Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) 2019. gada 15. augustā ir pieņēmusi lēmumu apturēt AS "PNB banka" (iepriekš Norvik bankas) darbību. Tā rezultātā pensiju un pabalstu saņēmējiem, kuriem pensiju un pabalstu izmaksa līdz šim ir veikta uz PNB bankas kontiem, šobrīd nav piekļuves bankas kontos esošajiem finanšu līdzekļiem.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir izsūtījusi vēstuli visām 119 Latvijas pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem ar aicinājumu būt atsaucīgiem gadījumos, kad pašvaldībā griežas PNB bankas klienti, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem.

Ministre aicina izvērtēt katru gadījumu un sniegt maksimālu atbalstu  personai, ja PNB bankas krīzes rezultātā tai zudušas iespējas nodrošināt ikdienas pamatvajadzības – pārtikas, medikamentu un pirmās nepieciešamības preču iegādi.

Ministre vēstulē izteikusi lūgumu nodrošināt kontakttālruni, kur brīvdienās saņemt nepieciešamo informatīvo palīdzību, līdz situācijas atrisināšanai.

FKTK garantēto atlīdzību izmaksu ir uzticējusi veikt AS “Citadele banka”, izvērtējot bankas klientu interesēm atbilstošāko risinājumu un ņemot vērā tās tehnisko nodrošinājumu. Likums paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksas jāuzsāk ne vēlāk kā astotajā darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās (t.i. ne vēlāk kā 27.08.), taču tiek veiktas darbības, lai izmaksas uzsāktu pēc iespējas ātrāk. Jau šobrīd bankas klientiem, kuriem ir atvērts konts citā bankā ir iespēja vērsties VSAA ar iesniegumu par konta maiņu pensijas vai pabalsta turpmākai saņemšanai. Tiem klientiem, kam nav konta citā bankā, lūgums sagaidīt informāciju par garantētās atlīdzības izmaksu, ko nodrošinās AS “Citadele banka”.

Labklājības ministrija informē, ka 2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība. Svarīgi, ka novērtēti būs tie, kam vislielākais darba stāžs. Katrs, kaut neliels, pensijas pieaugums ir atbalsts mūsu senioriem, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Ceru, ka atbalsts senioriem nākamgad tikai palielināsies, kaut vai paaugstinot minimālās pensijas līmeni. Tā ir mana nākamā gada prioritāte.”

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,0719.

Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt.

Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, – 60%, ja no 40 līdz 44 gadiem – 70%, bet 45 gadi un vairāk – 80%.

Tā cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0719; ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – piemēros indeksu 1,0805; ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – indekss būs 1,0891  Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu – piemēros indeksu 1,0977.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 350 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no š.g. oktobra pensijas apmērs būs 375,17 eiro (par 25,17 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – pensijas apmērs būs 378,18 eiro (par 28,18 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – pensijas apmērs būs 381,19 eiro (par 31,19 eiro lielāks). Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz 384,20 eiro (par 34,20 eiro lielāks).

Šogad pirmo reizi oktobrī indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Indeksējot piemaksu, 2019. gada 1. oktobrī attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,00 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 1,50 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim.

Tas nozīmē, ka esošais piemaksas apmērs, kas šobrīd ir 1 eiro un 1,50 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0719. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,07 eiro, bet tie, kas saņēma 1,50 eiro – turpmāk saņems 1,61 eiro.

Piemēram, pensionārs, kurš saņem vecuma pensiju 400 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikto piemaksu 25 eiro (par 25 darba gadiem (no 45 gadiem) līdz 1995. gada beigām), no š.g. oktobra saņems vecuma pensiju 439,08 eiro un piemaksu pie pensijas 26,75 eiro.

Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu.

Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2019. gada 30. septembrim.

Lai nodrošinātu 2019. gada pensiju un atlīdzību indeksāciju, pēc provizoriskiem aprēķiniem, šogad tiks izlietoti 41,6 milj. eiro, savukārt 2020. gadā – tie jau būs ap 166 milj. eiro.

Pensionāriem pašiem nekas nav jādara – pensiju indeksāciju nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski. Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā (http://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija).

Lai pilnveidotu  bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, šodien, 15. augustā, tika sasaukta pirmā pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas un tieslietu ministra Jāņa Bordāna iniciatīvas izveidotās darba grupas sēde. Tās uzdevums ir izstrādāt jaunu un efektīvu bērnu tiesību aizsardzības modeli.

Šodienas diskusijās tika apspriesta reformas nepieciešamība, tās mērķi un iespējamais ceļš tās realizācijai, fokusējoties uz problēmu cēloņu, nevis seku mazināšanu. Vienlaikus darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar starptautisko pieredzi bērnu tiesību jautājumu īstenošanā. 

Darba grupas vadītāja, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece: “Visi esam vienisprātis, ka mūsu mērķis ir sasniegt labāko rezultātu bērna tiesību un interešu nodrošināšanai. Esmu ļoti gandarīta, ka ledus ir sakustējies. Protams, ka darba ir ļoti daudz un izmaiņas, iespējams, varēs īstenot pakāpeniski, soli pa solim. Tas nav tikai institucionālais modelis, bet lielā mērā arī sabiedrības izpratnes un attieksmes jautājums.” 

Darba grupai līdz 2019. gada 1. novembrim jāveic esošās situācijas izvērtējums Latvijā, kā arī jāapzina starptautiskā prakse, kā arī jāveic darbs pie funkciju izvērtējuma. Vairums darba grupas locekļu izteica priekšlikumu iepazīties ar Lietuvas pieredzi šajā jomā, jo tā nesen ir veikusi būtisku reformu, ieviešot centralizētu bērnu tiesību aizsardzību sistēmas modeli. 

Savukārt līdz š.g. 31. decembrim jāizstrādā efektīvākais modelis bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei. Darba grupai līdz 2020. gadā līdz 1. februārim jāizstrādā rīcības plāns jaunās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas ieviešanai un līdz 31. maijam jāsagatavo izvērtējums par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi lēmuma pieņemšanai valdībā par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizāciju, ietverot priekšlikumus bērnu tiesību aizsardzības sistēmas funkcionalitātes uzlabošanai. 

Darba grupā piedalās Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, Administratīvās rajona tiesas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības un biedrības “Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība” pārstāvji.
 

.

Š.g. 13. augusta Ministru kabineta sēdē konceptuāli atbalstīts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam”. Tas vērsts uz minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, tādējādi sniedzot ienākumu atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visbiežāk pakļautajām sabiedrības grupām – pensijas vecuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti.

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzskata: “Šis ir pats minimums, kas jāizdara, lai kaut nedaudz mazinātu nevienlīdzību valstī. Vairāk kā desmit gadus Latvijā nav mainīts minimālās pensijas līmenis. Ja gribam būt sociāli atbildīga valsts, tas jāceļ nekavējoties. Tā ir mana nākamā gada prioritāte. Ceru uz visu kolēģu atbalstu un izpratni Saeimā, lemjot par nākamā gada budžetu”.

Jau vairāk nekā desmit gadus saglabājas izteikta ienākumu nevienlīdzība un relatīvi augsts nabadzības risks, jo iedzīvotāju minimālie ienākumi gan no algota darba, gan sociālās aizsardzības sistēmas nav pietiekami, lai mazinātu nabadzību valstī.  Nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana ir noteikta arī kā viena no Latvijas valdības prioritātēm.

Plāna projekta īstenošana paredz solidāru pasākumu kopumu starp valsts un pašvaldības sniegto atbalstu iedzīvotājiem.

No 2020. gada paredzēts paaugstināt minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi, (nesaistot to ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un nosakot gradāciju katram stāža gadam), palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (pensijas vecumu sasniegušajiem un apgādnieku zaudējušām personām) un cilvēkiem ar III grupas invaliditāti no 64 līdz 99 eiro, bet cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu – paaugstinot pabalsta aprēķina bāzi līdz 99 eiro.

Kopumā šie pasākumi pozitīvi ietekmēs vairāk kā 80 tūkstošus iedzīvotāju, t.sk. pensijas vecumu sasniegušos, cilvēkus ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušās personas.

Savukārt no 2021. gada paredzēts īstenot pašvaldības finansētus pasākumus – palielināt trūcīgas personas ienākuma līmeni līdz 198 eiro,  kā arī palielināt garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni līdz 99 eiro. Tāpat paredzēts noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam – 297 eiro apmērā. Nosakot mājsaimniecības kopējo ienākuma līmeni, pie kura tā var pretendēt uz pašvaldības atbalstu, paredzēts otrajai un visām nākamajām personām mājsaimniecībā piemērot koeficientu 0,7 no pirmās personas mājsaimniecībā.

Šo pasākumu īstenošanai nepieciešamais papildu valsts budžeta finansējums 2020. gadā ir 27.5 milj. eiro, kā arī līdzvērtīgs turpmākajos gados.

Diasporas locekļiem ir iespēja brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai, lai saņemtu vecuma pensiju. To paredz š.g. 13. augustā Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi noteikumos “Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai”.

Tagad ikvienam no Latvijas diasporas ir šāda iespēja, iesniedzot elektroniski vai klātienē iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā par  brīvprātīgu pievienošanos valsts pensiju apdrošināšanas sistēmai. Šie noteikumi stājas spēkā vispārējā kārtībā pēc to pieņemšanas Ministru kabinetā.

Saskaņā ar Diasporas likumu diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Š.g. 13. augustā Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā", kas paredz nodrošināt asistenta pakalpojumu augstskolās un koledžās studējošajiem ar invaliditāti ar 2019. gada 1. septembri.

Šo pakalpojumu varēs saņemt tie studējošie cilvēki ar invaliditāti, kuri funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar pārvietoties ārpus mājokļa patstāvīgi un kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Valsts apmaksāto asistenta pakalpojumu nodrošinās studējošā deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālais dienests.

Minēto asistenta pakalpojumu piešķirs atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai nokļūtu uz izglītības iestādi un atpakaļ un palīdzētu apgūt izglītības programmu, bet ne vairāk par 40 stundām nedēļā un tikai mācību gada laikā.

Paredzēts piešķirt asistenta pakalpojumu arī neklātienē studējošiem ne tikai sesijas laikā, bet visa mācību gada laikā, kad augstākās izglītības iestādē tiek organizētas kontaktstundas (piemēram, sestdienās, svētdienās).

Šobrīd asistenta pakalpojumu pašvaldībā augstākās izglītības iegūšanai var saņemt cilvēki ar I invaliditātes grupu, kuriem ir redzes funkcionālie traucējumi. Tāpat asistenta pakalpojums gan pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai izglītības iestādē, gan nokļūšanai uz izglītības iestādi un atpakaļ ir pieejams izglītojamiem pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, arodizglītības un vidējās izglītības iestādēs.

Savukārt pārējiem studējošajiem cilvēkiem ar invaliditāti asistenta pakalpojums pašvaldībā tiek piešķirts tikai pavadīšanai no mājokļa uz augstākās izglītības iestādi un atpakaļ.

Vēršam uzmanību, ka grozījumi nemaina cilvēkiem ar invaliditāti pieejamo asistenta pakalpojuma pašvaldībā kopējo apjomu nedēļā, kas ir līdz 40 h nedēļā.

Valdība otrdien, 13. augustā, atbalstīja 8538 eiro pabalsta piešķiršanu augusta sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā dzimušajiem trīnīšiem. Pabalsts piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Šie ir pirmie trīnīši, kas šogad piedzimuši Latvijā. Trīs zēni – Artjoms, Artūrs un Aleksandrs - nāca pasaulē Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā sestdien, 3. augustā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča sveica trīnīšu vecākus, apciemojot viņus slimnīcā: “Priecājos par jauno ģimeni un viņu dāvātajiem mazuļiem Latvijai. Izsaku lielu cerību, ka, dzīvojot ticībā uz labu, ģimene saņems visu nepieciešamo savu trīs puiku audzināšanai veselībā un pārticībā. Novēlu, lai visas cerības piepildās un mazuļi aug lieli, stipri un gudri.”

Ģimenēm, kurās piedzimuši trīnīši, tiek sniegts vienreizējs materiālais atbalsts, izmaksājot sociālo pabalstu. Vienreizējs pabalsts ģimenēm, kurās piedzimst trīnīši, tiek izmaksāts jau vairāk nekā 10 gadus.

Pēdējā desmitgadē visvairāk trīnīšu pasaulē nācis 2011. gadā un 2014. gadā, kad katrā no šiem gadiem trīnīši piedzima piecās ģimenēs. 2015. gadā trīnīši piedzima trijās ģimenēs, 2016. un 2017. gadā – divās ģimenēs, savukārt 2018. gadā – četrās ģimenēs.