Darba aizsardzība

Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma prasībām darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst darba vides riska novērtēšana, konsultēšanās ar nodarbinātajiem un darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana.

Par nodarbināto drošību un veselību darbā ir atbildīgs darba devējs, tomēr praktiski uzņēmumā ar darba aizsardzību saistītos pasākumus veic darba aizsardzības speciālists vai ārpakalpojuma sniedzēji – kompetentā institūcija vai kompetentais speciālists darba aizsardzības jautājumos. 

Darba aizsardzības speciālists ir uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir ieguvis atbilstošu apmācību. Par darba aizsardzības speciālistu darba devējs var norīkot kādu no jau esošajiem darbiniekiem, kas šos pienākumus veic papildus saviem tiešajiem pienākumiem, vai arī pieņemt darbā atsevišķu darbinieku vai vairākus darbiniekus, kas visu darba laiku velta darba aizsardzības jautājumu risināšanai. 

Ja uzņēmumā iekšēji organizatorisko struktūru nevar izveidot, darba devējs var piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus - kompetento institūciju vai kompetento speciālistu. Tomēr ir uzņēmumi, kuros ir obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija vai jānodarbina darba aizsardzības speciālists ar augstāko izglītību darba aizsardzībā. 

Pastāv atšķirības organizatoriskās struktūras izveidē atkarībā no uzņēmumā nodarbināto skaita un komercdarbības veida, ar ko uzņēmums nodarbojas. No darba aizsardzības aspekta bīstamie komercdarbības veidi ir noteikti Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr.99 "Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju" pielikumā (turpmāk - bīstamās nozares).

Uzņēmumos, kas darbojas bīstamajās nozarēs, ja tajos ir vairāk kā pieci nodarbinātie, darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā jāiesaista kompetenta institūcija, ja vien uzņēmumā nav nodarbināts darba aizsardzības speciālists ar atbilstošu apmācību. 

Ja bīstamās nozares uzņēmumā ir 250 vai vairāk nodarbināto un kompetentā institūcija nav iesaistīta, darba devējam ir jānorīko vai jāpieņem darbā vismaz divi darba aizsardzības speciālisti.

Turpmāk tabulā attēloti iespējamie varianti, norādot, kas dažādos uzņēmumos var veikt visus darba aizsardzības speciālista pienākumus, tajā skaitā veikt darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu:

Kompetento speciālistu un kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos saraksti pieejami šeit.

Noderīga informācija un dažādi informatīvie materiāli par darba aizsardzību pieejami mājas lapā http://stradavesels.lv/.

Atbilstoši Darba aizsardzības likuma prasībām katrā uzņēmumā ir jābūt personai, kas nodarbojas ar darba aizsardzības jautājumu risināšanu - veic darba vides risku novērtēšanu, īsteno darba aizsardzības pasākumus, veic nodarbināto apmācību, nosaka individuālos aizsardzības līdzekļus utt. Visbiežāk tas ir darba aizsardzības speciālists, kas nodarbināts uzņēmumā, vai arī šo pienākumu izpildei darba devējs piesaista ārpakalpojuma sniedzējus – kompetento institūciju vai kompetento speciālistu darba aizsardzības jautājumos.

Par uzņēmuma darba aizsardzības speciālistu var strādāt tikai tāds cilvēks, kuram ir atbilstoša izglītība, zināšanas un izpratne par konkrēto nozari un darba vides faktoriem, kas var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumu Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" prasībām noteikti šādi zināšanu līmeņi darba aizsardzības jomā:

• pamatlīmeņa zināšanas, kuras apgūst profesionālās pilnveides izglītības programmā akreditētās izglītības iestādēs (mācību centros);

• augstākā līmeņa zināšanas - 1. un 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība, ko iegūst augstskolās.

Līdz 2013.gadam pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā varēja apgūt 160 stundu apmācību programmā, bet šobrīd tiek īstenota apmācība 60 stundu apjomā. Šāda apmācība ir pietiekama, lai veiktu darba aizsardzības speciālista pienākumus uzņēmumā, kurā nav raksturīgi nodarbināto drošībai un veselībai īpaši bīstami riski, piemēram, biroja darbā. 

Papildus pamatlīmeņa zināšanu programmas apguvei speciālists var iegūt specializētās zināšanas darba aizsardzības jomā 40 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. 

Informācija par izglītības iestādēm un augstskolām, kas piedāvā apmācību darba aizsardzības jomā, pieejama Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē www.niid.lv.

Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori.

Arodslimības iedalās šādās lielās grupās:

• ķīmisko faktoru izraisītās akūtās un hroniskās slimības;

• bioloģisko faktoru izraisītās slimības;

• fizikālo faktoru izraisītās slimības;

• ārstniecības līdzekļu izraisītās slimības;

• pārslodžu (kopējās fiziskās pārslodzes vai atsevišķu orgānu vai sistēmu pārslodzes) izraisītās slimības;

• rūpniecisko aerosolu izraisītās slimības;

• alerģiskās arodslimības.

Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumu Nr.908 „Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" prasības attiecināmas uz visiem arodslimību gadījumiem, ja nodarbinātie darbā tiek vai tikuši pakļauti kaitīgiem darba vides faktoriem. 

Ja nodarbinātajam konstatētas iepriekš minēto noteikumu 1.pielikumā minētās slimības vai to pazīmes, un viņš tiek vai ir ticis pakļauts kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, viņam ir tiesības prasīt savam ģimenes ārstam, lai viņu izmeklētu un noteiktu, vai konstatētā slimība ir arodslimība. Ja, izmeklējot nodarbināto, ģimenes ārsts konstatē veselības traucējumus, ko, iespējams, izraisījuši kaitīgie darba vides faktori, viņu diagnozes precizēšanai nosūta pie arodslimību ārsta.

Ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, tad viņš nodarbināto norīko konsultācijai uz ārstniecības iestādes izveidotu ārstu komisiju arodslimībās vai valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisiju arodslimībās.

Ja slimniekam konstatēta arodslimība, viņam ir iespējams saņemt atlīdzību. Sīkāka informācija pa atlīdzības saņemšanu pieejama informatīvajā materiālā “Arodslimnieku un nelaimes gadījumos darbā cietušo tiesības un iespējas saņemt atlīdzību no valsts”.

Ja ārstu komisija nodarbinātajam diagnosticē arodslimību, viņš ar komisijas izsniegto atzinumu par arodslimību vēršas pie sava ģimenes ārsta. Ģimenes ārsts invaliditātes smaguma pakāpes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos) nosūta arodslimnieku uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju invaliditātes ekspertīzei.

Lai noteiktu tiesības uz normatīvajos aktos paredzēto apdrošināšanas atlīdzību, arodslimnieks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā iesniedz ārstu komisijas un ekspertīzes komisijas izsniegtos dokumentus.

Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, par kuru sagatavots akts (jo ir pastāvējusi inficēšanās iespēja), tomēr tūlītēja darbnespēja nav iestājusies, ģimenes ārsts nosūta nodarbināto konsultācijai uz ārstu komisiju, ja ar darbā notikušo nelaimes gadījumu saistītā infekcijas slimība ir diagnosticēta vēlāk. 

Pašnodarbinātie nav apdrošināti arodslimību riskam, tātad nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību!

Noderīga informācija par darba aizsardzības jautājumiem, tajā skaitā par arodslimību noteikšanu, pieejama mājaslapā www.stradavesels.lv. 

Nelaimes gadījums ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve.

Nelaimes gadījumu izmeklēšana ir pasākumu kopums, ko veic darba devējs vai Valsts darba inspekcija (VDI), lai noskaidrotu nelaimes gadījuma cēloņus, veselības traucējumu smaguma pakāpi, kā arī noteiktu preventīvos pasākumus, lai novērstu līdzīgu nelaimes gadījumu atkārtošanos nākotnē. 

Prasības nelaimes gadījumu izmeklēšanai noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 25.augusta noteikumos Nr.950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.

Ja noticis nelaimes gadījums darbā, darba devējs:

• nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam pirmo palīdzību; 

• nodrošina medicīnisko palīdzību (nogādā cietušo ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību).

Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu!

Nelaimes gadījums jāizmeklē, ja:

• nelaimes gadījums izraisījis darbiniekam darbspēju zaudējumu, kas ilgāks par 1 diennakti; 

• iestājusies cietušā nāve darba vietā vai cietušais miris darba vides faktoru iedarbības dēļ;

• cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce), cietušais saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, un pēc šīs saskares vai koduma ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.

Nelaimes gadījumus izmeklē darba devējs vai VDI.

Darba devējs izmeklē nelaimes gadījumu:

• ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi;

• ja ar nodarbināto notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;

• ja nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, un cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi;

• ja nelaimes gadījums noticis ārvalstī, izņemot gadījumu, ja nelaimes gadījums ir noticis ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu darbā un arodslimībām.

Ja cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi, vai iestājusies cietušā nāve, darba devējam nekavējoties jāziņo gan VDI, gan tuvākajai Valsts policijas nodaļai.

Nelaimes gadījuma izmeklēšanā darba devējam obligāti jāiesaista darba aizsardzības speciālists un nodarbināto uzticības persona vai darbinieku pārstāvis (ja uzņēmumā tādi ir). 

Nelaimes gadījumu var izmeklēt darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona ja:

• konstatēts inficēšanās risks;

• nelaimes gadījums noticis, ja cietušajam darbspēju zaudējums ir uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;

• nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu;

• nelaimes gadījums noticis ārvalstī.

Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu par nelaimes gadījumu sastāda 15 darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma. Ja nelaimes gadījums ir noticis ārvalstī, nelaimes gadījumu izmeklē un aktu par nelaimes gadījumu sastāda 30 darbdienu laikā. Akts jāsagatavo 4 eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs paliek pie darba devēja, vienu saņem cietušais vai tā pārstāvis, vienu eksemplāru nosūta VDI un vienu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. 

Darba devējs, pēc akta par nelaimes gadījumu sastādīšanas, visus akta eksemplārus ar pievienotajiem materiāliem septiņu darbdienu laikā iesniedz VDI reģistrēšanai.  

Nelaimes gadījumus darba devējs reģistrē un uzskaita nelaimes gadījumu darba uzskaites žurnālā.

Noderīga informācija par darba aizsardzības jautājumiem, tajā skaitā par nelaimes gadījumu izmeklēšanu, pieejama mājaslapā www.stradavesels.lv. 

Obligātā veselības pārbaude ir jāveic tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, kā arī tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.

Obligātās veselības pārbaudes iedala:

• pirmreizējās - veic nodarbinātajiem pirms stāšanās darbā (darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas);

• periodiskās - veic nodarbinātajiem periodiski, atkarībā no darba vidē esošajiem kaitīgajiem faktoriem un to iespējamās iedarbības;

• ārpuskārtas (papildu): 

• • gadījumos, ja mainās kaitīgie darba vides faktori vai notikušas izmaiņas darba apstākļos, konstatēta paaugstināta kaitīgā faktora koncentrācija, u.tml.;

  • nodarbinātajam radušies veselības traucējumi, ko izraisījusi vai varētu būt izraisījusi kaitīgā faktora ietekme;

  • pēc darba devēja iniciatīvas, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā;

  • pēc darba aizsardzības speciālista vai uzticības personas ieteikuma. 

Darba devēja pienākumus attiecībā uz obligātajām veselības pārbaudēm nosaka Darba aizsardzības likums, kā arī Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude".

Pēc darba vides riska novērtēšanas uzņēmumā, darba devējam vai viņa pilnvarotam cilvēkam ir jāsagatavo obligātās veselības pārbaudes karte 2 eksemplāros. No tiem 1 eksemplārs glabājas pie ārsta, otrs pēc pārbaudes veikšanas jāatdod darba devējam.

Aizpildot obligātās veselības pārbaudes karti, darba devējam jānorāda (ar vārdiem) darba vidē pastāvošais veselībai kaitīgais darba vides faktors vai darbs īpašos apstākļos atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 1. un 2.pielikumam un darba stāžs - laiks, kas nostrādāts pie konkrētā darba devēja, pastāvot veselībai kaitīgiem darba vides faktoriem vai veicot darbu īpašos apstākļos.

Darba devējs nosūta nodarbināto pie arodslimību ārsta.

Darba devējs var arī pirms nodarbinātā nosūtīšanas pie arodslimību ārsta veselības pārbaudes veikšanai, nosūtīt nodarbināto pie speciālistiem un laboratorisko un funkcionālo izmeklējumu veikšanai atbilstoši noteikumu 1. un 2.pielikumam. Šajā gadījumā nodarbināto nosūta veselības pārbaudes veikšanai pie arodslimību ārsta pēc šo apskašu rezultātu saņemšanas.

Nodarbinātie uz obligātajām veselības pārbaudēm jānosūta ar darba devēja rīkojumu. 

Nodarbināto obligātās veselības pārbaudes veic:

• arodslimībās sertificēts ārsts;

• tikai VAS Paula Stradiņa KUS Aroda un radiācijas medicīnas centrs - ja cilvēki, veicot darba uzdevumus, ir tikuši pakļauti jonizējošā starojuma iedarbībai. 

Ja obligātās veselības pārbaudes kartē ir norādīts, ka nodarbinātā veselības stāvoklis uz laiku, kamēr notiek ārstēšana, neatbilst veicamajam darbam, bet nodarbinātais var strādāt citā darbā, neizmantojot darbnespējas lapu, darba devējs:

• nodrošina nodarbinātajam darba apstākļus bez konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora ietekmes;

• nodrošina, ka nodarbinātais neveic darbu konkrētajos īpašajos apstākļos;

• ievēro norādītos ieteikumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu;

• veselības pārbaudes kartē norādītajā laikā nosūta nodarbināto uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi.
  
   

Savukārt, ja obligātās veselības pārbaudes kartē ir norādīts, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, darba devējs:

• nodrošina nodarbinātajam darba apstākļus bez konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora ietekmes;

• nodrošina, ka nodarbinātais neveic darbu konkrētajos īpašajos apstākļos. 

Ja veselības pārbaudes kartē arodslimību ārsts norādījis ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā, darba devējs ievēro norādītos ieteikumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu un atbilstoši aizpilda veselības pārbaudes kartes III sadaļu.

Pēc pārbaudes veikšanas darba devējam jānodrošina obligāto pārbaužu karšu uzglabāšana (ne mazāk kā 10 gadus, atsevišķos gadījumos 40 gadus, ja nodarbinātie pakļauti azbesta vai kancerogēnu vielu iedarbībai).

Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, darba devējam ir pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar obligāto veselības pārbaužu veikšanu. Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumi Nr.343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” nosaka, ka:

• darba devējam jānodrošina nodarbinātais ar speciālajiem medicīniski optiskajiem redzes korekcijas līdzekļiem (brillēm). Tas iespējams, ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam darba pienākumu veikšanai nepieciešami piemēroti optiskie redzes korekcijas līdzekļi;

• izdevumus, kas saistīti ar briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegādi, kā arī darba briļļu izgatavošanu, sedz darba devējs. Kārtību, kādā tiek segtas šīs izmaksas, pēc iepriekšējām konsultācijām ar nodarbinātajiem, darba devējs nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.

Darba devējam ir tiesības:

• noteikt termiņus, līdz kuram nodarbinātajam jāiziet obligātā veselības pārbaude;

• piemērot nodarbinātajiem disciplinārsodus par darba devēja prasību neizpildi, t.sk. disciplinārsodus, ja nodarbinātais savlaicīgi neiziet obligāto veselības pārbaudi.

Obligāto veselības pārbaužu veikšanas biežums ir noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 1 un 2.pielikumā un tas ir atkarīgs no:

• konkrētā kaitīgā faktora vai no tā iedarbības pakāpes;

• konkrētā darba īpašos apstākļos.

Ja ārsta atzinums izsniegts cilvēkam pirms darba līguma noslēgšanas, tas ir derīgs iesniegšanai arī citam darba devējam ar vairākiem nosacījumiem:

• iesniegšana citam darba devējam notiek tajā laika posmā, kas norādīts iepriekšminēto noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajā laika posmā;

• ja darba vides faktori vai īpašie darba apstākļi ir līdzīgi.

Veselības pārbaudes nepieciešams veikt arī nodarbinātajiem, kuri var radīt risku citu cilvēku veselībai. To nosaka Ministru kabineta 2018.gada 24.jūlija noteikumi Nr.447 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība". 

Nodarbinātajiem, kuru darbs ir saistīts ar transporta līdzekļu vadīšanu, veicot obligātās veselības pārbaudes, jāvadās pēc Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumiem Nr.940 "Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”, kas nosaka, ka A un B kategorijas un traktortehnikas vadītājiem veselības pārbaude veicama ik pēc 10 gadiem, bet, ja cilvēks sasniedzis 60 gadu vecumu, veselības pārbaude veicama reizi 3 gados. Atbilstošie veselības pārbaužu biežumi C un D  kategoriju autovadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem ir 5 gadi un pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas - 3 gadi.

Noderīga informācija par darba aizsardzības jautājumiem, tajā skaitā par obligāto veselības pārbaužu biežumu, pieejama mājaslapā www.stradavesels.lv. 

Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma prasībām darbiniekam darba aizsardzības jomā ir pienākums:

• rūpēties par savu drošību un veselību;

• rūpēties par to cilvēku drošību un veselību, kurus ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs;

• lietot darba aprīkojumu, bīstamas vielas, transportu un citus ražošanas līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju (ražotāja instrukcijas, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas u.c.);

• lietot kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kā arī viņa rīcībā nodotos individuālos aizsardzības līdzekļus, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju;

• ievērot drošības zīmes, kā arī lietot drošības ierīces, ar ko apgādāts darba aprīkojums un darba vieta, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto dokumentāciju;

• atturēties no attiecīgo drošības ierīču patvaļīgas iedarbināšanas, mainīšanas vai pārvietošanas;

• nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par nelaimes gadījumu darbā;

• nekavējoties ziņot darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku cilvēku drošībai un veselībai, arī par trūkumiem uzņēmuma darba aizsardzības sistēmā;

• piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžās un apmācībās darba aizsardzības jomā;

• sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu, lai izpildītu prasības, kas ietvertas Valsts darba inspekcijas (VDI) atzinumos, brīdinājumos, rīkojumos vai lēmumos par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu;

• sadarboties ar darba devēju vai darba aizsardzības speciālistu drošas darba vides un darba apstākļu nodrošināšanā;

• apmeklēt obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar darba devēja rīkojumu.

 Darbiniekiem darba aizsardzības jomā ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja:

• attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku darbinieku vai citu cilvēku drošībai un veselībai, un šāds risks nav novēršams citādā veidā;

• lietojamais darba aprīkojums vai darba vieta nav apgādāta ar nepieciešamajām drošības ierīcēm, vai darbinieka rīcībā nav nodoti nepieciešamie individuālie aizsardzības līdzekļi;

• attiecīgā darba veikšana saistīta ar darbinieka profesionālajai sagatavotībai neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai darba devēja sniegtajai instruktāžai darba aizsardzības jomā;

• nav ievēroti VDI brīdinājumi, rīkojumi vai lēmumi par darba aizsardzības organizāciju attiecīgajā darba vietā.

Atbilstoši Darba aizsardzības likumam darbinieki vai viņu pārstāvji uzņēmumā vai tā struktūrvienībā var ievēlēt vienu vai vairākas uzticības personas. Šāda iespēja ir, ja uzņēmumā vai tā struktūrvienībā ir nodarbināti 5 vai vairāki cilvēki. Darbinieka ievēlēšana par uzticības personu nedrīkst radīt viņam nelabvēlīgas sekas vai kā citādi ierobežot viņa tiesības. 

Noderīga informācija par darba aizsardzības jautājumiem, tajā skaitā Darbinieka rokasgrāmata drošībai un veselībai darbā, kā arī citi informatīvie materiāli pieejami mājaslapā www.stradavesels.lv. 

• Vai Tu zini kā rīkoties ārkārtas situācijā?

Ārkārtas situācija - situācija, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi vai jau ir izsaukusi dzīvības zaudējumu, nodarījusi kaitējumu cilvēka veselībai, bojājusi īpašumu vai kaitējusi videi.

Vai Tu zini kā rīkoties ārkārtas situācijā?
Te ir dažādi informatīvi materiāli, kas Tev palīdzēs iemācīties pareizi rīkoties dažādās ārkārtas situācijās:

Informatīva videoinstrukcija par rīcību ārkārtas situācijā:

Informatīvi plakāti:

Rīcība ārkārtas situācijā, ja atskan trauksmes signāls, ugunsgrēka un sadūmojuma gadījumā:

Rīcība, ja noticis gadījums un gūta trauma, zaudēta samaņa, asiņošana:

Informatīvs materiāls iedzīvotājiem par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā”:

Informatīvs materiāls: Kā pareizi rīkoties un sniegt pirmo palīdzību dažādās situācijās (apdegums, brūce, elektrotrauma u.c.):

Plakāti izpratnes veicināšanai par ārkārtas situāciju nopietnību:

Dzīvība un veselība ir augstākā dzīves vērtība, kuru nepieciešams sargāt!

Plašāka informācija par darba aizsardzību: www.stradavesels.lv

Par nodarbināto drošību un veselību darbā ir atbildīgs darba devējs. Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ir noteikti dažādi pienākumi, kas jāveic darba devējam, lai nodrošinātu drošu darba vidi saviem darbiniekiem un izvairītos no nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Bet kā ir ar pašnodarbinātajiem? Proti, pašnodarbinātās personas nav nodarbinātie, un nav arī darba devēji, bet tāpat veic darbu, kas var apdraudēt viņu veselību un drošību. Darba aizsardzības likuma izpratnē pašnodarbinātais ir fiziska persona, kura veic darbu patstāvīgi, ar to pamatā saprotot personas, kas izpilda kādu pasūtījumu, izgatavo lietu vai īsteno pasākumu.

Darba aizsardzības likumā ir noteikts, ka pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs. Tādejādi pašnodarbinātā drošība un veselība, veicot darbu, pamatā ir atkarīga no viņa paša zināšanām, izpratnes un iniciatīvas, īpaši  gadījumos, ja viņš strādā individuāli.

Darba devējiem ne retāk kā reizi gadā ir jāveic darba vides risku novērtēšana, apzinot, kādi riski var apdraudēt nodarbinātos darba vidē. Pašnodarbinātajiem nav noteikts obligāts pienākums veikt šāda veida riska novērtēšanu, tomēr arī pašnodarbinātajiem ir jāpievērš uzmanība drošībai savā darba vietā.

Jāatceras, ka risku visbiežāk var radīt šādi darba vides faktori:

- fizikālie (troksnis, vibrācija, apgaismojums, u.c.);

- ķīmiskie (lakas, krāsas, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi, degviela, u.c.);

- psiholoģiskie (pārāk maz laika, sarežģījumi ar klientiem, darbs naktī, stress, u.c.);

- bioloģiskie (ērču encefalīts, B hepatīts, HIV/AIDS u.c.);

- ergonomiskie (smagu priekšmetu pārvietošana, vienveidīgas kustības u.c.);

- traumatiskie (iegriešana, priekšmetu uzkrišana, paslīdēšana u. c.).

Pašnodarbinātajam ir jānoskaidro, kādi kaitīgie faktori iespējami darba vietā, kā arī jānosaka pasākumi, kas būtu jāveic, lai izveidotu sev drošu darba vidi. Piemēram, ja pašnodarbinātais izmanto iekārtas, kas var radīt traumas, ir jālieto iekārtai paredzētie aizsargi un piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi (cimdi, aizsargbrilles, u.c.). Tāpat pašnodarbinātajam ir jāparūpējas, lai telpā ir pietiekams apgaismojums, īpaši gadījumos, ja darbā nepieciešams saskatīt sīkas detaļas.

Pašnodarbinātā veselība var pasliktināties arī, veicot darbu ar datoru, kaut arī var šķist, ka šis darba veids ir samērā nekaitīgs. Ilgstoši strādājot ar datoru, cilvēks lielāko dienas daļu pavada sēdus, kas uzskatāms par piespiedu stāvokli. Rezultātā var rasties muguras sāpes un attīstīties dažādas muskuļu – skeleta sistēmas slimības. Slodze rodas arī roku muskuļiem, strādājot ar peli. Ilgstoši strādājot ar datoru un izdarot atkārtotas un biežas kustības, plaukstas pamata locītavā var rasties muskuļu cīpslu sabiezēšana un attīstīties karpālā kanāla sindroms. Viena no raksturīgākajām sūdzībām darbā ar datoru ir redzes diskomforts, kas izpaužas kā graušanas sajūta acīs un asarošana. Acis ātri nogurst, bieži ir apsārtušas. Strādājot ar datoru, ir būtiski pareizi iekārtot darba vietu, tai skaitā izmantot ergonomisku krēslu, datora monitoru novietot pareizā pozīcijā un nodrošināt pietiekamu apgaismojuma līmeni. Pašnodarbinātajam ir jāregulē savs darba laiks un regulāri jāievēro atpūtas pauzes.

Kopš 2020.gada 1.jūlija Darba aizsardzības likumā ir spēkā specifiskas prasības gadījumos, kad pašnodarbinātie strādā kopā ar nodarbinātajiem viena uzņēmuma darba vidē. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem šādos gadījumos un mazinātu risku, ko pašnodarbinātā darbība var radīt citiem nodarbinātajiem, noteikts, ka darba devēja kā pakalpojuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt pašnodarbinātajam tikpat drošu darba vidi kā savā uzņēmumā nodarbinātajiem.

Vienlaikus ir noteikts pienākums pašnodarbinātajiem ievērot darba aizsardzības prasības tāpat kā nodarbinātajiem, ciktāl tas nav pretrunā ar pašnodarbinātā statusu. Piemēram, pašnodarbinātajam ir pienākums lietot darba aprīkojumu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, ievērot drošības zīmes, bet pašnodarbinātajam nav pienākums apmeklēt obligātās veselības pārbaudes, uz kurām darba devējs nosūta nodarbinātos.

Pakalpojuma saņēmējs, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto par darba veikšanu uzņēmuma darba vidē, ir tiesīgs nepielaist viņu pie darba vai apturēt viņa darbu, ja konstatē, ka viņš pārkāpj darba aizsardzības noteikumus vai apdraud savu vai citu personu drošību un veselību, piemēram, lieto nedrošu darba aprīkojumu vai strādā bez atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums ar pašnodarbināto, darba devējam kā pakalpojuma saņēmējam ir noteikts pienākums noskaidrot un izvērtēt nelaimes gadījuma cēloņus, lai izvairītos no līdzīgiem nelaimes gadījumiem. Šādā gadījumā nav noteikta specifiska nelaimes gadījuma izmeklēšanas kārtība, bet darba devējam ir jāapkopo informācija, kas viņam ir pieejama un jāizdara secinājumi, vai un kā ir iespējams no šādiem nelaimes gadījumiem izvairīties nākotnē, lai tajos neciestu viņa uzņēmumā nodarbinātie.

Visplašākā informācija par darba aizsardzības jautājumiem ir apkopota interneta vietnē http://stradavesels.lv/. Viens no informatīvajiem materiāliem ir tieši paredzēts pašnodarbinātajiem (http://stradavesels.lv/Uploads/2017/02/08/295_2016_Brosura_DA_pasnodarbinatajiem2.pdf), tomēr pašnodarbinātā darbā var izmantot arī materiālus, kas attiecas uz atsevišķiem riska faktoriem, piemēram, darbu ar datoru, ergonomiskajiem riska faktoriem, ķīmiskajām vielām, u.c., ja pašnodarbinātajam darbā ir saskare ar šiem riska faktoriem.

Mūsdienās aizvien aktuālākas kļūst dažādas specifiskas nodarbinātības formas, tai skaitā attālinātais darbs, kad nodarbinātais darbu veic mājās vai kādā citā vietā ārpus uzņēmuma. 

Darba devējam un nodarbinātajam ir tiesības vienoties par darba izpildes vietu – tā var būt uzņēmuma teritorijā vai arī citā vietā, piemēram, nodarbinātā mājās. Darba aizsardzības likumā ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, ir iekļauta attālinātā darba definīcija: attālinātais darbs - tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.

Visbiežāk attālinātais darbs ir darbs ar datoru mājās, kopstrādes telpās vai citur, bet tas var būt arī cita veida darbs, piemēram, kādu lietu izgatavošana. Tomēr attālinātais darbs nav izbraukumi pie klientiem, piegādes un pārvadājumu pakalpojumi utt., kā arī komandējumi un darba braucieni.

Darba aizsardzības likumā ir noteikts, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Šis princips ir attiecināms uz jebkura veida darbu, tajā skaitā arī gadījumos, kad nodarbinātais darbu veic attālināti. Tādejādi arī šāda veida darbam ir jāveic darba vides riska novērtēšana, nodarbināto apmācība un citi pienākumi, lai nodrošinātu pēc iespējas drošu un nekaitīgu darba vidi.

Ir būtiski, lai tiktu identificēta darba vieta, kurā pamatā nodarbinātais strādās, kā arī darba apstākļi šajā vietā. Lai atvieglotu darba vides riska novērtēšanu, attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu var veikt darba veidam (piemēram, attālinātajam darbam, veicot darbu ar datoru), izvērtējot, kādiem riska faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts, piemēram, ergonomiskie riska faktori, telpas mikroklimats, apgaismojums, psihoemocionālie riska faktori u.c. Tomēr, ja nodarbinātais strādā vienā darba vietā, piemēram, mājās, un darba devējs un nodarbinātais par to vienojas, darba vides riska novērtēšanu var veikt arī konkrētajai darba vietai.

Nodarbinātajam, kurš veic attālināto darbu, ir jāsadarbojas ar darba devēju un jāsniedz darba devējam informācija par apstākļiem, kādi ir attālinātājā darba vietā un var ietekmēt viņa drošību un veselību, veicot darbu. Šim mērķim var izmantot dažādas aptaujas lapas, ko aizpilda pats darbinieks, izvērtējot apstākļus savā darba vietā un pārliecinoties, vai darba vieta ir piemērota darba veikšanai, piemēram, vai ir atbilstošs galda un krēsla izvietojums, pietiekams apgaismojums, atbilstoša datortehnika u.c.

Interneta vietnē www.stradavesels.lv ir pieejams materiāls, ko nodarbinātie var izmantot savas darba vietas izvērtēšanai - Pašvērtējums darbam pie datora, ja strādā mājās.

Darba devējam ir jāinformē nodarbinātie par iespējamajiem darba vides riskiem un to ietekmi, tajā skaitā arī tad, ja darbs tiek veikts attālināti. Darba aizsardzības speciālists šo informāciju nodarbinātajiem var nosūtīt elektroniski. Šim nolūkam noderīgas var būt gan iepriekš minētās aptaujas lapas, kā arī jebkura cita informācija par darba vidi attālinātajā darbā. Interneta vietnē www.stradavesels.lv ir pieejami materiāli nodarbināto informēšanai - Infografika par pamatprincipiem drošam darbam ar klēpjdatoru, video par pamatprincipiem drošam darbam, strādājot ārpus biroja u.c.

Interesants un noderīgs video ikvienam, kurš ikdienā strādā no mājām, jo arī mājās mēs nevaram aizmirst par savu drošību un veselību. Neesi kā Jānis!

http://www.stradavesels.lv/