Lai atbalstītu Covid-19 izraisītās krīzes skartās pašnodarbinātās personas, Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, Labklājības, Finanšu ministrijām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu,* kas paredz kārtību, kādā pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji var pieteikties un saņemt dīkstāves pabalstu.

„Daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1 600 publiski pasākumi,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, vēršot uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.

Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.

Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).

Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.

Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.

VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process, u.c. gadījumos. Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji. Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju, 2019. gada 4.ceturksnī kopumā Latvijā bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras darbojas dažādās nozarēs, 1 160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā.

*- “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajām personām, kuras skar Covid–19 izplatība”
 

Valsts nodrošina atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem uz ārsta sertificēta gastroenterologa izsniegtas izziņas pamata. Tās termiņš ir divi gadi. Taču, lai mazinātu Covid-19 izplatīšanās iespējamību, ārstniecības iestādes ir pārtraukušas ambulatorās vizītes, tostarp izmeklējumus un konsultācijas. Līdz ar to ar celiakiju slimiem bērniem nav iespējas konsultēties pie sertificēta gastroenterologa, lai saņemtu ārsta izziņu, kas nepieciešama valsts pabalsta saņemšanai. Arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tās noteiktā termiņa beigām būs nepieciešams laiks, lai apmeklētu ārstu un saņemtu nepieciešamo izziņu.

Tāpēc otrdien, 31. martā, valdības sēdē ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem”. Tie nosaka, ka, ja ar celiakiju slimajiem bērniem, kuri saņēma valsts atbalstu, noteiktās ārkārtas situācijas laikā vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām beidzas ārsta izziņā norādītais termiņš un nav iesniegta nepieciešamā ārsta izziņa atbalsta saņemšanai, izziņas darbības termiņš tiek pagarināts uz laiku līdz  sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jaunas ārsta izziņas izdošanai .

Minētajos gadījumos ārsta izziņas termiņš tiks pagarināts automātiski, un rakstisks pieprasījums par atbalsta piešķiršanu nebūs jāiesniedz. Ārsta izziņas derīguma termiņa pagarināšana būs attiecināma uz visām ārsta izziņām, kurām derīguma termiņš būs beidzies sākot ar ārkārtējās situācijas izsludināšanas pirmo dienu – 2020.gada 12.martu.
 

Valsts nodrošinās mērķdotāciju daļējai pašvaldību izdevumu segšanai par izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā. Valsts segs 50 procentus no ģimenei vai personai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai triju mēnešu periodā.

"Šajos krīzes apstākļos ir svarīgi, lai neviens nepaliek bez sociālā drošības spilvena. Ja cilvēks nekvalificējas valsts atbalsta saņemšanai, tad pēdējais, kur vērsties pēc palīdzības, ir pašvaldības. 

Valsts dos pašvaldībām finansējumu, lai tās pēc iespējas ātrāk varētu palīdzēt visiem grūtībās nonākušajiem cilvēkiem", uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Minētā mērķdotācija būs spēkā laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šim nolūkam Labklājības ministrijai piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas nepārsniegs 2,16 miljonu eiro.

Šāds rīkojums otrdien, 31. martā, pieņemts valdības sēdē. 
 

Ģimenēm vai personām, kurām pašvaldības sociālais dienests ir izsniedzis izziņu par trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu (ar ienākumiem līdz 242 eiro) vai arī izziņu par personas nonākšanu krīzes situācijā, tāpat kā līdz šim ir iespēja saņemt Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību.

Tā ietver divas pārtikas pakas un vienu higiēnas un saimniecības preču paku ceturksnī katrai personai, papildus divas pārtikas pakas ceturksnī, ja ģimenē ir zīdaiņi un mazi bērni vecumā no septiņiem līdz 24 mēnešiem un papildus higiēnas preču paku ceturksnī, ja ģimenē ir zīdaiņi un mazi bērniem vecumā no dzimšanas līdz 24 mēnešiem.

Tāpat šādi trūcīgie un maznodrošinātie var saņemt mācību piederumus reizi kalendārajā gadā, ja ģimenē ir skolēni vecumā no pieciem līdz 16 gadiem. Pieejamas arī gatavas maltītes zupas virtuvēs, kas darbojas ar Fonda atbalstu.

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka ir stājušies spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tie šajā ārkārtas situācijā paredz trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes izziņas derīguma termiņa automātisku pagarināšanu, līdz mēnesim pēc ārkārtas situācijas beigām - tātad šobrīd līdz 31. maijam.

LM aicina izvērtēt nepieciešamību izņemt visu atbalsta paku apjomu vienā reizē par visu attiecīgās izziņas derīguma periodu, jo šādi veidojas pārlieku lieli uzkrājumi dzīvesvietās. Pārtikas uzkrājumi valstī ir pietiekami un jaunas piegādes ar nokomplektētām atbalsta pakām ar ilgāku derīguma termiņu notiek regulāri.

Atbalsta paku saņemšanu un nogādi dzīvesvietā var veikt ģimenes vai personas pārstāvis – radinieks, draugs, kaimiņš, paziņa vai NVO brīvprātīgais u.c.

Ņemot vērā noteiktos pulcēšanās ierobežojumus uz valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laiku,  dalība fonda partnerorganizāciju (nevalstiskās organizācijas, reliģiskas organizācijas un pašvaldības, pašvaldību iestādes) nodrošinātajos neformāli izglītojošajos, veselību veicinošajos, sadzīves prasmju apguves un socializēšanās papildpasākumos pārtraukta. 

Informējam, ka ārkārtas situācijas laikā var tikt veiktas izmaiņas Fonda atbalsta izdales vietu darba laikos. Aicinām sekot līdzi aktuālajam darbalaikam https://www.atbalstapakas.lv/atbalsta-vietas vai sazināties telefoniski ar izdales vietas kontaktpersonu, kā arī sekot informācijai, kas izvietota izdales vietās.   

Atgādinām, ka šobrīd 28 partnerorganizācijas visā Latvijā nodrošina Fonda atbalsta paku izdali 453 vietās un izsniedz gatavas maltītes 23 zupas virtuvēs.
 

Valstī noteiktās ārkārtas situācijas dēļ, ir ierobežoti vairāki medicīnas pakalpojumi, tostarp pašlaik ir neiespējami veikt obligātās veselības pārbaudes. Tāpēc rodas situācijas, kad ne jaunais, ne esošais darbinieks nevar savam darba devējam iesniegt izziņu par šādu pārbaudi. 

Labklājības ministrija skaidro, ka saskaņā ar Ministru Kabineta rīkojumu, darba devējs šādā ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes. Tas neattiecas uz personām, kuras ir paredzēts nodarbināt bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem (piemēram, darbs augstumā, kravas celtņa vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām utt.). Taču, ja šādiem darbiniekiem jau ir izsniegta obligātās veselības pārbaudes izziņa, kas būtu jāatjauno, tad viņi var turpināt darbu bez atjaunotās izziņas.

Tad, kad veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana būs atjaunota, veselības pārbaudes būs jāveic ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža.

Jāatceras, ka jaunajam darbiniekam ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ja tam būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā.
 

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pašvaldībām nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu izrādīt pretimnākšanu iedzīvotājiem saistībā ar komunālajiem maksājumiem.

Ministre mudina pašvaldības ģimenēm dot iespēju krīzi pārvarēt: “Neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, daudziem šajā ārkārtas situācijā darba zaudēšanas dēļ ir ierobežoti iztikas līdzekļi, kas liedz apmaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Aicinu pašvaldības būt pretimnākošas un sniegt maksimāli iespējamo palīdzību un atbalstu, lai nepadziļinātu krīzi”.

Petraviča savu lūgumu pamato ar Ministru kabineta 2020. gada 12. martā izsludināto ārkārtēju situāciju visā valsts teritorijā saistībā ar COVID-19 uzliesmojumu. Viņa aicina pašvaldības, īpaši, ja tās ir kapitāldaļu turētājas uzņēmumos, kas sniedz komunālos pakalpojumus, būt sociāli atbildīgām un rosināt komunālo pakalpojumu sniedzējiem pašvaldībās nepārtraukt komunālo pakalpojumu sniegšanu un nepiemērot soda procentus par aizkavētiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī vienoties par vēlāku komunālo pakalpojumu apmaksu, ja ģimene (persona) nonākusi krīzes situācijā vai apstākļos, kas liedz veikt savlaicīgus maksājumus ārkārtas situācijas dēļ.

Ministre uzsver, ka neskatoties uz valsts nodrošinātajiem atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem – dīkstāves pabalstu, valsts līdzfinansējumu pašvaldībām pabalstiem krīzes situācijā un citiem atbalsta pasākumiem, daudziem iedzīvotājiem draud nopietnas finansiālas problēmas. Tās var radīt gan zaudēts darbs, gan ierobežotas iespējas būt ekonomiski aktīviem pašizolācijas dēļ. Līdz ar to iedzīvotājiem var nepietikt līdzekļi norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem.
 

Pieprasot vecuma pensiju, cilvēkam ir jāizdara izvēle par fondēto pensijas kapitālu jeb tā saukto otro pensiju līmeni. Šis kapitāls ir jāpievieno nefondētajam pensijas kapitālam (tā dēvētajam pensiju pirmajam līmenim), lai aprēķinātu vecuma pensiju saskaņā ar likumu vai arī par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.

Taču pašlaik finanšu tirgū ir satricinājums un fondētais pensijas kapitāls samazinās, bet cilvēkiem nav iespējas atlikt uz laiku fondētā pensijas kapitāla pievienošanu nefondētajam pensijas kapitālam vai dzīvības apdrošināšanas polises iegādi.

"Laikā, kad finanšu tirgū ir satricinājums un fondētais pensijas kapitāls samazinās, nedrīkst pieļaut, kad pensionārs ir zaudētājs, tāpēc rosinu cilvēkam ļaut atlikt izvēli izmantot otrā līmeņa pensijas kapitālu,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Tāpēc otrdien, 24. martā, valdības sēdē atbalstīts likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”.  

Grozījumi paredz, ka cilvēkiem, kuri pieprasīs vecuma pensiju, ir tiesības uz laiku līdz 2021. gada 30. novembrim šo izvēli atlikt. Ja persona nebūs izdarījusi izvēli, tad no 2022. gada 1. janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slēgs personas fondētā pensijas kapitāla kontu un pārrēķinās cilvēka vecuma pensiju saistībā ar fondēto pensijas kapitālu.

Likumprojekts vēl ir jāapstiprina Saeimai.