Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma tiks izslēgta norma, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte.

Minētās izmaiņas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas ceturtdien, 16. janvārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Likumprojekts tāpat arī papildina regulējumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādejādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus.

Jaunais regulējums šajā ziņā plāno ieviest izmaiņas trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tas ir darbinieku atalgojums, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos.  Otrkārt, ir uzsvērta pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja sadarbība un atbildība darbinieka nosūtīšanas gadījumā. Treškārt, detalizētāk reglamentēti ilgtermiņa norīkojumi (kas ilgāki par 12 mēnešiem). 

Likumprojekts izstrādāts, lai galvenokārt nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējamam, veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību. 
 

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas iniciatīvas pagājušā gada nogalē valdības sēdē tika pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes , invaliditātes un darbaspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”, kas turpmāk deva tiesības Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK)  jau pirmajā invaliditātes ekspertīzē noteikt invaliditāti bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu) personām jebkurā vecumā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, kurām ir iestājušies slimības vai traumas radīti stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kas būtu par pamatu invaliditātei visa mūža garumā. 

“Gadu desmitiem praktizēto netaisnību pret personām ar smagu invaliditāti, kurām tā bija regulāri un atkārtoti jāpierāda ārstu komisijai, bija iespējams novērst vien pāris mēnešos un bez papildu finanšu resursiem. Man ir grūti saprast, kā tas nākas, ka tik šķietami vienkāršā lietā gadiem netika rasts risinājums, “neizpratni pauž labklājības ministre Ramona Petraviča.

Saskaņā ar VDEĀVK datiem kopš normas stāšanās spēkā 2019. gada 6. decembrī līdz šī gada 13.janvārim invaliditāte bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu) ir noteikta 914 personām. Starp tām ir 153 personas, kurām invaliditātes ekspertīze veikta pirmreizēji un invaliditāte noteikta bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa, kā arī 16 bērni, kuriem, sasniedzot 18 gadu vecumu, invaliditāte noteikta uzreiz, bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa. 

Tāpat starp minētajām 914 personām ir 177 personas, kuras vērsušās VDEĀVK, lai veiktu atkārotu invaliditātes ekspertīzi, un viņām noteikta invaliditāte bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa. Pirms normas spēkā stāšanās šīm personām invaliditāte tiktu noteikta uz noteiktu termiņu un pēc noteikta laika būtu jāvēršas VDEĀVK, lai veiktu atkārtotu ekspertīzi. 

2019. gada novembrī Latvijā bija 196 274 personas ar invaliditāti, no kurām 50% jau ir noteikta invaliditāte bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa. 
 

Lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības veidošanos, Labklājības ministrija turpina sabiedrības informēšanas kampaņu (deinstitucionalizācijas atbalstam) “Cilvēks, nevis diagnoze!”, aicinot ikvienu uz iesaistošu spēli, kas palīdzēs kliedēt sabiedrības aizspriedumus un stereotipus par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, izceļot galvenās vērtības, kas vieno visas sabiedrības grupas.  Kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” atklāšanas pasākums notiks trešdien, 22.01.2020. plkst. 11.00 t/c “Galerija Centrs”, Audēju ielā 16, Rīgā.

“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas mērķis ir kliedēt sabiedrības aizspriedumus, mītus un stereotipus par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, izceļot vērtības, kas vieno visas sabiedrības grupas. 

Kampaņas atklāšanas pasākuma ievadā notiks īsa spēle, kas palīdzēs ieraudzīt sabiedrību vienojošās vērtības, kā arī mudinās saskatīt cilvēku kā individualitāti, nevis pievērst uzmanību viņa iespējamām diagnozēm. 
“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts runāt par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, akcentējot centrālo vērtību – cilvēku.

Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/

Aicinām uz kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” atklāšanas pasākumu – preses konferenci

Pasākums tiks atklāts ar īsu spēli, kas palīdzēs ieraudzīt sabiedrību vienojošās vērtības.

Pasākumā piedalīsies:
•    labklājības ministre Ramona Petraviča
•    Veselības centra “Vivendi” psihiskās veselības aprūpes virziena vadītāja, psihiatre dr. Inga Zārde
•    Biedrības „Rīgas pilsētas “Rūpju Bērns”” vadītājs Māris Grāvis

Lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 29785691 vai e-pastā Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

Lūgums ierasties savlaicīgi – pirms pasākuma atklāšanas.

No šī gada 15. janvāra labklājības ministrei Ramonai Petravičai invaliditātes politikas jautājumos padomus sniegs Jolanta Kalniņa-Levina.

Jolanta Kalniņa ir trīs bērnu māmiņa.  Uzkrāta liela un bagātīga  pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm, risinot  bērna kopšanas un aprūpes jautājumus daudzu gadu garumā. Jolantas ģimenē aug dēls ar ļoti smagu invaliditāti kopš dzimšanas. 

Pagājušā gada nogalē Tiesībsarga biroja rīkotajā "Gada balvas cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2019" pasākumā Jolantai Kalniņai–Levinai tika pasniegts atzinības raksts “Par bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ilgtermiņa aprūpes jautājumu aktualizēšanu, stāstot pieredzi par bērna ar īpašām vajadzībām audzināšanu”. 

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka tieši šī – personiskā pieredze ir pati noderīgākā, lai ārštata padomnieces statusā Jolanta Kalniņa–Levina varētu palīdzēt rast labākos risinājumus daudzos jautājumos, īpaši tādos, kas skar bērnu ar invaliditāti aprūpi. Savukārt Jolanta Kalniņa–Levina kā sava jaunā amata pirmo prioritāti atzīst asistenta pakalpojuma sakārtošanu valstī.

Labklājības ministrei Ramona Petravičai ir vēl viena ārštata padomniece – Valentīna Gorbunova, kura pilda savus pienākumus kopš 2019. gada 1. augusta bērnu ārpusģimenes aprūpes jautājumos. Ārštata padomnieks ir sabiedrisks amats, par ko netiek sniegta finansiāla atlīdzība.
 

Piektdien, 20. decembrī, labklājības ministre Ramona Petraviča  reģionālajā vizītē apmeklēja valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Zemgale” filiāli “Ziedkalne” Jelgavas novadā un klātienē iepazinās ar uzsākto iestādes renovāciju. 

Pēc ministres iniciatīvas šogad uzsākta VSAC “Zemgale” filiāles “Ziedkalne” aprūpes centra infrastruktūras sakārtošana,  tam novirzot 425 000 eiro. Renovācija uzsākta, lai steidzamības kārtā novērstu ēku kritisko stāvokli,  kas pēc ministres ieskatiem pārkāpj jebkuras personas tiesības uz cienīgu dzīvi.  

Filiālē “Ziedkalne” sociālos pakalpojumus saņem personas ar smagiem un ļoti smagiem  garīga rakstura traucējumiem, 1. un 2. grupas invalīdiem.

Apmeklējuma laikā ministre iepazinās ar līdz šim paveikto ēku renovācijas darbu sākuma posmā. Finansējuma ietvaros pilnībā izremontēts filiāles otrā korpusa 3.stāvs, kā arī pirmā korpusa 2. un 3. stāva sanitārie mezgli,  sakārtoti ēku jumta segumi. Renovācijas darbi “Ziedkalnē” turpināsies arī 2020. gadā.

Finansējums tika nodrošināts  no  ministrijas apakšprogrammas “Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās” ietvaros no plānotā finansējuma  VSAC infrastruktūras sakārtošanai.

VSAC ēku atjaunošana iespēju robežās ir viena no labklājības ministres Ramonas Petravičas prioritātēm. 
 

Turpinot uzsākto Labklājības ministrijas padotības iestāžu apmeklējumu ciklu,  labklājības ministre Ramona Petraviča piektdien, 20. decembrī,  dodas reģionālajā vizītē uz valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāli “Ziedkalne” Jelgavas novadā, lai klātienē pārrunātu aktualitātes, risināmās problēmas, pārliecinātos par sniegto pakalpojumu kvalitāti un pārrunātu tās uzlabošanas iespējas.

Vienlaikus, pirmssvētku noskaņās tiekoties ar filiāles “Ziedkalni” klientiem un kolēģiem, ministre atklās renovācijas procesa 1. kārtā  sakārtotās telpas.

Filiālē “Ziedkalne” sociālos pakalpojumus saņem 152 personas ar smagiem un ļoti smagiem  garīga rakstura traucējumiem. 
 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111  no 23. līdz 29. decembrim rīko ikgadējo Ziemassvētku akciju “Uzticies… Tevi dzirdēs un sapratīs”. 

Tradicionālā Uzticības tālruņa Ziemassvētku akcija katru gadu tiek rīkota, lai īpašu atbalstu sniegtu tiem bērniem un pusaudžiem, kuri jūtas vientuļi, atstumti un nesadzirdēti.  

Ziemassvētku laiks asociējas ar sirds siltumu un ģimenisku, tomēr daudzi bērni nesaņem tik nepieciešamo emocionālo atbalstu un nejūtas uzklausīti un pieņemti. Tieši tādēļ Uzticības tālruņa konsultanti Ziemassvētku akcijas laikā īpašu vērību pievērsīs tiem zvaniem, kas tiek saņemti no bērniem, kuri svētku laikā vissmagāk izjūt konfliktus ģimenē, nesaprašanos ar citiem cilvēkiem, emocionālas saiknes, atvērtības un atbalsta trūkumu, jūtas vieni un pamesti – iespēja atklāti runāt par saviem pārdzīvojumiem ir būtiska. Dažkārt arī vienkārša saruna ar kādu, kam patiesi rūp, var palīdzēt justies labāk! 

Akcijas laikā arī vecākiem un citiem likumiskajiem pārstāvjiem ir iespēja zvanīt uz Uzticības tālruni un konsultēties par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem. 

Uzticības tālrunis 116111 ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona. Uzticības tālrunim var zvanīt visu diennakti.