gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 27.02.2020

Labklājības ministrija projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros piektdien, 28. februārī, plkst.13.00 Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā, notiks tematiska diskusija par dažādiem aspektiem, kam ir būtiska ietekme uz sociālā darba speciālistu profesionalitāti un sociālo dienestu darba efektivitāti. 

2019. gadā LM sāka aktualizēt sociālā darbinieka darbības specifiku citas jomas iestādē, ārpus pašvaldības sociālā dienesta. Šogad, turpinot aizsākto, organizējam diskusiju par sociālā darbinieka vietu, lomu un izaicinājumiem izglītības iestādē. 

Ņemot vērā, ka no 2019. gada Latvijā augstskolas vairs neuzņem studējošos sociālo pedagogu studiju programmās un sociālo pedagogu kompetenču apgūšana tiks iekļauta augstskolu sociālā darba studiju programmās, vēlamies veidot diskusiju par sociālā darbinieka nepieciešamību un lomu šodienas izglītības vidē gan pirmsskolā, gan skolā, kā arī par atšķirīgo un kopīgo ar sociālo darbu sociālajā dienestā. Diskusijas laikā runāsim par sociālo pedagogu un citu izglītības iestādēs strādājošo speciālistu profesionālajiem pienākumiem atbalstošas vides veicināšanā un par sociālā darbinieka nākotnes izglītības un profesionālās pilnveides vajadzībām darbam izglītības iestādēs.

Diskusijā piedalīsies Ventspils 6. vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Lana Švarca, Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa, Cēsu pilsētas vidusskolas skolotāja Ineta Lāce – Sējāne, Rīgas sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Jana Pūķe, pirmsskolas izglītības iestādes “Vilnītis” vadītājas vietniece Ligita Dambe, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Dita Nīmante, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere, Latvijas sociālo pedagogu federācijas padomes locekle Iveta Upīte, Labklājības ministrijas projekta “Profesionālā sociālā darba attīstība pašvaldībās” vecākā eksperte Liesma Ose, Edurio izglītības speciāliste Lauma Tuča, kā arī citi izglītības un sociālā darbā jomā iesaistītie speciālisti.

Diskusiju vadīs izglītības konsultante un supervizore Inga Pāvula.

Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2023. gada decembrim.
 

| 20.02.2020

Ņemot vērā to, ka Labklājības ministrija (LM) regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības par pašvaldību sniegto sociālo pakalpojumu nepietiekamo kvalitāti,  labklājības ministre Ramona Petraviča vērsusies pie Latvijas pašvaldību vadītājiem ar informācijas pieprasījumu par klātienē veiktajām pārbaudēm sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās pagājušajā gadā. 
“Vēlos noskaidrot, kā tikušas pildītas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma  prasības. Uzskatu, ka tieši klātienē veiktas pārbaudes sniedz reālo priekšstatu par iestādes darbu un  kvalitāti. Gribu atgādināt pašvaldību vadītājiem arī par pakalpojuma sniedzēja pašnovērtējuma lielo nozīmi un vietējās varas iesaistes nepieciešamību pakalpojuma uzraudzībā , īpaši ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās,“ par savu nostāju stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.
Pēc ministres domām, otra ļoti svarīgā tēma, kam pievēršama pastiprināta uzmanība, ir esošo darbinieku izglītošana un jaunu darbinieku profesionāla ievadīšana amata pienākumu izpratnē un apguvē, piemērojot labās prakses piemērus. Sevišķi darbā ar aprūpētājiem  - cilvēkiem, kuri strādā tiešā kontaktā ar klientiem.
Pārraudzīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma īstenošanu, kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanas regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, sociālo pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām ir viens no Labklājības ministrijas uzdevumiem. 
Lai gūtu pārskatu par to, kā Latvijas pašvaldībās tikušas pildītas likuma un citu normatīvo aktu prasības, labklājības ministre Ramona Petraviča vēstulē Latvijas pašvaldību domēm lūdz sniegt detalizētu pārskatu par klātienē veiktajām sociālo pakalpojumu sniedzēju veiktajām pārbaudēm 2019. gadā. Pārskatā norādāms klātienē veikto pārbaužu skaits, laiks, saņemto rakstisko un mutisko sūdzību skaits,  jomas, kurās konstatētas neatbilstības vai tās nav tikušas vērtētas.
 

| 19.02.2020

Ievērojot tradīcijas, jau septīto gadu Labklājības ministrija rīkoja konkursu „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019”. Konkursa mērķis bija apzināt sociālos darbiniekus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē (sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās u.c. sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kā arī citās institūcijās, kur tiek nodrošināts sociālā darba pakalpojums), sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā; pagodināt visprofesionālākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus; popularizēt un veicināt sociālā darba attīstību, profesijas prestižu un labo praksi.
Labklājības ministrijas izveidota konkursa žūrijas komisija izvērtēja saņemtos pieteikumus un labākos no pretendentiem nominācijās “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2019”, “Labākais sociālais darbinieks 2019”, “Gada notikums sociālajā darbā 2019” izvirzīja tālākai iedzīvotāju balsošanai. Tā no 2. līdz 31. janvārim tika organizēta Labklājības ministrijas mājas lapā.
2020. gada februāra sākumā konkursa žūrijas komisija apkopoja iedzīvotāju balsojuma rezultātus un lēma par konkursa uzvarētājiem nominācijās “Gada notikums sociālajā darbā 2019” (iedzīvotāju balsošanai tika izvirzīti divi pretendenti), “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2019” (iedzīvotāju balsošanai tika izvirzīti pieci pretendenti),  “Labākais sociālais darbinieks 2019” (iedzīvotāju balsošanai tika izvirzīti pieci pretendenti). Par katru pretendentu žūrijas komisijas un iedzīvotāju balsojums nominācijās veidoja vienlīdzīgus 50% no kopējā punktu skaita. Tagad konkursa balvas saņemšanai ir izvirzīts viens uzvarētājs ar visaugstāko punktu skaitu katrā no nominācijām.
Nominācijā “Gada notikums sociālajā darbā 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēmusi Jaunjelgavas novada dome ar pieteikumu par grupu dzīvokļu un pansijas izveidi Vīgantes pamatskolā.
Nominācijā “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēmusi Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.
Nominācijā “Labākais sociālais darbinieks 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēmusi nodibinājuma “Zantes ģimenes atbalsta centrs” sociālo gadījumu vadītāja Elita Šmelde.
Papildus iepriekšminētajam atbilstoši žūrijas lēmumam balvu nominācijā “Žūrijas speciālā balva sociālajā darbā 2019” saņems Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja vietniece Ilze Fārneste.
Konkurss tiek īstenots sadarbībā ar Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, kuru pārstāvji iekļauti konkursa žūrijas komisijas sastāvā. 
Konkursa uzvarētāju apbalvošana notiks 20. martā plkst.16:00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.
 

| 19.02.2020

Labklājības nozare mērķtiecīgi virzās uz darba procesu pārskatīšanu, kas secīgi nozīmē iestāžu  un administrāciju skaita samazināšanu. Optimizācijas procesu rezultātā pērn nozarē kopumā samazinātas 133 darba vietas. 

Turpinot Labklājības ministrijā iesākto atbalsta funkciju centralizēšanu – izvērtējot radniecisko funkciju apvienošanas iespējas, kā arī mazo iestāžu darbības lietderību, šonedēļ sabiedriskajai apspriešanai tiek nodots Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” reorganizāciju  un pievienošanu valsts sociālās aprūpes centram “Zemgale”. Reorganizācija paredzēta ar šī gada 1. jūliju.

“Valsts pārvaldes iestāžu un ierēdņu skaita samazināšana ir ne tikai valsts reformu plāna uzdevums, bet arī partijas KPV.LV viens no pamata uzstādījumiem partijas priekšvēlēšanu programmā. Esam uzsākuši sekmīgu to realizāciju un soli pa solim virzīsimies uz priekšu,” pārliecību pauda labklājības ministre Ramona Petraviča. 

Pašlaik VSAC “Vidzeme” pakalpojumu saņem 652 klienti un nodarbināti 378 darbinieki, bet VSAC “Zemgale” pakalpojumu saņem 749 klienti un nodarbināti 464 darbinieki. Reorganizācijas ietvaros paredzēta administrāciju apvienošana. Savukārt pēc apvienošanas tiks izvērtētas atsevišķu darbinieku veicamo darbu apjoms un pienākumi.

Pašlaik Labklājības ministrijas padotībā atrodas pieci valsts sociālās aprūpes centri – “Rīga” ar sešām filiālēm, “Kurzeme” ar sešām filiālēm, “Zemgale” ar piecām filiālēm, “Latgale” ar piecām filiālēm un “Vidzeme” ar trīs filiālēm. Pēc divu VSAC administrāciju apvienošanas piecu centru vietā būs četri – “Rīga”, “Kurzeme”, “Zemgale” un “Latgale”, samazināsies darbinieku skaits. 

Tā rezultātā valsts pārvaldē lietderīgāk tiktu izmantoti finanšu resursi un iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvākus pakalpojumus. Tādu pat efektu var panākt arī ar mazo iestāžu darbības revīziju. Tādējādi būtu iespējams nodrošināt visefektīvāko institucionālās pārvaldības modeli, būtiski ietaupīt līdzekļus un padarīt iestādes darbu vienkāršāku un saprotamāku sabiedrībai. 
 

| 17.02.2020

Pēc LTV1 raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sižetiem par situāciju senioru aprūpē valsts un pašvaldību sociālās aprūpes (VSAC)  namos, VSAC “Rīga” ievērojami palielinājusies darba ņēmēju interese par darba iespējām. Pretendenti ne tikai vēlas strādāt, bet saredz savu iespēju palīdzēt pieaugušajiem, senioriem un veciem cilvēkiem, kuri dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, piedāvājot tiem savas prasmes un spēju rūpēties labāk, nekā tika demonstrēts raidījumā.

“Tas ir ļoti labs pakalpojums, ko “Aizliegtais paņēmiens “raidījuma veidotāji snieguši mūsu iestāžu vadītājiem. Nevaru noliegt, ka situācija daudzviet nav ideāla, tomēr darba roku trūkums un konkurences neesamība sociālās aprūpes iestādēs ir galvenais iemesls, kādēļ  aprūpes darbā vērojama rutīna un nevēlēšanās strādāt pēc labākās sirdsapziņas. Nu darba tirgus ir sakustējies un ļoti ceru, ka tas nesīs pozitīvu rezultātu,” pauž labklājības ministre Ramona Petraviča.

2019. gadā panāktais atalgojuma palielinājums VSAC darbiniekiem bija vērsts uz to, lai ieguvēji atalgojuma ziņā būtu tie darbinieki, kuri strādā tiešā kontaktā ar klientu un, kas svarīgākais – algas palielinājums  būtiski būtu jūtams jau pēc pārbaudes laika – trim nostrādātajiem mēnešiem atbilstoši novērtējumam. 

Piemēram, 1. kategorija tiek piešķirta darbiniekam bez iepriekšējas pieredzes aprūpes darbā. Pamatalga 450 eiro, plus 10% piemaksa par darbu īpašos apstākļos, plus darbs saskaņā ar tarifu likmi par darbu nakts stundās – 450 +45+69,83 = 564, 83 eiro (pirms nodokļu nomaksas)

2. kategorija – aprūpētājam pēc 3 mēnešiem (ja darbinieks novērtēts ar “ļoti labi”) – 530 eiro pamatalga +10% + darbs saskaņā ar tarifu likmi par naktsdarbu – 530+53+82,24 = 665,24 eiro
3. kategorija – 3 gadu pieredze aprūpes darbā pēdējo 5 gadu laikā – pamatalga 608 eiro, plus 10% , plus saskaņā ar tarifu likmi darbs nakts stundās – 608 +60+ 94 = 762 eiro. 

Darba laiks noteikts septiņas stundas dienā, darbs maiņā ilgst 24 stundas, pēc nostrādātas maiņas trīs darba dienas ir brīvas. Sociālās aprūpes iestādēs, kur nav vērojams darba roku trūkums, organizē darbu ar 12 darba stundām maiņā un pēc nostrādātās maiņas  ir divas brīvas dienas. 

VSAC “Rīga” direktore Elvīra Kisele pastāstīja, ka pašlaik ir izveidojusies nebijusi situācija – visas vakances uz pieaugušo aprūpes darbinieku amatiem ir aizpildītas un pat izveidojusies rinda ar darba gaidītājiem filiālēs “Jugla” un “Ezerkrasti”. To gan nevar sacīt par aprūpes darbinieku vakancēm uz bērnu aprūpi. Tomēr situācija kopumā šajā ziņā sāk izskatīties cerīga.
 

| 13.02.2020

Deviņpadsmitajā  Ēnu dienā piedalījās arī Labklājības ministrija. Ministri Ramona Petraviča. Ministri ēnot izvēlējās Rīgas, Jelgavas un Auces skolu audzēkņi.
Motivācijas vēstulēs bērni kā iemeslu savai izvēlei minēja to, ka vēlas būt politiķi un uzskata, ka tieši Labklājības ministrija ir tā, kas rūpējas par cilvēkiem valstī, kam ir jābūt arī katra politiķa mērķim. Daži izteicās, vēloties palīdzēt cilvēkiem tā, kā to dara labklājības ministre. 
“Biju patiesi aizkustināta, lasot skolēnu motivācijas vēstules, īpaši bērnu apliecinājumus tam, ka viņi jūtas kā šīs valsts patrioti un vēlas savu nākotni saistīt ar kopīga labuma vairošanu valstij un tās cilvēkiem,” atzīst labklājības ministre Ramona Petraviča. 
Ēnu dienas rītā ministre tikās ar visiem ēnotājiem pie diskusiju galda un aicināja katram no klātesošajiem prezentēt sevi un to, ko sagaida no šīs tikšanās. 
Jaunieši kopā ar ministri, kas ir arī Saeimas deputāte, apmeklēja Budžeta komisijas sēdi.  Ēnotājiem bija iespēja vērot vēsturisku  Saeimas komisijas lēmuma pieņemšanu pēc diskusijām par  likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu.
Dienas noslēgumā ēnas kopā ar ministri devās uz tikšanos ar cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju SUSTENTO. Jauniešiem bija iespēja vērot, kā notiek motivācijas nodarbība cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un piedalīties organizācijas valdes priekšsēdētājas Guntas Ančas sarunā ar labklājības ministri Ramonu Petraviču par sadarbības plāniem šajā gadā. 
Pārrunājot dienas gaitā piedzīvoto un redzēto, visi ēnotāji atzina, ka darbs Labklājības ministrijā ir sarežģīts un grūts. Bērni novērtēja to, ka šajā nozarē var strādāt cilvēki ar  spējām izprast cilvēku daudzveidīgās vajadzības un zināšanām valsts un pašvaldības darbā.
 

| 11.02.2020

Piektdien, 14. februārī, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) Ventspils ielā 53, plkst. 10 notiks preses konference par jaunu pakalpojumu bērniem un pusaudžiem, kas nonākuši krīzes situācijā – tiešsaistes konsultāciju jeb čatu ar bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem.

Uzticības tālruņa uzkrātā pieredze liecina, ka daļai tālruņa klientu krīzes situācijā vēlamāka ir iespēja tiešsaistē rakstīt par savu problēmu, nevis tiešā komunikācijā to pārrunāt ar psihologu – konsultantu. Tādēļ sadarbībā ar Eiropas Komisijas projektu „SIC Latvia "Net-Safe" III” no šī gada ir ieviests jauns pakalpojums - tiešsaistes konsultācijas jeb čats. Čata logs meklējams VBTAI mājaslapas labajā apakšējā stūrī.  Čats darbojas darba dienās no pulksten 12 līdz 20, tas pieejams bez maksas un ir anonīms. Īpaša vērība čata konsultācijās tiks pievērsta arī interneta drošības jautājumiem.

Preses konferencē būs iespēja iepazīties ar čata darbību, izmēģināt tiešsaistes konsultāciju ar Uzticības tālruņa 116111 konsultantiem, kā arī uzzināt aktuālos datus par tālruņa darbu un tendencēm psiholoģiskās palīdzības sniegšanā nepilngadīgajiem.

Preses konferencē piedalīsies Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa – Bandere, VBTAI priekšnieka p.i., Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gorbunova, VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja un Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
 

Arhīvs Pilns arhīvs