gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 28.05.2020

Covid-19 krīzes laikā valdība pieņēmusi virkni lēmumu, lai cilvēku iesaistīšanos darba tirgū padarītu elastīgāku, tostarp, ar grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā pagarināts periods, uz kuru bezdarbnieks drīkst iesaistīties īslaicīgos darbos, nezaudējot bezdarbnieka statusu.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atgādina, ka īslaicīgus darbus, tostarp sezonas darbus lauksaimniecībā drīkst strādāt arī, nezaudējot trūcīgas un maznodrošinātas personas statusu un pabalstus:

“Valstī noteiktā ārkārtējā situācija drīz beigsies līdz ar to beigsies arī lielākā daļa likumā noteiktie atbalsta pasākumi Covid – 19 seku novēršanai. Tomēr joprojām tiks turpināts atbalsts darba tirgus stabilizēšanai. Spēkā ir arī normas, kas ieviestas personu ar zemiem ienākumiem atbalstīšanai, lai cilvēkus iedrošinātu īslaicīgi iesaistīties darba tirgū, vienlaikus saglabājot sociālo atbalstu. Šovasar, kad krīzes dēļ daudzās jomās ir izteikts darbaspēka trūkums, tā ir iespēja sezonas darbos iesaistīt arī personas, kuras nereti izvēlas nestrādāt, jo baidās zaudēt sociālo atbalstu.”

Lai veicinātu trūcīgo personu iesaistīšanos darba tirgū, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iekļauta norma, kas nosaka, ka gadījumā, ja trūcīgas ģimenes (personas) materiālais stāvoklis uzlabojies un tās ienākumi palielinājušies uz darba attiecību pamata vai no saimnieciskās darbības, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram no šā ienākuma personai darbspējīgā vecumā, kura uzsākusi gūt ienākumus. Ar to motivējot personas uzsākt darba attiecības, bet paralēli trīs mēnešus nezaudēt sociālo atbalstu.

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzskata, ka trūcīgo un maznodrošināto iesaistīšana sezonas darbos ir iespēja, ko var izmantot lauksaimnieki, kas ceļ trauksmi par darba roku trūkumu. Darbaspēka resursi meklējami arī bezdarbnieku rindās, jo no 60 dienām uz četriem mēnešiem pagarināts periods, kurā bezdarbniekam gada laikā ļauts strādāt īslaicīgus darbus, nezaudējot bezdarbnieka statusu.

Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2019. gadā tika nodarbināti 3340 sezonas laukstrādnieki. Vidējais ienākums uz vienu sezonas laukstrādnieku pērn bija 422 eiro.
 

| 28.05.2020

Nākošajā, 2021.gadā, ir trīs  darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku – pirmdiena, 3. maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu -  24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdiena, 19. novembris (iekrīt starp svētku dienu -  18. Novembri, un sestdienu -  20. novembri).

Šīs darba dienas ir paredzēts pārcelt attiecīgi uz 8. maiju, 19. jūniju un 13. novembri. To nosaka valdības rīkojuma projekts, kas ceturtdien, 28. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un vēl ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam ir jāpieņem valdības sēdē.

Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. 

Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.

Iespēju pārcelt darba dienas paredz Darba likums. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies.

Ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.

Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgstošu laika periodu un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi.
 

| 27.05.2020

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

“Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai.  Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids”.

Līdz 3. jūnijam Nodarbinātības valsts aģentūra veiks darba devēju aptauju, kuri jau iesniedza pieteikumus dalībai programmā, aktualizēs darba devēju piedāvājumu pasākuma īstenošanai un apkopos saņemtās darba devēju atbildes. Līdz 8. jūnijam tiks sākta pretendentu vērtēšana NVA filiāļu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijās. Līdz 18. jūnijam NVA filiāles komisijas apkopos darba devēju pieteikumu izvērtējumu rezultātus un pieņems lēmumus. Līgumi par pasākuma īstenošanu ar darba devējiem tiks noslēgti ne vēlāk kā nedēļu pirms skolēna nodarbinātības.

Skolēni pasākumam varēs reģistrēties elektroniski. No 10. jūnija reģistrācija sāksies Latgales reģionam, no 11. jūnija - Vidzemes reģionam. Darbam Rīgas reģionā varēs pieteikties no 12. jūnija, savukārt Kurzemes un Zemgales reģionos reģistrēšanās sāksies 13. jūnijā. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt. Reģistrēties varēs līdz 17. augustam. Sīkāka informācija būs pieejama NVA mājaslapā.

Skolēnu vasaras nodarbināšanas programmā darba devēji saņem dotāciju skolēna algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, skolēna ar invaliditāti mēneša darba algai - valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. Darba devējam tiek piešķirta dotācija darba vadītāja atalgošanai - 10% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, savukārt ja nodarbinātais ir bērns ar invaliditāti – 60% apmērā, bet par katru nākamo skolēnu – viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Skolēni, kuri ir iesaistīti pasākumā, tiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Skolēnu vasaras nodarbināšanai 2020. gadam piešķirts finansējums 1 795 212 eiro apmērā, kas sākotnēji bija paredzēts 6938 darba vietu izveide 2020. gada trīs vasaras mēnešos. Līdz 3. aprīlim darbavietas programmai pieteica 435 darba devēji. Tostarp, SIA “TET”, SIA “Jysk Linnen’n Furniture”, SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs”, AS “Rīgas Dzirnavnieks”, AS “Valmieras piens”, SIA “VITA mārkets”, SIA “Mārksmens” un LPKS “Latraps”. 2020. gadā darba devēji plāno nodarbināt skolēnus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfērā, lauksaimniecībā. Darba devēji piedāvā veidot darba vietas dažādās profesijās, piem., palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, labiekārtošanas strādnieks, virtuves strādnieks, viesmīlis, skolotāja palīgs u.c.

Skolēnu nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā NVA ik vasaru organizēja sākot ar 2004. gadu, taču 2009. gadā saistībā ar budžeta optimizāciju pasaules ekonomiskās krīzes iespaidā NVA aktīvais nodarbinātības pasākums "Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs" tika iesaldēts. Iespēja ar NVA atbalstu vasaras brīvlaikā strādāt skolēniem atkal tika piedāvāta 2014.gada vasarā.

2019. gadā programmā tika izveidotas 6939 darba vietas un iesaistīti 7079 skolēni. Nozares, kurās visbiežāk nodarbināti skolēni, ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, lauksaimniecība u.c.
 

| 27.05.2020

Lai novērtētu valsts un pašvaldību institūciju ēku vides un informācijas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, Labklājības ministrija (LM) ir uzsākusi vides un informācijas pieejamības pašnovērtējuma īstenošanu valsts un pašvaldību iestādēs. Tas tiek veikts ar mērķi palielināt sabiedrībai pieejamo pakalpojumu un publisko ēku skaitu. Pieejams pakalpojums ir veidots atbilstoši iekļaujošā dizaina principiem un ir pieejams visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti. Pieejamā ēkā cilvēks ar invaliditāti var ne tikai saņemt pakalpojumu, bet arī strādāt vienlīdzīgi ar citiem.  

LM ir aicinājusi visas valsts un pašvaldību iestādes  nominēt speciālistus, kuri veiks vides un informācijas pašnovērtējumu savās institūcijās. Šī gada jūnijā ministrija plāno īstenot nominēto speciālistu apmācību pašnovērtējuma metodikas kvalitatīvai piemērošanai. Savukārt vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumu valsts un pašvaldību ēkās iestādēm būs jāveic līdz. 20.oktobrim. Plānots, ka valsts un pašvaldību institūciju īpatsvars, kuras ir piedalījušās publisko ēku vides un informācijas pieejamības novērtēšanā, līdz 2021.gada beigām sasniegs  70%. 

LM ir atbildīga par Plāna pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021. gadam īstenošanu, kurā ir paredzēti virkne pasākumu pieejamības veicināšanai, tostarp vides pieejamības pašnovērtējuma veikšana. Ministrija koordinē pasākumu izpildi, taču, ņemot vērā, ka Plāna pasākumi skar visas personu ar invaliditāti dzīves jomas, ikviena ministrija ir atbildīga par tās nozarē nepieciešamo pasākumu īstenošanu. Plānā noteikto uzdevumu izpildē ir nepieciešama koordinēta sadarbība starpministriju līmenī, lai pilnveidotu valsts un pašvaldību ēku un sniegto pakalpojumu vides un informācijas pieejamību. 

Vides pieejamības pašnovērtējuma anketa ir pieejama šeit: 
http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/2014-2020/pasnovertejums/ 
 

| 26.05.2020

Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma plānots izslēgt normu, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte.

Minētās izmaiņas paredz otrdien, 26. maijā, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Par tiem vēl jānobalso Saeimā.

"Par šīm izmaiņām es iestājos jau no pirmās dienas amatā un to izstrādē ieguldīts ilgs darbs. Šos grozījumus atbalstījušas invalīdu biedrības un tie akceptēti arī Invaliditātes lietu nacionālajā padomē. Grozījumi paredzēti, lai cilvēkiem ar invaliditāti uzlabotu iespējas iesaistīties darba tirgū – lai darba devēji neizvairītos no šādu cilvēku nodarbināšanas, “ pēc valdības sēdes uzsvēra labklājības ministre Ramona Petraviča.  

Likumprojekts arī papildina regulējumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādejādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus.

Jaunais regulējums šajā ziņā plāno ieviest izmaiņas trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tas ir darbinieku atalgojums, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos.  Otrkārt, ir uzsvērta pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja sadarbība un atbildība darbinieka nosūtīšanas gadījumā. Treškārt, detalizētāk reglamentēti ilgtermiņa norīkojumi (kas ilgāki par 12 mēnešiem). 

Likumprojekts izstrādāts, lai galvenokārt nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējamam, veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību. 
 

| 21.05.2020

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no 11. līdz 17. maijam rīkoja akciju “Es audzinu viens!” Tās laikā ikviens vecāks, aizbildnis, adoptētājs, kā arī audžuvecāks, kas ikdienā viens nodrošina bērnu aprūpi un saskaras ar dažādām grūtībām, tika aicināts saņemt psiholoģisku palīdzību jautājumos, kas skar bērnus. Akcijas laikā sniegta 131 psiholoģiskā konsultācija, no kurām 56 gadījumos pēc palīdzības vērsās pieaugušie.

“Jau Covid 19 intensīvais laiks iezīmēja vajadzību vecākiem saņemt atbalstu, bet akcijas laikā saņemtie zvani skaidri norāda uz vientuļo vecāku emocionālajiem pārdzīvojumiem, vēlmi būt perfektam, nereti nonākot strupceļā gan attiecībās ar bērnu, gan sevi. Ir vecāki, kuri ap sevi ir izveidojuši atbalsta sistēmu, kurā bieži ietilpst radinieki, draugi, kaimiņi, bet ne vienmēr tas kliedē sajūtu, ka tomēr ar visu jātiek galā vienam pašam. Nereti vecāki arī atzīst, ka izjūt vientulību, īpaši Covid 19 laikā. Sarunās nereti atspoguļojas arī vecāku problemātiskās attiecības ar bijušiem partneriem, kas rada papildus nedrošību”, norāda inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.

Akcijas laikā tika pārrunātas dažādas tēmas, kuras vecākiem rosinājušas jautājumus – piemēram, par bērnu disciplinēšanas grūtībām, bērna vecumposma īpatnībām, raizes par bērna uzvedību, mācību sasniegumiem u.c. 

Vēršam uzmanību, ka Uzticības tālrunis joprojām ikvienam vecākam ir pieejams jebkurā diennakts laikā, lai konsultētos jautājumos, kas skar bērnus.

Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, kas ir anonīma un darbojas visu diennakti. Darbadienās no pulksten 12:00 – 20:00 ar Uzticības tālruņa speciālistiem iespējams sazināties arī izmantojot tiešsaistes konsultācijas (turpmāk - čats) – čata logs meklējams VBTAI mājaslapā www.bti.gov.lv, vai arī vēršoties pēc palīdzības e-pastā – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
 

| 20.05.2020

Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās pagaidām nav panākta vienošanās par trūcīgās personas līmeņa un garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa paaugstināšanu 2021. gadā. Sarunu gaitā LM piedāvāja no 2021. gada paaugstināt trūcīgās personas līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, bet GMI - 80 eiro apmērā. Latvijas Pašvaldību savienība šo informāciju pagaidām pieņēma zināšanai, taču visticamāk pie šī jautājuma vēl atgriezīsies, kad notiks sarunas starp Latvijas Pašvaldību savienību un  Finanšu ministriju, kā arī Ministru kabinetu. 

Šā gada sarunas notika otrdien, 20. maijā, un tās vadīja labklājības ministre Ramona Petraviča un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. 

Sarunu gaitā Latvijas Pašvaldību savienība vērsa uzmanību un ierosināja atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM pauda atbalstu, ka sarunas par līdzfinansējumu GMI pabalsta līdzfinansēšanai varētu tikt uzsāktas pie nosacījuma, ja  būtiski samazinās pašvaldību plānotie ieņēmumi un ir vērojams  trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita būtisks pieaugums. Savukārt attiecībā uz dzīvokļa pabalsta izdevumu līdzfinansēšanu, ņemot vērā, ka dzīvokļa pabalsta apmērs un tā piešķiršanas kritēriji katrā pašvaldībā ir atšķirīgi – tādējādi iedzīvotāji atrodas nevienlīdzīgā situācijā, risinot ar mājokļa izdevumiem saistītos jautājumus – valsts līdzfinansējums dzīvokļa pabalsta izdevumu segšanai ir pārrunājams tikai pēc vienotu kritēriju un nosacījumu definēšanas.

Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Es paužu nožēlu, ka ar Latvijas Pašvaldību savienību neizdevās vienoties par garantētā minimālā ienākuma un trūcīgās personas līmeņa celšanu, neskatoties uz to, ka Satversmes tiesā šodien tiek izskatīta GMI atbilstība Satversmei un cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanai. Vienlaikus uzskatu, ka pašvaldībām jāveic visaptverošs izvērtējums par nepieciešamo atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām. Ir jāizdara secinājumi – vai  izlietotais finansējums un sniegtais atbalsts ir sasniedzis mērķi un pēc tam jāvērtē esošā atbalsta pārskatīšanas nepieciešamība. Arī Valsts kontrole norādījusi, ka, lemjot par pabalstu piešķiršanu, pašvaldībām nepieciešams apzināt nabadzības riskam pakļautās personas.”

Vienlaikus tika pārrunātas arī tās problēmas un izaicinājumus, ar ko saskarās pašvaldības, piešķirot un izmaksājot krīzes pabalstu ārkārtējās situācijas laikā. Sarunu gaitā LM piedāvāja veikt izmaiņas asistenta pakalpojuma pašvaldībās organizēšanai no 2021. gada, taču konkrēta vienošanās šajā jautājumā vēl netika panākta.

Tikšanās reizē pārrunāti arī iespējamie pasākumi, lai sekmētu starpnozaru sadarbību un atbalsta sistēmas pilnveidi, veicinot atbildīgo iestāžu savlaicīgu iesaisti ģimeņu problēmsituāciju identificēšanā un risināšanā, kā arī akcentējot primārās prevencijas nozīmi pilnvērtīgas bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Sarunu dalībnieki pieņēma zināšanai sniegto informāciju un piedāvāto rīcību un vienojās, ka turpmākās diskusijas vēl ir nepieciešamas bērnu tiesību aizsardzības sistēmas darba grupas ietvaros.
 

Arhīvs Pilns arhīvs