Labklājības ministre Ramona Petraviča tikusies ar š.g. augustā amatā iecelto Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Zemgale” direktoru Kristapu Keišu. Tikšanās laikā pārrunātas iestādes darba aktualitātes un divos mēnešos paveiktais.
Keišs informēja ministri, ka pašlaik tiek aktīvi analizēti dažādi procesi, lai pilnveidotu klientu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas kvalitāti, dzīvojamo telpu vidi. Būtiska uzmanība šajā ziņā tiek pievērsta klientu ēdināšanas, uzņemšanas posma, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un veselības aprūpes procesu standartizācijai. Ir sagatavoti priekšlikumi darba organizācijas uzlabošanai iestādē un tos drīzumā iesniegs ministrijā.
“Pārmaiņas VSAC “Zemgale” darbībā sen bija nepieciešamas, tāpēc atzinīgi novērtēju jaunā iestādes vadītāja īsā laika posmā paveikto un apsolīju atbalstu iniciatīvām, kas vērstas uz iestādes darba attīstību nākotnē,” sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča.
Kā informēja Keišs, VSAC filiālē “Lielbērze” ir izdevies atrisināt ar klientu ēdināšanas saistītos jautājumus. Ir uzsākta siltumtrases nomaiņa, vecā korpusa otrā stāva dzīvojamo istabu remonts. Šogad vecajam filiāles korpusam plānots veikt jumta seguma nomaiņa. Darbu ir uzsākusi jauna vadības komanda.
Savukārt filiālē “Ziedkalne” sekmīgi norit trešā stāva iekštelpu un divu koplietošanas sanitāro mezglu remonts. Vēl šogad plānota jauna jumta uzstādīšana dzīvojamajam korpusam un veļas mājai. Noslēgts līgums par energoaudita veikšanu, lai jau nākošgad varētu uzsākt energoefektivitātes projektu, veicot ēkas siltināšanu, otra dzīvojamā korpusa jumta nomaiņu un daudzas citas aktivitātēm.
Direktors arī informēja, ka tuvākajā laikā plāno iesniegt ministrei iestādes attīstības stratēģiju tuvākajiem gadiem, uzsvaru liekot uz klientu drošību, pakalpojumu kvalitāti un personāla attīstību.
Šobrīd VSAC “Zemgale” ir 745 klienti un 459 darbinieki.
Latvija ir 18. vietā starp Eiropas dalībvalstīm dzimumu līdztiesības ziņā. Šādi dati ir Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta otrdien, 15. oktobrī, publiskotajā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā 2019. Indekss tiek aprēķināts, balstoties uz 2017.gada datiem, par sešām dažādām jomām – zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība. Papildus šogad indeksā īpaša uzmanība pievērsta darba un ģimenes dzīves līdzsvara nodrošināšanai.
Mūsu valsts te ieguvusi 59,7 punktus (100 nozīmē pilnīgu līdztiesību, bet 1 – nelīdztiesību). Tas ir par 1,6 punktiem vairāk nekā 2017. gadā. Dzimumu līdztiesības indekss vidēji Eiropas Savienībā (ES) ir 67,4 punkti. Salīdzinot Latvijas sasniegumus ilgākā laika periodā (no 2005. līdz 2017. gadam), kopumā indeksa rādītājs ir uzlabojies par 6,3 punktiem, bet tas tomēr ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs šajā laikā. Latvija ierindojas to valstu pulkā (Igaunija, Slovēnija, Portugāle, Malta, Austrija, Vācija, Kipra), kurās indeksa rādītājs ir zemāks par ES vidējo, bet rādītāji tiek uzlaboti.
Lai gan Latvijai augstākais rādītājs ir veselības jomā – 78,3, tomēr starp ES dalībvalstīm, Latvija te ierindojas vien 26. vietā. Labs rādītājs Latvijai ir arī darba jomā – 74,2. Kopumā te iezīmējas pozitīva attīstība, jo ir palielinājies gan sieviešu (75%), gan vīriešu (79%) nodarbinātības līmenis vecuma grupā 20-64 gadi, taču ir izteiktāka segregācija darba tirgū (sieviešu vai vīriešu izteikts pārsvars noteiktā profesijā vai ekonomikas sektorā). Tikai 5% vīriešu strādā izglītības, veselības un sociālā darba jomās, salīdzinot – minētajās jomās strādā 25% sieviešu. Daudz mazāk sieviešu (tikai 6%) nekā vīriešu (30%) strādā zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas jomās.
Visizteiktākā nevienlīdzība Latvijā ir varas (44,1) un zināšanu (49,7) jomās, turklāt zināšanu jomā Latvija ierindojas pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm. To ietekmē sieviešu vai vīriešu augstais īpatsvars noteiktās izglītības jomās, kā arī iesaiste mūžizglītībā gan sievietēm, gan vīriešiem ir salīdzinoši zema (2017. gadā sievietēm – 14%, vīriešiem – 13%).
Naudas jeb ienākumu jomā tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī sieviešu un vīriešu nabadzības riska indekss. Latvijā augstākam nabadzības riskam ir pakļautas vienas personas mājsaimniecības, īpaši sievietes (58% salīdzinājumā ar 48% vīriešu) 65 gadu vecumā un vecākas, kā arī sievietes ar zemāku izglītību (45%). Latvijai naudas jeb ienākumu jomas rādītājs ir 65,5 (ES – 80,4). Sievietēm Latvijā ienākumi ir par 18% mazāki nekā vīriešiem, turklāt šī atšķirība ienākumos var būt lielāka pāriem ar bērnu (sievietes pelna par 30% mazāk) un starp cilvēkiem ar zemāku izglītību (sieviešu ienākumi ir par 35% zemāki).
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) ir neatkarīga ES struktūrvienība jeb aģentūra, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp, nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un valstu politikas attiecīgajās jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. EIGE mērķis ir kļūt par Eiropas zināšanu centru dzimumu līdztiesības jautājumos, pirmavotu ticamu faktu izstrādē, kas apkopo un nodrošina pieejamu informāciju, pieredzi un specializētas zināšanas. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts uzsāka savu darbību 2010. gadā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss līdz šim tika publicēts reizi divos gados. Turpmāk Indekss tiks publicēts katru gadu.
Sociālā uzņēmuma likums ir spēkā pusotru gadu un Latvijā oficiāli darbojas 70 sociālie uzņēmumi. Šo nedēļu Labklājības ministrija visā Latvijā ir izsludinājusi par Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, kas tiks atzīmēta ar dažādām aktivitātēm.
Sociālās uzņēmējdarbības nedēļas atklāšanas pasākumā – Latvijā pirmās sociālo uzņēmēju brokastīs, Rāmavas Depkina muižā – otrdien, 15. oktobrī, uzņēmējiem būs iespēja atklātām sarunām un jaunu ideju radīšanai. Savukārt no 15. līdz 17.oktobrim pirmo reizi sociālajos uzņēmumos norisināsies Atvērto durvju dienas ar moto “Iepazīsti sociālos uzņēmējus, kuri dara pasauli labāku!”. Atvērto durvju dienās pie sevis ciemos aicina 10 sociālie uzņēmumi Rīgā, Ikšķilē, Siguldā un Valmierā.
Nedēļas noslēgumā nozares eksperti tiksies domnīcā, kurā kopīgiem spēkiem meklēs risinājumus, kā iedzīvināt likumā noteiktās sociālo uzņēmēju priekšrocības no pašvaldību puses, jo Sociālā uzņēmuma likums nosaka vairākus praktiskus atbalsta instrumentus. Piemēram, pašvaldību tiesības piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, publiskas personas tiesības nodot tai piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā utt. Jāatzīst, ka pagaidām šie atbalsta mehānismi vēl nav kļuvuši populāri un sociālie uzņēmēji ne vienmēr tos saņem. Vēl ir svarīgi rast veidu, kā veicināt sociālo uzņēmēju konkurētspēju, jo atšķirībā no tradicionālās uzņēmējdarbības uzņēmumiem šo uzņēmumu pašmērķis ir nevis maksimālā peļņa, bet maksimālais labums sabiedrībai. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības atpazīstamību un tēlu.
“Sociālā uzņēmējdarbība ir īpaša ar to, ka tās galvenais mērķis ir radīt sociālu ietekmi un labumu sabiedrībai, nevis nodrošināt peļņu īpašniekiem. Tāpēc mūsu kā sabiedrības pienākums ir atbalstīt tos, kas ir gatavi šiem izaicinājumiem. Ceru, ka Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa sabiedrībai kopumā sniegs lielāku izpratni un vēlmi iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstībā,” norāda Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs Imants Lipskis.
Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir Rīgā un Pierīgā – 74% no kopējā sociālo uzņēmumu skaita. Populārākā ir darba integrācijas un izglītības joma. Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, vides un dzīvnieku aizsardzību, kultūras daudzveidību, kā arī sniedz atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) publisko “Rokasgrāmatas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos” 1. moduli “Vadlīnijas pašvaldībām bērnu tiesību aizsardzībā”.
Rokasgrāmata tiek izstrādāta, jo VBTAI ikdienas darbā konstatējusi, ka ir nepieciešams metodoloģiskais atbalsts izglītības iestāžu darbiniekiem, ģimenēm un bērnu likumiskajiem pārstāvjiem par dažādu problēmsituāciju risināšanu un labās prakses piemēriem. Rokasgrāmata tiek veidota, nodalot tēmas un auditorijas, lai turpmāk papildinātu un pilnveidotu rokasgrāmatā atrodamo informāciju. Rokasgrāmata pilnībā tiks pabeigta līdz šī gada nogalei, tajā būs trīs moduļi – “Vadlīnijas pašvaldībām”, “Vadlīnijas izglītības iestādēm” un “Vadlīnijas ģimenēm”.
Lai iepazītos ar metodisko materiālu, lūdzam sekot saitei:
http://www.bti.gov.lv/lat/metodiska_palidziba/rokasgramata_bernu_tiesibu_aizsardzibas_jautajumos/
Kā jau ziņots iepriekš, līdz gada beigām plānots beigt Valsts sociālās aprūpes centrs (VSAC) “Latgale” filiāles “Lubāna” darbību. Šāds lēmums pieņemts, izvērtējot klientu un darbinieku drošības jautājumus, telpu atbilstību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī nepieciešamās investīcijas kontrolējošo iestāžu norādīto trūkumu novēršanai. Tas saskan arī valsts noteikto prioritāti – virzību uz to, lai cilvēki pēc iespējas dzīvotu sabiedrībā, nevis institūcijās.
VSAC “Latgale” priekšlikums par filiāles “Lubāna” darbības izbeigšanu ir balstīts uz racionāliem apsvērumiem, kā prioritāti izvirzot klientu drošību. Lai to nodrošinātu, būtu nepieciešams veikt neatliekamus ieguldījumus 361 tūkstoša eiro apmērā infrastruktūras sakārtošanai. Šī summa nepieciešama ugunsdrošības un elektrodrošības sakārtošanai, centralizētas apkures sistēmas ierīkošanai, ūdens apgādes sistēmas sakārtošanai (jauna dziļurbuma izveide un atdzelžošanas iekārtas uzstādīšanai), vides pieejamības, kā arī ēku ilgtspējas nodrošināšanai.
Neskatoties uz to, ka ēkas uzturēšanā, tai skaitā apkures krāšņu remontdarbu veikšanā, ikgadēji ir veikti ieguldījumi, būtiskas investīcijas filiāles “Lubāna” dzīvojamā ēkā nav ieguldītas. Tas nebūtu praktiski no lietderības aspektiem, ņemot vērā ēkas ekspluatācijā nodošanas gadu (1892. gads) un tās ekspluatācijas iespējas ilgtermiņā, ņemot vērā LM prioritāti sociālās aprūpes jomā – deinstitucionalizāciju un vietu skaitu samazināšanu institucionālajā aprūpē.
Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Saprotu, ka jebkuras sociālā centra filiāles slēgšana nav viegls lēmums – tas ir pārmaiņas sociālā centra iemītniekiem, kas nav vienkāršas, īpaši tad, ja viņiem ir kādi garīga rakstura traucējumi. Tomēr neapšaubāmi viņi ir pelnījuši drošas un patīkamas mājas. Turklāt vairāk nekā puse filiāles “Lubāna” klientu varētu dzīvot sabiedrībā, piemēram, grupu dzīvokļos, nevis slēgta tipa centros. Ja saglabājas pašreizējais stāvoklis, tad mēs, visticamāk, noslēdzam iespēju šiem cilvēkiem dzīvot sabiedrībā.”
Lubānas novada pašvaldības vadītājs tika informēts par iespēju attīstīt papildu pakalpojumus, piemēram, veidot grupu māju cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, izmantojot ERAF līdzekļu piesaistes iespējas. Filiālē “Lubāna” vairāk nekā puse iemītnieku (no 32 klientiem 19) potenciāli varētu uzsākt sagatavošanos patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Taču Lubānas pašvaldības vadītājs noraidīja iespēju, ka pašvaldība varētu iesaistīties grupu mājas izveidē, kurā varētu būt darbs arī vairākiem līdzšinējiem filiāles “Lubāna” darbiniekiem.
Pašlaik filiālē “Lubāna” pakalpojumu saņem 32 klienti un pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti 29 darbinieki.
Papildu informācijai: Deinstitucionalizācija (DI) ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm. DI ir iekļaujošas sabiedrības veidošanas process, mainot attieksmi un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu visā valstī - grupu mājas, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus, sociālo mentoru pakalpojumus, atbalsta grupas, u.c.. Tādējādi tiks nodrošināts nepieciešamais atbalsts cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, lai viņi varētu dzīvot mājās, ģimeniskā vidē, saņemot nepieciešamo atbalstu parastā mājoklī vai grupu mājā.
Tam ir jānovērš situāciju, ka šādiem cilvēkam ir jāpārceļas vai jāturpina dzīvot ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, jo viņiem nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā. Iespēja dzīvot, kur un ar ko kopā vēlas, piedalīties sabiedrības dzīvē un pieņemt lēmumus par savu dzīvi, ir lietas, kuras lielākā daļa cilvēku uzskata ar pašsaprotamām. Tomēr cilvēkiem ar invaliditāti šādas iespējas nereti ir ierobežotas, un tieši to nodrošināšanu paredz DI un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās tiesības uz neatkarīgu dzīvi.
Turpinot iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto iniciatīvu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBATI) kustības „Draudzīga skola” ietvaros arī šogad izsludina konkursu pedagogiem par labāko klases audzināšanas stundu draudzīgas un cieņpilnas vides veicināšanai klasē.
Konkursa mērķis ir draudzīgas, cieņpilnas un savstarpēji atbalstošas vides attīstīšanas skolā, pieredzes apmaiņas veicināšana starp mācību iestādēm, kā arī pedagogu aktīvāka iesaiste kustībā „Draudzīga skola”. Šogad konkursā tiks īpaši akcentēta skolēnu kritiskās domāšanas attīstīšana, lai veicinātu jēgpilnu lēmumu pieņemšanu reālajā un interneta vidē.
Ar konkursa palīdzību inspekcijas vēlas dot iespēju pedagogiem radošā un atraktīvā formā runāt par jaunajiem izaicinājumiem skolas un klases vidē, kā arī radīt mācību materiālu, kas būs noderīgs arī citiem kustības „Draudzīga skola” dalībniekiem. Pedagogu darbi tiek gaidīti līdz 15. novembrim, labāko darbu apbalvošana notiks decembrī.
Konkursam iesūtītie darbi tiks vērtēti trijās kategorijās: 1. – 4. klašu grupā, 5. – 9. klašu grupā un vidusskolu un profesionālās izglītības iestāžu grupā. Konkursam iesūtītos darbus vērtēs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji. Labāko darbu autoriem balva katrā vērtēšanas kategorijā būs iespēja apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus.
Sīkāka informācija: http://www.bti.gov.lv/lat/aktualitates/?doc=5522&page=
Labklājības ministrija no 2019. gada 10. oktobra līdz 5. decembrim rīko ikgadējās metodiski - informatīvās sanāksmes piecos Latvijas reģionos. Tās notiks projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros, lai uzlabotu sadarbību un informācijas apriti starp pašvaldību sociālajiem dienestiem un to tuvākajiem sadarbības partneriem.
Nereti profesionāļi savas funkcijas un iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus skata vienas jomas vai iestādes robežās. Taču cilvēku vajadzības ietver atbalsta nepieciešamību, kas ir vairāku iestāžu vai speciālistu sadarbības rezultāts. Sadarbības mērķis ir iespējami vienoti skatīties uz personai vajadzīgo atbalstu, pamanot informācijas aprites un resursu nepietiekamību vai pārklāšanos, lai personas interesēs savlaicīgi reaģētu un iespējami ātri iesaistītos, nepieļaujot problēmsituāciju attīstību.
Šī gada metodiskajās sanāksmēs tiek uzsākts dialogs ar ārstniecības iestādēm un personām vardarbības pret bērniem kontekstā, īpaši akcentējot prevences nozīmi. Sanāksmēs tiks apskatīti vai identificēti tie gadījumi un pazīmes, kuras pamanot un par kurām informējot kolēģus, var novērst daudz nopietnāku problēmsituāciju izveidošanos attiecībā uz vardarbību pret bērnu, t.sk. bērna novārtā pamešanu. Informācija, kas iegūta no profesionāļu dialoga, tiks izmantota resursu apzināšanai un atbalsta sistēmas stiprināšanai, lai atvieglotu gan sociālo dienestu darbinieku, gan ārstniecības personu ikdienas darbu, kā arī dotu ieguldījumu uz personas vajadzībām vērstas sistēmas attīstībā.
Dialogu starp sociālā dienesta un ārstniecības iestāžu darbiniekiem vadīs sociālantropoloģe Aivita Putniņa, kuras pētniecisko interešu lokā jau ilgus gadus ir arī vardarbības tematika.
Savukārt pasākumu informatīvajā daļā to dalībnieki tiks iepazīstināti ar LM pārraudzībā esošo politiku aktualitātēm, un jaunumiem projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" aktivitātēs. Baltijas HIV asociācija sniegs informāciju par HIV izplatību Latvijā un pieejamiem resursiem efektīva atbalsta sniegšanai personām, kuras dzīvo ar HIV.
Pirmā sanāksme notiks 10. septembrī Vidzemes plānošanas reģionā, Valmieras Kultūras centrā, Rīgas ielā 10. Valmierā.
Nākamās sanāksmes notiks:
11. oktobrī Zemgales plānošanas reģionā, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā, Svētes ielā 33, Jelgavā.
23. oktobrī Rīgas plānošanas reģionā, LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā, Kalpaka bulvārī 4, Rīgā.
20. novembrī Kurzemes plānošanas reģionā, viesnīcā "Līva", Lielā ielā 11, Liepājā.
5. decembrī, Latgales plānošanas reģionā, Latgales mācību centrā, Saules ielā 38, Daugavpilī.
Sanāksmes tiek organizētas Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2023. gada decembrim.
