Lai stiprinātu tēvu lomu un veicinātu aktīvāku vīriešu iesaisti ģimenes dzīvē, Labklājības ministrija sadarbībā ar vecāku organizāciju "Mammāmuntētiem.lv" un biedrību "Tēvi" 2019. gada 21. novembrī plkst. 11.00 ar ekspertu diskusiju atklās informatīvu kampaņu "Tēt, esi unikāls!".
Kampaņas "Tēt, esi unikāls!" atklāšanā tiks pārrunāta Latvijas situācija un pieejamie valsts atbalsta mehānismi, iezīmēti izaicinājumi un nākotnes perspektīvas tēva lomas stiprināšanai, kā arī stereotipu mazināšanai par tradicionālajām dzimumu un vecāku lomām ģimenē un sabiedrībā.
Diskusijā piedalīsies:
Ingus Alliks, Latvijas Republikas Labklājības ministrijas valsts sekretārs;
Inga Akmentiņa – Smildziņa, vecāku organizācijas "Mammāmuntētiem.lv" vadītāja;
Elīna Kļaviņa, biedrības "Tēvi" vadītāja;
Kārlis Gedrovics, biedrības "Tēvi" valdes loceklis, uzņēmuma "Inspired" vadītājs;
Toms Grēviņš, radio Pieci ētera personība, diskusijas moderators un citi eksperti.
Informatīvās kampaņas "Tēt, esi unikāls!" atklāšanas ekspertu diskusija būs skatāma arī tiešraidē Labklājības ministrijas Facebook lapā. Diskusijas norises vieta: "Mammāmuntētiem.lv" birojs, Brīvības iela 40, Rīga.
Mediju pārstāvji ir aicināti apstiprināt klātbūtni diskusijā līdz 20. novembrim, zvanot pa tālruni 29105225 vai rakstot: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
“Šogad labklājības nozarē veiktie darbi ir ļāvuši palielināt valsts sniegto finansiālo atbalstu daudziem cilvēkiem. Tas liecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa un iesāktie sistēmas uzlabojumi ir jāturpina arī nākamgad. Tā būs mana darba prioritāte,” teica labklājības ministre Ramona Petraviča pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ziņojuma Saeimai par valdības paveikto un iecerēto darbību.
No šī gada 1. aprīļa valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) darbinieku atalgojumam piešķirti papildus 4, 8 miljoni eiro, kas ļāva palielināt darba algas par vidēji 145 eiro mēnesī. Patiesībā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas procesa nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem darba samaksas pieaugums bija vēl lielāks, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto maksimāli iespējamo mēnešalgas apmēru.
Pēc ministres domām, tas radījis pozitīvu ietekmi uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu, tādējādi uzlabojot VSAC dzīvojošo, valsts apgādībā esošo personu, tostarp - personu ar invaliditāti, dzīves kvalitāti.
No 1. jūlija ieviests jauns pabalsta veids – bērna adopcijas pabalsts. Tā apmērs mēnesī ir atkarīgs no bērna vecuma. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas ir 25 procentu apmērā no Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas. Kamēr minimālā alga valstī ir 430 eiro, šis pabalsts būs 107,5 eiro mēnesī.
Katram bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai pabalsts būs 30 procentu apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas (129 eiro mēnesī). Pabalstu apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma MK varēs pārskatīt atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņu cenu indeksu.
Ģimenes, kurās aug bērni ar īpaši smagu invaliditāti un kuriem ir noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai smago funkcionālo traucējumu dēļ, saskaras ar situāciju, ka bērni nevar veikt vecumam atbilstošas darbības un sevis aprūpi patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības. Tas attiecas arī uz ģimenēm, kad šie bērni sasniedz pieaugušā vecumu un īpaši smaga invaliditāte un līdz ar to arī papildu aprūpe saglabājas Ģimenēm rodas papildu izdevumi šo cilvēku aprūpei un veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai esošajā līmenī.
Tāpēc par 100 eiro palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. No šī gada 1. jūlija pabalsts šo cilvēku kopšanai ir 313,34 eiro mēnesī. Labklājības ministre uzskata, ka valsts noteiktā kopšanas pabalsta apmēra palielināšana bērniem un pieaugušajiem ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības, kā arī viņu ģimenes locekļiem iespēju robežās sniedz papildu finansiālu atbalstu šo cilvēku labāko interešu nodrošināšanai. Šogad īpašās kopšanas pabalsta apmēra palielinājumam valsts budžetā bija papildu2,7 miljoni eiro, 2020. un 2021.gados – vairāk nekā 5,5 miljoni eiro.
2019. gada rudenī notika lielākā pensiju indeksācija beidzamo gadu laikā. Lielākie ieguvēji bija tie seniori, kuriem ir vislielākais darba stāžs. Ar indeksāciju tika palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensijas pieaugums būs atkarīgs no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Ja apdrošināšanas stāžs senioram ir līdz 29 gadiem, pensija palielinājās par 7,19 procentiem, ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos – pensija palielinājās par 8,05 procentiem, ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – pensija palielinājās par 8,91 procentu bet, ja cilvēka apdrošināšanas stāžs ir vairāk nekā 45 gadi, tad pensija palielinājās jau par 9,77 procentiem.
Turklāt, šogad reizi indeksēja arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. Proti, no oktobra noteikts jauns piemaksas apmērs par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, tam piemērojot indeksu 1,0719. Līdz ar to, ja persona iepriekš par vienu apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim saņēma 1,00 eiro, tad pēc indeksācijas tās apmērs ir 1,07 eiro, bet, ja saņēma 1,50 eiro, tad pēc indeksācijas tās apmērs ir 1,61 eiro.
Lai sniegtu atbalstu tādām nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām kā pensijas vecuma cilvēki, personas ar invaliditāti, trūcīgie iedzīvotāji, ir apstiprināts plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai. Oktobrī valdība nolēma no nākamā gada garantēto minimālo ienākumu līmeni paaugstināt no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā tiem cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi.
Bez tam ir rasts finansējums minimālā ienākumu līmeņa palielināšanai. Tam atvēlēti 9,8 milj. eiro, un tie paredzēti, lai palielinātu sociāli vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu sociālo nodrošinājumu. Tas nozīmē, ka pieaugs vecuma pensijas un invaliditātes pensijas minimālie apmēri, atlīdzības par darbaspēju zaudējumu, kaitējuma atlīdzības minimālie apmēri, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs cilvēkiem ar invaliditāti.
Paredzēts arī, ka no 2020. gada aprēķina bāze minimālajai vecuma pensijai un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam cilvēkiem ar invaliditāti būs 80 eiro (līdz šim 64,03 eiro), savukārt cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības minimālās vecuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta aprēķina bāze būs 122,69 eiro. Tāpat pieaugs invaliditātes pensijas un atlīdzības par darbspēju zaudējumu un kaitējuma atlīdzības minimālais apmērs.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no 18. līdz 24. novembrim rīko informatīvo akciju “Pārtrauc klusēšanu!”. Informatīvā akcija tiek rīkota, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz seksuālās vardarbības tēmu, sniedzot informāciju par tās pazīmēm, iespējamajām sekām, kā arī palīdzības saņemšanas iespējām. Vienlaikus akcijas mērķis ir sniegt psiholoģisko atbalstu no seksuālas vardarbības cietušajiem bērniem un ģimenes locekļiem.
Katru gadu Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī tiek saņemti zvani no bērniem, kuri cietuši no seksuālas vardarbības. Bērni nereti stāsta, ka izjūt spēcīgu kaunu, bailes, kā arī vainas sajūtu par to, kas ar viņiem noticis. Nereti bērni baidās, ka viņu stāstam neviens neticēs, tādēļ izvēlas notikušo noklusēt. Arī bērnu vecāki, kuri zvana, lai saņemtu atbalstu situācijā, kad viņu bērns cietis no seksuālas vardarbības, jūtas izmisuši, apjukuši un bezspēcīgi, apjaušot, ka viņu bērnam kāds ir nodarījis pāri. Šādos gadījumos arī vecākiem ir nepieciešams psiholoģiskais atbalsts un informatīvā palīdzība, jo nereti vecāki nezina, kur vērsties, lai risinātu radušos situāciju un kā palīdzēt bērnam.
Bērni, kuri cietuši no seksuālas vardarbības, bieži jūtas atšķirīgi, izmantoti, nemīlēti, nodoti, un bezpalīdzīgi. Spēcīgās negatīvās emocijas var rosināt bērnus runāt par suicidālām domām, vai plāniem.
Zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, iespējams ne tikai ziņot par seksuālās vardarbības gadījumiem pret bērniem, bet arī saņemt profesionālas psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu, kā arī nepieciešamo informāciju par iespējamajām seksuālas vardarbības pazīmēm un tālāko rīcību, lai to pārtrauktu.
Lai gan sabiedrībai par seksuālās vardarbības tēmu joprojām ir sarežģīti runāt, Bērnu un pusaudžu Uzticības tālrunī 116111 saņemtie zvani liecina, ka noklusēts pāridarījums reizēm atstāj visdziļākās emocionālās rētas – dažkārt tiek saņemti zvani no pieaugušajiem, kuri stāsta par savu bērnības pieredzi, saskaroties ar seksuālo vardarbību. Šie cilvēki nav saņēmuši nepieciešamo palīdzību un atbalstu, tādēļ piedzīvotais joprojām šiem cilvēkiem rada virkni smagu emociju un reakciju.
Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona. Uzticības tālrunis strādā visu diennakti. Iespējams pēc palīdzības vērsties arī, rakstot Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Labklājības ministrija trešdien, 13. novembrī, rīko semināru "Aktualitātes bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbā". Seminārā aicināti bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju vadītāji un sociālie darbinieki. Seminārs notiks Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē “Ezerkrasti”.
Seminārā tiks pārrunāti jautājumi par sniegto sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un nodrošināšanu bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs. Priekšlikumus bērnu tiesību nodrošināšanā sniegs Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece Laila Henzele. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta galvenais inspektors Andris Ārgalis stāstīs par bērnu tiesību ievērošana institūcijās. Savukārt par darbu ar jauniešiem pieredzē dalīsies Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra Pārdaugavas vadītāja Agnese Grauduma.
Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” direktora vietniece - Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja Maruta Indriksone stāstīs par bērnu seksuālās audzināšanas metodēm institūcijā. Nodibinājuma “Centrs Dardedze” Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode sniegs ieteikumus par darbu ar bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību
Valdībā lēmusi par labklājības nozares finansējuma pārdali 7,9 milj. eiro apmērā gan nozares ietvaros, gan papildu piešķirot finansējumu veselības nozarei šī gada pasākumu īstenošanai.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver: “Labklājības un veselības nozares pēc būtības ir ļoti cieši blakus. Mums nauda ir jāiegulda cilvēkos, nodrošinot sociālo un fizisko labsajūtu. Ikviena cilvēka vajadzība kā sociālajā, tā veselības jomā ir jāstāda kā prioritāte. Ja, šādi pārdalot līdzekļus varam 120 Latvijas ģimenēm dot iespēju tikt pie ilgi gaidītā bērniņa, uzlabot bērnu veselības aprūpi, rehabilitāciju un nodrošināt citus būtiskus pakalpojumus, tad gribu apgalvot, ka tā ir sociāli atbildīga budžeta līdzekļu izmantošana.”
Kopumā no labklājības nozares budžeta veselības nozarei novirzīti līdzekļi vairākiem mērķiem 3,8 miljonu eiro apmērā:
• turpat 1 miljons eiro – kompensējamo zāļu apmaksai, t.sk medicīniskās apaugļošanas medikamentiem (137 779 eiro), zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros daļējai finansējuma deficīta segšanai kompensējamiem medikamentiem bērniem (834 208 eiro);
• 1,8 miljonus eiro – papildus rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem (705 863 eiro), medicīniskās apaugļošanas pakalpojumiem 120 sievietēm (183 146 eiro), ārstniecības pakalpojumu apjoma palielinājumam (883 632 eiro, tai skaitā: oftalmoloģijai 209 299 eiro, kodolmagnētiskai rezonansei 117 399 eiro, gastrointestinālai endoskopijai dienas stacionārā 92 585 eiro un datortomogrāfijai 464 349 eiro);
• 1 miljonu eiro – insulīna sūkņu iegādei bērniem mūsdienīgai pirmā tipa cukura diabēta ārstēšanai.
Savukārt labklājības nozares ietvaros 4,1 miljons eiro piešķirts:
• 1,07 miljoni eiro – tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai, tādējādi samazinot cilvēkiem ar invaliditāti rindas uz ortozēm, ortopēdiskajiem apaviem, pretizgulējumu matračiem, dzirdes aparātiem u.c., plānots nodrošināt papildus 3 373 tehnisko palīglīdzekļu vienības.
• 539 tūkstoši eiro – asistenta nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti, jo pieprasījums saņemt šo pakalpojumu pastāvīgi pieaug.
• 127 tūkstoši eiro – rindu samazināšanai sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai cilvēkiem ar redzes un dzirdes invaliditāti, tādējādi papildus to saņems vēl 344 cilvēki ar invaliditāti.
• 1,5 miljoni eiro – dzīves apstākļus uzlabošanai valsts sociālās aprūpes centros cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti, nodrošinātu infrastruktūras sakārtošanu, tajā skaitā veiktu ēku tehnisko apsekošanu un radot klientu telpās mājīguma sajūtu.
• 894 tūkstoši eiro - nozares IT drošības risinājumiem Valsts darba inspekcijā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, Nodarbinātības valsts aģentūrā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā.
Minētais papildu atbalsts iespējams, jo izveidojusies izdevumu ekonomija, samazinoties dzimstības rādītājiem un izmaksām izdienas pensiju saņēmējiem, kā arī atsevišķu sociālo pakalpojumu neizpildes dēļ.
Lai vecāki ar smagi slimiem bērniem (smagu diagnožu gadījumos) varētu būt kopā ilgstošo slimošanas laiku, paredzēts, ka turpmāk slimības pabalstu sakarā ar smagi slima bērna kopšanu izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai par ārstu konsīlija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trim mēnešiem, bet kopā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trīs gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Atzinumu par ilgstošas ārstēšanās nepieciešamību sniegs VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” ārstu konsīlijs, ņemot vērā smagās saslimšanas diagnozes un atveseļošanās ilgumu.
Vienlaikus likumprojekts paredz slimības pabalstu piešķirt un izmaksāt līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja saslimis bērns, par kuru piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trīs gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Šobrīd slimības pabalstu par slima bērna kopšanu piešķir līdz bērna 14 gadu vecuma sasniegšanai par laiku līdz darba nespējas 14. dienai, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darba nespējas 21. dienai, ja bērns kopts arī stacionārā. Plānots, ka izmaiņas stājas spēkā jau 2020. gada 1. janvārī.
Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Ir svarīgi sniegt valsts atbalstu, lai garas un smagas slimības laikā vecāki varētu būt kopā ar saviem bērniem, jo morāli grūti ir visiem. Grozījumus likumos smagi slimo bērnu vecāki Latvijā ir gaidījuši ļoti ilgi. Tie gulējuši varas gaiteņos. Izmaiņas ne vien dod iespēju vecākiem ilgāk rūpēties par saviem bērniem, bet arī būtiski mazina birokrātisko slogu, kārtojot formalitātes daudz retāk, kā līdz šim.”
Likumprojekts paredz arī slimības pabalsta izmaksu no 2021. gada 1.janvāra pagarināt līdz 30 dienām gadījumos, ja tiek kopts bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu un kuram kopšana nepieciešama kaulu lūzumu dēļ.
No 2020. gada 1. septembra tiek noteikts nepieciešamais apdrošināšanas periods, lai personai rastos tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu (analogi kā tas ir no 2018. gada 1. janvāra noteikts slimības pabalstam), t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo divdesmit četru mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Tāpat tiek precizēts nosacījums vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinam, proti, pabalstu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku, bezdarbnieka un apbedīšanas) aprēķināšanai tiks ņemta vērā personas apdrošināšanas iemaksu alga par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (pašreiz - divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums). Šīs normas spēkā stāšanās laiks paredzēts 2022. gada 1. janvārī.
To nosaka š.g. 5. novembrī Ministru kabineta atbalstītie grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas vēl jāpieņem Saeimā.
Noslēdzies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotais radošo darbu konkurss skolēniem “Dzīve manā telefonā”, kurā piedalījās gandrīz 200 skolēni ar saviem darbiem, sacenšoties trīs kategorijās: vispārizglītojošo skolu 7.–9. klašu un vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu skolēnu, kā arī profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu grupās. Konkurss tika rīkots Eiropas Komisijas projekta “SIC Latvia “Net-Safe” III” ietvaros.
Vispārizglītojošo skolu 7.-9. klašu grupā uzvarēja Mālpils novada vidusskolas 8.a klases skolnieka Ričarda Bičkovska darbs. Šajā grupā konkursa darbu vērtēšanas komisija piešķīra arī veicināšanas balvu – to saņems Māteru Jura Kazdangas pamatskolas 9. klases skolniece Aija Sudraba.
Vispārizglītojošo skolu 10.-12. klašu grupā vērtēšanas komisija uzvaru piešķīra Rugāju novada vidusskolas 12. klases skolniecei Amandai Tāraudei, bet profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu grupā par labāko darbu tika atzīts Malnavas koledžas 3. kursa audzēknes Kitijas Ģeidānes darbs.
Konkurss tika rīkots, lai dotu iespēju skolēniem formulēt un izteikt domas, idejas un pārdomas par viedierīču lietošanas paradumiem, tām veltīto laiku, ierīču nozīmi un ietekmi viņu dzīvēs, kā arī ar to saistīto pieredzi, kas varētu būt noderīga citiem vienaudžiem. Konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti konferencē “Internets un Tu – kurš kuru?”, kas notiks 8. novembrī.
