gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 14.07.2020

Ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski palielinājies ģimenes konfliktsituāciju skaits - gan sadzīviska rakstura konflikti, gan konflikti ar vardarbības pielietošanu. Tas, iespējams, saistāms ar to, ka ģimenes locekļi daudz lielāku laika periodu pavadīja izolēti dzīvesvietā. Psiholoģisku spriedzi ģimenes mikroklimatā radīja arī kāda ģimenes locekļa darba zaudējums. Īpaši negatīvi tas atspoguļojās ģimenēs ar bērniem. 

Šajā laikā ir būtiski ģimenēm savlaicīgi sniegt visaptverošus, intensīvus un uz ģimenes locekļu individuālajām vajadzībām vērstus atbalsta pakalpojumus. Tas mazinātu nepieciešamību pēc ārpusģimenes aprūpes bērniem un ar to saistītos izdevumus un psiholoģiskās sekas.

Tāpēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmēģinājuma projektā par atbalsta sistēmas pilnveidi bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē 12 mēnešus tiks sniegts ģimenes psihoterapijas pakalpojums. Tas būs pieejams ģimenēm ar bērniem, kā arī  bērniem no 12 līdz 18 gadu vecumam, kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā visā Latvijas teritorijā. 

To paredz otrdien, 14. jūlijā, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 575 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.3. pasākuma "Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" īstenošanas noteikumi".

Šobrīd ģimenes psihoterapijas pakalpojums ir maksas pakalpojums, ko nereti nevar atļauties tās ģimenes, kurām tas būtu vitāli nepieciešams, tāpēc izmēģinājuma projekta ietvaros katrai ģimenei tiks nodrošinātas līdz 10 bezmaksas ģimenes psihoterapeita konsultācijām. 

| 14.07.2020

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) iniciatīvas trešdien, 15. jūlijā plkst. 11.00 notiks sanāksme, kurā ar pašvaldībām un to pārstāvošajām organizācijām pārrunās Labklājības ministrijas potenciālos piedāvājumus, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par garantētā minimālā ienākuma līmeni. Plānots spriest arī par trūcīgas personas ienākumu līmeni un mājokļa izdevumu pabalsta aprēķināšanu.

Labklājības ministre uzsver: “ Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, esošais garantētā minimālā ienākuma līmenis nav spēkā ar 2021. gada 1.javāri, vienlaikus saskaņā ar Satversmes tiesas izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem neatbilstoša ir arī gada sākumā ar pašvaldībām panāktā vienošanās. Līdz ar to jāmeklē jauni risinājumi”.

Plānots, ka ministrija savā piedāvājumā balstīsies uz uzstādījumiem, kas jau definēti minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas plānā 2020.-2121. gadam. Tie tostarp paredz, ka, nosakot GMI un trūcīgas personas ienākuma līmeni, jāņem vērā sociāli ekonomiskā realitāte valstī.

Plānots, ka sanāksmē piedalās labklājības ministre Ramona Petraviča un ministrijas speciālisti, kā arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, un Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.

Tikšanās notiks Rīgā, Skolas ielā 28. Mediju iespējas sanāksmes sākumā (foto, video), kā arī pēc tikšanās (foto, video un intervijas).
 

| 13.07.2020

LM uzdevumā ir īstenots pētījums “Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums”.  Pētījuma mērķis bija izvērtēt ANO Konvencijas ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai. 

Pētījumā tika analizēti galvenie rezultāti, secinājumi, aktuālās problēmas un sniegti ieteikumi to risinājumiem atbilstoši Pamatnostādņu rīcības virzieniem: izglītība, darbs un nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne. 

Attiecībā uz iekļaujošu izglītību pētījumā secināts, bērni ar smagu invaliditāti iegūst izglītību speciālajās izglītības iestādēs, bērni ar vieglāku invaliditāti – vispārējās izglītības iestādēs. 2019./ 2020.m.g. sākumā 56,2% izglītojamo ar speciālām vajadzībām mācījās vispārizglītojošās izglītības iestādēs, no tiem, 20,7% mācījās vispārējās izglītības un 35,5% - speciālās izglītības programmās.

Pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars: 2017. gada decembrī nodarbinātas bija 25,6% persona ar invaliditāti, 2018. gada decembrī – 26,9% un 2019. gada decembrī – 27,1% personu ar invaliditāti. 2019. gada decembrī 13,6% no visiem bezdarbniekiem bija personas ar invaliditāti, no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem 27,6% bija bezdarbnieki ar invaliditāti.

Laikā no 2014. līdz 2019. gadam ir īstenoti nozīmīgi rīcībpolitikas pasākumi, kuri ir nostiprināti arī normatīvajā regulējumā, mazināts administratīvais slogs personai invaliditātes ekspertīzes uzsākšanai, paplašināts asistenta pakalpojuma saņēmēju loks un tas ir pieejams izglītības programmu apguvei arī augstākajā izglītības iestādē. Attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus, ir palielināts atbalsts vecākiem bērna ar invaliditāti aprūpē, bērniem ar invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti no bērnības ir būtiski palielināts kopšanas pabalsta apmērs, tiek īstenots deininstitucionalizācijas process, attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Ar ES fondu atbalstu ir izstrādāts un pilotēts atbalsta personas pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem; ir meklēti un rasti risinājumi, lai atvieglotu dažādu pakalpojumu saņemšanu, paplašinātu pakalpojumu sniedzēju loku un attīstītu to tīklu.

Situācija ir uzlabojusies arī vides un informācijas pieejamības jomā. Ir izstrādāts “Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019. - 2021. gadam”, kas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī; ir izstrādāts normatīvais regulējums vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai; sadarbībā ar NVO sagatavoti metodiskie materiāli vides pieejamības un universālā dizaina principu ievērošanai praksē publiskajā un privātajā telpā. Īpaši svarīgi, ka vides un informācijas pieejamība netiek uzskatīta par nozīmīgu šķērsli personu ar invaliditāti nodarbinātībai.

Personu ar invaliditāti aptaujas rezultāti par sabiedrības attieksmi neuzrāda viennozīmīgi pozitīvu tendenci - laika posmā no 2015. gada ir pieaudzis to personu ar invaliditāti īpatsvars, kas uzskata, ka sabiedrības attieksme ir diskriminējoša (no 17% 2014. gadā uz 24% 2020. gadā). Kopumā 2020. gadā 16% personu ar invaliditāti apkārtējās sabiedrības attieksmi vērtēja kā atbalstošu un 52% – kā neitrālu.

Ar pētījuma kopsavilkumu un pilnu saturu Jūs varat iepazīties šeit: http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/2014-2020/hp_aktuali/ 

Pētījums tika īstenots LM ES fondu projekta “Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2.kārta)” ietvaros.  LM uzdevumā pētījumu veica nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" no š.g. 20.janvāra līdz 30.jūnijam. Pētījuma izmaksas ir 49 973 eiro.
 

| 13.07.2020

Iespēja saņemt tūlītēju palīdzību krīzes situācijā bērniem ir ārkārtīgi svarīga, jo nerunājot par saviem emocionālajiem pārdzīvojumiem un piedzīvoto, bērni uzkrāj traumas un negatīvo pieredzi, ar ko nākas dzīvot visu atlikušo dzīvi.  To apliecina arī Latvijā pazīstamu influenceru un mākslinieku pieredzes stāsti, ko videoformātā piedāvā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Nelielie videostāsti ir aicinājums visiem aizdomāties par savu rīcību un izvēlēm, par atbalsta nepieciešamību un iespējām izkļūt no krīzes, izmantojot visus pieejamos resursus, tostarp arī Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa jauno pakalpojumu – tiešsaistes konsultācijas jeb čatu.

Ar savu pieredzi videostāstos dalās influenceres Emīlija Sama un Alishuks M, mūziķe un influencere Patrisha un multimākslinieks Artūrs Jenots. Dziļi personiskos stāstos viņi izklāsta iepriekš plašākam skatītāju lokam neatklātus gadījumus, kas radījuši spilgtus emocionālus pārdzīvojumus un atstājuši sāpīgus nospiedumus personības veidošanās procesā.

“Uzticības tālruņa čata opcija ir lielisks variants tiem, kas kautrējas runāt par notikušo, un tiem, kam emociju uzplūdā ir grūtāk sakārtot domas – tas ir visiem pieejama iespēja vieglāk izskaidrot notiekošo. Tāpat čats ir labs palīgs tiem, kam drošāk šķiet nevis runāt, bet rakstīt”, uzsver mūziķe un influencere Patrisha. “Spert pirmo soli, lai kādam pastāstītu par savām problēmām, vienmēr ir grūti. Opcija šo pirmo soli uzrakstīt ir fantastiska iespēja ceļā uz atbilžu meklējumiem”, uzskata improvizācijas teātra aktieris, influenceris un multimākslinieks Artūrs Jenots. “Liels prieks, ka iespējas paplašinās un nu pēc padoma un palīdzības jaunieši var vērsties arī rakstiski!”, uzsver influencere Alishuks M.

 “Bērniem un jauniešiem savstarpējai saziņai šobrīd aktīvi tiek izmantota tieši tiešsaistes vide – nereti rakstot ir vieglāk izteikt savas domas un emocijas, meklēt iespējamos risinājumus un lūgt palīdzību. Brīžos, kad negatīvo emociju, trauksmes vai stresa ir pārlieku daudz, meklēt palīdzību var būt patiešām grūti. Īpaši sarežģīti lūgt atbalstu var būt tiem bērniem, kuri jūt kaunu, bailes, nedrošību, kā arī citas spēcīgas emocijas – šādos gadījumos arī telefonsaruna var šķist pārlieku apgrūtinoša vai biedējoša, savukārt rakstot uz e-pastu, atbilde netiek saņemta uzreiz. Tieši tādēļ esam ieviesuši čata iespēju, ko izmanto arvien vairāk bērnu”, uzsver VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.

Ar videostāstiem var iepazīties VBTAI mājaslapā www.bti.gov.lv/lat/aktualitates/?doc=5730&page=, kā arī inspekcijas kontos sociālajos tīklos.
 

| 13.07.2020

Jau septīto gadu norisinājās Labklājības ministrijas (LM) organizētās Sociālo darbinieku Vasaras skolas. Turpinot iesākto tradīciju, arī šogad tika organizētas divas Vasaras skolas - sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, no 30. jūnija līdz 2. jūlijam  un sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar pilngadīgām personām, no 7. – 9.jūlijam.

Kopumā Vasaras skolās šogad piedalījās 63 sociālie darbinieki no pašvaldību sociālajiem dienestiem un to struktūrvienībām, ilgstošas sociālās aprūpes centriem un NVO. Vasaras skolu mērķis bija veicināt sociālo darbinieku profesionalitāti, motivāciju un piederības sajūtu savai profesijai, trīs dienu garumā intensīvi apgūstot jaunas metodes un tehnikas, ko vēlāk izmantot savā ikdienas darbā.

Abās Vasaras skolās centrālās tēmas bija saskarsme, komunikācija un attiecību veidošana ar klientu, kā arī refleksija sociālajā darbā. Tāpat Vasaras skolu dalībniekiem bija iespēja dalīties ar gūto pieredzi un secinājumiem sociālā darba praksē par laiku, kad valstī bija izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību.

Vasaras skolu dalībniekiem tika piedāvātas praktiskas darbnīcas, kurās bija iespēja gan apgūt, gan atkārtot dažādas metodes, ko sociālais darbinieks var pielietot savā ikdienas darbā, kā arī radošas nodarbības, lai veicinātu dalībnieku pašizziņu, pašrefleksiju, attīstību un izaugsmi. Ļoti atzinīgi dalībnieki novērtēja iespēju iepazīt kolēģus no dažādām institūcijām un dalīties pieredzē.

Sociālo darbinieku Vasaras skolas tika organizētas par valsts budžeta līdzekļiem. Vasaras skolu norises vieta tika nodrošināta sadarbībā ar A/S “Latvijas Valsts meži” Lubānas novadā, atpūtas un tūrisma centrā “Ezernieki”. Vasaras skolu saturiskā programma tika veidota un nodrošināta sadarbībā ar SIA “SV prakse” komandu.
 

| 10.07.2020

Labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem 2021. gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 216 miljoni eiro, taču tā kā atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā. 

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Ir paredzēti gan jaunu iniciatīvu uzsākšanu no nākamā gada, gan jau esošo sociālo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu un valsts materiālā atbalsta palielināšanu dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.

“Nākamgad prioritāšu saraksta augšgalā ir pensiju celšana, ģimenes valsts pabalstu palielināšana un palīdzība personām ar invaliditāti, tajā skaitā bērniem. Asistentu pakalpojumu pilnveidošana ir aktuāla daudzus gadus un prasa ievērojamus līdzekļus. Ceru uz koalīcijas partneru izpratni un atbalstu, lai varētu šo problēmu risināt. Vienlaikus ir skaidrs, ka budžeta veidošanas sarunas būs grūtas, jo koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze valsts finanšu iespējas krietni pasliktinājusi,” uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča.

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013.gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, kā arī, lai palīdzētu personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem un veicinātu to iesaisti darba tirgū. Diskusijās ar nevalstiskajām organizācijām, pakalpojuma saņēmējiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem secināts, ka asistenta pakalpojums neapmierina mērķa grupu un pakalpojuma nodrošināšanā ir nepieciešamas izmaiņas. 

LM piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz ievērojami mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti (nosakot pavadoņa un asistenta pakalpojumus) un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Papildus plānots ieviest vienotu anketu pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai pilngadīgām personām un paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro 2021.gadā.

Aptuveni 9 miljoni eiro plānoti pensiju saņēmēju atbalstam un ienākumu palielināšanai. Lai palielinātu pensiju apmēru un sekmētu nabadzības riska mazināšanos vairāk nekā 400 tūkstošiem pensijas saņēmējiem, no 2021.gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpenisku piemaksu nodrošināšanu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. līdz 2036.gadam un, sākot ar 2037. gadu visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem, par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Priekšlikumi arī paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nepaliekamā minimuma paaugstināšanu pensijām uz 4200 eiro gadā jeb 350 eiro mēnesī.

LM piedāvā arī ģimenēm ar apgādājamajiem bērniem piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu. Jaunā pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Domājot par pietiekamiem ienākumiem vecumdienās, LM piedāvā veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par tiem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem, kuri nestrādā.

Tāpat plānots precizēt ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus tām ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti un kurš sava veselības stāvokļa dēļ nevar turpināt mācības pēc 15 gadu sasniegšanas. Šobrīd šie bērni ģimenes valsts pabalstu nesaņem, ja neturpina mācības, kas pēc LM domām nav pareizi. Savukārt atbalsta pilnveidošanai aizbildņiem, plānots dubultot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, vienādojot to ar pabalstu audžuģimenē ievietota bērna uzturam.

Gandrīz 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes, kā arī pakalpojumu saņemšanas vides uzlabošanai, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar dzirdes un redzes invaliditāti, bērniem, kas cietuši no prettiesiskām darbībām, cilvēku tirdzniecības upuriem, vardarbību veikušām personām pieejamības palielināšanai, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai, ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanas vides un kvalitātes uzlabošanai.
 

| 09.07.2020

Saeima ārkārtas sēdē šodien 1. lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz no 1. septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kamēr taps jauns adopcijas regulējums. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) moratoriju neatbalsta, paužot bažas, ka jaunā regulējuma izstrāde var ievilkties pat gadiem ilgi un galu galā regulējums var tikt nepieņemts vispār. Desmitiem bērnu tas var nozīmēt palikšanu institūcijās:

“Līdz pēdējam brīdim cerēju, ka Saeimas deputāti sekos veselajam saprātam un nepakļausies atsevišķu politiķu populismam, kuri savus reitingus ceļ uz bērnu rēķina. Šobrīd uz ārvalstīm var adoptēt tikai bērnus, kuri vecāki par 9 gadiem, kuri ilgstoši netiek pieņemti ģimenēs Latvijā, bērnus ar veselības problēmām, kā arī trīs un vairāk vienas ģimenes bērnus (brāļus/ māsas). Par bērniem ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti Latvijā interese ir ļoti neliela. Ārvalstu adopcija viņiem nereti ir vienīgā iespēja pārrakstīt dzīvi un nokļūt mīlošā ģimenē. Moratorija ieviešana draud izpostīt daudzu bērnu likteņus”.

Lai gan koalīcijā vienprātības ārvalstu bērnu adopcijas jautājumā nav, Labklājības ministre Ramona Petraviča turpinās meklēt iespējas panākt, lai otrajā lasījumā moratoriju nepieņem vai to mīkstināt. Viņas vadībā turpināsies koalīcijas partiju Attīstības komitejas sanāksmes par bērnu ārvalstu adopcijas jautājumiem. Nākamā sēde plānota 21. jūlijā, savukārt, sēdē, kas notika trešdien, 8. jūlijā panākta vienošanās sagatavot ceļa karti ar pasākumiem, kas ieviešami adopcijas sistēmas uzlabošanai, neatkarīgi no tā vai aizliegumu ārvalstu adopcijai pieņems vai nepieņems:

“Attīstības komitejā saņēmām priekšlikumus no partijām ne tikai par ārvalstu adopciju, bet arī vietējo ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu pilnveidošanu. Labklājības ministrija nedēļas laikā šos priekšlikumus apkopos, lai varētu iesniegt uz otro lasījumu. Daudzi priekšlikumi ir realizējami tūlīt, vienlaikus, daudzi jautājumi jau ir procesā kontekstā ar bāriņtiesu reformu“.

Attīstības komitejas sēdes vada labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un piedalās Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (KPV LV), Atis Zakatistovs (KPV LV), Dace Rukšāne un Vita Anda Tērauda no “Attīstībai/PAR!”, Linda Ozola un Evita Zālīte-Grosa no Jaunās Konservatīvās partijas, Jauno vienotību pārstāvēs Anda Čakša un Karīna Ploka, savukārt Nacionālo apvienību – Raivis Dzintars un Ieva Preimane.
 

Arhīvs Pilns arhīvs