīgs atbalsts klientiem dzīvesvietā un sociālajā vidē, lai veicinātu sociālo prasmju apguvi, pilnveidi un apgūto prasmju nostiprināšanu. 

Saskaņā ar ministrijas veikto datu apkopojumu, šobrīd Latvijā ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvinātus pakalpojumus nodrošina vairāk nekā 30 pašvaldībās un vēl vairākas pašvaldības ir izteikušas vēlmi uzsākt sniegt šādu sociālo pakalpojumu, ja būtu profesionāli sagatavoti ģimenes asistenti, kas varētu kvalitatīvi sniegt šādu pakalpojumu.

Ģimenes asistenta pakalpojums ir nozīmīgs kā individuāla palīdzība tādās būtiskās sociālā darba jomās kā preventīvais sociālais darbs, sociālais darbs ar gadījumu, krīzes intervence darbā ar ģimenes asistenta mērķa grupām. Tas ir profesionāls papildu resurss sociālajiem darbiniekiem pašvaldībās, jo īpaši pašvaldībās, kur ir konstatēta sociālo darbinieku pārslodze, augsti izdegšanas riski un liels aktīvo klientu lietu skaits.  

Mācību ietvaros dalībnieki attīstīs kompetences profesionāla ģimenes asistenta pakalpojuma veikšanai darbā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes un ģimenēm ar bērniem, kurām trūkst sociālo prasmju un iemaņu. Mācību programmu izstrādājis nodibinājums “Sociālā atbalsta un izglītības fonds” sadarbībā ar sociālās jomas profesionāļiem. 

Papildus pilotprojekta ietvaros tiks novērtēta mācību programmas kvalitāte, apjoms un praktiskā piemērojamība ģimenes asistenta pakalpojuma nodrošināšanā ikdienas darbā, kā arī ģimenes asistenta pakalpojuma ietekme uz personu un ģimeņu sociālo situāciju, ar kurām apmācītie ģimenes asistenti ir strādājuši. 

Aktivitāte tiek organizēta Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2023. gada decembrim.
 

Piektdien, 2020. gada 25. septembrī svinīgā atmosfērā Rīgā, viesnīcā “Pullman Riga Old Town” tika apbalvoti Labklājības ministrijas organizētā konkursa “Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019” uzvarētāji.

Nominācijā “Labākais sociālais darbinieks 2019” apbalvojumu saņēma nodibinājuma “Zantes ģimenes atbalsta centrs” sociālo gadījumu vadītāja Elita Šmelde.

Nominācijā “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2019” apbalvojumu saņēma Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.

Nominācijā “Gada notikums sociālajā darbā 2019” apbalvojumu saņēma Jaunjelgavas novada dome ar pieteikumu par grupu dzīvokļu un pansijas izveidi Vīgantes pamatskolā.

Papildus iepriekšminētajam, nominācijā “Žūrijas speciālā balva sociālajā darbā 2019” tika apbalvota Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja vietniece Ilze Fārneste. Konkursa žūrijas komisijā iekļautā Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība pasniedza savu balvu Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktorei Ivetai Sietiņsonei.

Konkurss „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019” tiek īstenots sadarbībā ar Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, kuru pārstāvji bija iekļauti konkursa žūrijas komisijas sastāvā. Par pasākuma programmu un norisi rūpējās SIA “Europe Info”.

Video skaties: https://www.youtube.com/watch?v=2P7MGvNWKHs&feature=youtu.be

Kopš 2019. gada novembra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir iespēja saņemt dažādus sociālos pakalpojumus individuālā budžeta modeļa izmēģinājuma projektā. To Labklājības ministrija īsteno sadarbībā ar 10 Latvijas pašvaldībām, piesaistot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. Projekta mērķis ir izmēģināt jaunu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānismu darbībā 12 mēnešu periodā. 

Martā, sākoties ārkārtas situācijai valstī COVID-19 dēļ,  izmēģinājuma projekta īstenošana pilnībā apturēta netika, jo pastāvēja riski, kas varētu iestāties, apturot mērķa grupai jebkāda atbalsta nodrošināšanu uz nenoteiktu laiku.  Pakalpojumu ietvaros iespēju robežās atbalsts tika nodrošināts attālināti. Piemēram, personas ar garīga rakstura traucējumiem varēja saņemt psihologa konsultācijas, izmantojot videozvanu. 

Tomēr, apkopojot informāciju par visu ārkārtas situācijas periodu, konstatēts, ka nodrošināto pakalpojumu apjoms bija būtiski samazinājies. Aprīlī pat par 51%, salīdzinot ar šī gada janvāri.

Ņemot vērā COVID-19 ietekmi, ir ierosināta izmēģinājuma projekta pagarināšana par trim mēnešiem. Tas nodrošinātu gan objektīvākus projekta īstenošanas rezultātus, gan iespēju kopumā 100 personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras dzīvo sabiedrībā, turpināt saņemt pakalpojumus vēl trīs mēnešus, līdz 2021. gada janvāra beigām. Izmēģinājuma projekta pagarināšanu un pakalpojumu nodrošināšanu plānots finansēt projekta esošā finansējuma ietvaros, nepalielinot kopējās projekta izmaksas. 

Labklājības ministrija no 2016.gada jūlija īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 9.2.2.2./16/I/001 „Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide”, kā mērķis ir pilnveidot sociālo pakalpojumu sistēmu, izstrādājot un aprobējot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānismus un atbalsta personas pakalpojuma ieviešanas mehānismu. 
 

Valdība šonedēļ atbalstīja informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021. gadam un ietvaram 2021.–2023. gadam", kurā ietvertas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu sliekšņu celšanu.

Tostarp, no 2021. gada 1. janvāra tiks paaugstināts minimālā vecuma un invaliditātes pensijas apmērs, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī pieaugs atbalsts bērniem apgādnieka nāves gadījumā. Izmaiņas izmaksās kopumā 70,7 miljonus eiro.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV): “Valdībā panāktā vienošanās par līdzekļu novirzīšanu labklājības nozares prioritātēm dod cerību, ka kaut nedaudz izdosies mazināt sociālo netaisnību un realizēt jau pagājušajā gadā sākto ienākumu līmeņa celšanu cilvēkiem, kuri dzīvo uz nabadzības robežas. Tas būs vēsturiski vislielākais minimālo pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un GMI pieaugums.”

Plānots, ka minimālā vecuma pensijas aprēķina bāzi no nākamā gada cels uz 136 eiro pašreizējo 80 eiro vietā (personām ar invaliditāti 163 eiro līdzšinējo 122,69 eiro vietā), kas garantēs, ka minimālā pensija Latvijā būs ne mazāka kā 149,6 eiro. Turklāt pensiju aprēķinā tiks novērtēts katrs darba stāža gads.

Invaliditātes pensija 1. grupas invalīdiem kopš bērnības palielināsies no 196,3 uz 260,8 eiro, 2. grupai no 171,77 uz 228,2 eiro, 3. grupai no 122,69 uz 163 eiro. Pārējiem invalīdiem - 1. grupai no 128 uz 217,6 eiro, 2. grupai no 112 uz 190,4 eiro, bet 3. grupai no 80 uz 136 eiro mēnesī.

Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugums atsevišķām grupām pārsniegs trešdaļu no līdzšinējā apmēra.

Tāpat nākamā gada budžetā paredzēts palielināt atbalstu bērniem apgādnieka nāves gadījumā. Bērni līdz sešu gadu vecumam saņems 136 eiro pašreizējo 92,5 eiro vietā (bērni ar invaliditāti kopš bērnības vēl papildus 43,5 vai 29,28 eiro). Savukārt bērni no septiņu gadu vecuma apgādnieka nāves gadījumā saņems 163 eiro pašreizējo 111 eiro vietā.

Plānots, ka no 2021. gada jūlija tiks dubultots pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu (215 eiro mēnesī par bērnu līdz 6 gadiem un 258 eiro mēnesī par bērnu 7-17 gadu vecumā). Šim mērķim valsts tērēs papildus 2,4 miljonus eiro.

No nākamā gada vidus tiks uzlaboti nosacījumi asistentu pakalpojumu saņemšanai, tostarp kāps asistentu atalgojums. Šim mērķim valdība vienojusies piešķirt 9,5 miljonus eiro. Vienlaikus tiks vienkāršota arī asistentu atskaitīšanās kārtība, atsakoties no detalizētas pierādījumu vākšanas.

Vēl 0,5 miljoni eiro nākamā gada budžetā paredzēti pabalsta saņēmēju loka paplašināšanai – tostarp ģimenes valsts pabalstu par bērnu ar invaliditāti izmaksās līdz viņa 20 gadu vecumam.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (turpmāk – VBTAI) aplikācija “Uzticības tālrunis” ir bezmaksas aplikācija, kas paredzēta bērniem un pusaudžiem psiholoģiskas palīdzības saņemšanai. Ar aplikācijas palīdzību bērni un pusaudži visu diennakti var bez maksas zvanīt uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, saņemt ekonsultāciju krīzes situācijās, kā arī sazināties ar konsultantiem čatā.  

Pie Uzticības tālruņa 116111 speciālistiem var vērsties jebkurš bērns vai pusaudzis, kurš saskāries ar grūtībām un nezina, kā tās risināt, kurš piedzīvojis saskarsmes grūtības ar vecākiem, vienaudžiem vai citiem cilvēkiem, piedzīvojis seksuālu, fizisku vai emocionālu vardarbību, izjūt apjukumu, dusmas, skumjas vai citas spēcīgas negatīvas emocijas, kā arī – lai aprunātos ar speciālistiem par citiem sasāpējušiem jautājumiem. Eiropas Komisijas „Net-Safe Latvia”1 ietvaros Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa speciālisti sniedz konsultācijas arī par jautājumiem, kas saistīti ar interneta drošību.  VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja par čata un aplikācijas nepieciešamību uzsver: “Desmiti tūkstošu zvanu, ko saņem Uzticības tālrunis, liecina, ka bērniem un pusaudžiem ir būtiski saņemt atbalstu un palīdzību, turklāt saņemt to uzreiz – brīdī, kad ir grūti. Ieejot tehnoloģiju gadsimtā, mēs redzam, ka liela daļa bērnu palīdzību labprāt saņemtu arī rakstveidā – gan tādēļ, ka negrib, lai apkārtējie dzird sarunas, gan tādēļ, ka vēlas apdomāt savu vēstījumu, vai vienkārši nespēj runāt par savām sāpēm. Mēs pielāgojamies šīm gaidām – no 2020. gada sākuma ir pieejams čats, kurā bērni var rakstīt un saņemt sev nepieciešamo atbalstu, tagad izveidota arī Uzticības tālruņa aplikācija – lietotne, kurā vienkopus iekļautas ne tikai visas atšķirīgās iespējas sazināties ar Uzticības tālruņa speciālistiem, bet arī pieejama noderīga un būtiska informācija gan par interneta drošību, gan bērnu tiesībām un pienākumiem.” Uzticības tālruņa čats meklējams mājaslapas www.bti.gov.lv labajā apakšējā stūrī. Čats darbojas darbadienās no plkst. 12:00 līdz plkst. 20:00. Uzticības tālrunis bez maksas pieejams visu diennakti, 7 dienas nedēļā. Aplikācija pieejama Google Play un App Store veikalos.  
 
VBTAI aicina medijus uz mobilās aplikācijas prezentāciju  29. septembrī plkst. 11:30 (ierašanās no plkst. 11:00).  Pasākums notiks jauniešu iecienītā pulcēšanās vietā – alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrā “The Spot” Rīgā, Ūnijas ielā 12. 
 
Aplikācijas prezentācijas pasākumā piedalīsies VBTAI priekšnieks Jānis Ābele un VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja. Pasākumā, ko vadīs VBTAI Grūminga kampaņas vēstneši – jaunieši, kas piedalījušies īsfilmu veidošanā, atveidojot galvenos sižetu varoņus, klātesošos ar priekšnesumiem priecēs alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu jaunie talanti. Mediju pārstāvjus aicinām apstiprināt savu dalību pasākumā, rakstot e-pastu uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu Uzticības tālrunis 116111 (turpmāk – Uzticības tālrunis) no 11. līdz 15. septembrim rīkoja akciju “Uzticības tālrunis tēviem”, lai sabiedrībā aktualizētu tēva lomu ģimenē un sniegtu informatīvu un psiholoģisku atbalstu tēviem. Akcijas laikā tika sniegta 81 psiholoģiskā konsultācija.

Akcijas laikā Uzticības tālruņa konsultantiem zvanīja ne tikai tēvi, bet arī bērnu mātes, citi radinieki utt. Kopumā akcijas laikā sniegtas konsultācijas 45 pieaugušajiem un 36 bērniem, tostarp 21 tēvam, septiņām mātēm, trim citiem radiniekiem utt.

Tēvu auditorijā aktuālākie jautājumi bija saistīti ar šķiršanās tēmu (par tikšanās iespējām ar bērniem, par to, kā paziņot šo lēmumu bērnam u.tml.), daudz jautājumu bijis arī par saskarsmes kārtību un bērna dzīvesvietas noteikšanu, tēva tiesībām saņemt informāciju par bērna veselību, attīstību un aprūpes jautājumiem. Vairākas sarunas veltītas tēvu bažām par bērnu aprūpi mātes ģimenē, kā arī pusaudžu disciplinēšanas problēmām utt.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 strādā visu diennakti un ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.

Jau septīto gadu pēc kārtas 2019. gada nogalē Labklājības ministrija rīkoja konkursu „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019”. Konkursā pieteikt pretendentus varēja dažādās nominācijās - “Labākais vadītājs sociālā darba jomā”, “Labākais sociālais darbinieks”, “Gada notikums sociālajā darbā”. Sākotnēji iesniegtos pieteikumus konkursa nominācijām izvērtēja Labklājības ministrijas izveidota konkursa žūrijas komisija un labākos no pretendentiem izvirzīja tālākai iedzīvotāju balsošanai, kas laikā no 2020. gada 2. līdz 31. janvārim tika organizēta Labklājības ministrijas mājas lapā. 

2020. gada februāra sākumā konkursa žūrijas komisija apkopoja iedzīvotāju balsojuma rezultātus un lēma par konkursa uzvarētājiem. Par katru pretendentu žūrijas komisijas un iedzīvotāju balsojums nominācijās veidoja vienlīdzīgus 50% no kopējā punktu skaita. Konkursa balvas saņemšanai tika izvirzīts viens uzvarētājs ar visaugstāko punktu skaitu katrā no nominācijām.

Nominācijā “Labākais sociālais darbinieks 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēma nodibinājuma “Zantes ģimenes atbalsta centrs” sociālo gadījumu vadītāja Elita Šmelde.

Nominācijā “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēma Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.

Nominācijā “Gada notikums sociālajā darbā 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēma Jaunjelgavas novada dome ar pieteikumu par grupu dzīvokļu un pansijas izveidi Vīgantes pamatskolā.

Papildus iepriekšminētajam, žūrija lēma piešķirt balvu nominācijā “Žūrijas speciālā balva sociālajā darbā 2019” Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja vietniecei Ilzei Fārnestei. Kā arī konkursa žūrijas komisijā iekļautā Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība nolēma konkursa ietvaros pasniegt savu balvu Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktorei Ivetai Sietiņsonei.

Valstī izsludinātā ārkārtējā situācija saistībā ar COVID-19 izplatību ieviesa izmaiņas iepriekš plānotajā apbalvošanas pasākuma norisē, kas bija paredzēta 2020. gada martā. Taču piektdien, 25.septembrī, plkst.14.00 konkursa „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019” uzvarētāju apbalvošana notiks Pasākums tiks organizēts ierobežotā dalībnieku lokā, lai ievērotu ar COVID-19 izplatību saistītos piesardzības pasākumus, Rīgā, viesnīcā “Pullman Riga Old Town”.

Konkurss „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019” tiek īstenots sadarbībā ar Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, kuru pārstāvji bija iekļauti konkursa žūrijas komisijas sastāvā.